Nīderlande
Nacionālās īpašības
Galvaspilsēta: Amsterdama, Hāga
Platība: 37 330 kv.km
Iedzīvotāji: 15 300 000
Oficiālā valoda: holandiešu
Galvenā reliģija: kristieši 66%; musulmaņi 2%; pārējie 32%
Politiskā sistēma: konstitucionāla monarhija
Naudas vienība: Eiro
Mūža ilgums: 77 gadi
Šo mazo, blīvi apdzīvoto valsti mēdz saukt arī par Holandi, tāpat kā divas tās provinces. 16.un 17.gadsimtā holandiešu tirgotāji un jūrasbraucēji kuģoja uz daudzām tālām zemēm tirgoties ar garšvielām un citām precēm. Viņu impērija pletās no Dienvidaustrumu Āzijas līdz pat Karību jūras salām. Tirdzniecība vēl arvien ir Nīderlandē ļoti nozīmīga, jo te dibinātas vairākas lielās starptautiskās kompānijas un eksports veido vairāk nekā pusi no valsts ienākumiem. Holandieši ir pazīstami ar savu iecietību un liberālajām attiecībām sabiedrībā.
Amsterdama
Šī vēsturiskā pilsēta ir Nīderlandes galvaspilsēta, un to apmeklē daudzi tūristi. 17.gadsimtā Amsterdama bija pasaules tirdzniecības centrs. Tirgotāji izbūvēja kanālu tīklu, kas krustām šķērsām sadalīja visu pilsētu, un augstas, šauras ēkas kanālu malās. Mūsdienās Amsterdama ir pasaulē nozīmīgs dimantu apstrādes un slīpēšanas centrs.
Lauksaimniecība
Holandieši ir attīstījuši intensīvo lauksaimniecības metodi, lai uz savas platībā ierobežotās, bet auglīgās zemes izaudzētu iespējami vairāk produkcijas. Galvenokārt tiek audzēti kartupeļi, mieži un dārzeņi, piemēram, lapu salāti un tomāti. Puķu sīpoli un ziedi, īpaši tulpes, ir vispazīstamākās Nīderlandes eksportpreces. Tā eksportē arī gaļu un piena produktus, piemēram, Goudas un Edamas sieru.
Teritorijas paplašināšana
Aptuveni trešdaļa Nīderlandes teritorijas ir zeme, kas atgūta no jūras. Šos zemes gabalus sauc par polderiem. Lielāko daļu šīs jauniegūtās zemes izmanto lauksaimniecībā, bet apmēram 25% tiek paredzēti apbūvei, ceļiem un laukumiem. Tā kā tik liela teritorijas daļa atrodas zem jūras līmeņa, nopietna problēma ir plūdi. Lai jūra neapdraudētu polderus, ir uzbūvēti milzīgi aizsargdambji un regulāri tiek kontrolēts ūdens līmenis.
Velobraukšana
Holandes neparasti līdzenie lauki padara braukšanu ar velosipēdu par vienu no vieglākajiem un populārākajiem pārvietošanās veidiem. Lauku rajonos ir izveidoti ar ceļa zīmēm un atīmēti kartēs. Arī pilsētu centri vairāk ir piemēroti riteņbraucējiem nekā automašīnām. Automobiļu nepārblīvētība rada iespēju cilvēkiem dzīvot pilsētu centros, tāpēc mazi ģimeņu veikaliņi vēl arvien ir plaukstošs bizness.
Etniskais sajaukums
10.gadsimta 40.un 50.gados Nīderlandē uz dzīvi apmetās daudz cilvēku no bijušajām Dienvidaustrumu Āzijas kolonijām. Savukārt 60.gados cilvēki ieradās no Dienvideiropas, Turcijas un Marokas. Tagad aptuveni vienu piekto daļu no Nīderlandes lielāko pilsētu iedzīvotājiem veido imigranti. Lielākajai daļai no viņiem ir Nīderlandes pilsonība. Holandieši lepojas ar savas valsts politiku imigrantu un bēgļu uzņemšanā.