Darbs:
00000
SATURS
IEVADS
1.Uzņēmējdarbības vide
1.1.Uzņēmējdarbības sākšana un uzņēmējdarbības risks
1.2 Uzņēmuma līdzekļi un uzņēmuma finansēšana
1.3.Uzņēmuma dzīves cikls
1.4.Uzņēmuma darbības analīze
2.Uzņēmuma darbības plānošana
2.1.Plānošanas būtība un nozīme uzņēmējdarbībā
2.2.Plānošanas principi un metodes
2.3.Plānu veidi un plānošanas secība.
3. Uzņēmējdarbības un ražošanas plāni:
3.1. biznesa plāns
3.2. uzņēmuma darbības plāns.
3.3. Atsevišķu projektu īstenošanas plāni.
3.4. Operatīvās vadīšanas kalendāros plāni.
4.Uzņēmuma darbības kontrole
4.1.Kontroles būtība un nozīme uzņēmējdarbībā
4.2.Kontroles plānošana
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
IZMANTOTĀ LITERATŪRA
IEVADS
Lai cilvēks dzīvotu, kā arī materiāli un garīgi bagātinātos, ir jāapmierina viņa daudzpusīgās vajadzības. Lai apmierinātu cilvēka dažādās vajadzības, ir nepieciešami līdzekļi nauda. Naudu var nopelnīt dažādos veidos, piemēram, strādājot algotu darbu, veicot individuālo darbu utt. Tātad cilvēks savas vajadzības var apmierināt gan saimniekojot, gan nodarbojoties ar uzņēmējdarbību.
Uzņēmējdarbības mērķi tiek noteikti ņemot vērā uzņēmēja rīcībā esošās iespējas. Kvalitatīvi izvirzīti mērķi ierobežo papildu izdevumu rašanos. Galvenais mērķis- uzņēmējdarbības peļņas gūšana. Otrs svarīgākais mērķis- izdevumu samazināšana konkrētu pasūtījumu apmierināšanā. Pārējie mērķi :
• Saimnieciskie mērķi : jaunu tirgu apgūšana, esošo tirgu paplašināšana, ražošanas bāzes paplašināšana, jaunu projektu izstrāde un ieviešana, ražošanas stabilizācija.
• Sociālie mērķi: jauno darbavietu radīšana, finansiāla un cita veida atbalstīšana, labdarības pasākumi, jaunu uzņēmēju finansiāla un cita veida atbalstīšana.
• Personiskie mērķi : ekonomiskas varas sasniegšana, noteikta statusa iegūšana, ģimenes uzņēmējdarbības tradīciju ievērošana.
Helmuts Diderihs grāmatā „ Uzņēmuma ekonomika”par uzņēmējdarbības galveno mērķi uzskata peļņas maksimizāciju, kuras avots ir jaunradītā vērtība. Jaunradīto vērtību veido cilvēku darbs, materializējot to uzņēmējdarbībā. Nenoliedzot tāda veida nodarbības kā kolekcionēšana, puķu audzēšana eksotisko putnu vai zvēru turēšana u. c., kuru mērķis ir ne vienmēr peļņas ieguve, uzņēmējdarbības pamatuzdevums ir peļņas maksimizācija. Uzņēmējdarbība var izpausties daudzās formās: preču ražošana, pakalpojumu sniegšana u.c.; tomēr tās pamatmērķis ir peļņas maksimizācija. Brīvā tirgus apstākļos problēma nav sagādāt resursus, bet gan aprēķināt to vajadzību kopā un noteiktā laika periodā, lai iecerētā uzņēmējdarbība būtu sekmīga un stabila. Helmuts Diderihs savā grāmatā sniedz plašu izklāstu metodisko un analītisko jautājumu risināšanai, kas nozīmīgi brīvā tirgus apstākļos, bet nereti Latvijā atstāti pašplūsmā, pakļaujot uzņēmēju neparedzētām neveiksmēm.
Uzņēmums ir sarežģīts mehānisms, saimniekošanas sistēma, kuras uzdevums ir ražot produkciju, izpildīt darbus un sniegt pakalpojumus. Uzņēmuma kā tirgus attiecību subjekta darbība noris sīvas konkurences apstākļos. Tieši konkurences tirgus vide rada vislabvēlīgākos apstākļus gan atsevišķa uzņēmuma, gan visas sabiedrības ekonomiskai attīstībai un ir sociālā un ekonomiskā procesa dzinējspēks.
Tirgus vide liek uzņēmumam darboties izdzīvošanas un rentabilitātes režīmā, ja tas vēlas palikt ekonomikas laukā. Viena no galvenajām uzņēmējdarbības funkcijām ir apmierināt patērētāju vajadzības.
Uzņēmumi patstāvīgi nosaka savas darbības
virzienus , ražošanas apjomu un struktūru, veic to darbības plānošanu un organizāciju, realizē produkciju vai pakalpojumus, nosaka darbinieku atalgojumu. Latvijas Republikas likumā„ Par uzņēmējdarbību” ir paredzēta arī uzņēmējdarbības kontrole.
Katram uzņēmējam, uzsākot savu darbību, ir skaidri jāapzinās nepieciešamība pēc finansu, materiālajiem un darba resursiem perspektīvā un jāprot precīzi aprēķināt līdzekļu izmantošanas efektivitāti uzņēmumā.
Ikvienā uzņēmējdarbības jomā galvenie uzdevumi ir uzņēmuma saimnieciskās darbības plānošana, stratēģijas un taktikas izstrādāšana.
Neviens uzņēmums, firma vai organizācija nedarbojas izolēti, pati par sevi. Tās visas darbojas apkārtējā vidē un ir pakļautas dažādu faktoru ietekmei. Plānošana ir nepieciešama, lai varētu sasniegt savu nosprausto mērķi. Plāniem un plānošanas procesam jābūt nepārtrauktiem.
Plānošanas galvenais mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem pēc iespējas pilnīgāk iekļauties nezināmajā nākotnē un būt gataviem elastīgi reaģēt uz jebkurām dzīves situācijām.
Plānošanas pirmais solis ir izvirzīt mērķi, uz ko tiekties. Pārējās tautsaimniecības mehānisma sastāvdaļas jau būs pilnībā pakārtotas izvirzītajam mērķim, lai nodrošinātu tā sasniegšanu.
Kontroles galvenais mērķis ir plānoto un sasniegto rādītāju salīdzināšana un noviržu analīze.
Kontroles procesā salīdzina faktiski sasniegto līmeni ar plānā paredzēto, analizē konstatētās novirzes. Pozitīvās novirzes parāda iespējas, kuras var īstenot. Negatīvās novirzes norāda uz problēmām, kuru cēloņi ir jāatklāj un jānovērš.
1. UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE
1.1. UZŅĒMĒJDARBĪBAS SĀKŠANA UN UZŅĒMĒJDARBĪBAS RISKS
Uzņēmējdarbības sākšanai ir svarīgi : Ikviena uzņēmuma darbību ietekmē vide, kurā tas darbojas. Mūsdienās uzņēmējdarbības vide mainās daudz straujāk, nekā tas notika agrāk. Uzņēmējdarbības panākumi lielā mērā ir atkarīgi no tā, cik labi uzņēmējs izprot vidi un cik veiksmīgi spēj pielāgoties izmaiņām šajā vidē. Starp uzņēmumu un uzņēmējdarbības vidi notiek patstāvīga mijiedarbība.
Lai sāktu uzņēmējdarbību, ir nepieciešami vairāki priekšnoteikumi. Jebkuras cilvēka rīcības, tajā skaitā biznesa sākšanas, pamatā ir motivācija. Obligāts uzņēmējdarbības sākums ir ideja. Ideja ir viena no svarīgākajām bagātībām ne tikai jaunu uzņēmumu veidošanās procesā , bet arī esošo uzņēmumu sekmīgai attīstībai.
• Mērķu skaidrība;
• Reāls sākuma kapitāls vai izdevīgs kredīts;
• Tādu darbības veidu izvēle, kas uzņēmējam vislabāk patīk un kurā viņam ir visvairāk zināšanu un pieredzes;
• Spēja plānot savu darbību tā, lai neveiksmes gadījumā būtu iespēja noturēties;
• Spēja kontaktēties un sadarboties ar partneriem, klientiem un padotajiem;
• Prasme patstāvīgi pētīt tirgu un pielāgot sava uzņēmuma produkciju tirgus pieprasījumam;
• Prasme cīnīties ar neveiksmēm un ticība saviem spēkiem.
Uzņēmējs nekad nevar būt drošs par savu plānu realizēšanos, jo uzņēmējdarbība vienmēr ir pakļauta riskam. Ja uzņēmējs grib gūt labus panākumus, katru dienu ir jāriskē, bet pats lielākais risks ir- neriskēt. Uzņēmējdarbība bez riska nav iedomājama. Tomēr riskēt un ciest zaudējumus ir jāmācās. Sākot uzņēmējdarbību, uzņēmējam vienmēr jāanalizē riska faktori- cēloņi, kas var izraisīt zaudējumus. Ir vairāki risku veidi : tirgus, ražošanas, finanšu, politiskais, cilvēciskā faktora, ar dabas notikumiem saistītais riks.