A/s “Ruks” attīstības stratēģija

RĪGAS STARPTAUTISKĀ EKONOMIKAS UN BIZNESA ADMINISTRĀCIJAS AUGSTSKOLA
(RSEBAA)

Profesionālās augstākās izglītības maģistrantūras programma
„Uzņēmējdarbības vadība”

MAĢISTRA DARBS

AUTORS MAĢISTRANTŪRAS NODAĻAS
MAĢISTRANTE
LĪVIJA LŪSE

ZINĀTNISKAIS VADĪTĀJS Dr.sc.eng., MBA
LEONĪDS PĒTERSONS

MBA PROGRAMMAS Dr.sc.eng.
DIREKTORS GEORGIJS BURAKOVS

Rīga 2004

Saturs

Anotācija 3
Saīsinājumu un nosacīto apzīmējumu saraksts 6
Ievads 7
Ievads 7
1. A/s „Ruks” vēsture un attīstības gaita 11
1.1. Vēsture 11
1.2. Uzņēmuma pašreizējā darbība 12
2. Ārējās vides raksturojums 19
2.1. Tieši ietekmējošā ārējā vide 19
2.1.1. Piegādātāji 19
2.1.2. Likumdošana 23
2.1.3. Patērētāji 24
2.1.4. Konkurenti 31
2.1.5. Produkcijas realizācija 36
2.1.6. Sabiedriskās organizācijas 37
2.2. Netieši ietekmējošā ārējā vide 39
2.2.1. Ekonomiskā vide 39
2.2.2. Valsts politika 42
2.2.3. Zinātnes un tehnikas progress 43
2.2.4. Starptautiskās attiecības 44
3. Iekšējās vides raksturojums 46
3.1. Uzņēmuma mērķi un struktūra 46
3.2. Uzņēmuma iekšējā kultūra un tēls 50
3.3. Degustāciju analīze fokuss grupu pētījumā 53
3.4. Konkurētspējīgas priekšrocības veidošana 69
3.4.1. Efektivitāte 69
3.4.2. Kvalitāte 71
3.4.3. Jaunievedumi 76
3.4.4. Pircēju vēlmes 82
4. Uzņēmuma SWOT analīze un Portera modelis 87
Secinājumi un priekšlikumi 98
Izmantotās literatūras un avotu saraksts 101
Galvojums 103
Pielikumi Nr.1 104
Pielikumi Nr.2 109
Pielikumi Nr.3 110
Pielikumi Nr.4 111

Anotācija

L.Lūse „A/s Ruks attīstības stratēģija”. Maģistra darbs – Rīga, 2004., 119. lpp.
Pārtikas pārstrādes rūpniecība ir viens no svarīgākajiem Latvijas ekonomikas sektoriem. Gaļas pārstrāde ir viena no nozīmīgākajām lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarēm. Privatizācijas process nozarē ir pabeigts, arī a/s „Ruks” 1993.gadā tika privatizēta.
Maģistra darba mērķis ir izvērtēt a/s „Ruks” attīstības perspektīvas un meklēt efektīvāko uzņēmuma attīstības stratēģiju, kā arī izstrādāt priekšlikumus, kā sakārtot gaļas pārstrādes nozari un tādējādi veicināt uzņēmuma attīstību.
Lai sasniegtu darba mērķi, tika risināti sekojoši uzdevumi: apskatīta uzņēmuma struktūra, analizēti piegādātāji, raksturoti konkurenti, analizēti produkcijas patērētāji, veikts fokuss grupu pētījums, analizēta LR ekonomiskā vide, dots uzņēmuma jaunās kautuves novērtējums, analizēti ieguvumi, kas gūti šo, ES standartiem atbilstošo, projektu realizējot. Analizēti tirgus nozari ietekmējošie ārējās un iekšējās vides faktori, analizētas a/s „Ruks” vājās un stiprās puses, kā arī iespējas un apdraudējumi pēc SWOT analīzes principiem, sastādīts Portera 5 spēku modelis, izstrādāti priekšlikumi uzņēmuma attīstības stratēģijas uzlabošanai.
Veiktā analīze tiek balstīta uz Rīgas Starptautiskās Ekonomikas un Biznesa Administrācijas augstskolas maģistrantūras nodaļas ietvaros iegūtajām teorētiskajām zināšanām un jaunāko literatūru par mārketingu un vadības menedžmentu apkopojuma.
Darbs var radīt interesi konkrētā uzņēmuma vadībai, lai izanalizētu autores priekšlikumus un tos ņemtu vērā, piemērojot tos savā darbā, modelējot a/s „Ruks” attīstības stratēģiju, kā arī speciālistiem, kuri strādā gaļas pārstrādes biznesā un saskārušies savā darbā ar līdzīgām problēmām.
Darbā ir 119 lpp, 12 tabulas, 35 attēli, 4 pielikumi un 35 literatūras avoti.

Annotation

Master thesis of Livija Lūse „The development strategy of joint stock company Ruks” – Riga, 2004. – XX pages.
Food industry is one of the most important sectors in economy of Latvia. Meat processing is main field of agriculture. The process of privatization in industry has already finished, also JSC “Ruks Cēsu gaļas kombināts” was privatized in 1993.
Purpose of the paper is to evaluate JSC “Ruks” development perspectives and search for the most effective development strategy for the company, as well as to draw up suggestions on how to adjust meat processing sector and therefore support the development of the company.
In order to achieve the goal, the following problems were dealt: examination of company’s structure; supplier analysis; competitors were characterized; consumer analysis; given assessment of the new slaughter-house; analysis of the new benefits, which were gained by implementing the new project; analysis of the economical environment in Republic of Latvia.
Paper consists of analysis of internal and external factors which affect the industry; JSC “Ruks” strengths and weaknesses, as well as opportunities and threats of SWOT analysis; Porter’s Five Forces model; analysis of focus group research; delivered suggestions in order to improve enterprise development strategy.
Analysis is based on achieved theoretical knowledge during master course in Riga International College of Economics and Business Administration and up-to-date literature on marketing and management.
The work would be of interest for the management of the JSC “Ruks”, the analysis of proposals might be helpful to develop the strategy of enterprise.
Paper consists of 119 pages, 12 tables, 35 pictures, 4 appendix and 35 references.

АННОТАЦИЯ

Работа магистра Л.Лусе «Стратегия развития А/О «РУКС» – Рига, 2004.- стр. Пищевая перерабатывающая промышленность является одним из наиболее важнейших экономических секторов Латвии. Мясная промышленность одна из главных перебатывающих сельскохозяйственных отраслей. Процесс приватизации объектов мясоперерабатывающей отрасли полностью завершён, А/О «РУКС» в 1993.году также был приватизирован.
Цель работы магистра – провести оценку перспективы развития А/О «РУКС» и разработать стратегию эффективного развития предприятия, а также выработать предложения о возможности упорядовачивания мясопромышленной отрасли, что, в свою очередь, будет способствовать развитию предприятия.
Для достижения цели выполнения работы решены следующие задачи: рассмотренна структура предприятия, исследованы поставщики, охарактеризованны конкуренты, проанализированны потребители продукции, представлена оценка новой скотобойни предприятия, проанализированны достижения, приобретённые при реализации данного проекта, проанализированна экономическая среда ЛР.
В работе проанализированы внешние и внутренние факторы, влияющие на рыночную среду, а также охарактеризованны сильные и слабые стороны А/О «РУКС», произведён расчет возможностей и недостатков по принципу SWOT- анализа, составлена модель Portera, проведено изучение фокусс-группы, высказаны предложения по улучшению стратегии предприятия.
Проведенный анализ основывается на полученных теоретических знаниях в рамках программы магистратуры Рижской Высшей Школы Международной экономики и администрации бизнеса, а также на новейшие издания в области маркетинга и управления.
Работа может представлять интерес для руководства конкретного предприятия, для возможности анализа предложений автора, и принимая их во внимание, применения их в своей работе развития стратегии А/О «РУКС», а также для специалистов, работающих в мясопромышленной отрасли, которые в своей работе столкнулись со схожими проблемами.
Работа содержит страниц, 11 таблиц, 36 изображений, 4 приложения и 35 литературных источников.

Saīsinājumu un nosacīto apzīmējumu saraksts
A/s – Akciju sabiedrība
ES – Eiropas savienība
IKP – Iekšzemes kopprodukta pieaugums
Lpp. – lappuse
LR – Latvijas Republika
Ls – Latvijas lats
MK – Ministru kabinets
Nr. – numurs
P/s – Paju sabiedrība
SIA – Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
T.i. – tas ir
U.c. – un citi
Utml. – un tamlīdzīgi
Utt. – un tā tālāk
ZM – Zemkopības Ministrija
Z/s – Zemnieku saimniecība

Ievads
Uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīgas vides nodrošināšana ir viena no vadības prioritātēm. Uzņēmējdarbības attīstība valstī tiek veicināta, veidojot viendabīgu, uzņēmējdarbību veicinošu likumdošanu, kas būtu saskaņā ar Eiropas Savienības likumdošanu, samazinot uzņēmējdarbības birokrātiskos šķēršļus, stimulējot mazo un vidējo uzņēmumu darbību un kvalitātes sistēmu ieviešanu. Trešās tūkstošgades sākumā mūsu uzņēmēji un topošie biznesmeņi ir sapratuši, ka uzņēmuma veiksmīga darbība nav atkarīga tikai no viņu personīgām uzņēmējspējām, bet arī no liela daudzuma faktoru, kuri veido uzņēmuma vidi. Ļoti svarīgi ir izpētīt šo vidi pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas un arī visu laiku sekot tās izmaiņām.
Jebkura uzņēmējdarbība ir saistīta ar risku, tas nozīmē, ka veicot jebkuru pasākumu, jāapzinās, ka to pavadīs ne tikai panākumi, bet var pat sākties cīņa par izdzīvošanu. Uzņēmuma veiksmīgas funkcionēšanas svarīgākais nosacījums ir uzņēmuma spēja pielāgoties iekšējiem un ārējiem apstākļiem. Jebkurš uzņēmums ir atklāta sistēma, kas sastāv no vairākiem mainīgiem elementiem. Savukārt visi šie iekšējie elementi ir cieši saistīti ar ārējās vides elementiem. Šis iekšējo un ārējo faktoru kopums ir organizācijas vide. Vadīšanas teorijas attīstības sākumā dažādu skolu pārstāvji pievērsa maz uzmanības ārējo faktoru ietekmei uz organizācijas darbību.
Tagad tas ir uzskatāms par lielu jebkuras sākotnējās teorijas trūkumu. Bet prakse pierāda, ka organizācijai, lai izdzīvotu asas konkurences apstākļos, visu laiku ir jāpielāgojas ārējās vides izmaiņām un saskaņā ar tām jāveic izmaiņas sevī. Tā kā organizācija pēc savas būtības ir atklāta sistēma, tās darbība ir atkarīga no resursu piegādātājiem, darbaspēka un, protams, patērētājiem, kuri vairs nav iekšējās vides elementi un ir neatkarīgi no uzņēmuma vadības. Menedžera tiešais uzdevums ir orientēties ārējā vidē un prast atrast optimālo reaģēšanas metodi. Svarīgs jautājums organizācijas ārējās vides pētīšanā ir atšķirt starp visiem faktoriem tieši tos, kuri visvairāk ietekmē organizācijas darbību. Lai atvieglotu vides noteikšanas un novērtēšanas procesu, parasti izšķir tieši un netieši ietekmējošos vides faktorus. Tieši ietekmējošie faktori ir tie, kuri tieši ietekmē organizācijas darbību un kurus var ietekmēt organizācijas darbība.
Ārējās vides faktori ir savstarpēji saistīti. Tas nozīmē, ka viena faktora izmaiņas ietekmē arī citus faktorus. Piemēram, starptautisko ekonomisko apstākļu izmaiņas ietekmē ekonomisko situāciju valsts iekšienē, tas, savukārt var ietekmēt patērētāju pirktspēju, resursu cenas, kā arī konkurentus. Kā redzams, ārējā vide ir ļoti sarežģīta, tas ir, ietekmējošo faktoru ir diezgan daudz un tiem ir dažāds variāciju līmenis. Jo lielāks ir uzņēmums, jo plašāka ir darbības sfēra, jo sarežģītāku tehnoloģiju tā izmanto, jo ātrāk tā attīstās, jo vairāk faktoru to ietekmē.
Ārējā vide ir ļoti dinamiska. Vides kustības līmenis ir ātrums, ar kuru tā mainās. Mūsdienu organizācijas videi ir tendence ātri mainīties, bet uzņēmumu iekšējās vides kustības līmenis atšķiras pa nozarēm. Tas var būt atšķirīgs arī dažādām organizācijas funkcionālajām nodaļām. Piemēram, ražošanas nodaļa atrodas salīdzinoši lēni mainīgā vidē, kurā materiāli un darbaspēks virzās stabili, bet pētīšanas un izgudrojumu nodaļa saskaras ar augstu kustības līmeni, jo tai visu laiku jāseko visām tehnoloģiskām izmaiņām. Šādos apstākļos organizācijai un tās nodaļām jāpieņem lēmumi, balstoties uz daudzveidīgu informāciju, tas ievērojami sarežģī lēmumu pieņemšanas procesu. Jo mazāk informācijas ir uzņēmuma rīcībā, un ja pastāv šaubas tās drošībā, jo augstāks ir vides nenoteiktības līmenis, jo grūtāks ir lēmumu pieņemšanas process..
Atsevišķi veikt organizācijas vides elementu izpēti var tikai teorētiski, jo praktiski visi šie elementi ir savstarpēji cieši saistīti, pēc būtības tie ir vienas sistēmas atsevišķi elementi. Citiem vārdiem sakot, viena elementa izmaiņas izraisa citu elementu izmaiņas. Uzskatu, ka mūsu valsts likumdošanai ir jānodrošina pietiekoši efektīva kvalitatīva gaļas rūpniecības attīstība. Svarīgi, lai šai likumdošanai būtu motivējošs, nevis diskriminējošs raksturs. Mēs šodien darbojamies tās likumdošanas ietvaros, kas darbojas Latvijā, bet tajā pat laikā dzīvojam vidē, kur mums apkārt ir daudzas citas valstis. Ir nepieciešams pārskatīt visu valsts likumdošanu un balstīties uz tiem dokumentiem, kuri ir izstrādāti Eiropā.
Uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīgas vides nodrošināšana ir viena no valdības prioritātēm. Uzņēmējdarbības attīstība valstī tiek veicināta, veidojot viendabīgu, uzņēmējdarbību veicinošu likumdošanu, kas harmonizētu ar Eiropas Savienības likumdošanu, samazinot uzņēmējdarbības birokrātiskos šķēršļus, stimulējot mazo un vidējo uzņēmumu darbību, kvalitātes sistēmu ieviešanu.
Galvenās problēmas uzņēmējdarbības attīstībā Latvijā ir zema uzņēmumu konkurētspēja, nepietiekošas zināšanas, lai sekmētu progresīvo biznesa ideju un tehnoloģiju pārņemšanu un ieviešanu, nepietiekoši finansu resursi uzņēmējdarbības attīstībai, uzņēmējdarbību ne pārāk veicinoša nodokļu sistēma un administrēšana, lielas izmaksas kvalitātes sistēmas un standartu ieviešanai, likumdošanas nesakārtotība un daudz birokrātisko šķēršļu.
Pēdējos desmit gados Latvijas teritorijā strauji attīstās visāda veida uzņēmējdarbība. Sākumā, pārejas periodā, uzņēmējdarbības uzsākšana notika gandrīz bez jebkādiem pētījumiem, jo cilvēkiem, kuri mēģināja organizēt savu biznesu, nebija gandrīz nekādas ekonomiskās izglītības, vai pat priekšstata par to, kā pareizi organizēt uzņēmumu, lai tas veiksmīgi darbotos un attīstītos. Tāpēc bieži dzirdam stāstus par cilvēkiem, kuri zaudēja visu, mēģinot uzsākt uzņēmējdarbību.
Nevar noliegt, ka gaļas un gaļas produktu tirgus ir augošs. Izaugsme notiek, balstoties uz pirktspējas un līdz ar to arī pieprasījuma pieaugumu. Kopējo pieprasījuma izaugsmes tempu var kavēt nelabvēlīgā demogrāfiskā situācija valstī.
Sakārtojoties nozarei, pavērsies plašākas eksporta iespējas. Ātra izaugsme būs iespējama tiem uzņēmumiem, kas ir spējuši modernizēt savu ražošanu atbilstoši ES prasībām un kas spēs ātri aizņemt to tirgus daļu, kuru atbrīvos no nozares aizejošie uzņēmumi. Šajā sakarā pieaugs konkurence no citu valstu ražotāju puses.
Pārstrādes (jo īpaši piena un gaļas pārstrādes) nozare ir ļoti sadrumstalota un neefektīva un pārstrādes uzņēmumu jaudas netiek izmantotas pilnībā.
Maģistra darba mērķis ir izvērtēt a/s „Ruks Cēsu gaļas kombināta” attīstības perspektīvas un meklēt potenciāli efektīvāko uzņēmuma attīstības stratēģiju, kā arī izstrādāt priekšlikumus, kā sakārtot gaļas pārstrādes nozari un tādējādi veicināt uzņēmuma attīstību.
Lai sasniegtu darba mērķi, tika uzstādīti šādi uzdevumi:
• Apskatīt a/s „Ruks” vēsturi un attīstības gaitu, kā arī uzņēmuma struktūru;
• Analizēt piegādātājus, to attīstības dinamiku un realizēto politiku;
• Izpētīt LR likumdošanu saistībā ar gaļas pārstrādes tirgu;
• Minēt sabiedrisko organizāciju ietekmi uz nozari un uzņēmumu;
• Raksturot konkurentus, to darbības stratēģijas īpatnības un politiku;
• Analizēt potenciālos uzņēmuma produkcijas patērētājus;
• Analizēt LR ekonomisko vidi un dot vērtējumu tās ietekmei uz uzņēmuma attīstības gaitu;
• Novērtēt sociālkulturālo attiecību ietekmi uz uzņēmumu un nozari kopumā;
• Raksturot uzņēmuma tehnoloģiju, kā arī tās attīstību;
• Novērtēt starptautisko attiecību ietekmi uz uzņēmumu un nozari kopumā;
• Dot a/s „Ruks” ES standartiem atbilstoši uzbūvētās kautuves novērtējumu un analizēt tās būtību un uzņēmuma ieguvumu;
• Izpētīt un apkopot nepieciešamo informāciju no akadēmiskās literatūras;
• Izdarīt secinājumus un formulēt priekšlikumus.
Pētījuma periods – sākot no 2002.g. un nākotnes perspektīvas.
Pētījuma priekšmets – a/s „Ruks” attīstības stratēģija.
Darba izstrādes procesā tiks izmantota literatūra, Internet mājas lapas, Ziņu dienesta BNS un LETA materiāli, preses izdevumi Diena, Rīgas Balss, Dienas Bizness, Latvijas Avīze, Druva (Cēsu rajona laikraksts) u.c., kā arī dažādi nepublicētie materiāli (intervijas, aptaujas).
Darbā tiks pielietotas analītiskās un loģiski konstruktīvās (secinājumu un apgalvojumu izstrāde), salīdzinošās (datu salīdzināšana), grafiskās metodes (datu attēlošana attēlos, tabulās), socioloģisko pētījumu metodes (aptaujas) un mārketinga pētījumu metodes (intervijas).

1. A/s „Ruks” vēsture un attīstības gaita
1.1. Vēsture
Gaļas pārstrādes uzņēmums Cēsīs tika dibināts 1928. gadā. 1962. gadā tas tika rekonstruēts. Savukārt 1990. gadā uzņēmums ar Ministru padomes rīkojumu tika nodots kolektīvās saimniecības “Sarkanais karogs” rīcībā un uz tās bāzes tika izveidota agrofirma “Āraiši”.
1993. gadā tika pieņemts lēmums par uzņēmuma privatizāciju, kuras rezultātā uzņēmums tika pārveidots par paju sabiedrību “Cēsu gaļas kombināts” un 1993. gada 29. jūlijā tika reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
1998. gada 15. oktobrī gaļas pārstrādes uzņēmums p/s “Cēsu gaļas kombināts” ir mainījis savu uzņēmējdarbības formu un nosaukumu, kļūstot par akciju sabiedrību “Ruks Cēsu gaļas kombināts”.
A/s “Ruks” akcionāru pilnsapulcē 1999. gada 17. decembrī tika izsludināta slēgto akciju emisija, kuras mērķis bija palielināt uzņēmuma statūtu kapitālu. Rezultātā uz 01.01.2001. faktiskais statūtu kapitāls ir sasniedzis Ls 52 850.
Paralēli lopu kaušanas un gaļas pārstrādes attīstībai a/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” aktīvi ir darbojusies arī pie gatavās produkcijas realizācijas tīkla izveidošanas.
Tirdzniecības telpas Cēsīs, Zirņu ielā 30 tiek nomātas jau kopš 90. gadu sākuma. 2000. gadā a/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” šo veikalu privatizēja, bet 2001. gadā tika pabeigta tā rekonstrukcija- paplašināšana.
Otrais veikals, kura telpas tiek nomātas jau kopš 1994. gada, atrodas Cēsīs, Raunas ielā 15. Tiek nomāts arī gaļas un gaļas produktu tirdzniecības kiosks Cēsu tirgū.
Neskatoties uz uzņēmuma seno vēsturi, tajā allaž liela uzmanība tiek pievērsta dažādiem jauninājumiem, kas apliecina vēlmi attīstīties un pilnveidoties. Kombinātā tradicionālās tehnoloģijas un klasiskās receptes sekmīgi tiek papildinātas ar dažādiem jaunievedumiem. Garajos pastāvēšanas gados daudz darba ieguldīts uzņēmuma rekonstrukcijā un iekārtu modernizācijas procesā. Aizvien tiek domāts par darba un ražotās produkcijas kvalitātes pilnveidošanu un uzlabošanu.
Noslēgumā būtu jāatzīmē, ka, pakāpeniski attīstoties, a/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” ir izveidojusies par vertikāli integrētu uzņēmumu- ir izveidota sadarbība ar lopu audzētājiem, no kuriem lopi tiek pirkti kaušanai. Nokautie lopi tiek pārstrādāti un realizēti savos veikalos, kā arī citos tirdzniecības uzņēmumos. Šāda integrācija ļauj kontrolēt produkcijas kvalitāti, jo tādējādi var izkontrolēt katru ražošanas posmu, kas ievērojami samazina tirgus riskus, kopumā paaugstinot uzņēmuma un tā produkcijas konkurētspēju.

1.2. Uzņēmuma pašreizējā darbība
A/s “Ruks Cēsu Gaļas kombināts” ir komplekss uzņēmums, kurā ietilpst mājlopu kaušanas cehs ar jaudu 12 t gaļas dienā, gaļas dzesēšanas un saldēšanas kameras, desu izstrādājumu ražotne, kurā var izgatavot līdz 6 t izstrādājumu dienā, gaļas pusfabrikātu ražotne ar jaudu līdz 2 t produkcijas dienā, kā arī mazumtirdzniecības veikalu tīkls Cēsīs un Rīgā.
Uzņēmumā uz 2003. gada sākumu ir nodarbināti 142 cilvēki, tajā skaitā 21 cilvēks tirdzniecībā, 83 cilvēki pamatražošanā un administrācijā 38 cilvēki. Ražošanas apjomi katru gadu pieaug, pieaugot arī kopējam neto apgrozījumam. Tikai 1999. gadā bija vērojams neliels neto apgrozījuma samazinājums, bet tālākajā laika posmā tas atkal ir palielinājies, 2002. gadā sasniedzot Ls 3.6 miljonus. Visstraujākais neto apgrozījuma pieaugums ir bijis 2001. gadā – šī summa ir palielinājusies par gandrīz Ls 1 miljonu jeb par 50 %. 2001. gada neto apgrozījums ir pieaudzis par 29 %, kas apmēram atbilst nozares attīstības rādītājiem.
Uzņēmums pēdējos gados ir strādājis finansiāli veiksmīgi, respektīvi, ar peļņu. 2001. gadā tīrās peļņas apjoms ir bijis vismazākais, taču šis gads nebija īpaši veiksmīgs visai nozarei kopumā un daudzi uzņēmumi gadu ir noslēguši ar zaudējumiem. Savukārt 2002. gada tīrā peļņa ir pieaugusi un sasniegusi Ls 34 000.

1.1.tabula.
Uzņēmuma rentabilitātes rādītāju dinamika [35].
2000. gads 2001. gads 2002. gads 2003. gads
Neto peļņa 14306 2411 14761 6809
Apgrozījums 1873866 2818948 3628225 3603740
Pašu kapitāls 384804 400423 412304 419113
Peļņa pirms nodokļiem 23765 18689 30987 13973
Apgrozījums 1873866 2818948 3628225 3603740
Realizācijas rentabilitāte Nr.1 1,27 0,66 0,85 0,39
Realizācijas rentabilitāte Nr.2 0,76 0,09 0,41 0,19
Pašu kapitāla rentabilitāte 3,72 0,60 3,58 1,62
Kā zināms, pašu kapitāla rentabilitāte rāda, cik daudz peļņas iegūts uz katru īpašnieka ieguldīto latu. Īpašnieku skatījumā šis ir vissvarīgākais rentabilitātes rādītājs. A/s „Ruks” gadījumā ir jāsecina, ka rentabilitātes līmenis gadu gaitā ir bijis mainīgs, bet jāatzīst, ka pašu kapitāla līmenis ir kāpis ik gadu, bet neto peļņas līmenis ir bijis mainīgs nozares situācijas dēļ.
Komerciālā rentabilitāte vienlaikus atspoguļo gan produkcijas un pakalpojumu pārdošanas rezultātā iegūto peļņu, gan arī ar ražošanu un pakalpojumu sniegšanu tieši nesaistītās izmaksas un ieņēmumus, piemēram, samaksātos un saņemtos procentus, aprēķinātos nodokļus, operācijas ar vērtspapīriem, dažādus ārkārtas ieņēmumus u.c. A/s „Ruks” šis rentabilitātes rādītājs (rentabilitātes rādīt. Nr. 2 – 1.1.tabulā) ir bijis mainīgs, 2003.gadā samazinājies uz 0,19 no 0,41.
Savukārt operatīvās darbības rentabilitātes rādītāju izmanto, lai mērītu uzņēmuma produkcijas ražošanas un realizācijas efektivitāti ienākuma radīšanā (rentabilitātes rādīt. Nr.2 – 1.1.tabulā) – šajā gadījumā arī šis rentabilitātes rādītājs krities dēļ salīdzinoši nestabilās situācijas nozarē. Cita uzņēmuma finansu informācija ir attēlota 4.pielikumā.
Kopumā visu uzņēmumā ražoto produkciju var sadalīt šādās lielās grupās: 1) desas un kūpinājumi, 2) svaigā gaļa, pusfabrikāti un subprodukti un pārējā produkcija. Pilnais produkcijas sortiments pa produkcijas veidiem ir apkopots zemāk (1.2.tabula).
1.2.tabula
A/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” produkcijas sortiments [35].
Produkcijas veids Skaits 2001. gada sākumā (gab.) Skaits 2002. gada sākumā (gab.) Skaits 2003. gada sākumā (gab.)
Gaļa 4 3 4
Desas 41 46 57
Subprodukti 31 34 38
Pusfabrikāti 32 33 35
Žāvējumi 16 20 21
Pastētes 2 3 5
Ādas 2 1 1
Pārējā produkcija 14 11 11
KOPĀ: 142 151 172

Tabulas dati liecina, ka 2003. gada a/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” ražotās produkcijas sortiments ir paplašinājies līdz 172 produkcijas vienībām. Šāds paplašinājums ir noticis galvenokārt pateicoties straujam desu sortimenta pieaugumam.
Gatavās produkcijas transportēšanai uz realizācijas vietām uzņēmums izmanto savu transportu:
• Mercedes Benz 307 ar kravnesību 1.5 t;
• Mercedes Benz 709 ar kravnesību 3.2 t;
• Mercedes Benz 1117 ar kravnesību 5 t;
• Mercedes Benz 1114 ar kravnesību 6 t;
• MAN 8150 ar kravnesību 2.8 t;
• ZIL 5301 ar kravnesību 3.8 t.
Papildus iepriekš minētajam autotransportam viena automašīna (Mercedes Benz ar kravnesību 3.5 t) tiek īrēta.
Produkcijas realizācijas kanāli un pārdotās produkcijas daudzums ir atspoguļots zemāk (1.3.tabula).

1.3. tabula
A/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” atsevišķu produkcijas veidu realizācija 2002. gadā [35].
Produkcijas veids Firmas veikali Lielveikali Citi noieta kanāli Kopā
Ls kg Ls kg Ls kg Ls kg
Desas 274524 186022 222515 131537 1021163 742441 1518202 1060000
Pusfabrikāti 131020 142170 7398 4595 104741 71235 243159 218000
Subprodukti 36131 66669 176 167 93429 154164 129736 221000
Cūkgaļa 135411 111044 105477 92427 831882 6825299 1072770 886000
Liellopu gaļa 339 318 13238 11840 48832 42842 62409 55000
KOPĀ 577425 506223 348804 240566 2100047 1693211 3026276 2440000
Kā ir redzams no tabulas, 19 % no kopējās realizācijas notiek caur firmas veikaliem, apmēram 12 % tiek pārdoti lielveikalu tīklos, bet pārējie 69 % tiek pārdoti mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā.
Vislielākais īpatsvars realizētās produkcijas struktūrā ir desām- 50 % no visiem realizācijas veidiem. Liels ir arī cūkgaļas īpatsvars- 35 %.
Cēsu un Rīgas iedzīvotāju vidū iecienītākie izstrādājumi ir – Cēsu Salami un Liellopu gaļas Salami, Vīnes desa, Doktora desa, Galda vārītās desas, Līgo desiņas, Launaga un Valmieras pusžāvētās desas, Jubilejas karbonāde, Žāvētā cūkgaļa ar ķiplokiem un ķimenēm, Sevišķā pastēte un Pikantā pastēte.
Uzņēmuma darbības vispārējā shēma ir attēlota 1.1.attēlā.

1.1. attēls. A/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” darbības procesa vispārējā shēma [35].

Kā tas ir atspoguļots a/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” darbības procesa vispārējā shēmā, pēc lopu atvešanas, pieņemšanas un nosvēršanas tie līdz kaušanai tiek uzturēti pirmskaušanas bāzē.

2. Ārējās vides raksturojums
2.1. Tieši ietekmējošā ārējā vide
2.1.1. Piegādātāji
Uzņēmuma darbība ir tieši atkarīga no piegādātājiem. Uzņēmuma menedžmenta tiešs uzdevums ir piegādātāju izvēle. Ir situācijas, kad viena reģiona uzņēmumi iegādājas resursus no viena piegādātāja, par piemēru šai situācijai var kalpot elektroenerģijas piegāde. Parasti to iegādājas par valsts noteiktajām cenām. Šajā gadījumā var redzēt, ka situācija valstī, ekonomiskās izmaiņas tajā var būtiski ietekmēt uzņēmumu, tas liecina par faktoru savstarpējo saistību.
Ražošanas, tirdzniecības uzņēmumi ir vienmēr atkarīgi no nepārtrauktās materiālu piegādes. Nespēja piegādāt materiālus un preces laikā un nepieciešamā apjomā var sagādāt šiem uzņēmumiem lielas problēmas. Ražošanas uzņēmuma darbība var uz laiku apstāties, ja noliktavā trūkst kāda nepieciešamā materiāla vai izejvielas, bet tirgotājs var pazaudēt savus klientus, ja tie neatradīs veikalā vajadzīgo preci [35].
Kad uzņēmums ir izlēmis, kādas izejvielas un kādus materiālus ir nepieciešams iepirkt, jāveic piegādātāja izvēle.
Galvenie etapi:
• Potenciālā piegādātāja meklēšana:
a) konkursa izsludināšana;
b) reklāmas materiālu izpēte: firmu katalogi, sludinājumi masu informācijas līdzekļos, internetā utt.;
c) izstāžu, gadatirgu apmeklēšana;
d) sarakste un personīgie kontakti ar iespējamiem piegādātājiem.
Iepriekšminēto pasākumu rezultātā veidojas potenciālo piegādātāju saraksts.
• potenciālo piegādātāju analīze (lielākie piegādātāji attēloti 20.lpp).
Potenciālo piegādātāju saraksts tiek analizēts, par pamatu ņemot speciālus kritērijus, kuri ļauj īstenot nepieciešamo, vēlamo piegādātāju atlasi. Šādu kritēriju skaits var sasniegt vairākus desmitus. Vienlaicīgi darbojas arī ierobežojošie rādītāji – cena, piegādātā pakalpojuma vai preces kvalitāte, kā arī piegāžu drošība, ko saprot kā spēju noteiktā termiņā izpildīt saistības, sortimentu, kvalitāti un piegādājamās produkcijas daudzumu.
Citi kritēriji, kuri jāņem vērā, izvēloties piegādātāju, ir:
• piegādātāja attālums līdz patērētājam;
• tekošo un ekstra pasūtījumu izpildes laiks;
• rezerves iespēju lielums;
• piegādātāja kvalitātes vadības sistēma;
• psiholoģiskais klimats pie piegādātāja (streiku iespējamība u.tml.);
• piegādātāja finansiālais stāvoklis, viņa kredītspēja.
Pēc potenciālo piegādātāju analīzes, izveidojas konkrētu piegādātāju saraksts, ar kuriem uzņēmums vēlētos sadarboties.
Latvijas gaļas produktu resursu tirgus piedāvājumu veido vietējo ražotāju produkcija un no ārvalstīm ievestie dzīvie mājlopi un putni, kā arī to gaļa (svaiga, atdzesēta vai saldēta).
Gaļas pārstrādes galveno izejvielu- cūku, liellopu un mājputnu iekšzemes piedāvājums pēdējos gados ir samazinājies. Tomēr cūku piedāvājums ir pietiekoši apjomīgs un koncentrēts, lai apmierinātu gaļas kombinātu vajadzības. Liellopu piedāvājums ir ļoti mazkoncentrēts, slikti piemērots kaušanas jaudu nodrošināšanai.
Apskatot jautājumu par a/s Ruks lielākajiem izejvielu piegādātājiem, jāmin:
• SIA „Cirmas bekons”
• SIA „Šķaunes bekons”
• SIA „Latgales bekons”
• A/s „Jēkabpils labība”
• SIA „Gaižēni”
• SIA „Palsa”
• SIA „Baltic Pork”
• P/s „Madliena”
• P/s „Kārļi”
• A/s „Latgales bekons”
• P/s „Zemgale”
• Z/s „Rasas”
• Z/s „Veczīlākši”
• Z/s „Druvas” [35]
SIA „Šķaunes bekons”, SIA „Cirmas bekons’ un SIA „Jaunpūpoli” ir a/s „Ruks’
sadarbības partneri. Šie uzņēmumi ietilpst a/s „Ruks” uzņēmumu ķēdē.
SIA “Jaunpūpoli” ražoto spēkbarību patērē divi cūku kompleksi – SIA “Šķaunes bekons” un SIA “Cirmas bekons”, kas ir arī Cūku audzētāju asociācijas biedri.
SIA “Jaunpūpoli” dibināta 1997. gada 30. decembrī un atrodas Krāslavas rajona “Ezernieku” pagastā. Cehā ražo sešu veidu spēkbarību cūkām ar dāņu firmas “SKIOLD” ražošanas iekārtām, kuras ir pilnībā kompjuterizētas. Spēkbarības ražošanā izmanto 100% Latvijā audzētus graudus.
1998. gada 6. aprīlī tika saražota pirmā spēkbarības tonna. Iekārtu jauda ir 2 – 3 spēkbarības tonnas stundā, atkarībā no receptes. Iekārtas darbojas pilnīgi automātiski, ražošanas procesu vada dators, kurā tiek ievadītas spēkbarības receptes un daudzumi. Jāatzīmē, ka katra spēkbarības veida recepte tiek ievērota ar precizitāti līdz pat 100 g uz 1 tonnu. Saražotā produkcija vienmēr ir svaiga, labi samaisīta, precīzi dozēta. Barība tiek gatavota saskaņā ar patērētāju pieprasījumu – noteiktā laikā un daudzumā. Uzņēmumā ražoto spēkbarību tirgo arī apkārtējo pagastu iedzīvotājiem, kuri to ļoti iecienījuši.
Ražotnē tiek gatavota 6 veidu spēkbarība visu veidu cūkām. Produkcijā izmantotās izejvielas – mieži un kvieši – tiek audzēti Zemgales laukos, paju sabiedrībā “Līdums” Bauskas rajonā, taču graudi tiek iepirkti arī no apkārtējo rajonu zemniekiem. Spēkbarības ražošanā izmantoto izejvielu malšana notiek Valču dzirnavās.
SIA “Jaunpūpoli” nodrošina spēkbarības piegādi patērētājiem noteiktā daudzumā un laikā.
SIA “Šķaunes bekons” reģistrēta 1998. gada 13. februārī. Atrodas Krāslavas rajona Šķaunē, 25 km attālumā no spēkbarības ražotāja SIA “Jaunpūpoli”, kurā strādā 33 darbinieki, 90% no kuriem ir Šķaunes iedzīvotāji. Cūku kompleksā notiek pilns ražošanas cikls, kas ietver gan sivēnu iegūšanu, gan nobarošanu. Kompleksā pašreiz ir 500 sivēnmātes, bet kopējais cūku skaits ir 4500.
SIA “Cirmas bekons” reģistrēta 1998. gada 13. februārī un atrodas Ludzas rajona Cirmā. Pašreiz tur strādā 20 cilvēki, kuri ir vietējie iedzīvotāji. Ražošana, līdzīga kā “Šķaunes bekonā”, kas izveidota uz bijušo cūku kompleksu bāzes.
Darbinieku vidējais vecums 23 – 25 gadi, abos kompleksos kopā ir 10 speciālisti ar augstāko izglītību. Darbinieki bijuši pieredzes apmaiņas un mācību braucienos Vācijā, savukārt vācu un dāņu speciālisti veikuši darbinieku apmācību cūku kompleksos.
Tā kā abi kompleksi būvēti 80-to gadu sākumā, to tehnoloģiskās iekārtas bija morāli un fiziski novecojušas, līdz ar to bija nepieciešami lieli rekonstrukcijas darbi. Lai veicinātu cūkgaļas ražošanas intensitāti un pašizmaksas pazemināšanu, 1998. gadā tika uzstādītas 7 automātiskās līnijas, kas nodrošina pastāvīgu cūku barošanu bez barības zudumiem.
Attīstot ganāmpulku un tā ģenētisko bāzi, no “Sachsischen Swine” Vācijā tika ievestas 450 Saksijas krustojuma sivēnmātes, kas veidotas, ģenētiski krustojot Lielo Balto Edelswine un Landrass, kā arī 150 Landrass šķirnes remontcūkas un 27 kuiļus (10 Hermšīras, 10 Picturi, 3 Landrass, 4 Lielais Baltais). “Cirmas bekonā” izveidots arī Mākslīgās apsēklošanas punkts.
Uzņēmuma ražošanas cikls sākas ar izejvielu iegādi. Galvenās izejvielas ir liellopi un cūkas. A/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” ir izveidojusi ciešu sadarbību ar vairākiem Latvijas lielapjoma cūkaudzētājiem, kas ļauj nodrošināt izejvielu iepirkšanas stabilitāti. 2000. gadā bija iepirktas un pārstrādātas 7 483 cūkas, 2001. gadā- 14 204 cūkas, bet 2002. gadā- 15 214 cūkas (2.1.tabula).
2.1. tabula
A/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” iepirkto lopu skaits un svars 2002. gadā [35].
Mājlopi Piegādātājs Daudzums, galvas Samaksāts par mājlopiem, Ls Kopējais kautsvars, kg
Liellopi Latvijas saimniecības 1642 352 632.23 350 569
Liellopi Lietuvas ražotāji 159 40 629.86 34955
Cūkas Latvijas saimniecības 2097 174166.41 157412
Cūkas Igaunijas ražotāji 671 55962.89 53613
Cūkas A/S “Jēkabpils labība” 3983 283439.00 246898
Cūkas Firma “Cirmas bekons” 5846 463385.78 405882
Cūkas Firma “Šķaunes bekons” 2617 191390.75 171566
Aitas Firma “Šķaunes bekons” 36 1518.37 732
Liellopi kopā 1801 393262.09 385524
Cūkas kopā 15214 1168344.83 1035371

Kā ir redzams no tabulas, cūkas pārsvarā tiek iepirktas no Latvijas zemniekiem un saimniecībām- Latvijas izcelsmes cūku īpatsvars ir 96 %. Galvenie piegādātāji ir firmas “Cirmas bekons”, “Jēkabpils labība” un “Šķaunes bekons”, ar kurām ir noslēgti līgumi. Pārējo Latvijas izcelsmes cūku piegādēm ir gadījuma raksturs, tāpēc līgumi netiek slēgti.
Liellopu, kas ir paredzēti kaušanai, piedāvājums Latvijā ir diezgan neliels, tāpēc arī iepirkuma un pārstrādes apjomi ir mazi. 2000. gadā tika iepirkti 1385 liellopi, 2001. gadā – 2068 liellopi. 2002. gadā iepirkto liellopu skaits ir samazinājies līdz 1801 (2.1.tabula).
Līdzīgi kā cūkas, pārsvarā tiek iepirkti Latvijas izcelsmes liellopi (91 %), bet neliela daļa tiek ievesta arī no Lietuvas (9 %). Praktiski visiem liellopu iepirkumiem ir gadījuma raksturs, jo saimniecību skaits ar lielu liellopu skaitu ir ļoti mazs, bet specializēto gaļas liellopu audzēšana Latvijā praktiski nenotiek. Līdz ar to lopu iegāde notiek, nenoformējot līguma attiecības.
Lopu (gan cūku, gan liellopu) transportēšana līdz kautuvei notiek gan izmantojot uzņēmuma transportu, kas spēj atvest 5-6 liellopus un 220 cūkas vienā reizē, gan pašu zemnieku transportu.

2.1.2. Likumdošana
Tirgus ekonomikas apstākļos, kad valsts pārsvarā tieši neiejaucas uzņēmējdarbībā, pircēju un pārdēvēju, ražotāju un piegādātāju savstarpējās attiecības ir regulējamas ar dažādiem likumiem un noteikumiem. Katram uzņēmumam ir noteikts juridiskais statuss, tas ir vai nu individuālais uzņēmums vai akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai bezpeļņas uzņēmums. Uzņēmējam obligāti ir jāievēro likumi, jo likumsakarīgas sekas to neievērošanas gadījumā ir vai nu sodi vai arī to darbības pārtraukšana. Likumdošanas sistēma, kas regulē uzņēmējdarbību jebkurā valstī, ir ļoti sarežģīta, bet tā arī raksturojas ar kustību un dažkārt – ar nenoteiktību. Likumdošana atbalsta un veicina uzņēmējdarbību vai nosaka rīcības ierobežojumus, kuros uzņēmums drīkst darboties. Šie ierobežojumi un nosacījumi ietekmē uzņēmuma darbību jau no to dibināšanas brīža. Likumdošana ietekmē arī menedžmenta galvenās daļas: plānošanu, organizēšanu, motivēšanu un kontroli.
Latvijā valsts regulēšanas sistēmas izstrāde vēl ir tapšanas stadijā. Bet jau darbojas Civillikums, Komerclikums, tiek pieņemti citi svarīgi likumi un noteikumi, kuri ietekmē uzņēmuma darbību: par nodokļiem, uzņēmējdarbību, muitas tarifiem un nodevām, grāmatvedību, vērtspapīriem, kā arī likumi par ekoloģiju, patērētāju aizsardzību utt. [35].
Pēdējo 3 gada laikā ir daudz darīts, lai sakārtotu Latvijas gaļas tirgu, un izskaustu tā saucamās nelegālās gaļas (produkti, kuriem nav zināma izcelsme) ieplūšanu valstī. Šim nolūkam tika izstrādāti un pieņemti grozījumi MK noteikumos par kārtību gaļas ievešanai Latvijā, tika noteikts, ka turpmāk tikai ZM Gaļas aprites uzraudzības komisijas apstiprinātās firmas no konkrētām valstīm drīkstēs importēt gaļu un tās produktus Latvijā.
Sakarā ar Latvijas politikas stratēģisko lēmumu iestāties Eiropas Savienībā jau pašlaik notiek LR likumdošanas aktu pieskaņošana ES prasībām, kas īpaši saasināti ir jūtams pārtikas pārstrādē. Tuvākajā nākotnē, iestājoties ES, arī Latvijas iekšzemes gaļas produkcijas ražošana tiks reglamentēta atbilstoši ES prasībām, tāpēc, ņemot vērā uzņēmuma ilgtermiņa attīstības mērķus, ir nepieciešams sakārtot lopu kaušanas procesu atbilstoši ES prasībām. Pašreizējā situācijā neviens no gaļas pārstrādes uzņēmumiem neatbilst ES sanitārijas, veterinārijas un pārtikas kvalitātes prasībām, kā rezultātā nav iespējams gaļas un gaļas produkcijas eksports uz ES valstīm. Jau pašreiz Latvijai ir piešķirta gaļas un gaļas produktu eksporta kvota tirdzniecībā ar Eiropas Savienību, bet tā netiek pildīta, jo gan uzņēmumi, gan viņu ražotā produkcija neatbilst ES prasībām.
Kopumā var secināt, ka potenciāli nozares ražošanas apjomi līdz 2010. gadam varētu palielināties par 30-40 %. Taču jāatzīmē, ka a/s „Ruks” būs spējīgs veikt nepieciešamās investīcijas, bet, pieaugot kontrabandas kontrolei, daudzi citi uzņēmumi būs spiesti pamest nozari. Tāpēc tiem salīdzinoši nedaudziem uzņēmumiem, kas veiks investīcijas un turpinās savu darbību, pieprasījuma apmierināšanai, iespējams, būs pat vairākkārtēji jāpalielina savas pārstrādes jaudas.

2.1.3. Patērētāji
Patērētāji jeb pircēji ir galīgais mērķis, ko cenšas sasniegt uzņēmumi, lai pārdotu preces un pakalpojumus. Uzņēmums var izdzīvot tirgus apstākļos un efektīvi darboties tikai tad, ja tas spēj veiksmīgi sameklēt pircēju savā darbības rezultātā radītiem pakalpojumiem vai precēm, kā arī apmierināt viņu vajadzības.
Parasti, veicot uzņēmējdarbību, uzņēmējs nevirza savu preci visam tirgum kopumā. Ir svarīgi noteikt potenciālās pircēju grupas, kurām tā prece būtu vajadzīga un lietderīga, proti, segmentēt tirgu. Segmentācija ir tirgus sadalīšana pēc pircēju grupām atkarībā no to vajadzībām, rīcības tirgū un attieksmes pret mārketinga pasākumiem. Parasti patērētājus segmentē pēc sekojošiem rādītājiem:
• demogrāfiskiem: vecuma, dzimuma utt.;
• ģeogrāfiskiem: valsts, reģions, pilsēta, klimats;
• sociāliem radītājiem: stāvokļa sabiedrībā, ienākumiem, nodarbošanās;
• nacionāliem un kultūras: izglītība, tautība, reliģija;
• personiskiem: dzīves veids, rakstura tipi;
• rīcības: izvēles kritēriji, patērētāja tips.
Svarīgākie no šiem rādītājiem ir – vecums, dzimums, ģeogrāfiskais stāvoklis, reģions, pilsēta, sociālie rādītāji, stāvoklis sabiedrībā, ienākumi.
Pēc tirgus segmentācijas rezultātiem var secināt, ka uzņēmuma potenciālie klienti atrodas vienā vai vairākos segmentos. Šo potenciālo pircēju kopumu sauc par uzņēmuma mērķa tirgu. Kad ir zināms mērķpircējs, kuram tiek adresēta prece, tad uzņēmējs var izstrādāt mārketinga pasākumu kompleksu atkarībā no mērķa pircēju kopīgām īpašībām. Mērķa tirgus nepārtraukti mainās, tāpēc visu laiku ir rūpīgi jāseko visām izmaiņām. Lai apmierinātu pircēju vajadzības pēc precēm un pakalpojumiem, tiek nodibināti saimnieciskie sakari ar piegādātājiem un starpniekiem. Pastāv pieci pircēju tirgus tipi: patēriņa tirgus, industriālais tirgus, starpnieku tirgus, valdības tirgus un starptautiskais tirgus [30;64].
• Patēriņa tirgus dalībnieki ir atsevišķi cilvēki vai ģimenes, kas pērk preces un pakalpojumus personisko vajadzību apmierināšanai;
• Industriālā tirgū dalībnieki ir uzņēmumi, organizācijas, kas preces un pakalpojumus pērk, lai ražotu citu produkciju;
• Starpnieku tirgus dalībnieki ir organizācijas, kas preces un pakalpojumus pērk, lai tos pārdotu tālāk;
• Valsts tirgū preces un pakalpojumus pērk valsts, lai ražotu citas preces vai patērētu tās;
• Starptautiskajā tirgū pircēji meklējami ārpus valsts robežām, to vidū ir individuālie pircēji, ražotāji, starpnieki un citas valstis [30;65].
Analizējot gaļas un gaļas pārstrādes produktu ražošanu Latvijā, jāsecina, ka, tā tāpat kā vairākas citas tautsaimniecības nozares, ir cietusi no 1998. gada Krievijas krīzes. Tās un virknes citu blakus efektu rezultātā 1999. gadā bija vērojams gaļas pārstrādes apjomu samazinājums.
Tomēr jau 2001. gadā ir notikusi nozares attīstība un vietējo ražotāju gaļas produkcijas piedāvājums ir pieaudzis. Spriežot pēc 2002. gada pirmo triju ceturkšņu rādītājiem (2.1.attēls), vietējās gaļas un gaļas pārstrādes produktu piedāvājums valstī ir strauji pieaudzis.
2.1.attēls. Gaļas un gaļas pārstrādes produkcijas realizācija pa produkcijas veidiem, svara izteiksmē [19].

Saskaitot kopā gaļas un gaļas pārstrādes produkcijas ceturkšņu realizācijas rādītājus (2.1.attēls), var secināt, ka 2002. gada triju ceturkšņu realizācijas apjomi svara izteiksmē atkarībā no produktu grupas par 9-30 % pārsniedz 2001. gada triju ceturkšņu apjomus un atsevišķos gadījumos ir gandrīz sasnieguši 2001. gada kopapjomu. Vienīgais fizisko apjomu samazinājums ir noticis liellopu un teļa gaļas izstrādājumiem un konserviem, 2002. gada 3 ceturkšņu laikā to ražošanai samazinoties par 17 %.
Savukārt aplūkojot realizācijas apjomus naudas izteiksmē, redzams, ka šie apjomi ir auguši vēl straujāk- pieaugums atkarībā no produktu grupas sasniedz 21-60 %. Runājot par konkrētiem produkcijas veidiem, autore vēlas atzīmēt, ka vismazākais pieaugums ir noticis liellopu un teļa gaļas izstrādājumiem un konserviem- tikai +2 %, bet vislielākais- svaigai, atdzesētai vai saldētai putnu gaļai (+106 %).
Tas, ka gaļas un gaļas pārstrādes produkcijas vērtība naudas izteiksmē pieaug daudz ātrāk nekā fiziskie apjomi svara mērvienībās, ir izskaidrojams ar produkcijas cenu kāpumu, kas ir analizēts zemāk.
Ārējā tirdzniecība
Pēc autores domām, gaļas un gaļas ārējās tirdzniecības rādītāji liecina par to, ka Latvijā pārsvarā tiek ievestas izejvielas tālākai pārstrādei- svaiga un saldēta liellopu un cūkgaļa, subprodukti, arī vistu gaļa – to apliecina 2.2.tabula. Šajās preču grupās importa pārsvars par eksportu ir vairākkārtīgi krities, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
2002. gada 9 mēnešos svaigas cūkgaļas, cūku subproduktu, aknu desu, žāvēto un vārīto desu, vistu un cūkgaļas konservu imports ir ievērojami pārsniedzis 2001. gada 12 mēnešu apjomu, savukārt vistu gaļas un subproduktu, liellopu gaļas konservu importa apjoms ir vairākkārtēji krities.
Atsevišķās preču grupās eksports tomēr pārsniedz importu- aknu desas un konservi, cūkgaļas un liellopu gaļas konservi tiek izvesti lielākos apjomos nekā ievesti.

2.2.tabula
Gaļas un gaļas produktu ārējās tirdzniecības plūsma
Preces nosaukums Imports Eksports
2002.g. 9 mēn. 2001.g. 2000.g. 2002.g. 9 mēn. 2001.g. 2000.g.
kg Ls kg Ls kg Ls kg Ls kg Ls kg Ls
Svaiga liellopu gaļa 2242329 2409875 2498537 1884193 1011895 794527 3426 2813 5112 12802 3499 9061
Saldēta liellopu gaļa 418471 638207 710998 430951 406172 320798 3743 1504 1364 3165 4104 6439
Liellopu subprodukti 508002 1004979 1054632 357556 976478 409478 850 276 8611 3771 22735 10942
Svaiga cūkgaļa 3328803 3239729 2915294 2955439 1271358 928056 2230 794 7170 19349 845 763
Saldēta cūkgaļa 1418361 2055682 1834319 1104954 3279877 1371417 11775 4449 1977 4649 8738 6151
Cūku subprodukti 152945 314935 88485 47381 625739 206829 164 107 312 468 7 10
Vistu gaļa 4993519 13310375 17177230 4894544 11323694 3850567 62917 98000 108652 107883 247731 103295
Vistu subprodukti 3467140 11034884 14972738 3273854 9165236 2197355 24625 19667 62109 76676 13032 14689
Aknu desas 3285 2529 1208 1109 0 0 13167 14705 12311 9708 576 531
Žāvētās desas 67541 31831 9716 21362 5836 20564 6214 3414 2346 6685 22880 13347
Vārītās desas 726569 913034 537005 545402 414583 347708 118090 94582 394153 256478 733094 437102
Aknu konservi 3243 3707 2889 2984 415 564 8654 10341 15264 11240 1936 530
Vistu konservi 613387 584506 178749 190324 50151 62600 12103 13511 78206 22501 21431 3335
Cūkgaļas konservi 75893 71178 30129 45850 72079 111919 458270 471330 365978 309184 252215 133305
Liellopu gaļas konservi 7787 9658 126705 84194 34883 38110 220361 213146 146492 141172 132670 31464
Pārējie gaļas konservi 2177 3803 3647 3266 2848 3360 6624 3131 0 0 84 148
Kopā 18029452 35628912 42142281 15843363 28641244 10663852 953213 951770 1210057 985731 1465577 771112

2002. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies gaļas un gaļas produktu ražošanas apjoms praktiski visās produktu grupās. Ir pieaudzis arī vairāku galapatēriņa gaļas produktu imports, kā rezultātā kopējais gaļas un gaļas produktu piedāvājums ir pieaudzis, pie tam vērtības pieaugums pārsniedz svara pieaugumu.
Piedāvājuma pieaugums bija noticis pateicoties galvenokārt Latvijas iedzīvotāju ienākumu un patēriņa palielinājumam.
Pieprasījums
Autore uzskata, ka pieprasījumu pēc gaļas un gaļas pārstrādes produkcijas Latvijā veido galvenokārt iedzīvotāju patēriņš, kura apjoms ir cieši atkarīgs no iedzīvotāju ienākuma līmeņa un mājsaimniecību rīcībā esošo naudas līdzekļu apjoma.
Latvijas mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pēdējo gadu laikā ir pastāvīgi pieauguši. Jāņem vērā, ka divu pēdējo gadu augstais iekšzemes kopprodukta pieauguma temps nākamajos gados atsauksies uz iedzīvotāju ienākumu līmeņa straujāku pieaugumu.
Palielinoties mājsaimniecību ienākumiem, pieaug iedzīvotāju iespējas iegādāties labāku, kaloritātes ziņā pilnvērtīgāku pārtiku, tāpēc gaļas un gaļas pārstrādes produkcijas patēriņš arī pieaug (2.3.tabula).
2.3. tabula
Mājsaimniecību izdevumu struktūra 1999.-2002.g., (Ls uz 1 mājsaimniecības locekli mēnesī) [35].
Mājsaimniecības izdevumi 1999.g. 2000.g. 2001.g. 2002.g.
Izdevumi kopā Ls 52.64 61.54 63.85 66.84
Izdevumi uzturam Ls 24.04 24.82 23.89 23.96
% no kop. izdevumiem 48.0 42.1 39.1 37.5
Izdevumi gaļai un gaļas produktiem Ls 5.70 6.08 5.70 5.94
% no kop. izdevumiem 11.4 10.3 9.3 9.3
% no uztura izdevumiem 23.7 24.5 23.9 24.8

Tabulā var redzēt, ka naudas apjomam, kas tiek tērēts uztura produktiem, kopumā ir tendence pieaugt, kaut arī to īpatsvars kopējos izdevumos samazinās. Tas ir normāls process, jo pieaugot ienākumu līmenim, pieaug arī tēriņi pārtikai, tomēr to palielinājums ir lēnāks. Ir redzams arī tas, ka vislielākie izdevumi gaļai un gaļas produktiem ir bijuši 2000. gadā, kas bija saistīts ar šim gadam raksturīgo augsto cenu līmeni.
Savukārt gaļas un gaļas produktu patēriņš sadalījumā pa produktu grupām ir atspoguļots zemāk (2.4.tabula).
2.4. tabula
Gaļas un gaļas produktu produkcijas patēriņš 1999.-2002.g. (kg uz 1 mājsaimniecības locekli gadā) [35].
Produktu veids 1999.g., kg 2000.g. 2001.g. 2002.g.
kg pieaugums pret 1999.g. Kg Pieaugums pret 2000.g. kg pieaugums pret 2001.g.
Liellopu gaļa 4.35 4.4 +1.1% 4.3 -2.3% 4.18 -2.8%
Teļa gaļa 0.87 0.83 -4.6% 0.94 +13.3% 0.96 +2.1%
Cūkgaļa 12.85 14.45 +12.5% 16.82 +16.4% 16.24 -3.4%
Aitu, kazu gaļa 0.38 0.27 -28.9% 0.17 -37.0% 0.26 +52.9%
Mājputnu gaļa 7.97 7.98 +0.1% 6.88 -13.8% 7.64 +11.0%
Desu izstrādājumi, kūpinājumi 16.93 18.51 +9.3% 19.03 +2.8% 19.93 +4.7%
Gaļas konservi 0.28 0.22 -21.4% 0.33 +50.0% 0.33 +0.0%
Gatavi gaļas izstrādājumi, pusfabrikāti 1.15 1.48 +28.7% 1.53 +3.4% 1.8 +17.6%
Kaušanas blakusprodukti 3.87 3.44 -11.1% 2.97 -13.7% 3.11 +4.7%
Medījumu gaļa 0.15 0.15 +0.0% 0.27 +80.0% 0.23 -14.8%
Citu dzīvnieku gaļa 0.28 0.3 +7.1% 0.2 -33.3% 0.27 +35.0%

Šajās tabulās apkopotā informācija liecina par to, ka Latvijā gan svara, gan arī naudas izteiksmē visvairāk tiek patērēti desu izstrādājumi, kūpinājumi un cūkgaļa.
Savukārt naudas izteiksmē praktiski visu galveno gaļas un gaļas produktu grupu patēriņš 2002. gadā, salīdzinot ar 2001. gada rādītājiem, ir samazinājies. Vairumā gadījumos tas ir saistīts ar cenu samazinājumu.
Tāpat, novērojot patēriņa struktūras izmaiņas, var pamanīt arī patērētāju reakciju uz cenu izmaiņām, ienākumu pieaugumu, informāciju par pārtikas drošību utml. Piemēram, samazinoties 2001. gadā cūkgaļas cenām, ir palielinājies cūkgaļas un samazinājies mājputnu gaļas patēriņš. Savukārt 2002. gadā, pieaugot cūkgaļas cenai, situācija ir mainījusies uz pretējo- mājputnu gaļas patēriņš pieauga.
Analizējot gaļas un gaļas produktu patēriņu mājsaimniecībās ar atšķirīgiem ienākumu līmeņiem, var secināt, ka visās mājsaimniecību grupās pēdējo gadu laikā ir noticis izdevumu pieaugums, kas ir paredzēts tieši šo produktu iegādei. Statistikas dati parāda, ka jo augstāks ir mājsaimniecības ienākumu līmenis, jo lielāku īpatsvaru uztura izdevumos ieņem gaļa un gaļas produkti. Salīdzinoši mazāk nodrošinātas mājsaimniecības uzturā vairāk izmanto lētākus produktus- maizi, kartupeļus u.c.
Kopumā Latvijā ir zems gaļas produktu patēriņa līmenis. Lai gan pēdējo gadu laikā tas arvien ir palielinājies, 2002. gadā gaļas un gaļas produktu patēriņa līmenis bija tikai 36.9 kg gaļas uz vienu iedzīvotāju. Valstīs ar augsti attīstītu ekonomisko līmeni gaļas patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir daudz lielāks, tā, piemēram, pēc FAPRI datiem 2002. gadā viens ES iedzīvotājs patērēja vidēji 82.5 kg gaļas.
Pēc autores uzskatiem, tas ļauj secināt, ka galvenais iemesls zemajam gaļas patēriņa rādītājam Latvijā ir iedzīvotāju zemā pirktspēja un vienlaicīgi ļauj prognozēt, ka arī Latvijā, pieaugot iekšzemes kopproduktam un paaugstinoties vispārējam iedzīvotāju labklājības līmenim, paaugstināsies gaļas un tās produktu patēriņš. 1.pielikumā parādīts saraksts ar a/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” produkcijas pircējiem.

2.1.4. Konkurenti
Konkurenti ir ārējais faktors, kura nozīme nav apstrīdama. Jebkura uzņēmuma vadībai jāsaprot, ka uzņēmums nespēs izdzīvot tirgū, ja uzņēmuma piedāvātās preces un pakalpojumi neapmierinās patērētāju vajadzības tikpat labi kā konkurentu preces un pakalpojumi. Dažkārt tieši konkurenti, nevis patērētāji, nosaka, kādas preces vai pakalpojumus var pārdot un, kādu cenu var par to prasīt. Konkurenti ietekmē tirgus izvēli, kā arī mārketinga starpnieku un piegādātāju izvēli, preču sortimenta veidošanu un visu menedžmenta darbību kopumā. Pēdējā laikā konkurences cīņā pielietojamās metodes ir mainījušās. Vadība ir spiesta reaģēt uz konkurentu jauninājumiem pilnīgi citādi, tas ir pārveidot savu uzņēmumu par modernāku un efektīvāku nekā citi šajā nozarē.
Konkurenti nebūt nav vienīgais uzņēmumu konkurences objekts. Uzņēmumi savā starpā var konkurēt par darbaspēka resursiem, materiāliem, kapitālu, tiesībām izmantot noteiktas tehnoloģijas.
Konkurences apstākļu novērtēšana ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, ko jāveic uzņēmuma vadītājam. Skaidri jāapzinās ne tikai, cik konkurentu pastāv tirgū un kādu darbību viņi veic, bet arī jāseko visām izmaiņām, kas notiek viņu darbībā un tirgus stratēģijā. Ja vadība savlaicīgi neievēros kādas būtiskas izmaiņas konkurentu rīcībā, tad uzņēmums var zaudēt tirgus daļu [15;42].
Apskatīsim faktorus, kas ietekmē konkurences cīņu. Konkurence palielinās, ja rodas šādi apstākļi:
• konkurentu skaita palielināšanās;
• produkta pieprasījums nepieaug vai pieaug nedaudz;
• nozarē kāds konkurents strauji samazina cenu;
• konkurentu produktiem patērētāja skatījumā ir vienāda vērtība un pieprasījumu ietekmē tikai zemāka cena;
• uzņēmumam pārtraukt produkta izstrādi var iznākt dārgāk nekā turpināt konkurenci [15;43].
Jaunu konkurentu ienākšana var radīt produkta piedāvājuma pārpalikumu un mazināt cenu, sekojoši arī peļņu. Jaunu konkurentu ienākšanu tirgū regulē vairāki nosacījumi:
• kad nozarē darbojas pietiekoši liels uzņēmumu skaits, piemēram, plaša patēriņa produktu ražošanā;
• kad konkurentu produkti viegli atpazīstami un visai nemainīgi;
• kad konkurentiem nepieciešami lieli finansu ieguldījumi;
• kad patērētājiem nepieciešami līdzekļi, lai pārslēgtos uz citu, jaunu produktu;
• kad esošie konkurenti, noslēdzot līgumu, nepieļauj jaunu konkurentu ienākšanu;
• kad to veicina valsts likumdošana [17].
Valsts regulēšana konkurences jomā ir ļoti aktuāls mūsdienu jautājums. Ir zināms, ka konkurence ir pozitīvs faktors gan patērētājiem, jo tiem ir tiesības izvēlēties sev piemērotu produktu, gan nozarei, jo konkurences apstākļos tai ir vairāk iespējas attīstīties. Tāpēc valsts pienākums ir regulēt tirgu, nepieļaujot monopolistisku darbību, pieņemot attiecīgus likumus un īstenojot visāda veida pasākumus, lai veicinātu konkurenci.
Gaļas pārstrādes nozare raksturojas ar diezgan lielu konkurenci, jo gaļas pārstrādes uzņēmumu skaits pārsniedz 170, bet kautuvju skaits ir apmēram 280. Taču liela daļa no tiem ir individuālie uzņēmumi un zemnieku saimniecības ar neregulāru darbības laiku un ne vienmēr godīgu rīcību. Mazie pārstrādes uzņēmumi dažkārt mēdz izmantot pašreizējo situāciju, kurā valsts ne vienmēr spēj izkontrolēt to darbību un pārstrādāt nelegāli ievesto gaļu. Pēc Latvijas Gaļas ražotāju un gaļas pārstrādātāju asociācijas aprēķiniem, Latvijā nezināmas izcelsmes gaļa un tās produkti aizņem ap 40 % tirgus. Tomēr, analizējot konkurenci gaļas pārstrādes nozarē, lielāku uzmanību veltīsim nozares līderu noskaidrošanai, kas apkopoti 2.5.tabulā [35].
2.5.tabula
Gaļas pārstrādātāju TOP 6, 2002. gads. [35].
Vieta Žāvētas desas Vieta Žāvēta, kūpināta gaļa Vieta Vārītas desas
1. Rīgas Miesnieks 1. Rīgas Miesnieks 1. Rīgas Miesnieks
2. Tukuma GPS 2. Forevers 2. LIDO
3. Jelgavas GK 3. Ardeks 3. Triāls
4. BLC 4. Tukuma GPS 4. Ardeks
5. Frug 5. BLC 5. BLC
6. Reals D 6. MVA 6. Forevers

Vieta Sardeles Vieta Pusžāvētas desas Vieta Putnu gaļa
1. Rīgas Miesnieks 1. Triāls 1. Rīgas Miesnieks
2. LIDO 2. Ardeks 2. LIDO
3. RUKS CGK 3. RUKS CGK 3. Tukuma GPS
4. MVA 4. LIDO 4. BLC
5. Triāls 5. BLC 5. Tefo
6. Forevers 6. Jelgavas GK 6. Ķekavas p/f

Vieta Pelmeņi Vieta Cīsiņi Vieta Aknu pastēte
1. Rīgas Miesnieks 1. Rīgas Miesnieks 1. LIDO
2. Ariols 2. Jelgavas GK 2. Rīgas Miesnieks
3. Liepājas Miesnieks* 3. Ardeks 3. Triāls
4. Olan sami 4. Talsu gaļa 4. Tukuma GPS
5. Cateringa 5. Tukuma GPS 5. Saldus GK
6. Triāls 6. MVA 6. Ardeks
*- 2001. gadā Liepājas Miesnieks ir pārtraucis savu darbību
Pētījumu par nozares līderu piedāvātās produkcijas tirgus pozīcijām ir veikusi tirgus pētījumu firma “Profindex”, par pamatu izmantojot apmēram 300 veikalu sniegto informāciju. Tika analizētas 9 produkcijas grupas, katrā nosakot uzņēmumus- līderus (top 6).
Kā ir redzams no tabulas, septiņās no deviņām produktu grupām līderis ir a/s „ Rīgas Miesnieks”. Tikai pusžāvēto desu grupā tas izkrīt no sešinieka. Žurnāls “Supermārkets” ir veicis arī lielveikalu interviju, kuras rezultāti ir apkopoti zemāk (2.6. tabula). Kopumā šī informācija ir diezgan līdzīga jau apskatītajam tirgus pētījumam [35].
2.6. tabula
Lielveikalu gaļas un gaļas izstrādājumu piegādātāju TOP 5, 2002.gads [35].
Vieta Mego Rimi Nelda
1. Rīgas Miesnieks Rīgas Miesnieks Rīgas Miesnieks
2. Lido Lielzeltiņi Lido
3. Jelgavas GK Lido Grāvendāle
4. MVA Ulbroka MVA
5. Tukuma GPS Senlejas Tukuma GPS

Arī šajā gadījumā a/s „Rīgas Miesnieks” ir uzskatāma par līderi, kuras īpatsvars lielveikalu gaļas un gaļas izstrādājumu kopējā produkcijā ir vislielākais. Tāpat var konstatēt, ka lielveikalos diezgan populāra ir Lido, Tukuma GPS , MVA un Jelgavas gaļas kombināta produkcija.
Analizējot konkurences apstākļus pēc uzņēmumu finansiāliem darbības rādītājiem (2.7. tabula), var redzēt, ka situācija kopumā atbilst iepriekš apskatīto tirgus pētījumu rezultātiem. Nozares līderis ir a/s “Rīgas Miesnieks”, kas būtiski pārsniedz citu uzņēmumu darbības rādītājus (Firma Lido neuzrāda atsevišķi apgrozījuma daļu, kas attiecas uz gaļas pārstrādi, bet uzrāda kopējo apgrozījumu).
Kas attiecas uz neto apgrozījuma pieauguma tempiem, absolūtais līderis ir SIA „Grāvendāles recetes”, tomēr apgrozījuma absolūtais rādītājs šim uzņēmumam ir vismazākais.
Vairāk nekā divas reizes ir pieaudzis SIA „ Forevers” apgrozījums, trešajā vietā ir ierindojusies a/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts”.
Runājot par uzņēmumu tīro peļņu 2002. gadā, ir jāatzīmē, ka no apskatītajiem 12 gaļas pārstrādes uzņēmumiem seši 2002. gadu ir noslēguši ar zaudējumiem, t.sk. abi līderi – Firma Lido un a/s „ Rīgas Miesnieks”. A/s „ Rīgas Miesnieks” šo neveiksmi saista ar gaļas krīzi, kuras laikā izejvielu (gaļas) cenas ir pieaugušas par 35 %, bet uzņēmuma gatavās produkcijas cenas tikai par 7 %.
Firma Lido 2002. gadā turpināja ieguldīt līdzekļus atpūtas centra izveidošanā un attīstībā, tāpēc noslēdza gadu ar zaudējumiem, kas pārsniedza 2001. gada zaudējumus. Tomēr, gan a/s „Rīgas Miesnieks”, gan Lido un vairums citu lielāko gaļas pārstrādātāju uzskata, ka 2003. gada darbības rezultāti būs labāki, par ko netieši liecina gan ražošanas apjomu pieaugums, gan atsevišķu uzņēmumu 2001.gada un 2002.gada darbības rādītāji – skat. 2.7.tabulu [35].

2.7. tabula
Gaļas pārstrādātāju reitings pēc apgrozījuma [35].
N.p.k. Uzņēmuma nosaukums Neto apgrozījums, 2002.g. Apgrozījuma pieaugums, 2002./2001., reizes
1. A/s Rīgas Miesnieks virs Ls 5 milj. 1,01
2. SIA Firma Lido* virs Ls 5 milj. 1,36
3. SIA Triāls no Ls 4 milj. līdz Ls 5 milj. 1,25
4. SIA Forevers no Ls 4 milj. līdz Ls 5 milj. 2,16
5. SIA Ardeks no Ls 3 milj. līdz Ls 4 milj. 1,33
6. A/s Talsu gaļa no Ls 3 milj. līdz Ls 4 milj. 1,05
7. A/s Jelgavas gaļas kombināts no Ls 2 milj. līdz Ls 3 milj. 1,17
8. A/s RUKS Cēsu gaļas kombināts no Ls 2 milj. līdz Ls 3 milj. 1,50
9. A/s Tukuma gaļas pārstrādes sabiedrība no Ls 2 milj. līdz Ls 3 milj. n.d.
10. SIA Saldus gaļas kombināts no Ls 2 milj. līdz Ls 3 milj. n.d
11. SIA Grāvendāles receptes līdz Ls 1 milj. 13,48
*- Lido neto apgrozījums aptver visas uzņēmuma darbības sfēras, gaļas pārstrādes daļa ir aptuveni 1/3 no kopējā neto apgrozījuma.
Autore uzskata, ka tuvākā nākotnē konkurences apstākļi nozarē varētu mainīties. Liela daļa mazo uzņēmumu būs spiesti atstāt šo biznesu, nespējot veikt nepieciešamās investīcijas kaušanas vai pārstrādes procesa sakārtošanai atbilstoši ES prasībām. Tā rezultātā varētu diezgan strauji pieaugt nozares līderu tirgus daļa, kā arī saasināties konkurence stiprāko uzņēmumu starpā. Jau pašreiz praktiski visi nozares TOP 10 uzņēmumi plāno vai jau ir uzsākuši savu uzņēmumu modernizāciju, ieguldot lielas naudas summas higiēnas un sanitārijas apstākļu, kā arī pārtikas kvalitātes pieskaņošanai ES standartiem, produkcijas klāsta un ražošanas apjomu paplašināšanai.
Kopumā autore secina, ka pašreizējā situācijā a/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” ir pietiekoši konkurētspējīgs uzņēmums, kas nozarē ieņem 7.-8. vietu. Atsevišķo produktu grupās uzņēmums ieņem augsto trešo vietu (sardeles un pusžāvētas desas), tomēr citās grupās tā tirgus daļa izkrīt no pirmā sešinieka. Tuvākajā nākotnē būs iespējams palielināt uzņēmuma tirgus daļu (daudzas pašreizējās mazās kautuves būs spiestas pārtraukt savu darbību, kā rezultātā atbrīvosies iekšzemes tirgus daļa, kā arī uzņēmumam pavērsies eksporta iespējas uz ES), jo 2003.gada februārī darbību ir uzsākusi ES prasībām atbilstoša kautuve [18].
2.1.5. Produkcijas realizācija

Gatavās produkcijas realizācijas shēma ir atspoguļota zemāk (2.2.attēls). Visa produkcija ir iedalāma divās daļās- tā, kas ir izmantojama tālākajā pārstrādē (gaļa un subprodukti) un tā, kas paredzēta galapatērētājiem (desas, kūpinājumi un arī svaigā gaļa). Atkaulotā un neatkaulotā gaļa tiek izmantota a/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” un citu pārstrādes uzņēmumu tālākajā pārstrādē. Gaļas piegāde savam desu ceham notiek ar iekšējo transportu, bet citiem pārstrādes uzņēmumiem gan ar a/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” lielas kravnesības (5 t un 6 t) automašīnām , gan ar pasūtītāju pašu transportu.

2.2.attēls. Produkcijas realizācijas shēma [35].
Līdzīgi notiek gatavās produkcijas realizācija mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumiem. Šajā gadījumā tiek izmantots mazas kravnesības transports (1.5 t- 3.8 t). Produkcijas realizācijas pamatā ir līgumattiecību dibināšana ar klientiem. Pašreiz lielākie klienti – pārstrādes uzņēmumi ir SIA “Ardeks”, firmas “Revanšs” un “Hartviks”. Savukārt no tirdzniecības uzņēmumiem lielākie klienti ir firmas “VP Market”, Rimi, Mego, Nelda, Stockmann, Sky, City Market, Elvi Grupa.
Autore min, ka līgumattiecības ar tirdzniecības uzņēmumiem tiek dibinātas, a/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” tirdzniecības aģentiem kontaktējoties ar potenciāliem klientiem. Pasūtījumu veikšana notiek trijos veidos:
• Tirdzniecības uzņēmuma pārstāvis zvana uz a/s ”Ruks Cēsu gaļas kombināts” un veic pasūtījumu;
• Pasūtījums tiek sastādīts, a/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” tirdzniecības aģentam ierodoties tirdzniecības uzņēmumā;
• A/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” pārdošanas daļas darbinieks zvana tirdzniecības uzņēmumam un sastāda pasūtījumu.
Pasūtījums parasti tiek izpildīts nākamajā dienā pēc pasūtījuma veikšanas. Kontakti ar citiem pārstrādes uzņēmumiem – gaļas pasūtītājiem parasti notiek bez tirdzniecības aģentu starpniecības. Šajos gadījumos, ņemot vērā pārstrādes uzņēmuma ražošanas plānus, tiek sastādīts piegāžu grafiks nedēļai, pēc kura arī tiek veiktas piegādes.
Kā svarīgu priekšnosacījumu klientu piesaistīšanai autore atzīmē to, ka uzņēmuma produkcija ir ieguvusi kvalitātes zīmi “Kvalitatīvs Latvijas produkts”, kas norāda uz Latvijas izcelsmes preci un tās atbilstību noteiktiem kvalitātes standartiem. Uzņēmums veic arī reklāmas pasākumus, rīko degustācijas, piedalās reģionālajās nozares izstādēs. Kontaktiem ar patērētājiem un klientiem tiek izmantotas jaunas tehnoloģijas – Internet mājas lapa un darījumu sistēma www.bode.lv. Tas viss kopumā palīdz palielināt produkcijas noietu jau pašlaik.
Nākotnē, īstenojot uzņēmuma attīstības plānus, autore iesaka palielināt realizācijas apjomus. Kopumā pašreizējā realizācijas shēma varētu īpaši nemainīties, bet gan paplašināties, pieaugot realizācijas aģentu un kravas automašīnu skaitam.

2.1.6. Sabiedriskās organizācijas

Sabiedriskās organizācijas ir nākamais pastāvīgais uzņēmuma mikrovides elements. Tā ir jebkura pietiekami precīzi identificējama cilvēku grupa, kura izrāda reālu vai potenciālu interesi par uzņēmuma darbību un var arī zināmā mērā to ietekmēt. Katram uzņēmumam ir saikne ar kādu sabiedrības kategoriju, kuras intereses saskan ar uzņēmuma interesēm, piemēram, arodbiedrībām. Cita saistīta grupa ir organizācijas, kuras ir ieinteresētas uzņēmuma darbībā, bet neizrāda pozitīvu attieksmi pret to. Šeit varētu minēt presi [30;66].
Eksistē uzskats, ka presi nevar pieskaitīt pie sabiedriskajām organizācijām, jo preses izdevumi, izņemot valsts radio un televīziju, ir uzņēmumi, kuri dibināti un darbojas atbilstoši likumdošanai par uzņēmējdarbību. Bet analīzes atvieglošanas dēļ autore to pieskaita pie sabiedriskajām organizācijām.
Prese ir masu informācijas un komercinformācijas līdzeklis – avīzes, žurnāli, radio, televīzija. Presi dažkārt dēvē par “ceturto varu”, tā ar savu ietekmi atrodas starp valsts varu un sabiedrību, tā var veidot sabiedrības viedokli, paust valsts varas institūciju politiku, tomēr prese nevar veikt varas funkcijas un izmantot praksē pieņemtos varas veidus. Tas nozīmē, ka preses varai ir simboliska nozīme, tomēr katram uzņēmumam ir nozīmīga preses attieksme pret tā darbību.
Vislielākā daļa sabiedrisko organizāciju ir nevalstiskās organizācijas – sieviešu, pensionāru, bērnu aizsardzības, arodbiedrības, izglītības, patērētāju aizstāvības organizācijas. Tās veidojas, lai valsts, ievērojot vienu intereses, neaizmirstu citas grupas, kurām nav iespējas vai prasmes izteikt savas vēlmes. Tas nozīmē, ka sabiedrības pārvaldes institūcijām jātuvinās valsts iedzīvotājiem, proti, tautai jāpiedalās valsts politikas izstrādē, valsts varas decentralizācijā. Decentralizācija nostiprina atklātību, tai jābūt atgriezeniskai saitei, lai ietekmētu ekonomisko procesu norisi reģionos. Tomēr šeit pastāv bīstamība zaudēt kontroli pār makroekonomisko situāciju, kas veidojas nekoordinējot vietējā līmenī pieņemtos likumus [30;67].
Sabiedrības pārstāvju organizācijas var darboties paralēli ar analoģiskām valsts sektora organizācijām, piemēram, izglītībā, veselības aprūpē, tiesību aizsardzībā, komercdarbībā. Darbojoties biznesa jomā, nevalstiskās organizācijas var pārstāvēt uzņēmēju intereses, kopā ar valdību koordinēt iekšējo tirgu. Vairums nevalstisko organizāciju iesaista savā darbībā nelielas cilvēku grupas, tās var būt reģionālas pēc ģeogrāfiskā principa – krājaizdevumu sabiedrības, lauksaimniecības sabiedrības, pedagogu asociācijas. Tām ir būtiska nozīme pašpārvaldes darbības kontrolē [30;68].
Apskatot jautājumu par a/s „ Ruks”, jāmin, ka uzņēmums ir neitrāli noskaņota pret sabiedriskajām organizācijām, pēc vajadzības uzņēmuma vadība sniedz sabiedrībai informāciju par jaunumiem uzņēmuma darbībā un nozares attīstībā. Uzņēmuma mārketinga direktore koordinē ar sabiedriskajām organizācijām saistītos jautājumus. Preses pozitīvā attieksme ir viena no svarīgākajām uzņēmuma menedžmenta izpausmēm. Tāpēc a/s „Ruks” ir labi sakari ar dažādiem preses izdevumiem. Presei ir nozīmīga loma uzņēmējdarbības reklāmā, kuru var definēt kā komunikatīvo sakaru izpausmi kādas personas vai uzņēmuma uzdevumā un interesēs nolūkā sniegt informāciju, izmantojot specifiskus līdzekļus [30;69].

2.2. Netieši ietekmējošā ārējā vide
2.2.1. Ekonomiskā vide
Ekonomiskā vide ir visciešāk saistīta ar uzņēmējdarbību. Galvenie ekonomiskās vides faktori ir:
• valsts ekonomiskā izaugsme, kuru raksturo nacionālā iekšzemes kopprodukta palielināšanās uz vienu iedzīvotāju, naudas resursu daudzums un pieejamība valstī, eksports un imports;
• valsts nodokļu politika;
• nodarbinātības līmenis valstī;
• inflācijas līmenis – cenu pieaugums, kuru izraisa pieprasījuma pārpalikums pilnas nodarbinātības apstākļos, izmaksu pieaugums.
Ir vērts detalizēti izskatīt ekonomiskās vides rādītājus , attiecinot tos uz Latvijas pašreizējo situāciju.
Valsts ekonomiskā izaugsme. Valsts ekonomisko izaugsmi pamatvilcienos raksturo četri raksturlielumi: iekšzemes kopprodukta pieaugums uz vienu iedzīvotāju, inflācijas līmenis, valsts ārējās tirdzniecības bilances saldo un nodarbinātības līmenis. Runājot par ekonomisko izaugsmi, izšķir īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģiju. Valstīs, kurās valdību mūžs mērāms līdz vienam gadam, nav iespējama ilgtermiņa ekonomiskā politika. Šajās valstīs ekonomiskās izaugsmes politikai ir tikai konjunktūras raksturs, līdz ar to valsts attīstības teorētiskās un empīriskās analīzes pamatā ir ekonomisko raksturlielumu īstermiņa izmaiņas. Ekonomiskās izaugsmes noteikšana balstās uz vidēja termiņa (no viena līdz pieciem gadiem) un ilgtermiņa (vairāk nekā pieci gadi) attīstības raksturlielumiem. Jebkuras valsts iedzīvotāji vēlas redzēt savas valsts izaugsmi, kurai ir jāved uz viņu labklājības pieaugumu. Ekonomiskā izaugsme nav homogēns, vienveidīgs process, to pavada tautsaimniecības atsevišķo sektoru un jomu mijiedarbība un savstarpējās izmaiņas [33;58].
Valsts nodokļu politika. Valsts fiskālās politikas mērķis ir nodrošināt sabalansēta valsts budžeta izveidi un makroekonomiskos priekšnosacījumus ekonomikas izaugsmei.
Galvenie nodokļu veidi, kas skar uzņēmējdarbību, ir:
• iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
• uzņēmuma ienākuma nodoklis;
• īpašuma nodoklis;
• pievienotās vērtības nodoklis;
• akcīzes nodoklis;
• muitas nodoklis;
• sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Nodarbinātības līmenis valstī. Uzņēmējdarbībā ir svarīgi apzināt darba tirgu. Darba tirgu ietekmē sekojošie faktori:
• demogrāfiskais stāvoklis;
• izglītības sistēma;
• nodarbinātība un bezdarbs;
• darba devēja prestižs;
• izglītības iestāžu sadarbība ar darba devējiem;
• darba devēju aktīvā līdzdalība (finansu, koordinējošā, nosacītā pasūtījuma) speciālistu izglītošanā.
Demogrāfiskās izmaiņas uz katru uzņēmumu iedarbojas dažādi un katrs uzņēmums atšķirīgi reaģē uz tām. Ņemot vērā, ka galvenais patērētājs visbiežāk ir nevis indivīds, bet ģimene, ir svarīgi tādi faktori, kā bērnu skaits ģimenē, laulību un šķiršanās gadījumu samēri, strādājošo ģimenes locekļu skaits.
Lai uzlabotu pašreizējo situāciju demogrāfiskā un nodarbinātības jomā, LR Labklājības Ministrija ir izstrādājusi programmu “Latvijas iedzīvotāji”, kurā paredzēts:
• uzlabot bezdarbnieku pārkvalifikācijas sistēmu;
• sadarbībā ar citām ministrijām un pašvaldībām izstrādāt teritoriālās nodarbinātības programmas;
• realizēt alternatīvos pasākumus, tai skaitā attīstīt darba meklētāju klubus;
• pilnveidot apmaksāto pagaidu sabiedrisko darba sistēmu [33;61].
Inflācijas līmenis. Inflācijas līmenis var būtiski ietekmēt uzņēmuma darbību. Inflācijas laikā uzņēmumu izdevumi par resursiem nemitīgi pieaug, ar to neizbēgami saistīta cenas paaugstināšana, lai segtu lielas izmaksas. Pēdējos gados Latvijā inflācijas līmenis ir salīdzinoši neliels, tas ir viens no viszemākajiem Centrāleiropā. Vidējais patēriņa cenu līmenis 2003.gada martā, salīdzinot ar februāri, palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 0,2%. Inflācijas dinamika Latvijā parādīta 2.8..tabulā.
2.8.tabula
Inflācijas dinamika Latvijā [19].

Līdzšinējo ekonomisko reformu gaitā valstī ir radīti tirgus ekonomikas pamati un labi makroekonomiskie priekšnoteikumi tautsaimniecības izaugsmei (zema inflācija, neliels valsts parāds u.c.). Lai panāktu ilglaicīgu un sabalansētu ekonomikas izaugsmi un tautas labklājības pieaugumu, valdība par svarīgākajiem ilgtermiņa mērķiem uzskata:
• stabilas ekonomiskās attīstības nodrošināšanu, sasniedzot pastāvīgu iekšzemes kopprodukta gada vidējo pieaugumu virs 5%;
• inflācijas samazināšanu zem 5%;
• bezdarba samazināšanu;
• ekonomikas stabilitātes (stabilas naudas, stabilas un drošas finansu un nodokļu sistēmas) nodrošināšanu;
• tirgus ekonomikas tālākas attīstības veicināšanu;
• strukturālo disproporciju novēršanas sekmēšanu tautsaimniecībā.
A/s „Ruks” vadībai ir jānovērtē un jāprognozē valsts ekonomiskais stāvoklis un gaidāmās izmaiņas. Gaidāmās inflācijas gadījumā būtu lietderīgi palielināt resursu krājumus, veikt sarunas ar darbiniekiem par fiksēto darba algu, lai nodrošinātu pieaugumu nākotnē, ņemot kredītus, jo maksājuma termiņā naudai būs zemāka vērtība. Nedrīkst pieļaut situāciju, ka cenas kāpj straujāk nekā iedzīvotāju dzīves līmenis. Līdz šim valsts ar savu monetāro politiku ir spējusi regulēt inflāciju diezgan sekmīgi [33;64].
2.2.2. Valsts politika

Valsts politika var ietekmēt uzņēmuma darbību divējādi:
• valsts ekonomiskā regulēšana;
• valsts institūciju attieksme pret biznesa un nebiznesa organizācijām.
Pašvaldības un valsts likumdošanas un tiesu institūciju attieksme pret uzņēmējdarbību kopumā un pret konkrēto uzņēmumu var būtiski ietekmēt uzņēmuma darbību. Šī pozitīvā vai negatīvā attieksme demokrātiskajā sabiedrībā var izpausties fiskālā politikā, nodokļu un nodevu atvieglojumu noteikšanā, patērētāju aizsardzības likumdošanā, drošības standartos, apkārtējās vides aizsardzības standartos, cenu, tarifu un darba algas kontrolē. Cits politiskais faktors ir interešu grupas – lobiji. Tie pārstāv uzņēmumu un atsevišķu cilvēku grupu intereses un ietekmē citus uzņēmumus, no kuru pieņemtiem lēmumiem tie ir atkarīgi.
Pašlaik Latvija tikai ceļ demokrātisku valsti ar veselīgām tirgus attiecībām. Valsts reformu periodā uzdevums ir sakārtot valsts institūciju un ierēdņu darbu, lai nodrošinātu kontroli un nepieļautu voluntāru rīcību. Lai īstenotu valsts institūtu darbības optimizāciju, nepieciešams:
• noteikt ierobežošanas normas;
• radīt konkurenci ierēdniecības vidū;
• izzināt un ievērot iedzīvotāju domas, veicināt valsts un iedzīvotāju sadarbību.
Kā efektīvas normas un ierobežojumi var būt: atskaites principu ieviešana, neatkarīga tiesa, dažādi uzraudzības institūti, piemēram, Valsts Kontrole. Decentralizācija dotu iespēju sadalīt pilnvaras starp likumdošanas varu, izpildvaru un tiesu varu, kā arī centrālo, reģionālo un vietējo pārvaldi. Būtiska ir neatkarīga tiesu vara, kurai jānodrošina atklātība, likumu interpretācija un ievērošana. Šis pieņēmums ir visai aktuāls pašreizējā periodā Latvijā. Valsts politikas uzdevums ir veicināt konkurenci jomās, kuras skar iedzīvotājiem sniedzamos pakalpojumus, piemēram, transportā, telekomunikācijās, elektroenerģijas piegādē, kā arī kontrolēt monopoldarbību.
A/s „Ruks” vadība uzskata, ka likumdošanas ievērošana var ierobežot korupciju dažādās jomās. Pie tam korupciju ierobežot palīdz tirgus un privātuzņēmēju darbības kontroles liberalizācija, kā arī valsts uzņēmumu privatizācija, konkurences veicināšana, nevalstisko organizāciju aktivitātes un, protams, korupcijas apkarošana valsts pārvaldē. Uzņēmumam ir būtiski, lai tirgū pastāvētu godīgas konkurences principi, tāpēc ir nepieciešams dialogs starp sabiedrību, uzņēmumu un valsti [35].
2.2.3. Zinātnes un tehnikas progress
Zinātnes un tehnikas progress – plašākā nozīmē ir ne tikai iekšējā, bet arī ārējā uzņēmuma vide. Šis process ietver zinātni, tehniku un tehnoloģiju un ietekmē virzību šādos virzienos:
• tehniskie un tehnoloģiskie jauninājumi veicina produkcijas ražošanas un pārdošanas efektivitātes paaugstināšanu;
• zinātnes un tehnikas jaunatklājumi tajā pašā laikā paātrina produkcijas novecošanos un prasa jaunas produkcijas ražošanas attīstīšanu;
• progress veicina komunikācijas līdzekļu attīstību, atvieglo un paātrina darbu ar informāciju.
Tehniskais progress, jauno tehnoloģisko procesu attīstība nosaka uzņēmuma produkta dzīves ciklu, tirgus daļas apgūšanu un noturēšanu. Uzņēmums nevar ilgu laiku pastāvēt neatkarīgi no tehniskā progresa. Pēdējos desmit-divdesmit gados strauji attīstās datortehnoloģijas un ar to saistīta sarežģītas informācijas apstrāde. Mūsdienās nevar iedomāties uzņēmumu, pat vismazāko, kur nebūtu pielietojams dators uzskaitei vai datu apstrādē.
Tehnoloģija ietver sevī ne tikai jaunās iekārtas, mašīnas, bet arī tehnoloģiskās idejas, inovācijas, jaunas zināšanas.
A/s „Ruks” mārketinga politika pastāv ciešā saistībā ar tehnoloģiju un otrādi, jo priekšplānā izvirzās jauns produkts ar jaunu un praktisku pielietojumu. Tehnoloģijas attīstība nosaka ekonomisko izaugsmi. Uzņēmumam būtu jāievēro faktori, kuri attiecināmi uz jaunām tehnoloģijām:
• jauna tehnoloģija nav autonoma, tā pastāv saistībā ar citiem procesiem;
• katra konkrētā tehnoloģija pastāv saistībā un sastāv no daudzām bāzes tehnoloģijām;
• katra bāzes tehnoloģija ir kā kanāls daudzām lietišķām tehnoloģijām;
• bāzes tehnoloģijas ir jaunu nozaru produkta pamats;
• lietišķā tehnoloģija tiek izmantota, lai modernizētu nozari un tā nosaka uzņēmuma nākotni;
• tehnoloģijas izvēli ietekmē – jauni materiāli, informācija, biotehnoloģija;
• tehnoloģijas izmaiņas sadārdzina ražošanu un ne visi uzņēmumi ir spējīgi investēt jaunajā produktā, kas savukārt nosaka prasību apgūt jaunu tehnoloģiju [30;69].
2.2.4. Starptautiskās attiecības
Katrā valstī pastāv konkrēti likumi un nostājas pret uzņēmējdarbību, kas noteic, kur un kādā veidā var uzsākt uzņēmējdarbību. Likumdošana skar gan ekoloģiskus, gan politiskus, gan ekonomiskus jautājumus. Likumdošana un valsts politika var vērst visus savus spēkus, lai piesaistītu papildus investīcijas un attīstītu uzņēmējdarbību reģionā, bet var arī ierobežot kādas nozares attīstību, piemēram, ekoloģisko problēmu dēļ. Tāpēc ir svarīgi ievērot šos iekšējos noteikumus, lai nodibinātu un saglabātu pēc iespējas labākas attiecības ar reģiona iedzīvotājiem, pašvaldību vai valsts valdību. Šim nolūkam uzņēmumi var pielietot materiālās stimulēšanas paņēmienus – vietējo skolu finansēšanu, piedalīšanos labdarības pasākumos un tiem līdzīgās darbībās, kā arī sabiedriskās attiecības.
Mūsdienu starptautiskais bizness attiecas uz tām darbības sfērām, kas ir saistītas ar resursu (izejvielas, kapitāls, cilvēki, tehnoloģijas), preču (gatavie komponenti, produkti, pusfabrikāti), pakalpojumu (grāmatvedības uzskaite, juridiskā un banku darbība) un darbaspēka (kvalificēts darbaspēks – tehniskie un vadības speciālisti) pārvietošanu caur nacionālajām robežām. Tādējādi, lai efektīvi pielāgotu savu preci vai pakalpojumu kādas starptautiskās vides raksturīpašībām, a/s „Ruks” ir nepieciešams pārzināt ārējās vides faktorus un to ietekmi uz uzņēmuma darbību:
• kultūra – kultūras atšķirības izpaužas atšķirībās un nesaskaņās tādos jautājumos, kā vadība un vara, darba nozīme, sievietes loma sabiedrībā, gatavība riskēt;
• ekonomika – veicot darbību citā valstī jāseko līdzi tās ekonomikas attīstībai, tas var sekmēt efektivitātes paaugstināšanu, lēmumu pieņemšanu un plānošanu;
• likumdošanas un valsts regulēšana – uzņēmumam, kas darbojas kādas valsts teritorijā obligāti jārēķinās ar šīs valsts likumdošanu un jādarbojas saskaņā ar to. Atšķirības starp vietējo un ārvalstu likumdošanu var būt izšķirīgas, un to obligāti jāņem vērā;
• politika – iekšējais tirgus atrodas valsts politikas ietekmē, tāpēc politiskie faktori ietekmē arī starptautisko tirgu. Politiskā nestabilitāte, vadības maiņa paaugstina situācijas nedrošību un nenoteiktību [30;71].

3. Iekšējās vides raksturojums

Iekšējā vide – tie ir galvenie organizācijas darbības nosacījumi un faktori, kas izveidojas tās menedžmenta gala iznākumā. Organizācijas iekšējās vides faktori (sastāvdaļas, elementi) ir:
• Mērķi (organizācijas stratēģija, politika, kārtējie uzdevumi);
• Darbinieki (viņu zināšanas, iemaņas, prasmes, pieredze);
• Struktūra (darba dalīšana, funkciju sadale un izpilde);
• Organizācijas kultūrvērtības, menedžmenta darba stils (vienā vārdā – kultūra);
• Tehnoloģija (iekārtu izmantošana, informācijas sistēmas).
Šīs sastāvdaļas nav izolētas viena no otras, bet gan visas savstarpēji saistītas.

3.1. Uzņēmuma mērķi un struktūra

Mērķus pēc to svarīguma parāda uzņēmuma mērķu hierarhija. Svarīgākie pirmie, mazāk svarīgie tālāk:
• sociāli ekonomiskais mērķis;
• misija;
• organizācijas vispārējie mērķi (stratēģiskie, ilgtermiņa);
• specializēti vispārējie mērķi (mārketinga, finansu, ražošanas);
• organizācijas nodaļu mērķi;
• organizācijas dienestu un vienību mērķi;
• individuālie mērķi.
Katra no mērķu grupām attiecas uz noteikta līmeņa vadītājiem (augstākā līmeņa, vidējā un zemākā līmeņa vadītājiem).
A/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” ilgtermiņa attīstības mērķis ir sekmīgi darboties Latvijas gaļas un gaļas pārstrādes produkcijas iekšējā tirgū, ES ekonomiskajā telpā un citos ārējos tirgos, 10 gadu laikā paplašinot produkcijas sortimentu par 20 % un palielinot realizācijas apjomus 3.5-4 reizes.
A/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” vidēja termiņa (3-5 gadu) attīstības mērķi ir:
• Aptvert visu gaļas un gaļas pārstrādes produkcijas ražošanas ķēdi no lopbarības ražošanas un lopu audzēšanas līdz pārstrādātās produkcijas realizācijai galapatērētājam;
• Sakārtot un modernizēt visu ražošanas procesu atbilstoši ES higiēnas, sanitārijas un pārtikas kvalitātes standartiem, kas būtu galvenais priekšnosacījums uzņēmuma sekmīgai attīstībai;
• Attīstīt sadarbību un veidot stratēģiskās alianses ar citiem nozarē strādājošiem uzņēmumiem, tādējādi palielinot konkurētspēju un tirgus daļu.
A/s “Ruks Cēsu gaļas kombināta” īstermiņa (1-2 gadu) attīstības mērķi ir:
• Turpināt palielināt gaļas un gaļas pārstrādes produkcijas ražošanas apjomus;
• Paplašināt izejvielu (lopu) iegādes kanālus un palielināt iepirkuma apjomu;
• Maksimizēt jaunās kautuves darbības apjomus;
• Uzbūvēt jaunu ES higiēnas, sanitārijas un pārtikas kvalitātes standartiem atbilstošu gatavās produkcijas ražotni.
Noslēgumā ir jāatzīmē, ka a/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” jau ilgāku laiku savā darbībā ir pieturējusies pie misijas- LABA UN STABILA KVALITĀTE PAR ATBILSTOŠĀM CENĀM! Arī nākotnē šie vārdi tiks uzskatīti par vadmotīvu, veidojot un attīstot produkcijas ražošanas un pārdošanas stratēģiju.
A/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” vadība, ņemot vērā iepriekš apskatītos attīstības mērķus, ir izstrādājusi uzņēmuma attīstības plānu, kas paredz 3 būvniecības kārtas:
• Pirmajā būvniecības kārtā bija paredzēts uzbūvēt ES prasībām atbilstošo liellopu un cūku kautuvi. To nodeva ekspluatācijā 2003.gada februārī, piesaistot SAPARD finansējumu;
• Otrajā būvniecības kārtā ir paredzēts uzbūvēt ES prasībām atbilstošo gaļas pārstrādes ražotni;
• Trešajā būvniecības kārtā ir paredzēts uzbūvēt jaunu administrācijas ēku.
Organizācijas struktūra ir loģiskas savstarpējās attiecības starp menedžmenta līmeņiem un funkcionālajām nodaļām, kas ir konstruētas tā, lai efektīvi sasniegtu organizācijas mērķus. Struktūra tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem elementiem organizācijā. Klasiskās menedžmenta skolas teorētiķi uzskatīja to par galveno organizācijas darbības efektivitātes noteicēju. Mūsdienu teorētiķi vairs neatvēl tai tik lielu nozīmi, tomēr uzskata to kā vienu no svarīgākajiem mainīgajiem, kurus jāņem vērā, izveidojot organizāciju.
A/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” uzņēmuma vadības principi, institūcijas, to kompetenču un atbildības sadalījums ir noteikti uzņēmuma statūtos, kas ir uzņēmuma darbības pamatdokuments. Kaut arī pašreizējā uzņēmuma vadības shēma nedaudz atšķiras no statūtos definētās vispārējās struktūras, tomēr kopumā ievēro statūtos noteiktos principus.
Atbilstoši uzņēmuma statūtiem a/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” pārvaldes institūcijas ir Akcionāru pilnsapulce, Padome, Valde un direktori (skat. 3.1.attēlu).

3.1.attēls. A/s „Ruks” struktūra [35].

Autore vēlas minēt, ka pašreizējā uzņēmuma vadības shēma un struktūra nedaudz atšķiras no tās, kas ir noteikta statūtos. Atšķirības ir novērojamas direktoru līmenī. Tā komercdirektora vietā ir noteikts pārdošanas daļas vadītāja amats, nav iecelts finansu direktors, bet daļēji tā funkcijas pilda galvenā grāmatvede. Nav plaši izvērsta arī darbinieku atlase un vadība, tāpēc šo jautājumu risināšanai nebija nepieciešams iecelt personāla direktoru, bet šos jautājumus risina personāla vadības speciālists. Kopumā, pēc autores uzskatiem, pašreizējā uzņēmuma a/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” vadības shēma un funkcionālā struktūra atbilst uzņēmuma vajadzībām, nodrošinot kompetentu, caurskatāmu un pietiekoši operatīvu lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī pilnīgu akcionāru interešu ievērošanu.

3.2. Uzņēmuma iekšējā kultūra un tēls

Galvenie faktori, kas nosaka organizācijas kultūras veidošanos un pastāvēšanu ir sociālā vide, ekonomiskā situācija un konkrētas personības organizācijā. Organizācija ir iekļauta plašākā konkrētā ģeogrāfiskā reģionā un ar sabiedrībai raksturīgu kultūras kontekstu. Tā arī ietekmē organizācijas kultūru sociālās vides aspektā. Nozīmīgu lomu ieņem ekonomiskā situācija. Pie ekonomiskiem faktoriem var pieskaitīt arī organizācijas darbības sfēru. Neapšaubāmi būs vērojamas lielas atšķirības kultūrā starp valsts iestādēm, privātbiznesa struktūrām, izglītības iestādēm un tirdzniecības uzņēmumiem. Arī tehnoloģiskiem faktoriem ir īpaša ietekme, kā arī organizācijas lielums ietekmē kultūru.
Reālie organizācijas kultūras nesēji ir cilvēki. Sociālkulturālās un ekonomiskās vides ietekme uz organizāciju kultūru notiek pastarpināti caur cilvēkiem. Organizācijas personāla priekšstats par organizācijas izturēšanās normām un vērtībām veidojas kopējā kultūras konteksta ietekmē, izšķirošā loma organizāciju kultūras veidošanā ir formālajiem un neformālajiem līderiem. Organizācijas līderi izvirza galvenos organizācijas mērķus, nodrošina un stimulē darbību šo mērķu sasniegšanai. Viņi ar savu personību un izturēšanos kalpo par paraugu pārējiem organizācijas locekļiem, personificē organizācijas galvenās vērtības.
Katras sabiedrības kultūrā ir sava valdošā vērtību sistēma, vērtības ir objekti, kas nodrošina pastāvīgu pārliecību par rīcības vai mērķa prioritāti, salīdzinot ar citu mērķi vai rīcības veidu. Sabiedrības vērtību sistēmu neapšaubāmi ietekmē organizācijā pastāvošās vērtības, taču tas nenozīmē, ka tās vienmēr ir identiskas sabiedrībā dominējošām vērtībām.
Organizācijas vērtības var būt atklātas un slēptas. Atklātās vērtības parasti tiek deklarētas no vadības puses, nereti tās ir fiksētas kādos organizācijas dokumentos, bet tie ne vienmēr atspoguļo patiesās vērtības, kuras tiek slēptas( piemēram, dzīšanās pēc peļņas, neveiksmju neatdzīšana utt.)
A/s „Ruks” vadība uzskata, ka vērtības nosaka to, ko vadītāji sagaida no saviem darbiniekiem, kolēģi no kolēģiem, darbinieki no vadītājiem, t.i., organizācijas sociālās uzvedības normas, arī savstarpējo attiecību raksturu. Situāciju var sarežģīt tas, ka darbiniekiem var būt sava, neformāla vērtību sistēma, kura netiek atklāti pasludināta, bet var būt pretrunā ar organizācijā oficiāli pieņemto.
Tas var radīt konfliktus, kuri, pat neizpaužoties atklāti, vājina organizācijas kultūru un līdz ar to arī pašu organizāciju. Šādas problēmas nerodas, ja vadītājs ir līderis tiešā šī vārda nozīmē, jo tad viņš spēj ietekmēt ne tikai formālo, bet arī neformālo attiecību sistēmu.
Kvalitatīvajos mārketinga pētījumos izvēlētā metode, kad respondentiem tiek piedāvāts aprakstīt savus emocionālos iespaidus ar konkrēto uzņēmumu, par iztēles objektu piedāvājot planētu, paredzēts ar mērķi noteikt, kāda veida uzņēmuma tēls noformējies patērētāju apziņā. Tāpat, izvēršot šī uzdevuma veikšanu arī ar tirgū konkurējošajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem – šajā gadījumā a/s “Rīgas Miesnieks” un “Lido” – iespējams gūt uzskatāmu salīdzinājumu par a/s “Ruks” pozīciju attiecībā pret abām konkurējošajām firmām. Kvalitatīvākai un efektīvākai analīzei darba turpmākajā gaitā tiks izmantots a/s „Ruks” fokuss grupas pētījums.
Diskusiju dalībniekiem šī uzdevuma realizēšana šķita visai komplicēta un norisinājās, atkarībā no katras grupas neformālā līdera vēlamās iesaistīšanās pakāpes. Pie tam vīrieši planētu iedomājās reālistiskāk, bet sievietes tēlaināk un patētiskāk.
Pirmās fokuss grupas ietvaros notikušā uzdevuma izpildē iezīmējās tendence, kas bija raksturīga arī turpmākajās grupu intervijās, proti, “Ruks” šī vārda lingvistisko īpatnību dēļ radīja simbolus ar sivēntiņiem, cūkām, ruksīšiem – piem., Ruka logo – skat. pielikumu Nr 2.
/Evita- (20- 26) fokuss grupa nr. 1/ :” Ja planēta, tad es iedomājos daudz cūku, jo man bērnībā bija viens liels ruksis, kuru tieši sauca Ruks”. Šīs diskusijas dalībnieces asociācijas ar cūkām noteikti papildina nostaļģiskās bērnības atmiņas, taču arī pārējo klātesošo izteikumi bija visai līdzīgi un idejiski vienoti.
/Zanda (27-35) – fokuss grupa nr. 1/ :” … man visu laiku tas sivēns ir acu priekšā”.
/Iveta (42-53) – fokuss grupa nr. 1/ :” Grūti abstrahēties no tām cūkām… visi apmierināti, produkcija katra gaumei atbilstoša”. Komentārs par produkcijas atbilstību katra gaumei arī ir frāze, kas tiek iesaistīta gandrīz visu pirmās fokuss grupas dalībnieku tēlainajos aprakstos. Autore vēlas minēt, ka augstā intensitāte, ar kādu tiek izsacīts pieņēmums par a/s “Ruks” izgatavotās produkcijas vērienīgo klāstu un tā piemērotību ikviena gaļas lietotāja vēlmēm, uzskatāms par pozitīvu rādītāju uzņēmuma klientūras saglabāšanai, kā arī jaunu pircēju piesaistei. Plašais piedāvājuma spektrs kalpo arī par zināma veida darba lauku tālākai mārketinga pasākumu izvēršanai, orientējoties uz noteiktiem tirgus segmentiem .
Runājot par krāsu izvēli, raksturojot gaļas pārstrādes uzņēmumu “Ruks”, biežāk pieminētās ir rozā, viegli rozā, zaļā un visu veidu oranžie toņi, tāpat tumši sarkans un arī brūns. Psiholoģiski iedomāto krāsu radītie iespaidi tiek traktēti šādi: sarkanā krāsa – simbolizē enerģiju, spēku un vitalitāti, zaļā – mieru, klusumu un harmoniju, bet brūnā krāsa saistās ar mājām un zemi.
Kā zināms, krāsām ir liela ietekme uz indivīda lēmumu pieņemšanas procesiem, tāpat tās iedvesmo arī mūsu darbības iepērkoties./ Ludmila (42-53 )– fokuss grupa nr.3/ Ļoti patīk, kad kādam noteiktam produktam ir sava krāsa, tu ej un burtiski šo produktu pazīsti”. Konkrētas krāsas asociēšana ar uzņēmumu kopumā vai arī atsevišķu tā izstrādājumu veicina atpazīstamību un ierobežotā laika resursa apstākļos, kad iepirkšanās norisinās impulsīvi – stimulē iegādi.
Autore uzskata, ka tā bieži piesauktās zaļās krāsas pielietošana uzņēmumā būtu ļoti veiksmīgs apvienojums kombinācijā ar veselīgu dzīves stilu propagandējošiem produktiem – piemēram, ar mazāku kaloritāti, zemāku tauku sastāvu. Šādi pozicionēta produkta izredzes sasniegt potenciālo patērētāju būtu visai augstas.
Pēc autores uzskatiem, domājot par cita veida alternatīvām krāsu izvēlē a/s “Ruks” kolektīvā tēla izdalīšanai konkurējošo gaļas pārstrādes uzņēmumu vidū, lietderīgi izskatīt dzeltenās krāsas priekšrocības. Atšķirībā no sarkanā toņa, kas vairumam patērētāju visai viennozīmīgi saistās ar a/s “Rīgas Miesnieks” izstrādājumiem un oranžā, kurš arī daļai pircēju sakrīt ar “Lido” veidolu, dzeltenās krāsas potenciāls koncentrējas apstāklī, ka tā ir krāsa, kuru cilvēks ievēro pirmo. Tāpat pētījumi liecina, ka dzeltens fons komplektā ar melniem burtiem ir veiksmīgākā izvēle drukātiem materiāliem, jo tīri funkcionāli ir sekmīga (labi salasāma), kā arī labi nogulsnējas atmiņā.
Tāpat nedrīkst aizmirst par a/s „Ruks” akciju „Ruka Rukši”, kurā jebkuram interesantam bija iespēja grafiski iztēloties un izpausties par doto saukli. Tādējādi a/s „Ruks” ar savām dažāda rakstura mārketinga aktivitātēm aizrauj sabiedrību līdzi un padara sevi populārāku un atpazīstamāku arī dažādu potenciālo pircēju acīs – daži attēli no akcijas „Ruka Rukši” ir parādīti 3.pielikumā [1;54].

3.3. Degustāciju analīze fokuss grupu pētījumā

Šajā pētījumā klientu attieksmes noskaidrošana attiecībā pret uzņēmumu “Ruks” kopumā tika apvienota ar attieksmes izpēti pret atsevišķiem gaļas izstrādājumiem. Pievēršoties patērētāju attieksmes detalizētākai apskatei, svarīgi panākt izvēlētā indikatora “attieksme” skaidru definējumu. Mārketinga pētījumos jēdziens “attieksme” tradicionāli tiek sašķelts trijās daļās: izzinošajā, emocionālajā un brīvās gribas. Pie tam katra no šīm komponentēm var tikt izmantota kāda noteikta tirgus pētījumā izvirzītā mērķa noskaidrošanai. Izzinošā daļa ietver sākotnējo informētību par noteiktas markas produktu, tā galveno īpašību zināšanu, pilnīgu produkta atpazīšanu – emocionālā – produkta novērtēšanu, noskaidrošanu patīk vai nepatīk, savukārt, brīvās gribas daļā iekļauta produkta pirkšana. Lielākoties mērījumi tiek balstīti uz otrā komponenta, lai noskaidrotu, kāda ir nostāja pret izpētāmo objektu – pozitīva vai pretēji – noraidoša. Ievērojot to, ka pētījuma izvirzītais mērķis ietver patērētāju pozīcijas noskaidrošanu pret noteiktiem gaļas produktiem, par lietderīgāko tika izvēlēta attieksmes emocionālā komponenta piemērošana.
Visu četru fokuss grupu dalībnieku vērtējumam tika piedāvātas piecas pastētes, četras “Doktora” desas, kā arī četras “Salami” tipa desas. Jau uzskaitīto gaļas produktu izvēle tika saskaņota ar uzņēmuma a/s “Ruks” pārdošanas daļas speciālistiem, kuru rīcībā ir uzskatāma informācija par pieprasītākajiem produktu veidiem un apjomu ziņā vairāk pirktajiem izstrādājumiem. Izejot no šo datu analīzes, tika piemeklēti degustāciju laikā izvērtējamie produkti no a/s “Ruks” piedāvājumu klāsta un attiecīgi tiem blakus tuvāko konkurējošo uzņēmumu vienas kategorijas izstrādājumi.
Produkcijas degustēšanā izvirzītais nosacījums katram diskusijas dalībniekam pēc produkta testēšanas individuāli un nekonsultējoties ar pārējiem grupas locekļiem izdarīt atzīmi ar savu vērtējumu šim nolūkam izgatavotajās tabulās tika noteikts, lai maksimāli attālinātu grupas dalībnieku savstarpējās ietekmēšanās procesu. Produkcijas izvērtēšana norisinājās pēc 4(desas) un 5(pastētes) ballu sistēmas, novērtējot katru no produktu pozīcijām salīdzinājumā pret pārējiem šīs grupas produktiem.
Prioritārie pastēšu veidi un to raksturojums
Fokuss grupu dalībnieku vērtējumam tika piedāvātas četru uzņēmumu ražotās pastētes: Rubus – Lukss; Rīgas Miesnieks; Triāls un no a/s “Ruks” divu veidu pastētes “Mājas” un “Sevišķā” – 3.2.attēls.

3.2. attēls. Prioritārie pastēšu veidi pēc fokuss grupu pētījuma [35].
Apkopojot visu degustāciju laikā iegūtos rezultātus, varam secināt, ka no patērētāju viedokļa pārliecinošas simpātijas pieder uzņēmuma “Triāls” ražotajai pastētei – 27%. To par tīkamāko no piedāvāto pastēšu klāsta atzina trijās no četru fokuss grupu intervijām. Tai seko “Ruks” – Sevišķā pastēte ar 21%, kura ierindojas otrajā pozīcijā un fokuss grupā nr. 4 tika atzīta par pievilcīgāko. Samērā zemi rezultāti ir “Rīgas Miesnieks” pastētei, tā divās no fokuss grupām tiek novērtēta kā netīkamākā un rezultātā kopējā vērtējumā iegūst pēdējo vietu.
Kā jau autore minēja, tad degustācijas laikā respondentiem tika izvirzīts uzdevums, nekonsultējoties ar pārējiem dalībniekiem, savu vērtējumu par katru no izmēģinātajiem produktiem fiksēt tabulās. Produkcijas vērtēšana norisinājās pēc piecu ballu sistēmas, atdodot priekšroku vairāk simpatizējošajam produktam attiecībā pret pārējiem.
Turpinājumā diskusiju dalībnieku izteiktais individuālais vērtējums par katru no piedāvātajām pastētēm, tāpat arī katras fokuss grupas kopējais novērtējums attiecīgajai produktu kategorijai, apkopots uzskatāmās tabulās.
“Triāls” pastēte atbilst lielas daļas respondentu priekšstatam par mājas apstākļos gatavotu produktu, kas šajā kontekstā uztverams kā liela priekšrocība, jo minētā uzņēmuma produktu kā prioritāru izvēlas vairākums dalībnieku. Pirmās fokuss grupas dalībnieki šo pastēti raksturo kā produktu kurā veiksmīgi sabalansētas garšas īpašības, smarža un konsistence. /Regnārs (42-53) – fokuss grupa nr.1/ :” Tāda kā pastētei jābūt – trekna! Patīk smarža.” – 3.3.attēls.

3.3.attēls. Fokuss grupas Nr.1 vērtējums [35].
Nozīmīgākā atšķirība, kuru demonstrē pirmās fokuss grupas dalībnieki ir salīdzinoši zemais vērtējums “Ruks” – Sevišķai pastētei, jo pārējās diskusiju grupās šī pastēte stabili atrodas tuvu līdera pozīcijai un fokuss grupā nr. 4 arī tiek atzīta par tīkamāko. Iespējams, ka skaidrojums šīs pastētes relatīvi zemajam vērtējumam – tie ir 14 % – meklējams apstāklī, ka “Ruks” – Sevišķā pastēte neatbilst pirmās fokuss grupas dalībnieku vidū akceptētajam viedoklim par augsta tauku sastāva, kā ieguvuma, atzīšanu ikviena veida produktos. Tā arī “Ruks” – Mājas pastētes nepilnība šīs fokuss grupas dalībnieku skatījumā ir “mazliet par maz speķīša” / Regnārs ( 42-53).
Otra sakarība, kura raksturīga tikai pirmās fokuss grupas degustācijai ir vērienīgais procentuālais pārsvars – 34%, kas atdala pirmās vietas ieguvēju “Triāls” pastēti no citām vienībām. Atšķirības starp līderi un pārējiem atlikušajās diskusiju grupās ir aptuveni 5% intervālā, bet šajā gadījumā otrā degustētāju iecienītākā pastēte “Ruks” – Mājas seko līderim tikai ar 20%.

3.4. attēls. Fokuss grupas Nr.2 vērtējums [35].
Otrās fokuss grupas pastēšu degustācijas rezultāti aizsāk tendenci, kura raksturīga visām turpmākajām diskusiju grupām, proti, tā ir skaitliskā pārsvara izlīdzināšanās starp līdera un pārējām pozīcijām. Tā “Triāls” pastēti par iecienītāko atzīst 25% no degustētājiem, turpretī nākamās vietas ieguvēji “Ruks” – Sevišķā un “Rubus” pastēte seko ar pavisam nelielu procentu starpību – 21%. Nemainīga šajā un arī fokuss grupās nr. 1 un nr. 3 paliek “Rīgas Miesnieks” pastētes ierindošana zemākajā vietā, konkrēti šajā grupā tie ir 15% -3.4.attēls.

3.5.attēls. Fokuss grupas Nr. 3 vērtējums [35].
Trešās fokuss grupas dalībnieku vērtējuma interpretācija ir visai līdzīga iepriekš apskatītajai (fokuss grupa nr. 2), tādēļ šajā gadījumā uzmanību centrēsim uz degustācijas dalībnieku izteiktajiem priekšlikumiem un iebildumiem. Tā vairāki no šīs grupas locekļiem, komentējot iespaidus par degustējamo produktu, atzina par pretrunīgu a/s “Ruks” gatavotās Mājas pastētes nosaukuma savienojamību ar produkta specifiskajām garšas īpašībām. Jēdziens “Mājas” cilvēku apziņā rada asociācijas ar ierastām, pārbaudītām vērtībām un netradicionālā kūpinājuma garša, kura degustētājiem šķita simpātiska – 19%, ir problemātiski savienojama ar izvēlēto nosaukumu. / Romualds (42-53)/ :” “Mājas” galīgi neatbilst nosaukumam. Man sieva tieši gatavoja mājas pastēti, drīzāk nr. 4 (“Triāls”) atbilst “mājas “ nosaukumam… Mājas pastēte nevar būt ar kūpinājuma piegaršu, varbūt
vienkārši nomainīt nosaukumu.” Nosaukuma maiņu atbalsta arī /Ludmila (42-53)/, to pamatojot :” Nosaukumu būtu labi nomainīt, jo mājas pastēte paredz kaut ko mierīgu, izmēģinātu, bet nr. 5 (“Ruks” – Mājas) ir ļoti specifiska garša.” – 3.5.attēls.

3.6.attēls. Fokuss grupas Nr.4 vērtējums [35].
Uzskatāmākā atšķirība, kura vērojama ceturtās fokuss grupas degustāciju apkopojumā, ir līdzšinējā pārliecinošā līdera pozīcijas iemantojušās “Triāls” pastētes nomaiņa ar “Ruks” – Sevišķo – 27%. Tāpat atšķirībā no pārējām diskusiju grupām, šajā zemāko vērtējumu ieguvusi nevis “Rīgas Miesnieks” pastēte – 17%, bet a/s “Ruks” ražotā – Mājas – 15%.
Šī degustācija arī apliecina faktu, ka pircēju viedokļa noskaidrošanai apkopojamās verbālās informācijas materiāls, analizējams kritiski un noteikti pakļaujams pārbaudēm. Diskusijas sākuma stadijā viena no dalībniecēm ar lielu aizrautību un entuziasmu klāstīja a/s “Ruks” produkcijas pozitīvās īpašības un sevi viennozīmīgi ierindoja “Ruks” gatavotās – Mājas pastētes cienītāju lokā, taču degustācijas laikā šo piedāvāto pastēti novērtēja ar iespējami zemāko punktu skaitu.
Prioritārie “Doktora” desu veidi un to raksturojums
Degustēšanai un novērtējuma izteikšanai tika piedāvātas četru uzņēmumu ražotās “Doktora” desas: no a/s “Ruks”, “Rīgas Miesnieks”, “Salve” un “Lido” – 3.6.attēls.

3.7.attēls. Prioritārie Doktora desu veidi pēc fokuss grupu pētījuma [35].
Tabulā “Prioritārie Doktora desu veidi” strukturētā informācija liecina, ka no patērētāju skatījuma pievilcīgākā ir “Ruks” izgatavotā desa – 31%. Visai tuvs vērtējuma ziņā ir arī uzņēmuma “Salve” gatavotais produkts – attiecīgi 28%, kam seko “Lido” desa ar 25%. Degustētāju nepatika un zemais novērtējums piešķirts “Rīgas Miesnieks” ražotajai Doktora desai, kura trijās no fokuss grupām ierindota pēdējā pozīcijā – 3.7.attēls.

3.8.attēls. Fokuss grupas Nr.1 vērtējums [35].
Attiecībā uz Doktora desu degustāciju pirmajā fokuss grupā ar augstāko procentu skaitu līdera vietā tiek ierindota “Ruks” desa – 35%. Izskan tādi vērtējumi kā “sulīgākā” no piedāvātajām desām, tāpat arī “absolūti teicama garša”. Lai arī uzņēmuma “Salve” atpazīstamības līmenis pircēju aprindās ir zems, tā izgatavotā Doktora desa tiek pieņemta ar lielām simpātijām – 32% kaut arī izskan izteikumi par tās neatbilstību Doktora desas garšai. / Līga (20-26) :” Nr. 4 (Salve) neasociējas ar Doktora desu, bet garšo vislabāk”. “Rīgas Miesnieks” produkcija izpelnās asu kritiku no degustētāju puses arī Doktora desu produkta kategorijā. / Ēriks (42-53)/ :” …jēla, mīksta, nepatīkama un nelaba piegarša. Varētu dot sunīšam, bet sunīša žēl!” Līdzīgs noraidošs vērtējums par produkta konsistenci ir Regnāram (42-53):”… samalts papīrs, bišķiņ skaidas un drusku smakai- gaļa.” – 3.8.attēls.

3.9.attēls. Fokuss grupas Nr.2. vērtējums [35].
Otrajā fokuss grupā Doktora desu vērtējuma pozīciju sadalījums ir identisks tikko aprakstītajam pirmajā fokuss grupā, atšķiras vien procentuālās proporcijas. Tāpat izteikti negatīvs vērtējums tiek attiecināts uz “Rīgas Miesnieks” izgatavoto desu – 14% un pārmetumi “par daudz sāls”, kā arī “graudaina un nepatīkama”. Pirmā vieta tiek piešķirta a/s “Ruks” ražotajai doktora desai ar 32%, tai seko “Salve” – 28% un “Lido” ar pavisam nelielu procentu starpību – 26% – 3.9.attēls.

3.10.attēls. Fokuss grupas Nr.3 vērtējums [35].
Trešās fokuss grupas degustētāju novērtējuma uzskatāmākā atšķirība ir uzņēmuma “Rīgas Miesnieks” izgatavotās Doktora desas salīdzinoši augstais vērtējums, lai arī diskusiju sākumā tieši šīs (krievvalodīgās) grupas dalībnieki vienbalsīgi atzina, ka “Rīgas Miesnieks” produkcijā ir vīlušies un to uzturā lietot izvairās, šī uzņēmuma produkts otro pozīciju – 25% dala ar “Lido”. Degustācijā zemākais vērtējums 21% tika piešķirts uzņēmumā “Salve” ražotajai Doktora desai – 3.10.attēls.

3.11.attēls. Fokuss grupas Nr.4 vērtējums [35].
Atšķirībā no visām iepriekšējām fokuss grupām šajā degustācijā augstākais procentu skaits 32% tika atvēlēts uzņēmuma “Salve” ražotajai Doktora desai, bet līdzšinējais pirmās vietas ieguvējs “Ruks” tika novirzīts uz leju – 25% un attiecīgi novietojums aiz “Lido” Doktora desas, kurai pienācās 28%. Nemainīga paliek tendence “Rīgas Miesnieks” produkcijas izteikti negatīvajam novērtējumam – 3.11.attēls.

Prioritārie “Salami” veidi un to raksturojums
Degustācijas laikā dalībnieku vērtējumam tika piedāvātas četru uzņēmumu izgatavotās “Salami” veida desas: no a/s “Ruks”, Jelgavas Gaļas kombināta, Talsu Gaļas kombināta un Lido – 3.12.attēls.

3.12.attēls. Prioritārie Salami veidi pēc fokuss grupas pētījuma [35].
Tabulā “Prioritārie Salami veidi” apkopotie dati no četru degustāciju laikā iegūtajiem dalībnieku vērtējumiem liecina, ka šajā produktu kategorijā ierobežotā četru veidu piedāvājuma apstākļos, nav izdalāma viena produkta, kura pozīcija būtu stipri augstāka par pārējiem. Skaitliskā izteiksmē starpība “Lido” – un “Ruks” ar 29% no nākamās “Jelgavas Gaļas kombināta” – 27% novietojuma ir minimāla. Turpretī “Talsu Gaļas kombināta” salami veida desa nav novērtēta atzinīgi un iegūtie 15% ir rādītājs šī produkta neatbilstībai pircēju vēlmēm un garšas īpašībām. Visās diskusiju grupās minētā uzņēmuma salami ierindots kā pēdējais no izvēlētajiem.
Pirmajā fokuss grupā kāds dalībnieks “Talsu Gaļas kombināta” produktu novērtē kā nepiemērotu un kvalitātes standartiem neatbilstošu. /Artūrs (20-26) / :” …izskatās tāda pabāla, nedaudz slima.” – 3.13.attēls.

3.13.attēls. Fokuss grupas Nr.1 vērtējums [35].
Līdera pozīcijas šīs degustācijas dalībnieku skatījumā tiek piešķirtas “Lido” salami desai – 34%, to atzīstot par teicami sabalansētu produktu. /Zandas (27-35)/ skatījumā “Lido” desa ir “labākā smaržas ziņā”.
Iepriekšējā nodaļā, analizējot pastēšu degustāciju datus, tika pieminēts, ka pirmās fokuss grupas kopīgajā skatījumā uz gaļas produkta vērtīgajām īpašībām noteikti tika iekļauts augsts tauku sastāvs – tieši treknākie izstrādājumi izpelnījās šīs grupas simpātijas. Viens no argumentiem, kāpēc 33% degustētāju par teicamu uzskatīja “Jelgavas Gaļas kombinātā” izgatavoto Salami ir “ … nr.2 (JGK) vislatviskākā, jo vistreknākā” – / Baiba (42-53)/

3.14.attēls. Fokuss grupas Nr.2 vērtējums [35].
Otrās fokuss grupas degustētāji pirmajā pozīcijā ar 31% pārsvaru izvirza “Jelgavas Gaļas kombināta” ražoto salami desu, tai ar vienādu procentu –26% seko a/s “Ruks” un “Lido” produkti.
Cēlonis, kādēļ, izmēģinot un salīdzinot piedāvāto četru salami veida produktus, kopējā tendence visās fokuss grupās uzrāda minimālu diferenci vērtējumā, iespējams meklējams argumentā, ko izsaka kāda no šīs degustācijas dalībniecēm, proti, ka šīs salami kategorijas desas ir visai līdzīgas sastāva, garšas un izskata ziņā. / Marta (64-78) / :” Grūti izjust kaut kādu atšķirību šīm desām.”
Otrās fokuss grupas dalībnieks arī apstiprina pētījumā izvēlētās metodes efektivitāti, kad degustētāju novērtējumam piedāvātajiem produktiem izgatavotāju kompānijas netika darītas zināmas līdz katra dalībnieka individuālā viedokļa noskaidrošanai. Šī nosacījuma uzstādīšanas mērķis bija izvairīties no patērētāju apziņā iesakņojušiem asociatīviem stereotipiem par noteiktām kompānijām un panākt maksimāli objektīvu produkta novērtējumu. Tā dalībnieks no šīs diskusiju grupas debatēs vairākkārtīgi apliecina “Jelgavas Gaļas kombināta” produkcijas neapmierinošo kvalitāti, ar ko nācies saskarties, iegādājoties šī uzņēmuma produkciju, turpretī degustācijas laikā viņa atzinība un simpātijas tiek izteiktas tieši par šo produktu.
Izvēršoties plašākai viedokļu apmaiņai par šo tēmu, iepriekš pieminētais dalībnieks atzīst, ka konkrētās situācijas izvērtējums nosaka nepieciešamību atdalīt veikalu atbildību par neapmierinošas kvalitātes produktu tirdzniecību – ar notecējušu derīguma termiņu- no gaļas produktu izgatavotāju atbildības. Mūsdienās, milzīgā piedāvājuma apstākļos šādas analīzes veikšana no patērētāja puses nebūtu uzskatāma par vispārēji funkcionējošu uzvedības modeli, ticamāk, ka neapmierinātība ar iegādāto preci transformējas negatīvā attieksmē pret uzņēmumu kopumā un netiek veikta detalizēta veikala un uzņēmuma atbildības izvērtēšana. Analizētais piemērs nosaka realizācijas kanālu lielo lomu uzņēmuma kolektīvā tēla formēšanā un specializēto veikalu priekšrocības, kuros iespējams ieviest uzņēmumam atbilstošas augstas produkcijas kvalitātes kontroles sistēmas – 3.14.attēls.

3.15.attēls. Fokuss grupas Nr.3 vērtējums [35].
Trešajā grupā salami desas degustācijā par tīkamākajiem ar vienādu procentuālo daļu – 30% tika atzīti “Ruks” un “Jelgavas Gaļas kombināta” gaļas izstrādājumi. “Talsu Gaļas kombināta” salami nemainīgi tiek novērtēta zemu – 16% – 3.15.attēls.

3.16.attēls. Fokuss grupas Nr.4 vērtējums [35].
Arī pēdējās fokuss grupas dalībnieku skatījumā garšas īpašībām labāk atbilstošā ir uzņēmuma “Lido” ražotā salami – 31% un tikai ar 1% starpību – respektīvi – 30% kā nākamā iepatikusies “Ruks” salami desa – 3.16.attēls [1;54].

3.4. Konkurētspējīgas priekšrocības veidošana
3.4.1. Efektivitāte

Turpinājumā tiks ieskicēts, kā atšķiras diskusiju dalībnieku asociāciju kopums, apzinot uzņēmumu “Lido” un “Rīgas Miesnieks” vietu un tēlu individuālajā vērtību sistēmā. Tā pretnostatot “Ruks” uzņēmumam “Lido”, izskan viedoklis, ka “ …“Ruks” nosaukums asociējas ar sivēniem, jo ir pārāk konkrēts- “Lido” ir abstrakts un sevī ietver daudz ko”. / Erlenda (20-26) – fokuss grupa nr. 4/
Par “Lido” priekšstati ir izplūdušāki un vairāk saistīti ar sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma raksturu, nekā ar gaļas pārstādi. Šo viedokli apstiprina /Regnārs (42-53) – fokussgrupa nr. 1/ :”Sētas un kompleksi ”Lido” ir aizēnojuši to, ka viņš tomēr arī kaut ko taisa”.
Kopumā šī uzņēmuma ciešā identificēšana ar ēdināšanas kompleksiem raisa attiecīgi šajos iestādījumos raksturīgās mājīgās, latviskās atmosfēras, savdabīgā dizaina un dziesmu savienojumus. Tajā pat laikā blakus šiem atzinīgajiem vērtējumiem parādās arī pretēji – tajos atpazīšana ar “Lido Dzirnavām” novērtējama kā bezpersoniska. / Jānis (20-26) – fokuss grupa nr. 4/ “ Bizness, lietišķums un ēstuvju veidols. Bezpersoniskums”.
Attiecībā pret otru lielāko konkurējošo uzņēmumu “Rīgas Miesnieks” kopējā vīzija tiek saistīta ar nosaukumā ietvertā vārda “miesnieks” radītajām skarbajām asociācijām. /Līga (20- 26)– fokuss grupa nr. 1/ :” Asociējas ar miesnieku – kaut kas ar cirvi”.
/Regnārs (42-53) – fokuss grupa nr.1/ :” Liels vīrs spalvainām rokām, skotelē… nu miesnieks”.
/Ruta (20 –26) – fokuss grupa nr. 2/ :” Saistās ar padomju laiku cehu, pelēkā krāsa visā dominējošā. Vienmuļš. Bezveidīgs”. Šis izteikums liecina par to, ka uzņēmumam pilnībā nav izdevies izskaust padomju laiku asociācijas ar iepriekšējo uzņēmuma Rīgas gaļas kombināts vārdu un iemantoto slavu, kas vairumam vidējās paaudzes cilvēku rada priekšstatus par apšaubāmiem kvalitātes standartiem.
/Indulis (42-53) – fokuss grupa nr. 2/” Monstrs ar dzelžainu kārtību”. Izteikumi liecina, ka “Rīgas Miesnieka” tēls patērētāju apziņā modelējas tumšos toņos un prevalē uzskats par lielām masveida ražotnēm, kamēr “liels” pats par sevi būtu atzinīgi novērtējams, bet kombinācijā ar “masveida” rada negatīvu pieskaņu. Mūsdienās patērētāji ir orientēti uz individualizētā piedāvājuma pieņemšanu, pie tam jo augstāks ir pircēja materiālais stāvoklis, jo vairāk izteikti viņa personīgajām vēlmēm un prasībām atbilstošs piedāvājums tiek sagaidīts.
Patērētāju vērtējums tiek balstīts gan uz pārbaudītām zināšanām par noteiktu uzņēmumu, gan arī uz emocionāliem uztveres aspektiem, kuriem ir stabila loma pircēja izvēles noformulēšanas procesā un tālākā produkta iegādē. Tādēļ fokuss grupu intervijās iegūtie dati par uzņēmuma ”Ruks” tēla raksturu apliecina, ka nepastāv skaidri nodefinēta negatīva attieksme, kas varētu likt šķēršļus vai arī kā bremzēt pirkuma veikšanu. Pozitīva korporatīvā tēla esamība, kā tas ir a/s “Ruks” gadījumā, darbojas kā uzņēmuma konkurētspēju paaugstinošs un pircēju piesaisti veicinošs faktors [1;54].

3.4.2. Kvalitāte

Kārtība, akurātība ir tās vērtības, kuras a/s Ruks varētu pieskaitīt sava kolektīvā tēla kopumam, jo uz tām tiek norādīts. Pie tam šo īpašību uzsvēršana uzņēmuma raksturojumā tālāk attīstāma un saistāma ar domu par augstiem kvalitātes standartiem, kurus iespējams nodrošināt uzņēmumā, kurā (pēc pircēju domām) darbojas “balti ģērbti, akurāti cilvēki”. /Marta (64-78) – fokuss grupa nr. 2/ :” Kārtīgi, tīri, visur skraida ruksīši. Modernas tehnoloģijas un strādā akurāti cilvēki”.
/Artūrs (20-26) – fokuss grupa nr. 1/ :” … tur ir rukši ar baltiem priekšautiem un cepurītēm”.
/Uldis (20-26) – fokuss grupa nr. 2/ :” Tehnoloģiska planēta… precīza un kārtīga”. Atsevišķi respondenti (konkrēti divi) uzņēmuma raksturojumā piemin arī modernu tehnoloģiju klātesamību. /Baiba (42-53) – fokuss grupa nr. 1/” … ļoti moderns rūpnieciskais komplekss”.
Plaši izplatīts viedoklis “Ruks” attēlojumā, kas saistīts ar ģeogrāfisko uzņēmuma atrašanās vietu, ir tā identificēšana ar Cēsīm un to ainavu. / Ruta (20 –26) – fokuss grupa nr.2/ :” Asociācijas ar Vidzemi ,Cēsīm. Zaļa ainava un tālumā daži mākonīši… sakārtoti, akurāti kā Vidzemes ainava”.
/Aleksis (42-53) – fokuss grupa nr.2/ :”- Zinot, ka “Ruks” atrodas Cēsīs, asociējas ar kolosālu, zaļu pilsētu”. Piederību Cēsu reģionālajam novadam noteikti būtu ieteicams izmantot, kā vienu no elementiem uzņēmuma tālākai tēla popularizēšanai, jo aptaujāto izteikumi skaidri apliecina, kādas neizmantotas iespējas sakoncentrētas šajā apstāklī.
Ceturtajā un pirmajā fokuss grupās netieši izskan viedoklis par vēlmi “Ruks” produkcijā dalīties ar līdzcilvēkiem un tuviniekiem, kas arī apliecina patērētāju augsto uzticēšanās līmeni un atzinību kvalitātei. / Irēna (64 –78) – fokuss grupa nr. 4/:” Zaļa planēta, no kuras braucot gribas paņemt līdzi dažādus maza iepakojuma suvenīrus. Kā agrāk atgriežoties no Maskavas, kad visi kaut ko veda draugiem un kolēģiem”. Šeit asociācijas ar Maskavu no pensijas vecuma dalībnieces saistāmas ar padomju laikos izplatīto vispārējo preču nepietiekamību valstī, turpretī Maskavā iespējas iegūt savā īpašumā kādas no plaša patēriņa precēm bija augstākas. “Ruks” šādā kontekstā saistāms ar vietu, kurā ir pietiekama preču pieejamība un iespējas tās iegūt, kā arī dalīties tajās ar saviem tuvākajiem. Iestarpinājums par “suvenīru mazo iepakojumu” nav atstājams bez ievērības, jo tas netieši izsaka šīs kundzes iepriekš pausto vēlmi par iepakojuma izmēra samazināšanu “…. nepatīk arī, ka desa stāv ledusskapī trīs dienas”:/ Irēna (64 –78) – fokuss grupa nr. 4/
Tāpat jāmin, ka fokuss grupu diskusiju modelēšanas sākuma stadijā, blakus jau noteiktajiem centrālās izpētes objektiem, tika izvirzīts uzdevums izzināt a/s “Ruks” gaļas izstrādājumiem piešķirtās preču zīmes “Kvalitatīvs Latvijas produkts” vietu patērētāju apziņā [2;5].
Respondenti demonstrē apbrīnojamu vienprātību jautājumā par vietējo gaļas ražotāju un pārstrādātāju produkcijas pievilcību, tāds priekšnoteikums kā Latvijas izcelsme ieņem vienu no vadošajām vietām patērētāju motivācijas sistēmā par labu vienas vai otras preces iegādei. / Baiba (42-53) – fokuss grupa nr.1/ :” “Ruks” lietoju nosaukuma pēc, jo domāju, ka tā ir Latvijas produkcija… Man būtu lielāka garantija pirkt produkciju, ja virsū būtu uzlikts, ka tas ir gatavots no Latvijā audzētām cūciņām vai gotiņām”.
Tajā pat laikā diskusijas dalībnieku informētības līmenis par zaļās karotītes simbola nozīmi un saturu ir zems. Kļūdaini tiek uzskaitīts, ka šī zīme attēlo ekoloģiski tīru produkciju, veselīgu pārtiku vai vienkārši augstvērtīgu produktu, pilnībā nepieminot šīs zīmes centrālo būtību – latvisko izcelsmi./Artūrs (20-26) – fokuss grupa nr.1/ :” Būtu labi, ja sastāvam klāt būtu arī norāde, ka ražots Latvijā”. Izteikums, kas līdzīgi daudziem ( pie tam, no visām pārstāvētajām vecuma grupām) uzsver vietējo ražotāju produkcijas augsto popularitātes un uzticēšanās pakāpi un zināšanu trūkumu par atšķirības zīmēm, kuras norādītu uz Latvijas produkta statusu.
No četrām izpētāmajām fokuss grupām, kurās kopumā piedalījās trīsdesmit četri cilvēki, tikai viens dalībnieks bija pilnā mērā iepazinies ar zaļās karotītes simbola saturisko komponentu. /Natālija (21-27) – fokuss grupa nr.2/ :” Pievēršu uzmanību (karotītei), jo, pirmām kārtām, tas norāda, ka tas ir vietējais ražojums un man tas spēlē lielu lomu – savs ir savs”.
Autore skaidro, ka šīs preču zīmes radīšanas mērķis ir patiesa priekšstata izveidošana par to, kuri produkti ir audzēti un ražoti Latvijā, šī fokuss grupas pētījuma ietvaros gūtā informācija liecina, ka patērētāju skaidrojumi par Zaļās karotītes mērķiem un nozīmi sasniedz tikai fragmentāri. Aptaujāto dalībnieku izteikumi pierāda, ka centrālā funkcija, kuru šodien īsteno Zaļās karotītes zīme, ir sekojoša, tā darbojas kā intereses veicinātājs par produktu un produkta emocionālās vērtības paaugstinātājs. / Solveiga (42-53) – fokuss grupa nr. 2/ :” Gadās, ieraugot karotīti paskatās tālāk, kas tad ir tālākais saturs. Tā ir kā vērtības zīme un tad skaties tālāk, kas seko aiz tā” [2;5].
Mārketinga padomes darbība šīs preču zīmes uzticamības nodrošināšanai un atbilstošu mārketinga līdzekļu kā reklāmas, mediju un sabiedriskā viedokļa veidošanas atbalsts – kļūst aizvien efektīvāki. To apliecina karotītes divu gadu jubilejas svinības šī gada septembrī, kur interesentu un dalībnieku skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija stipri pieaudzis, tāpat publicitātes veicināšanu noteikti radīja Valsts prezidentes līdzdalība šajā pasākumā.
Balstoties uz pircēju augsto uzticamības līmeni Latvijas produktiem, zaļās karotītes potenciāls produkta kopējās vērtības paaugstināšanā ir atzinīgi novērtējams, taču jārēķinās ar faktu, ka arī konkurējošajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem ir piešķirts šis simbols [2;5].
Tāpat nedrīkst aizmirst arī preces iepakojumu un tā kvalitāti. Visai precīzs ir laikrakstā “Dienas Bizness” (13.06.2001) izteiktais apgalvojums, ka iepakojuma divi galvenie mērķi ir : funkcionālais – tam jābūt vizuāli pievilcīgam un vienlaikus jāinformē par preces sastāvu, ērtam lietošanā, kā arī mārketinga komunikācijas mērķis. Veidojot iepakojumu kā visa mārketinga kompleksa komunikācijas elementu, pircējs tiek mērķtiecīgi virzīts uz to, lai pieņemtu lēmumu pirkt konkrēto produktu, lai, saņemot jebkura veida informāciju par produktu, tas tiktu atpazīts pēc reklamētā iepakojuma. Zinot to, ka pircējs izvēli par pirkumu bieži vien izdara veikala telpās un tā notiek lielā mērā bāzējoties uz vizuālās informācijas novērtējumu, produkta iepakojumam uzņēmuma stratēģijas veidošanā ir būtiska loma.
Tā produkcijas iepakojuma kontekstā ir lietderīgi izvērtēt vairākās fokuss grupās izskanējušo domu (no gados jaunākās pircēju grupas 20 – 26 gadi, gan arī no vidējā vecuma 42-53 gadi): par uzdrīkstēšanos eksperimentēt ar produkta noformējumu. / Natālija (20-26 gadi) – fokuss grupa nr. 4/ :” Kāpēc nevar būt savādāk, piemēram, caurspīdīgs desas iepakojums un apkārt koši zila maza lentīte – tas ir skaisti! Pozitīvas emocijas, nevis viss brūns, brūniem burtiem”. Tāpat vēlmi pēc iepakojuma, kurš atšķirtos no kopējā tirgū dominējošā krāsu un noformējuma spektra izsaka arī Indulis (42-53) – fokuss grupa nr. 2/ :” Tās iepakojuma krāsas nav iespējams citādākas?… Paskaties letē un viss vienāds. Es kā patērētājs vienkārši zinu, ko es gribu un vienkārši skatos “Ruks”, “Saldus” vai “Rīgas Miesnieks”. Viņš arī apstiprina faktu, ka noteiktas krāsās izvēle palīdz identificēt uzņēmuma produkciju kopējā piedāvājuma pārbagātībā. Analizējot konkrētas krāsas izvēli a/s “Ruks” kolektīvā tēla stiprināšanai un atpazīstamības veicināšanai, būtiski ievērot, ka sarkanā krāsa lielākai daļai patērētāju asociējas ar uzņēmuma “Rīgas Miesnieks” produkciju, to atzīst visu četru diskusiju grupu dalībnieki. / Sergejs (20-26) – fokuss grupa nr. 3/ :” Sarkanā iepakojuma krāsa asociējas ar “Rīgas Miesnieku” , viņiem visas doktora desas ir sarkanā krāsā”. Trešās fokuss grupas, kurā bija uzaicināti piedalīties krievvalodīgie pircēji, viena no būtiskākajām atšķirības tendencēm bija izteikti negatīvais vērtējums “Rīgas Miesnieka” produkcijai – visi respondenti pie uzturā lietojamo un atpazīstamo firmu produkcijas “Miesnieku” novērtēja noraidoši, lai arī atpazīstamības procents šim uzņēmumam bija augsts. Šādā kontekstā arī novērtējums ir šīs grupas dalībnieka ieteikums uzņēmumam “Ruks” / Romualds (42-53) – fokuss grupa nr.3/ :” Centieties aiziet no krāsām, kuras izvēlas citas firmas, kuras nav populāras, jo cilvēks, piemēram, uzrakstu izlasīt nevar un sarkanā iepakojuma produkciju var noturēt par “Rīgas Miesnieku” un aiziet garām”.
Pēc autores uzskatiem, izšķiršanās par drosmīgāku produkcijas ārējo izpildījumu būtu viens no veidiem kā piesaistīt potenciālos rītdienas klientus – mūsdienu jaunās paaudzes vidū, jo īpaši iezīmējas tendence izcelt savu individualitāti, būt atšķirīgam no apkārtējiem. Līdz ar to tieši viņi iespējams būtu tie, kuru uzmanību vispirms piesaistītu veidols, kurš krasi atšķiras no ierastā. Vietā ir jautājums par uzņēmuma ieinteresētību un ieguvumiem, šķietami orientējoties uz gados jaunas auditorijas piesaisti. Dotajā momentā viņu pirktspēja varētu nebūt visai augsta. Pirmkārt, arī pie šāda nosacījuma, mārketinga pētījumos ir pierādīts, ka bērnu ietekme uz ģimenes ikdienas, tāpat arī svētku iepirkumu groza saturu ir ievērojama. Uzskatāms pierādījums tam rasts arī šī pētījuma ietvaros. /Dina (42-53) – fokuss grupa nr4/ :” Vairāk skatos, kas meitai garšo, viņa tāda izvēlīga. Es viņu ievedu veikalā un saku – pērc to, ko Tu ēdīsi!” Otrkārt, spilgts, netradicionāls noformējums nenozīmē, ka tas atgrūdīs gados vecākas paaudzes patērētājus, izslēdzot tos no a/s “Ruks” klientu saraksta. / Romualds (42-53) – fokuss grupa nr.3/ :” Lietuviešu desām ir spilgtas, krāsainas papīra uzlīmītes, kurās aprakstīts ražotājs un sastāvs… ļoti spilgts, ļoti kvalitatīvs, labi redzams. Cilvēki ne vienmēr labi redz, bet, kad ir spilgts, izteiksmīgs un skaidrs noformējums, ir vienkāršāk izlasīt, bet, kad bāli – šķiet, izbalējis, vecs – rodas tādas asociācijas. Etiķetei jābūt spilgtai, sulīgai, izteiksmīgai”. Tāpat arī skaidrs, ka iepakojumu ar neveiksmīgu izpildījumu un sliktu dizainu pircēja apziņā būs grūti vai pat neiespējami sasaistīt ar augstu izstrādājuma kvalitāti.
Konkrēti pievēršoties a/s “Ruks” iepakojuma analīzei, svarīgi atzīmēt, ka diskusijas dalībniekiem demonstrētie produkcijas iesaiņojuma paraugi rada problēmas tos identificēt ar vienotu šai firmai raksturīgu tēlu vai elementu, kas to atšķirtu. Atzinīgi tiek novērtēts firmas logo un nosaukums, tāpat arī zaļās karotītes simbola esamība uz gaļas izstrādājumiem. Tomēr katras fokuss grupas vienojošais atbalsts un priekšroka tiek atdota atšķirīgiem izstrādājumiem.
Ceturtā fokuss grupa par atlases un simpātiju kritēriju izdalīja produkcijas atbilstību “dabīgā izskata” parametram. Tādā veidā, viss, kas pietuvināts šim kritērijam un saistās ar nesamākslotību, tuvību dabīgajam, mazāk rūpnieciskajam apstrādes procesam pakļautajam, bija vērtējams kā izteikti simpātisks un “Ruks” tēlam atbilstošs. Šīs grupas atzinību guva “Vīnes” un “Cēsu gardums” desu noformējums – tas tiek pamatots ar krāsas izvēli, kura asociējas ar “dabīgumu”. Atturīgi – zeltainais “Brokastu desas” iesaiņojums, dalībniekiem saistās ar “nedabīgumu” un tāpēc tiek noraidīts kā nepieņemams. Tas pats attiecināms uz košajiem pastētes iesaiņojumiem, ko noraida viens no respondentiem. / Ingus (20-26) – fokuss grupa nr. 4/ :” (pastētēm)… nav dabīgas krāsas, tādas es katrā ziņā neizvēlētos”.
Otrās diskusijas dalībnieku viedokļu saskanīgums bija panākams tikai jautājumā par zeltainās krāsas atbilstību gaļas produkcijas iesaiņojumam un tas tika atzīts par atbilstošu un pievilcīgu, pārējās nostājas bija izteikti individuālas un pretrunīgas. Tā Indulim (42-53) pastēšu noformējums, šķiet, “košs un patīkams”. Tajā pat laikā cits dalībnieks Uldis (20-26) to raksturo kā “pārāk raibu”. Jāatzīmē, ka “Vīnes” desas iesaiņojums piesaistīja arī šo respondentu uzmanību. Solveiga (42-53) “… rada viegluma sajūtu, mājīgumu, liekas prece savu vērtību ceļ”. Kardināli atšķirīgi šo noformējumu vērtē Inese (27-35) :” Vīnes”- tas, kurš citiem patika man nē – absolūti ar “Ruks” nesaistās”.
Trešajā fokuss grupā netika izdalīti kādi noteikti piemēri, kas simpatizētu vairāk kā pārējie, atzinīgi tika novērtēts iepakojuma funkcionālais aspekts – laba burtu salasāmība, kā arī ieteikums atturēties no sarkanās krāsas izvēles produkta ārējā noformējuma veidošanā. Spilgtās pastēšu krāsas tika vērtētas ļoti atzinīgi un piemēroti produktam.
Pirmajā grupā savukārt tika atzinīgi novērtēts uzņēmuma logo un nosaukums, kas integrēts “latvisku produkciju raksturojošā” (“latvisks” tēls šīs grupas vērtējumā tiek asociēts ar “Limbažu piens” reklāmu) ietērpā būtu uzskatāms par a/s “Ruks” pievilcīguma pamatkapitālu. /Regnārs (42-53) – fokuss grupa nr.1/ :” Logo ir ļoti veiksmīgi izvēlēts – vienkāršas līnijas, bet paliek atmiņā”.
Bāzējoties uz diskusijās izskanējušajām tēzēm, par konkrētām vēlmēm, modelējot uzņēmumu “Ruks” pircējam pietuvinātāku, viņu vērtību sistēmai un uzskatiem saistošu – izriet, ka neskaitāmas reizes piesauktās “latviskās vērtības”, uzņēmuma identificēšana ar Cēsu reģionālo novadu, ka arī ģimeniskums, mājīgums u.c integrētas izteiksmīgos, oriģinālos noformējuma toņos, būtu to elementu apkopojums, kuras sekmētu patērētāju lojalitātes attīstīšanu. Bet laikā, kad galvenā mārketinga formula ir lojalitātes veidošana, klientu noturēšana, klienta vērtība visa viņa mūža garumā un uz attiecībām balstīts mārketings – lojalitātes veicināšanai ir fundamentāla vērtība [1;54].

3.4.3. Jaunievedumi
Kā jau tika minēts iepriekš, 2003.gada februārī a/s „Ruks” nodeva ekspluatācijā jaunu ES prasībām atbilstošu ražotni – kautuvi.
Projekta “A/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” pirmā būvniecības kārta” īstenošana ar mērķi iegūt SAPARD finansējumu atbilstoši Lauku atbalsta dienesta izstrādātām prasībām tika sadalīta vairākās komponentēs, par kuru izpildi tika noslēgti atsevišķi līgumi.
• Projekts “A/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” kautuves būvniecība” paredzēja kautuves ēkas, automazgātuves un caurlaides ēkas būvniecību. Celtniecības darbus veica SIA “Kadaga”. Šī firma bija izteikusi visizdevīgāko (vislētāko) no iesniegtajiem piedāvājumiem;
• Projekts “Kautuves iekārtu iegāde un uzstādīšana a/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” kautuvē”. Iekārtu izgatavošanu, piegādi un uzstādīšanas vadīšanu (šefmontāžu) nodrošināja Vācijas firma E.M.F.;
• Projekts “Gaļas sadales un atdzesēšanas iekārtu iegāde un uzstādīšana a/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” kautuvē”. Iekārtu izgatavošanu, piegādi un uzstādīšanas vadīšanu uzņēmās jau iepriekš minētā firma E.M.F.;
• Pārējie darbi, kuri neietilpa iepriekšējos trijos projektos, bet kurus bija paredzēts veikt projekta “A/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” pirmā būvniecības kārta” ietvaros. Darbus veica SIA “Kadaga”.
Šī projekta realizācija ļauj veikt liellopu un cūku kaušanu, kautķermeņu sadali un atdzesēšanu atbilstoši ES sanitārijas, higiēnas un pārtikas kvalitātes prasībām.
Projekta “A/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” pirmā būvniecības kārta” mērķis bija iegādāties un uzstādīt uzņēmumā, ES direktīvās un LR likumdošanā noteiktām prasībām pret kautuvju sanitārijas, higiēnas un pārtikas kvalitātes apstākļiem atbilstošu kautķermeņu sadales un atdzesēšanas iekārtas.
Projekta uzdevumi bija radīt priekšnosacījumus:
• A/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” gaļas un gaļas produktu kvalitātes uzlabošanai;
• Pārstrādes procesa pieskaņošanai ES un Latvijas prasībām attiecībā uz šīs nozares uzņēmumiem un produkciju;
• A/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” saražotās gaļas tirgus daļas palielinājumam;
• A/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” saražotās gaļas un gaļas produkcijas eksportam uz ES noteiktās kvotas robežās.

Projekta nepieciešamība bija saistīta ar trim faktoriem:
• ES un Latvijas sanitārijas, veterinārijas un pārtikas kvalitātes prasību ievērošanas nepieciešamība;
• Ražotnes atjaunošanas nepieciešamība. Vecā kautuve darbojās jau vairākus gadu desmitus, tehnoloģijas bija fiziski un morāli novecojušas. Modernizācijas darbus veikt esošajā ēkā nebija iespējams, jo kautuves tehnoloģiskais process un iekārtu izvietojums diktē stingras prasības ēku konstrukcijai. Ņemot vērā, ka līdzšinējās tehnoloģijas būtiski atšķiras no tām, kuras būtu jāievieš saskaņā ar ES prasībām, jaunu iekārtu ievietošana esošajās ēkās nebija iespējama. Tāpēc bija izveidojusies nepieciešamība pēc pilnīgi jaunas kautuves;
• Ražošanas paplašināšanas nepieciešamība. Pēdējos gados a/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” ražošanas apjomi ir pieauguši – 2000. gadā par 50 %, bet 2001. gadā par 30 %. Pašreizējā situācijā, kad tikai neliela daļa no nozarē strādājošiem uzņēmumiem ir spējīga veikt nepieciešamās investīcijas ražošanas procesa sakārtošanai atbilstoši ES prasībām, ir iespējams aizņemt to tirgus daļu, kuru atbrīvos no nozares aizejošie uzņēmumi. Tādējādi a/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” konkurētspējas palielināšanas nolūkos būtu nepieciešams palielināt ražošanas apjomus. Esošās kaušanas un pārstrādes jaudas bija izmantotas praktiski pilnīgi un to palielināšanas potenciāls bija diezgan nenozīmīgs. Tāpēc bija nepieciešams uzbūvēt jaunu kautuvi, kuras potenciālā jauda būtu vairākkārtēji lielāka par pašreizējo [35].
Kautuves tehnoloģiskais process ir parādīts 3.17.attēlā.

3.17. attēls. Kautuves tehnoloģiskā procesa vispārējā shēma [35].

Projekta “A/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” pirmā būvniecības kārta” realizācijas rezultātā liellopu un cūku kautķermeņu sadale un atdzesēšana notiek atbilstoši ES prasībām sanitārijas, higiēnas un pārtikas kvalitātes jomā.
Projekta spēju sasniegt ES sanitārijas, higiēnas un pārtikas kvalitātes prasības apliecina Pārtikas veterinārā dienesta izsniegtais protokols, bet dzīvnieku labturības apstākļu novērtējums ir sniegts ZM Pārtikas Veterinārā Dienesta (PVD) izziņā par uzņēmuma atbilstību valstī noteiktajām dzīvnieku labturības prasībām.
Plānojot projekta realizāciju, nepieciešamo investīciju un ieņēmumu plūsmas, tika ņemti vērā četri iespējamie scenāriji:
• SAPARD finansējums netiek piešķirts nevienam projektam;
• SAPARD finansējums tiek piešķirts vienam projektam;
• SAPARD finansējums tiek piešķirts diviem projektiem;
• SAPARD finansējums tiek piešķirts trijiem projektiem.
Autore vēlas minēt, ka visos gadījumos uzņēmums ir demonstrējis spēju atmaksāt kredītus un veiksmīgi darboties. Tas nozīmē, ka pirmās būvniecības kārtas projekts pat pie visnelabvēlīgākā scenārija nenesīs zaudējumus. SAPARD finansējuma piešķiršana paātrinās kredīta atmaksāšanu, tāpēc vienīgais risks, kas pastāvēja atbalsta nepiešķiršanas gadījumā, ir saistīts ar jaunu investīciju veikšanas atlikšanu. Tādējādi, iespējams, par gadu vai diviem būtu jāatliek nākamās būvniecības kārtas- pārstrādes ceha būvniecības īstenošana.
ES prasībām atbilstošas kautuves salīdzināšanai ar veco kautuvi tiek izmantoti 2008. gadam prognozētie rezultāti, jo 2008. gadā uzņēmums plāno sasniegt kautuves optimālo ražošanas jaudu.
2004. gadam tiek prognozēts, ka kautuves optimālā jaudas tiks noslogota par 80%, kas ir optimālais minimums. 2004. gadā tiek prognozēts saražot 6 003,1 t gaļas. Savukārt 2008. gadā tiks sasniegta optimālā jauda un plānots saražot 7 485,4 t gaļas.
Mainīgās izmaksas. Mainīgās izmaksas ir tās, kas nosaka ekonomisko ieguvumu vai zaudējumu. Analīzei tiek pakļauta darba samaksa ar sociālo nodokli uzņēmumam (27,09%), elektroenerģijas izmaksas pie esošā tarifa, ūdens piegādes un kanalizācijas izmaksas pie esošā tarifa, gāzes piegādes izmaksas pie esošā tarifa un pārējo materiālu un inventāra izmaksas pie esošām cenām.
Mainīgās izmaksas uz vienu saražoto tonnu gaļas (neieskaitot subproduktus) 2002. gadā vidēji sastādīja Ls 58,27. Analizējot mainīgās ražošanas izmaksas uz vienu saražoto tonnu gaļas (neieskaitot subproduktus), ES prasībām atbilstošā kautuvē tās samazināsies vidēji par 19% (ieskaitot 2003. gadu) un sasniegs Ls 47,17, bet pie optimālas kautuves jaudu noslodzes (2008. gadā ) – pat par 29%, sasniedzot 41,34 Ls/t. Pie 2004. gada ražošanas apjomiem šīs izmaksas tiek prognozētas 38.05 Ls/t apmērā .
Būtisks izmaksu kritums uz vienu saražoto tonnu gaļas ir vērojams divās pozīcijās: darba samaksa un sociālais nodoklis – par 43% 2004. gadā un 48% 2008. gadā; un gāzes piegādes izmaksas – par 95% 2004. gadā un 98% 2004. gadā (3.18.attēls)..

3.18. attēls. ES prasībām atbilstošās kautuves mainīgo izmaksu salīdzinājums ar veco kautuvi, Ls/t saražotās gaļas [35].
Elektroenerģijas piegādes izmaksas uz vienu saražoto tonnu gaļas samazināsies, bet ne tik būtiski: 2004. gadā – par 9%, bet 2008. gadā – jau par 27%. Savukārt ūdens un kanalizācijas izmaksas palielinās ievērojami – aptuveni 2,5 reizes. Tas saistīts ar palielināto ūdens patēriņu tehnoloģijas un ES prasību ievērošanas dēļ.
Ievērojams izmaksu kritums ir vērojams pārējo materiālu un izejvielu iepirkšanas nodrošināšanai – vidēji par 37…38%.
ES prasībām atbilstošas kautuves darbības efektivitāti raksturo saražotās gaļas apjoms uz vidēji gadā kautuvē nodarbināto skaitu. 2001. gadā kautuvē vidēji tika nodarbināti 40 cilvēki. Savukārt 2004. gada prognoze ES prasībām atbilstošai kautuvei norāda, ka vidēji tiks nodarbināti 49 cilvēki, bet 2008. gadā – 52 cilvēki. Saražotās gaļas apjoms uz 1 nodarbināto ir sekojošs:
• vecajā kautuvē 2002. gadā – 35.5 t;
• ES prasībām atbilstošajā kautuvē 2004. gadā (prognoze) – 112.2 t;
• ES prasībām atbilstošajā kautuvē 2008. gadā (prognoze) – 145.3 t.
Fiksētas izmaksas. No iepriekš veiktās analīzes var secināt, ka mainīgās izmaksas pie jaudu noslodzes optimālā minimuma dod ievērojamu samazinājumu uz vienu saražoto tonnu gaļas. Tomēr investīciju apjoms ir ievērojams, kas rada ievērojamu slogu uz vienu tonnu saražotās gaļas.
2002. gadā, kad vecā kautuve praktiski bija nolietojusies, amortizācijas izmaksas uz vienu saražoto tonnu gaļas bija tikai Ls 0,431.
2004. gadā amortizācijas izmaksu prognoze gadā uz vienu saražoto tonnu sastāda Ls 49,96, bet 2008. gadā – Ls 40.06 . No šejienes redzams, ka amortizācijas izmaksas palielinās aptuveni 100 reizes.
Pārējās fiksētās izmaksas (administrācija, remontizmaksas un tml.) 2001. gadā uz vienu saražoto tonnu gaļas sastādīja Ls 31,76. 2004. gadam prognozētais šo izmaksu apjoms ir aptuveni Ls 4,79 uz vienu saražoto tonnu gaļas, bet 2008. gadā – Ls 3,99.
Kopējās izmaksas uz vienu saražoto tonnu gaļas ir apkopotas zemāk (3.1.tabula).

3.1. tabula
Kautuves kopējo mainīgo izmaksu analīzes kopsavilkums [35].
Vecā kautuve, 2002.g. rezultāti ES prasībām atbilstošā kautuve, 2004.g., prognoze ES prasībām atbilstošā kautuve, 2008.g., prognoze
Ls % Ls % Ls %
Mainīgās izmaksas, Ls/t saražotās gaļas, t.sk. 58,27 64,4% 38,05 41,0% 41,34 48,4%
Darba samaksa + sociālais nodoklis 28,79 49,4% 16,54 43,5% 15,16 36,7%
Elektroenerģijas izmaksas 4,02 6,9% 3,66 9,6% 2,93 7,1%
Ūdens piegādes un kanalizācijas izmaksas 1,41 2,4% 3,07 8,1% 2,93 7,1%
Gāzes piegādes izmaksas 4,02 6,9% 0,19 0,5% 0,18 0,4%
Materiālu un inventāra izmaksas 3,44 5,9% 2,12 5,6% 2,16 5,2%
Pārējās mainīgās izmaksas 16,59 28,5% 12,47 32,8% 17,98 43,5%
Fiksētās izmaksas, Ls/t saražotās gaļas, t.sk. 32,20 35,6% 54,75 59,0% 44,05 51,6%
Amortizācija 0,43 1,3% 49,96 91,2% 40,06 90,9%
Pārējās fiksētās izmaksas 31,76 98,7% 4,79 8,8% 3,99 9,1%
Kopējās izmaksas, Ls/t saražotās gaļas 90,47 100,0% 92,80 100,0% 85,40 100,0%
Salīdzinot ar 2001.gada rezultātiem, % 100,0% X 102,6% X 94,4% X

Pēc veiktās analīzes ir redzams, ka strādājot ES prasībām atbilstošā kautuvē ar uzņēmumā esošajām jaudām un tehnoloģijas, energoresursu patēriņš uz vienu saražoto tonnu gaļas samazinās par aptuveni 30 %. Tas dos a/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” iespēju piedāvāt tirgum ES prasībām atbilstošu produkciju, kā arī kļūt elastīgākai attiecībā pret energoresursu cenu izmaiņām.
Savukārt kopējās kautuves izmaksas uz vienu saražoto tonnu gaļas praktiski nemainās. To nosaka lielo investīciju slogs uz vienu saražoto tonnu gaļas. Tomēr šajā gadījumā tas nav tik izšķiroši, jo amortizācijas nauda no uzņēmuma prom neaizplūst.
Pēc veiktās analīzes var secināt, ka ES prasībām atbilstošas kautuves būvniecība a/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” bija izdevīga gan no ekonomiskā, gan kvalitātes viedokļa [35].

3.4.4. Pircēju vēlmes

Katrs pārdevējs ir ieinteresēts savu pircēju noturēšanā un nevēlas, lai darījumiem būtu tikai nejaušas izvēles raksturs, tādēļ uz potenciālajiem klientiem mērķētajam piedāvājumam jābūt eventuālo pircēju vēlmes un vajadzības ietverošam. Lai izzinātu pircēju vēlmes, ir jāveic viņu uzvedības analīze. Šajā sadaļā apkopoti dati par pircēju motivāciju iegādāties vienu vai otru gaļas izstrādājumu un darīt to atkārtoti, tāpat arī par traucējumiem un faktoriem, kuri to destabilizē.
Veicot visu fokuss grupu dalībnieku izteikumu izvērtēšanu, var secināt, ka procentuāli ar visai nelielu savstarpēju pārsvaru kā trīs nozīmīgākie faktori, kurus patērētāji uzskata par primāriem, iegādājoties gaļas produktus, izkristalizējās: garša – 25%, cena – 23% un produkta vizuālais noformējums – 22%.

3.19.attēls. Faktori, kas ietekmē pircēja izvēli [35].
Tā garšas īpašības par nozīmīgākajām atzina lielākais vairums ( 25% ) respondentu, problemātiski ir nodefinēt, kas pēc katra aptaujātā uzskatiem asociējas ar “labu garšu”, detalizētāk šis jautājums tiek aplūkots sadaļā par degustācijām, kad dalībnieki sniedz izvērstus komentārus par to, kas viņiem patīk vai pretēji nepatīk degustējamajos produktos, vērtējot to garšas īpašības.
Ir gaļas lietotāji ar izteikti specifiskām garšas īpašībām, šādā gadījumā, arī pieminot “garšu”, noteikti tiek paskaidrots, ka konkrēts garšaugs vai produkts uzturā netiek lietots. / Uldis (20-25) – fokuss grupa nr. 2/ :” Cena un garša svarīga, jo nelietoju koriandru”.
/Marta (64-78) – fokuss grupa nr.2/ :” … garša jau vienā ziņā saistās ar firmu, jo tu zini, kura firma ir garšīga”. Šis apgalvojums apliecina to, cik liela nozīme pircēju lojalitātes attīstīšanā ir uzņēmuma ražotās produkcijas kvalitātei visa produkcijas sortimenta ietvaros. Tāpat būtiski ir saglabāt nemainīgi augstus kvalitātes standartus ikvienā produkta realizācijas laikā (piemēram, akciju laikā neveicot darbības izmaksu samazināšanai uz kvalitātes rēķina). Laba kvalitāte lielā mērā ir garantija tam, ka pircējs savus nākamos pirkumus saistīs ar uzņēmuma produktu iegādi. Kvalitāte ir uzņēmuma reputāciju paaugstinošs indikators un tā noteikti veicina arī uzticamību produktam un uzņēmumam.
Ceturtajā fokuss grupā, diskutējot par garšas īpašībām, izskan ieteikums, produkta atšķirības veicināšanai kopējās vienas produktu kategorijas ietvaros, izmantot specifiskas garšvielas. / Inta (42-53) – fokuss grupa nr.4/ :” Varētu lietot specifiskas garšvielas, lai no četrām desām uzreiz varētu atpazīt”.
Cenu kā otru svarīgāko faktoru attiecīgā produkta izvēlē atzina 23 % respondentu. Jautājumā par cenu politiku uzņēmumā, viens no nozīmīgākajiem secinājumiem, kas iegūts šī pētījuma ietvaros ir tas, ka vairākums pircēju izprot un orientējās produkta cenās , kuru saista ar kvalitāti. Cita starpā tika pausts arī viedoklis, ka pārmērīgi zema cena dara uzmanīgus un liek aizdomāties par produkta sastāvā ietvertajiem komponentiem, piemēram, ja maksa par gaļas izstrādājumu ir daudzkārt zemāka par svaigas gaļas iepirkuma cenu.
Pirmajā fokuss grupā savstarpējās sarunās pat skaidri izkristalizējās cena, kura kalpo par pamatu, izdarot spriedumu par produkcijas atbilstību kvalitātei un vēlmi to iegādāties – cena, kas augstāka par 2,50 LVL.
Uzskatāms apliecinājums patērētāju viedoklim par cenas – kvalitātes savstarpējo iedarbību un auglīga viedokļu apmaiņa vienlaikus ir fragments no otrās diskusijas /Marta(64-78) – fokuss grupa nr.2/ :” Es tomēr rēķinu, ka “Ruks” ir padārgs. Es viņu tā nevaru atļauties. Es viņu nepērku … retu reizi”.
/Indulis (42-53) – fokuss grupa nr.2/:” Līdz ar to viņi notur savu kvalitāti!”
M :”Tas tā vidējais cilvēks, tā kā pensionārs, nu nav man tās aldziņas un es “Ruks nevaru atļauties”.
I: “ Gan jau, ka no lētākā gala tāpas kaut ko var… Es domāju, ka sardelēs un cīsiņos diez vai ir liela atšķirība” (domāts par citu uzņēmumu piedāvājumu).
Ir saprotams, ka pensionāram un ekonomiski aktīvam cilvēkam vidējos gados priekšstati par to, kāda ir pieņemama cena un kā kombinēt savu iepirkumu grozu ir atšķirīgi. Noteikti būtu lietderīgi ieklausīties vērtējumā par cenas nepieejamību produkta iegādē, jo līdzīgus uzskatus pauda arī pensijas vecuma dalībniece no ceturtās fokuss grupas. /Irēna (64-78) – fokuss grupa nr.4/ :” Dēlam garšo jūsu pastēte, priekš manis, es uzskatu, ka ir par dārgu, es pati nepērku. Cik es zinu, ka ja viņš pērk, tad tā ir dārga”. Iespējams debatēt par faktu, vai respondenta rīcībā ir pietiekama informācija par uzņēmuma produkcijas izcenojumiem, vai arī šis apgalvojums vairāk balstīts uz nepārbaudītiem pieņēmumiem. Tajā pat laikā uz cenu norāda arī pensionāre /Aina (64-78)- fokuss grupa nr.4/ izsakoties par “Ruks” pastēti “ … dārga viņa ir, bet es, kad saņemu pensiju aizeju un nopērku”. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā pensionāru ienākumu līmenis nav adekvāts tirgus diktētajām cenām, tādēļ lielākoties ikviens pirkums ir jāpakļauj detalizētai plānošanai vai jāizkalkulē tā atbilstība pensionāra budžetam. Varam izteikt pieņēmumu, ka a/s “Ruks” produkcija tikko citētās kundzes mājsaimniecības tēriņu sadalē ieņem augstu pozīciju. Produkts (pastēte) ļoti atbilst viņas garšas īpašībām un tā iegāde saistās ar vēlmi sevi palutināt iespēju robežās.
Autore, hipotētiski modelējot situāciju, kurā a/s “Ruks” pensijas vecuma pircēju grupas (iespējams arī citu vēl neapzinātu tirgus dalībnieku) noturēšanai un paplašināšanai pieņem lēmumu par cenu pazemināšanu, jāņem vērā, ka šāds solis vienlaikus saistās arī ar zināmu risku zaudēt pircējus no citām kategorijām un automātiski nenozīmē tikai ieguvumu – pirkšanas apjomu palielināšanās veidā. Konkrēti no ekonomiski aktīvo studentu (intervālā no 20-26 gadiem) vidus, kuru piesaiste uzņēmuma potenciālo klientu lokam ekonomiski pamatotu apsvērumu dēļ ir lietderīgāka, izskan viedoklis par cenas atbilstību standartam, kas ir tirgū piedāvāto produktu vidus pozīcijā – tie nav paši dārgākie un arī ne lētāko kategoriju produkti.
/Jānis (20-26) – fokuss grupa nr.4/ :” Ja ir vairāki vienādi produkti ar atšķirīgām cenām, tad neņems (- šu) dārgāko un lētāko, kaut ko pa vidu”.
/Evita (20-26) – fokuss grupa nr. 1/ :” Cenas ziņā izvēlos vidusmēru, ne lētāko un ne dārgāko”. Strādājošo studentu pārstāvji, norādot uz viduvēju cenu, kā vienu no primārajiem indikatoriem produkcijas izvēlē, savu viedokli argumentē ar zināmu garantu kvalitātei, kāda tiek sagaidīta no šādas vērtības produkta iegādes. Analogi pamatojumi šiem ir atkarīgi no strādājošo studentu ienākumu līmeņa, jo studentiem ar zemiem ikmēneša ienākumiem zema cena būtu iedarbīgs stimuls produkta iegādei.
Pēc autores domām, likumsakarīgi, ka priekšstats par to, kāds ir “ideāls piedāvājums” pircēja skatījumā atšķiras no pārdevēja ekonomiskajām un tehnoloģiskajām iespējām piedāvāt. Ideālajā scenārijā labākā cena pircējam ir bezmaksas. A/s “Ruks jāizvērtē, kādi pircēji ir uzņēmuma prioritāte un attiecīgi uz viņiem ar mārketinga instrumentu palīdzību jāorientē piedāvājuma pakete, jo produkts, kas atbilstu visām gaumēm, neeksistē.
22% respondentu par nozīmīgāko atzina vizuālo noformējumu. Patērētāju attieksmi pret produkta vizuālo noformējumu lakoniski raksturo otrās fokuss grupas dalībnieks /Aleksis (42-53) – fokuss grupa nr.2/ (diskutējot par produkta noformējumu) “… skatos – jo smukāk, jo foršāk! Ja arī kļūdās, arī nekas, nav neatgriezeniski”. Šī fokuss grupas dalībnieka viedoklis bija visai izteiktā opozīcijā ar vairumu otrās fokuss grupas locekļu priekšstatu, par būtiskāko kritēriju gaļas produkta izvēlē. Tā, lielākā daļa klātesošo sliecās apgalvot, ka nozīmīgākais motīvs ir gaļas izstrādājuma garšas īpašības (arī cena) un tikai tad tika nosaukts tā vizuālais noformējums. Jau pieminētā pārstāvja turpmākā replika par iespējamo risku gadījumā, ja produkts neatbilstu sagaidāmajām vēlmēm un prasībām, ilustrē tādu patērētāju loku, kuriem iepirkšanās ieradumos nepastāv izteikta lojalitāte konkrētas firmas produkcijai. Netiek ievērots kāds konstants modelis, pēc kura notiek produkta iegāde – iegansti var būt dažādi, produkta ārējais izskats, kā tas ir šajā gadījumā, tāpat tā var būt izteikti atsaucīga attieksme pret tirgū ienākošajām novitātēm u.c. Šis piemērs veiksmīgi ieskicē mūsdienās pastāvošo tendenci, kad apjomīgā piedāvājuma apstākļos, klienta uzticība vairs nav raksturojama ar spēcīgu piesaistīšanos tikai vienam iecienīto firmu produkcijas klāstam, tam paralēli pastāv vēlme pēc jaunatklājumiem. Tādēļ klientu uzticība ir vērtība, kas uzņēmumam aizvien jāiekaro no jauna.
Produkta vizuālā noformējuma saistībā svarīgi pievērsties arī tā funkcionalitātei, proti, kā informētājam par iepakojumā atrodošās preces sastāvu un īpašībām. /Ingus (21-27) – fokuss grupa nr. 4/ :”Noformējumā patīk, ka tur ir detalizēti aprakstīts, kas tur ir iekšā… klāt” Viedokļu apmaiņa, kura par šo tēmu izvērsās visās fokuss grupās, apliecina faktu, ka patērētāji ir ieinteresēti izzināt produkta sastāvdaļas, izlietošanas termiņus, kaloritāti un izcelsmes valsti. Augsts vērtējums un atsaucība vietējo ražotāju produkcijai izskan visās diskusiju grupās. Kā viens no kritērijiem pilnīgas vizuālās informācijas noformējumā tiek minēta burtu salasāmība, lai tā nesagādātu neērtības cilvēkiem ar pasliktinātu izšķirtspēju. /Ludmila (42-53)- fokuss grupa nr.3/ :” Burtiem arī jābūt salasāmiem, lai būtu zināmas proporcijas, cik kā ir produktā”. Uzskatāmi aplūkojot “Ruks” produkcijas etiķetes, konkrētā respondente atzīst, ka burti ir viegli salasāmi un problēmas neradītu arī gados veciem cilvēkiem, kuriem dažkārt pašapkalpošanās lielveikalos nākas saskarties ar zināmiem traucēkļiem līdz maksimumam samazināto uzrakstu atšķirtspējas dēļ [1;54].
Tāds rādītājs kā produkta iepakojuma izmērs vienlīdz nozīmīgs izrādījās gan studentu vecuma grupai, gan pensionāriem, gan arī vidējās vecuma grupas pārstāvjiem. Pamatojums tam rasts dažāds – nav pieņemama produktu ilgstoša uzglabāšana, cena, šķiet, pievilcīgāka mazā iepakojumā un arī iespējas produktu patērēt īsākā laika periodā, lai biežāk dažādotu savu uztura racionu. / Irēna (64-72) – fokuss grupa nr.4/ :” Man pēdējos gados ir palikusi maza ģimene un patīk mazs iepakojums”. Tāpat atzinīgi maza iesaiņojuma produktus novērtē Ļena (20-26) – fokuss grupa nr.3/ :”… nepatīk, kad kaut kas krājās, krājās un netiek izlietots”.
/Romualds (42-53) – fokuss grupa nr.3/ :” “Lido” desiņas pārsvarā ir ērtā un mazā iepakojumā, arī cena, kas norādīta uz vienu kilogramu un uz mazām paciņām – tomēr šķiet, pieņemamāka”. Konkrētais piemērs liecina par to, ka pircēju uzmanība vairāk tiek koncentrēta uz produkta cenu konkrētā pirkuma ietvaros, nevis uz produkta cenu noteiktās mērvienībās [35].

4. Uzņēmuma SWOT analīze un Portera modelis

Gaļas un gaļas produktu perspektīvas tuvākajā nākotnē ir atkarīgas galvenokārt no diviem faktoriem:
• gaļas un gaļas produktu patēriņa izmaiņām;
• uzņēmumu spējas sasniegt ES direktīvās un MK noteikumos noteiktās sanitārijas un higiēnas prasības.
Gaļas un gaļas produktu patēriņš varētu palielināties, jo Latvijas ekonomiskā izaugsme, integrācija ES varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas iedzīvotāju pirktspēju un līdz ar to arī pieprasījums pēc gaļas un gaļas produktiem pieaugs.
Pieprasījuma pieauguma apjomu var noteikt, izmantojot prognozes, pēc kurām gaļas un gaļas produktu patēriņš līdz 2010. gadam varētu sasniegt 43.3 kg gadā uz 1 iedzīvotāju (+20 %). Pie tam, atbilstoši jau pašreiz novērotām tendencēm, varētu mainīties arī patēriņa struktūra, jo pircēji izvēlēsies kvalitatīvāku, drošāku, veselīgāku gaļas produkciju, tāpēc varētu pieaugt pieprasījums pēc salīdzinoši dārgākiem gaļas izstrādājumiem un samazināties lētas produkcijas tirgus daļa. Tas nozīmē, ka kopumā gaļas un gaļas produktu iekšzemes tirgus varētu pieaugt par 18-22 %, bet vērtības izteiksmē par aptuveni 25 %. Pie tam ir jāatzīmē, ka pēdējo divu gadu Latvijas ekonomiskās izaugsmes tempi varētu veicināt pat straujāku ienākumu un līdz ar to arī patēriņa pieaugumu.
Par uzņēmuma galvenajiem konkurentiem var uzskatīt nozares līderus- a/s Rīgas Miesnieks un firmu Lido, kā arī pārstrādes uzņēmumus – SIA Triāls, a/s Talsu gaļa, a/s Tukuma gaļas pārstrādes sabiedrība, a/s Jelgavas gaļas kombināts un SIA Saldus gaļas kombināts.
A/s Rīgas Miesnieks- cīņā ar šo konkurentu tiks izmantoti sekojoši paņēmieni- zemāka cena (pateicoties kaušanas produktiem un līdz ar to produkcijas zemākām izmaksām), preču zīme “Kvalitatīvas Latvijas produkts” [28].
Firma LIDO ir nostiprinājusi savas pozīcijas tirgū, pateicoties augstai produkcijas kvalitātei. Ņemot vērā LIDO sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, firmas nosaukums jau ir kļuvis par Latvijas mēroga “brand”, tāpēc arī produkcijas cenas ir iespējams uzturēt augstā līmenī. A/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” var konkurēt ar produkcijas zemāku cenu.
Ar pārējiem konkurentiem būs nepieciešams sacensties gan izejvielu, gan gatavās produkcijas tirgū.
A/s Jelgavas gaļas kombinātu nevar uzskatīt par konkurentu. Šis uzņēmums ir a/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” sadarbības partneris gan gatavās produkcijas, gan izejvielu tirgū. Pēc jaunās kautuves darbības uzsākšanas Cēsīs Jelgavas GK slēdza savu kautuvi un iepērk gaļu no a/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts”.
SIA Saldus gaļas kombināts, a/s Talsu gaļa un a/s Tukuma gaļas pārstrādes sabiedrība ģeogrāfiski atrodas diezgan tālu no Cēsīm, tāpēc konkurence izejvielu tirgū ir salīdzinoši zema. Savukārt gatavās produkcijas ziņā visi četri uzņēmumi ir diezgan līdzīgi, gada apgrozījumam sasniedzot ap Ls 3 miljoniem gadā. Konkurēt ar šiem uzņēmumiem ir plānots, piedāvājot pārstrādes uzņēmumiem ES kvalitātes standartiem atbilstošo gaļu no jaunās kautuves.
SIA Triāls ir diezgan spēcīgs a/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” konkurents, kas arī ģeogrāfiski atrodas ļoti tuvu Cēsīm (Valmiera). Tomēr izejvielu tirgū cīņa varētu notikt galvenokārt par liellopiem, jo par cūku piegādēm a/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” ir slēgusi vairākus līgumus ar ražotājiem un piegādātājiem. Savukārt gatavās produkcijas tirgū konkurences paņēmiens varētu būt reklāma, plašs piedāvājumu klāsts, kā arī svarīgs priekšnosacījums veiksmīgai konkurencei varētu būt efektīva kautuves darbība [19].
Rezumējot visu iepriekšminēto, var veikt uzņēmuma SWOT analīzi.
Uzņēmuma stiprās puses
• Pieredze tirgū;
• Kompetents un pieredzes bagāts personāls, kā arī entuziasma pilni vadošie darbinieki, kuri spēj reaģēt atbilstoši situācijai un pieņemt izšķirīgus lēmumus, kā arī veikt ne tikai amatam atbilstošos pienākumus, bet arī uzņemties citus pienākumus;
• Regulāras vadošo darbinieku apspriedes par situāciju nozarē, tirgū un uzņēmumā;
• ES prasībām atbilstoša kautuve;
• Diezgan augsta vertikālās integrācijas pakāpe – sava kautuve, pārstrāde un firmas veikali, kā arī sadarbība ar lopu audzētājiem;
• Pietiekoši plaši pazīstama preču zīme- “RUKS”;
• Produkcijas kvalitātes zīme “Kvalitatīvs Latvijas produkts”;
• Plašs produkcijas klāsts;
• Darījumu sistēmas www.bode.lv izmantošana;
• Preču piegāde veikaliem vai individuālajiem pasūtītājiem bez papildus maksas par transportu;
• Laikā nerealizēto preču apmaiņa pret svaigu produkciju;
• Produkcija ir bez ķīmiskiem uzlabotājiem, ražots tiek no vietējām – Latvijas – izejvielām;
• Lielākajiem klientiem – atlaides.
Uzņēmuma vājās puses
• Finansiālo resursu problēmas: neelastīga cenu politika, augstas ražošanas izmaksas, līdzekļu trūkums papildus reklāmas kampaņām;
• Darbinieku motivācijas trūkums;
• Autoritatīvais vadības stils – vienpersoniska lēmumu pieņemšana, darbinieku priekšlikumu noraidīšana, ja tie nesakrīt ar vadības viedokli;
• Nespēja konkurēt ar konkurentiem, kuri ražošanā izmanto nelegālas izcelsmes izejvielas, tādējādi samazinot produktu cenas.
Uzņēmuma iespējas
• Klientu vajadzības pēc aizvien jauniem gaļas izstrādājumiem;
• Iespējas integrēties plūsmas virzienā, atverot jaunas tirdzniecības vietas;
• Jaunu tehnoloģiju parādīšanās un to izmantošana;
• Uzņēmuma vadības zināšanu un pieredzes izmantošana kultūras pasākumu organizēšanā, kas palielinātu uzņēmuma atpazīstamību.
Patēriņa struktūras izmaiņas nevar būtiski ietekmēt kopējo pieprasījumu. Izmaiņas varētu notikt ilgākā laika posmā- 5-7 gados, kad sakarā ar ienākumu būtisku pieaugumu patērētāji sāktu dot priekšroku kvalitatīvākai, dārgākai produkcijai (delikatesēm). Lai spētu adekvāti reaģēt uz šādām pieprasījuma struktūras izmaiņām a/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” paredz nākamajos 4-5 gados uzsākt jaunu gaļas pārstrādes ceha būvniecības projektu, tādējādi samazinot nepārstrādātas un palielinot pārstrādātas produkcijas īpatsvaru kopējā realizētājā apjomā.
Draudi uzņēmumiem
• Lielā, spēcīgā konkurence tirgū;
• A/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” pašreiz ieņem 7.-8. vietu gaļas pārstrādes nozarē. Palielinot kaušanas apjomus, pieaugs arī uzņēmuma apgrozījums un tirgus daļa, kā rezultātā uzņēmums varētu ieņemt augstāku vietu.
Vispārējā ekonomiskā lejupslīde gaļas un gaļas produktu tirgū varētu ietekmēt divējādi- varētu samazināties iekšzemes patēriņš un eksporta iespējas. Iekšzemes patēriņa samazinājums būtu saistīts ar to, ka ekonomiskās lejupslīdes rezultātā samazinātos iedzīvotāju ienākumi un līdz ar to arī to izdevumi pārtikai. Tomēr ir jāatzīmē, ka ekonomiskās lejupslīdes risks Latvijai ir diezgan zems. Drīza iestāšanās ES, pēdējo gadu ekonomiskā attīstība un ekonomikas “mazs izmērs” uz globālas ekonomikas fona varētu paglābt Latviju no recesijas. Vissliktākajā gadījumā varētu samazināties pieauguma tempi.
Izejvielu risks
Kautuves projekta galvenais riska faktors ir izejvielu- cūku un liellopu pieejamība. Strauji pieaugot kaušanas apjomiem, var izveidoties situācija, kurā kaušanas jaudu nodrošināšanai nav iespējams savākt nepieciešamo lopu skaitu. Izstrādājot šo projektu, tika ņemta vērā šī riska iespējamība. Tāpēc jau pašreiz ir panāktas vienošanās un slēgti līgumi ar vairākiem lielapjoma cūku audzēšanas uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot uzņēmumam pieeju 85-90 % no nepieciešamajām cūkām. Sliktāka situācija ir ar liellopiem. To skaits Latvijā katru gadu samazinās, samazinoties arī kaušanai paredzēto liellopu daudzumam. Tāpēc ir plānots, ka liellopus varētu kaut tikai 1 dienu nedēļā (divas reizes pa pusdienai). Tāpat ir paredzēts liellopus un liellopu gaļu importēt no citām valstīm.
Produkcijas realizācijas risks
• Straujais ražošanas apjoma kāpinājums bieži ir saistīts ar gatavās produkcijas realizācijas risku. A/s “Ruks Cēsu gaļas kombināts” gadījumā var uzskatīt, ka šāds risks ir ļoti zems, jo ir panāktas vienošanās ar vairākiem uzņēmumiem. Visi šie uzņēmumi ir ieinteresēti kvalitatīvas, ES prasībām atbilstošas izejvielas- cūkgaļas, liellopu gaļas un subproduktu iegūšanā pārstrādes vajadzībām;
• Lai nākotnē samazinātu atkarību no ārējiem gaļas patērētājiem, nākošo 4-5 gadu laikā ir paredzēts uzsākt jaunā pārstrādes ceha būvniecību, nodrošinot arī pārstrādes procesa atbilstību ES prasībām;
• Analizējot resursu iepirkuma cenu attīstības tendences gaļas tirgū, pēdējā laikā vērojams šo cenu pieaugums, izņemot putnu gaļai. Liellopu gaļas iepirkuma cenu pieaugums vēl joprojām galvenokārt saistīts ar liellopu gaļas importa ierobežojumiem, kas izriet no govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) izplatības Eiropas savienībā. Tā kā Latvijā, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, pieprasījums pēc liellopu gaļas nesamazinājās, bet gaļas piedāvājums tika ierobežots, liellopu gaļas cena pieauga (4.1.attēls). Liellopu gaļas iepirkuma cenu pieaugums varētu veicināt liellopu skaita pieaugumu un līdz ar to arī liellopu gaļas ražošanas apjomu palielināšanos nākotnē [28].

4.1. attēls. Cūkgaļas, liellopu gaļas un putnu gaļas (kautsvarā) iepirkuma cenu dinamika sadalījumā pa gadiem (Ls/kg) [19].
Cūkgaļas iepirkuma cenu pieaugums galvenokārt saistīts ar tirgus apstākļu uzlabošanos pasaulē un pieprasījuma pieaugumu pēc cūkgaļas gan pasaulē, gan Latvijā. Arī šajā gadījumā cūkaudzētājiem labvēlīga tirgus konjuktūra varētu veicināt cūku skaita pieaugumu.
Pēc F.Kotlera iedalījuma, uzņēmums nodarbojas ar riskantu biznesu, jo perspektīvas un bīstamie faktori ir vienlīdzīgi.
Tālāk darba autore ilustrēs izvērsto SWOT matricu – skat. 4.1.tabulu.

4.1.tabula.
4.1.tab. Izvērstā SWOT matrica [autores sagatavota].
SO WO
Izvērstās SWOT matricas SO segments ietver potenciāli veiksmīgu stratēģiju, kas nosaka visu uzņēmuma spēku izmantošanu, lai gūtu labumu no piedāvātajām ārējās vides iespējām.
• Ieviest ražošanā jaunās tehnoloģijas, savienojot tās ar ilggadīgā darbā uzkrātajām zināšanām (kautuves projekta īstenošana);
• Izmantojot savu ilggadējo pieredzi tirgū, ieviest jaunus produktus, sekojot tirgus prasībām (noformējums, pieprasījums pēc atsevišķiem produktiem), ņemot vērā klientu mainīgās vēlmes un vajadzības;
• Palielinot tirgus daļu, palielināt ražošanas apjomus. Atvērt jaunas tirdzniecības vietas stratēģisko objektu (mērķa klientu) tuvumā;
• Izmantojot vadības pieredzi un zināšanas kultūras jomā, organizēt dažādus kultūras un izklaides pasākumus, iesaistot ”Ruks” produkciju;
• Izmantot visas personāla potences uzņēmuma ilgtermiņa attīstības nodrošināšanā un aktīvi veicināt stratēģisku ideju ģenerēšanu;
• Pieredzes bagātāko darbinieku izmantošana jaunu produktu izstrādē, jaunu tehnoloģiju ieviešanā, kvalitātes nodrošināšanā;
• Izmantojot jaunas tehnoloģijas, papildināt produktu portfeli;
• Jaunu produktu izstrādē un ražošanā izmantot jaunas tehnoloģijas;
• Jaunu produktu ražošanā par pamatu izmantot jau esošos, tos diferencējot, tā paplašinot sortimentu, dažādojot produktu portfeli, palielinot ražošanas apjomus;
• Diferencējot produktus, ņemt vērā tirgus prasības. Izvērstās SWOT matricas WO segments ietver attīstības stratēģiju, kas parāda, kā pārvarēt uzņēmuma vājās puses, lai gūtu panākumus no iespējām:
• Ieviešot jaunas tehnoloģijas, samazināt ražošanas izmaksas (jaunās kautuves piemērs);
• Ņemot vērā klientu vēlmes pēc jauniem produktiem, paplašināt sortimentu, attīstīt jaunus tirgus, lai palielinātu ražošanas apjomus un samazinātu atsevišķu produktu pašizmaksas;
• Paplašinot tirgu, atverot jaunas tirdzniecības vietas, palielinot ražošanas apjomus, daļu peļņas novirzīt mārketinga darbībai. Samazināt augstās ražošanas izmaksas, iegādājoties jaunas ražošanas tehnoloģijas. Ieejot jaunos tirgos rūpīgi izvērtēt visus iespējamos riskus;
• Ieviešot jaunas ražošanas tehnoloģijas, uzlabot izstrādājumu kvalitāti;
• Jauno produktu izstrādē ieviest stingru kvalitātes kontroli;
• Iesaistot personālu jaunu produktu izstrādē, paaugstināt personāla motivāciju;
• Izmantot vadītāju autoritatīvo vadības stilu kvalitātes prasību palielināšanā un kontrolē;
• Noteikt mārketingu kā vadošo procesu virzītāju un kontrolētāju, noteikt pārejas posmu no uz ražošanu orientēta uzņēmuma uz mārketingu orientētu uzņēmumu.
ST WT
Izvērstās SWOT matricas ST segments ietver stratēģiju, kas parāda, kā izmantojot uzņēmuma spēku, pārvarēt ārējās vides draudus:
• Izmantojot ilggadīgo pieredzi un zināšanas, kā arī ņemot vērā veikto pētījumu rezultātus, savlaicīgi reaģēt uz pircēju vajadzību izmaiņām. Uzturēt labas un draudzīgas attiecības ar valsts pārvaldes darbiniekiem;
• Izmantot vadošā personāla zināšanas un iemaņas, uzsākot labas ražošanas praksi un izpildot jaunās prasības;
• Izmantot tirdzniecības personāla pieredzi un profesionalitāti tirgus daļas noturēšanā un palielināšanā;
• Regulāri veikt pētījumus, lai noskaidrotu pircēju vēlmes un vajadzības;
• Palielinot tirgus daļu un ražošanas apjomus, kā arī piedāvājot pircējiem plašā sortimentā kvalitatīvus ražojumus, izspiest no tirgus negodīgos konkurentus. Apvienoties stratēģiskās apvienībās ar līdzīgiem uzņēmumiem, lai cīnītos ar negodīgiem konkurentiem;
• Uzlabot jau esošos produktus, izveidot klientiem pieņemamas priekšrocības attiecībā pret konkurentiem. Izvērstās SWOT matricas WT segments ietver stratēģijas sašaurināšanos:
• Panākt ražošanas izmaksu samazināšanu, palielināt cenu elastību, uzlabot preču konkurētspēju;
• Palielināt kvalitātes prasības, lai paaugstinātu konkurētspēju un spētu izpildīt ražošanas noteikumus;
• Motivēt personālu kvalitatīvākam darbam, iesaistīt darbiniekus atbildīgu lēmumu pieņemšanā, veicināt to piederības sajūtu firmai;
• Ieviest demokrātiskāku uzņēmuma pārvaldes stilu, izmantot vadītāju autoritāti stingro prasību izpildei, ražošanas un kvalitātes kontrolei;
• Palielināt mārketinga ietekmes lomu uzņēmumā. Noteikt, ka klienta lojalitāte ir svarīgākais uzņēmuma veiksmīgas attīstības faktors.

SWOT analīze parāda, ka a/s „Ruks” piemīt daudz vājo pušu, taču gandrīz visas no tām ir iespējams novērst. Iespējas attīstībai ir lielas, tikai rūpīgi ir jāizanalizē vājās puses un draudi.
Tāpat viens no labākajiem veidiem, kā izvērtēt konkurences vidi, ir izmantot Portera piecu spēku modeli. Tas ir uzņēmuma konkurences vides strukturēts instrumentu kopums, kurš ir veidots tā, lai novērtētu šos spēkus un to mijiedarbību. Kaut arī visiem uzņēmumiem ir jābūt konkurētspējīgiem, konkurences raksturs katrā nozarē ir savādāks. Porters uzskata, ka katrā nozarē pastāv 5 galvenie konkurences spēki:
1) Konkurences raksturs nozares ietvaros
Tas ietekmē attiecīgās nozares pelnītspēju, piegādes, sadales un klientu piesaistīšanas izmaksas. Jo intensīvāka ir konkurence, jo mazāk pievilcīga ir nozare. Konkurence ir visintensīvākā tad, kad nozarē nav viena noteikta līdera, ir liels konkurentu skaits nozarē, augstas fiksētās izmaksas, maz iespēju diferencēt produkciju, augstas iziešanas barjeras, kā arī nozares izaugsme samazinās jeb sākas lejupslīde.
• Nozares līderis – visstabilākie ir tirgi, kuros ir dominējošie uzņēmumi.
• Konkurentu skaits – ja nozarē konkurē liels skaits uzņēmumu, konkurence ir liela pat tad, ja tajā ir atzīts nozares līderis.
• Fiksētās izmaksas – kad augsto kapitāla izmaksu dēļ fiksētās izmaksas nozarē ir augstas, konkurenti parasti samazina cenas, lai dabūtu pasūtījumu un paaugstinātu apgrozījumu; tādējādi var izcelties cenu karš.
• Iziešanas barjeras – ja nozarē eksistē augstas iziešanas barjeras, tad biezi nozarē rodas lieli jaudas pārpalikumi, kas palielina konkurenci. Normālos apstākļos uzņēmumam būtu jāatstāj nozare, ja rentabilitāte nozarē samazinās. Ja iziešanas barjeras ir pārāk augstas, tad tās kavē uzņēmumu aiziešanu no nozares un tie ir spiesti turpināt ražošanu, saņemot zemu peļņu.
• Produkcijas diferencēšana – tirgū, kur preces un pakalpojumi netiek diferencēti, klienti var bez grūtībām mainīt piegādātājus.
• Lēna attīstība – ja nozare ir brieduma stadijā, konkurence pieaug, jo konkurenti vēlas ieņemt līdera pozīciju. Konkurence pieaug arī tāpēc, lai uzņēmumi saglabātu tirgus daļas.
Šajā gadījumā var teikt, ka nozarē ir salīdzinoši liels skaits uzņēmumu, taču ikviens no tiem ir ieguvis savu tirgus nišu un aptver pēc iespējas lielāku skaitu potenciālo un esošo patērētāju. Par nozares līderi ir grūti runāt, jo ikviens no uzņēmumiem darbojas savā reģionā un izplata dažādāku produkciju nekā konkurējošie uzņēmumi.

2) Pircēju spēks
Nozares preču vai pakalpojumu pircēji dažreiz atrodas tādā situācijā, ka tie var iespaidot uzņēmumus, lai nodrošinātu sev zemākas cenas vai labākus pakalpojumus.
• Pircēju zināšanas – klientam, kurš izprot nozares kopsakarības un zina tās produkciju, ir daudz lielāks spēks nekā nekompetentam pircējam, kurš tik labi nepārzina tirgu.
• Pirkuma lielums – pircējam praktiski nav nekādas iespējas pieprasīt piegādātājam cenas samazināšanu, ja iepērkamais daudzums ir mazs. Iepērkot lielus apjomus vai gadījumā, kad cena ir samērā augsta, pat maza atlaide var radīt diezgan lielu ietaupījumu. Tādējādi pircēji ir ieinteresēti patērēt daudz laika un pūļu, lai vienotos par labākiem darījuma nosacījumiem.
• Preces funkcija – ja precei ir pirmās nepieciešamības raksturs, pircējs par to maksās augstāku cenu, lai tikai to ātrāk iegūtu.
• Pircēju koncentrēšanās – pircēji var veidot savas formālās var neformālās apvienības ar mērķi cīnīties par sev izdevīgu tirgus nosacījumu izveidošanu.
• Nediferencēta produkcija – pircēji iegūst tirgus priekšrocības, ja tie iepērk no saviem piegādātājiem standartizētas, nediferencētas preces.
• Pircēja ieiešana nozarē – dažreiz pircējam var būt nozīmīgs spēks, ja tas var ienākt nozarē, no kuras pašlaik tikai iepērk produkciju, iegūstot kontroli par kādu uzņēmumu. Šāda darbība tiek dēvēta kā pretplūsmas integrācija. Pašreizējā uzņēmumu attīstības tendence ir tikai veikt savu pamatdarbību un pretplūsmas integrāciju izmantot tikai tad, ja tas ir ekonomiski izdevīgi.
Ja gaļas izstrādājumus uzskata par pirmās nepieciešamības preci, tad varētu teikt, ka patērētājs būtu ar mieru maksāt arī augstāku cenu (pie nosacījuma, ja visi tirgū darbojošies uzņēmumi paceltu cenas). Lielākoties jāatzīst, ka liela nozīme ir pircēja zināšanām, jo ikdienas pircējs gaļas izstrādājumus nepērk vairumā un tādējādi viņam ir būtiski sameklēt finansiāli un citādi visizdevīgāko piedāvājumu.
3) Piegādātāju spēks
Konkurētspējīgā vidē arī piegādātāji ir vērā ņemams spēks, jo arī tie ir spējīgi ietekmēt nozares rentabilitāti.
• Produkcija, kas ir svarīga pircējam – ja piegādātājs nodrošina pircēju ar tam ļoti svarīgu preci, tad, risinot pārrunas, tas būs izdevīgākajā pozīcijā.
• Produkcija ar augstām nomaiņas izmaksām – ja pircējam būtu pārāk dārgi nomainīt vienu piegādātāju pret otru, tad, risinot pārrunas, piegādātāji atrastos izdevīgākajā pozīcijā.
• Augsta piegādātāju koncentrēšanās – kad piegādātāji ir daudz vairāk koncentrēti nekā pircēji, tie atradīsies izdevīgākā pozīcijā, nosakot cenu.
• Piegādātāja spēja ieiet nozarē, kuru tas apgādā – daži piegādātāji var radīt nopietnus draudus pircējiem, ienākot nozarē. Tā tiek saukta par plūsmas integrāciju.
Viennozīmīgi, ka gaļas izstrādājumi ir tā produkcija, kuriem noiets būs vienmēr un tādējādi it kā piegādātājs ir izdevīgākā situācijā. Taču ir jāņem vērā, ka ir liels skaits piegādātāju un tādējādi uzņēmumam ir iespējas izvēlēties sev izdevīgāko variantu. Pastāv varbūtība, ka piegādātāji ir neapmierināti ar esošo situāciju tirgū (zemām iepirkuma cenām) un tādējādi rada draudus gala patērētājam, kuram var nākties rēķināties ar augstu preces cenu.
4) Jaunienācēju radītie draudi
Draudi, ka jauni uzņēmumi parādīsies nozarē, ir atkarīgi no tā, kādas un cik augstas ir nozares ieiešanas barjeras. Ieiešanas barjeras ir ekonomiskie spēki, kas palēnina vai kavē jaunu organizāciju ienākšanu nozarē.
• Kapitāla nepieciešamība – ja ieiešanai nozarē ir nepieciešams liels kapitāla apjoms, tā ir slēgta uzņēmumiem, kuriem trūkst līdzekļu.
• Ekonomija uz apjoma rēķina – tā attiecas uz vienas produkcijas vienības izmaksu samazināšanos, pieaugot ražošanas apjomam.
• Produkcijas diferencēšana – tās ir preces fiziskas vai uztveres atšķirības, kas no klienta viedokļa padara preci īpašu vai pat unikālu.
• Klientu piesaistīšanas izmaksas – jaunienācējiem ir jābūt spējīgiem pārliecināt klientus pirkt citu uzņēmumu produkcijas vietā jaunā uzņēmuma preces.
• Preču zīmes identitāte – tā rada ieiešanas barjeras nozarē, jo pircējam preču zīme asociējas ar preci vai pakalpojumu, kurš ir uzticams vai par kuru ir vērts maksāt attiecīgu cenu [2;5].
• Pieeja izplatīšanas kanāliem – nav nozīmes, cik laba ir prece, ja tā nevar tikt nolikta priekšā pircējam un ja tā nevar tikt pārdota. Daži uzņēmumi ienāk tirgū ar plaša apmēra veicināšanas kampaņu, veidojot savus sadales un tirdzniecības kanālus, tomēr šis veids ir pārāk dārgs un negarantē rezultātu.
• Likumdošana vai valdības darbības – ir svarīgi, kā valdība regulēs ekonomiku, kā piesaistīs ārējo kapitālu, kā aizsargās nacionālo tirgu un cik stabila būs tās politika.
• Represijas – dažās nozarēs esošie uzņēmumi negrib pieļaut jaunu uzņēmumu parādīšanos nozarē un cenšas padarīt ienākšanu tirgū pārāk dārgu. Tādā veidā represiju draudi kļūst par barjeru ienākšanai nozarē [28].
Lai ienāktu šajā nozarē, ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi, izdevīgāki piegādātāji, laba tirgus analīze un reāli īstenojams un finansiāli pamatots mērķis par nišu, kurā darboties. Tādējādi esošajiem uzņēmumiem draudus var radīt ārzemju kapitāla pieplūde, kura var sekmēt jaunu konkurējošu uzņēmumu rašanos tirgū; tāpat arī pazīstamas preču zīmes ieiešana tirgū var radīt draudus – konkurentu spēku pārdali [2;5].
5) Aizstājējpreču parādīšanās draudi
Aizstājējpreču rašanās draudi ir piektais spēks, kas ietekmē nozares rentabilitāti.
• Vai aizstājējs rada draudus uzņēmuma precēm un pakalpojumiem.
• Cik ātri pircēji var pārorientēties uz aizstājējpreču pirkšanu.
• Vai aizstāšanas risks var tikt samazināts, palielinot nomaiņas izmaksas – to var izdarīt, pievienojot papildu labumus precei vai pakalpojumam, kas atbilst klienta vajadzībām.
Aizstājējpeču parādīšanās draudi nepastāv, jo gaļas produktus ir grūti aizstāt (ja nu vienīgi ar sojas izstrādājumiem vai atsevišķiem veģetāriem produktiem) [28].

Secinājumi un priekšlikumi
Secinājumi
Darbā tika veikti sekojoši pētījumi: izpētīta uzņēmuma ārējā vide – konkurenti, piegādātāji un patērētāji, iekšējā vide – uzņēmuma struktūra, veikts fokuss grupas pētījums, analizētas uzņēmuma konkurētspējīgās priekšrocības un jaunievedumi, veikta SWOT analīze, sastādīti SWOT matrica un Portera 5 spēku modelis.
Tā rezultātā darba autore formulēja sekojošus secinājumus:
1. Gaļas pārstrādes galveno izejvielu – cūku, liellopu un mājputnu iekšzemes piedāvājums pēdējos gados ir samazinājies. Tas ir radījis uzņēmumam organizatoriskas problēmas.
2. Potenciāli nozares ražošanas apjomi līdz 2010.gadam varētu palielināties par 30-40%. Tāpēc tiem uzņēmumiem, kas veiks investīcijas, būs iespējas palielināt savas pārstrādes jaudas.
3. Jaunās kautuves projekta realizācija ļauj uzņēmumā veikt liellopu un cūku kaušanu atbilstoši ES sanitārijas, higiēnas un pārtikas kvalitātes prasībām. Konkurētspējas palielināšanās nolūkos palielinās arī ražošanas jaudas. Šī projekta realizācija bija izdevīga gan no ekonomiskā, gan no kvalitatīvā viedokļa.
4. Rentabilitātes līmenis ir bijis mainīgs, bet jāatzīst, ka pašu kapitāla līmenis ir kāpis ik gadu, bet neto peļņas līmenis ir bijis mainīgs nozares situācijas dēļ.
5. Gaļas pārstrādes nozare kopumā raksturojas ar lielu konkurenci, jo gaļas pārstrādes uzņēmumu skaits pārsniedz 170, bet kautuvju skaits ir apmēram 280. Taču liela daļa no tiem ir individuālie uzņēmumi un zemnieku saimniecības ar neregulāru darbības laiku un bez sertifikācijas.
6. Spēcīgākie konkurenti a/s „Ruks” jāmin a/s „Rīgas Miesnieks” un firma Lido. To pierādīja arī fokuss grupu pētījums.
7. A/s „Ruks” ilgtermiņa attīstības mērķis ir sekmīgi darboties Latvijas gaļas un gaļas pārstrādes produkcijas iekšējā tirgū, ES ekonomiskajā telpā un citos ārējos tirgos, tuvāko gadu laikā paplašinot produkcijas sortimentu par 20 % un palielinot realizācijas apjomus 3,5 – 4 reizes.
8. A/s „Ruks” savā darbībā ir pieturējusies pie misijas – LABA UN STABILA KVALITĀTE PAR ATBILSTOŠĀM CENĀM.
9. Gaļas un gaļas produktu patēriņš palielināsies, jo Latvijas ekonomiskā izaugsme, integrācija ES varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas iedzīvotāju pirktspēju un līdz ar to arī pieprasījums pēc gaļas un gaļas produktiem pieaugs.
10. Patērētāju vērtētais uzņēmuma pozitīvais kolektīvais tēls ir iedarbīgs konkurētspējas un potenciālo pircēju skaita paaugstinātājs.
11. Veicot pircēju aptauju fokuss grupu pētījumā, tika secināts, ka par primārajiem motīviem, iegādājoties gaļas produktus, uzskatāmi: garša – to atzīst 25% respondentu, cena – 23 % un produkta vizuālais noformējums – 22 %.
12. Viens no nozīmīgākajiem secinājumiem, kas iegūts šī pētījuma ietvaros ir tas, ka vairākums pircēju izprot un orientējas produkta cenas un kvalitātes sakarībā.
13. A/s „ Ruks” produkcijas atbilstību augstajiem kvalitātes standartiem un pircēju spēju to novērtēt pierāda degustāciju rezultāti.
14. A/s „Ruks” vadība uzskata, ka likumdošanas ievērošana var ierobežot korupciju. To ierobežot palīdz tirgus un privātuzņēmēju darbības kontroles liberalizācija, kā arī valsts uzņēmumu privatizācija, konkurences veicināšana, nevalstisko organizāciju aktivitātes un, protams, korupcijas apkarošana valsts pārvaldē.
15. Bez nopietna un ilglaicīga valsts atbalsta un attīstības programmas noturēties ES tirgū būs grūti, tādēļ ir svarīgi saglabāt valsts ieinteresētību zemkopības nozarē, pēc iespējas atbalstot zemniekus, kas nodarbojas ar lopkopību, un sniedzot nepieciešamo informatīvo palīdzību, piesaistot ES finansējumu.
16. Kopējo situāciju gaļas pārstrādes nozarē un plānoto investīciju projektu realizāciju sarežģī valstī realizētie cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumi, kas nesamērīgi palielinājuši cūkgaļas kā ražošanas izejvielas cenu. Lai nodrošinātu ražošanas apjomus šādā situācijā, uzņēmumi spiesti daļu investīcijām paredzēto līdzekļu novirzīt izejvielu iegādei.
Priekšlikumi
1. Attīstīt uzņēmuma logo, simbolus un raksturīgo iepakojumu – visus marketinga elementus, kas palielina uzņēmuma atpazīstamību un konkurētspēju.
2. Turpināt veikt pircēju piesaistīšanas akcijas, līdzīgi, kā pagājušās vasaras aktivitātes „Ruka Rukši”, kļūstot par ikvasaras tradīciju Cēsīs, rīkojot „Ruka Rukšu dienas”. Turpināt patērētāju attieksmes pētīšanu attiecībā pret a/s „Ruks” kopumā un pret tās ražoto produkciju.
3. Attīstīt saikni ar piegādātājiem, analizēt un sekot līdzi to attīstības dinamikai un realizētajai politikai.
4. Sekot līdzi konkurentu darbības stratēģijai.
5. A/s Ruks vadībai nepārtraukti jānovērtē un jāprognozē valsts ekonomiskais stāvoklis un gaidāmās izmaiņas. Gaidāmās inflācijas gadījumā jāpalielina resursu krājumi. Nepieļaut situāciju, ka cenas kāpj straujāk, nekā iedzīvotāju dzīves līmenis
6. Konkurētspējas palielināšanas nolūkā līdz 2008.gadam jaunajai, ES kvalitātes standartiem atbilstošajai kautuvei, sasniegt projektā paredzētās jaudas.
7. Nākošo 4-5 gadu laikā uzsākt jaunā pārstrādes ceha būvniecību, nodrošinot arī ražošanas procesa atbilstību ES prasībām.
8. Atbalstīt Valdības pūles Latvijas gaļas tirgus sakārtošanā, ieviešot stingrākus noteikumus, kas paredz gaļas ievešanu Latvijā. Tādējādi valdībai ir jāsakārto robežas, lai Latvijā ierobežotu gaļas kontrabandas un cita veida nelegālās gaļas ieplūšanu, kā dēļ tiek nodarīti lieli zaudējumi vietējiem ražotājiem.
Realizējot šos priekšlikumus a/s „Ruks” saglabās savu konkurētspēju arī jaunajā ekonomiskajā situācijā, Latvijai ieejot ES.

Izmantotās literatūras un avotu saraksts

1. Barbour, R.S., Developing focus group research: Politics, theory, and practice. London:Sage, 1999.
2. Bergvall, J., Branding and small companies, Cocos Agency, 2003.
3. BNS ziņu dienests – http://www.bns.lv
4. Conradi, T., Build Brands on Competence Associations, Differ Practise Paper, October 2001.
5. Ekonomikas un finanšu vārdnīca, Apgāds Norden AB, 2003.
6. Gelder, S., A Viuw on the Future of Brending, Brand Meta, 2002.
7. Gilbert, A. & Churchill, Jr.,Marketing Research – Metodological Foundations, 8th edition, South- Western Thomson Learning, 2002.
8. Glossary of Marketing Research Terms, Quirk’s Marketing Research Review, 2002, http:// www. quirks.com.
9. Godins, S., Atļaujas mārketings. Kā svešiniekus pārvērst par paziņām un paziņas – klientos. Baltijas vadības konferences, Rīga, 2002.
10. Greenbaum, L., 10 tips for running successful focus groups, Group Plus, September 1998.
11. Greenbaum, L., Focus Groups:A help or waste of time?, http://www.groupsplus.com, 1998.
12. Harald Ehrmann, Marketing-Controlling, Modernes Marketing für Studium und Praxis,Dritte Auflage, Friedrich Kiehl Verlag GmbH, Ludwigshafen (Rhein), 1999
13. Harvest Consulting Group, BrandSense: Branding Brands with Sensory Experiences, 2001.
14. Informatīvais portāls – http://www.bode.lv
15. Kaparkalēja D. Mārketinga pamati, – R.: Jumava, 2002
16. Kapferers, Ž.P., Brendu atkalradīšana, Baltijas vadības konferences, Rīga, 2003.
17. Kumar, V. & Aaker, D., Essentials of Marketing Research, 2nd edition, John Wiley& Sons, 2002.
18. Leta ziņu dienests – http//www.leta2000.lv
19. Lursoft preses izdevumu datubāze – http://www.lursoft.lv
20. Malcom, R., 100% Marketing, Lecture materials, British Brands Group, June 2003.
21. Mariampolski, Hy., Qualitative Market Research : a comprehensive guide, SAGE Publications Ltd, 2001.
22. Mārketinga mājas lapa – http://www- tcall.tamu.edu.
23. Mārketinga mājas lapa – http://www.brandchanel.com
24. Mārketinga mājas lapa – http://www.cfin.ru/press/marketing/
25. Mārketinga mājas lapahttp://www.marketing.cfin.ru/lib-comm/
26. Naresh, K.M., Marketing Research – An applied Orientation, New Jersey, 1999.
27. Niedrītis, J.Ē., Mārketings. Biznesa augstskola Turība, Rīga, 2001.
28. Pētersons L. Uzņēmuma stratēģijas veidošana,- Rīga:2003.
29. Post, K., Brands are about Relationships, not Transactions, Transform Comunications, 2002.
30. Praude V. Beļčikovs J. Mārketings, – R.:Vaidelote, 1999.
31. Ries, A., Trout, J., Positioning: Te Battle of Your Mind. , 20th anniversary edition, McGraw – Hill, 2001.
32. Socioloģijas mājas lapa – http://sociology.extrim.ru
33. Spīča I. Tirgvedība ,- R.: Rīga : Latvijas Universitāte, 2002.
34. Thomas C.Kinnear and James R.Taylor, Marketing Research. An Applied Approach. 5th edition, McGraw-Hill Inc., 1996.
35. A/s „ Ruks” nepublicētie materiāli

Galvojums
Ar šo es galvoju, ka Maģistra darbs ir izpildīts patstāvīgi, bez citu palīdzības un no svešiem pirmavotiem ņemti dati un definējumi ir uzrādīti darbā. Šis darbs tādā vai citādā veidā nav nekad iesniegts nevienai citai pārbaudījumu komisijai un nav nekur publicēts.

2004.gada…………………………………….. ………………………………………
paraksts

Pielikums Nr.1
SARAKSTS AR A/S “RUKS CĒSU GAĻAS KOMBINĀTS” PRODUKCIJAS PIRCĒJIEM

N.p.k. Klienta uzskaites numurs Klieta nosaukums Līgums noslēgts
1 531 353 I/U L.Leščikas no 2001.g.
2 814 A.A.& Co SIA no 2001.g.
3 593 ABULS SIA no 2001.g.
4 1127 AIVI I/U no 2002.g.
5 554 AKOTIŅI 1 Z/S no 2001.g.
6 265 ALIS, SIA LV 3001 no 2000.g.
7 155 ALLAŽI SSAC no 2000.g.
8 530 ALS SIA no 2001.g.
9 306 ALXA Z, SIA no 2000.g.
10 453 AMATAS PAMATSKOLA no 2000.g.
11 228 ANDRA LAPSEĻA I.U. no 2000.g.
12 844 ANDRIS SIA LV 4301 no 2001.g.
13 532 ANETE-AIKA SIA no 2001.g.
14 202 ANTIS-SIA no 2000.g.
15 573 ASTERE -S SIA no 2001.g.
16 1128 AUKRO 99 SIA no 2002.g.
17 196 AVELE SIA no 2001.g.
18 457 Altera SIA no 2000.g.
19 1053 Apollo Sport Service no 2001.g.
20 236 B UN BM SIA no 2001.g.
21 264 BALTIC Food LV SIA no 2001.g.
22 1157 BALTIKA SIA no 2002.g.
23 376 BALTIMERS SIA no 2001.g.
24 464 BEISS SIA no 2001.g.
25 447 BEĀTUS SIA no 2001.g.
26 159 BICE SIA no 2001.g.
27 1155 BIG MARKET SIA no 2002.g.
28 187 BITĪTE 98, Firma no 2001.g.
29 1123 BLŪZS CV no 2000.g.
30 543 BORI Z/S no 2001.g.
31 200 BRASAS CIETUMS no 2001.g.
32 341 BRAUN SIA no 2001.g.
33 86 BROKMANS SIA no 2001.g.
34 243 BULS UN CO no 2001.g.
35 273 BUMBIERI Z/S no 2001.g.
36 999 BĒRNU DĀRZS KASTANĪT no 2000.g.
37 244 BĒRNU DĀRZS PRIEKUĻO no 2001.g.
38 345 BĒRZIŅŠ I.U. no 2001.g.
39 500 Bērnu dārzs nr.3 Cēs no 2001.g.
40 238 Bērnu nams patversme no 2001.g.
41 1146 CONCORTS SIA LV 1011 no 2002.g.
42 250 CĒSU CENTRĀLĀ SLIMNĪ no 2000.g.
43 259 Cēsu sanat. internāt no 2000.g.
44 98 DAGI SIA no 2000.g.
45 1058 DEKŠŅI SIA no 2002.g.
46 30 DELTA SIA no 2000.g.
47 325 DELTA SIA no 2002.g.
48 549 DEMPERS I/U no 2000.g.
49 317 DIĀNA A.S. no 2001.g.
50 299 DIŽSVARS SIA no 2000.g.
51 420 DUETS-96 K.F., SIA no 2001.g.
52 1011 DZELTENAIS KLIŅĢERIS no 2001.g.
53 894 Dukuri J.Geseltiņa I no 2001.g.
54 590 DĀRZENIS SIA no 2002.g.
55 323 DĪVA no 1999.g.
56 19 DŽUTA SIA no 2001.g.
57 5 ED RO SIA no 2001.g.
58 810 EGA SIA no 2001.g.
59 258 ESSE LARS LIMITED SI no 2000.g.
60 129 EURO FOOD no 2001.g.
61 1187 EVERIT SIA no 2002.g.
62 896 EVINS SIA no 2001.g.
63 422 FEJER GOD SIA no 2001.g.
64 452 FIXER, SIA no 2000.g.
65 314 FOREVERS SIA no 2002.g.
66 728 FVS SIA no 2001.g.
67 300 GAIDA, SIA no 2001.g.
68 442 GAL SIA no 2001.g.
69 825 GARDUMIŅŠ SIA no 2001.g.
70 546 GARDUMS SIA no 2000.g.
71 514 GATA GRAVAS Z/S no 2001.g.
72 724 GDŽ SIA no 2001.g.
73 588 GIDARS SIA no 2001.g.
74 267 GRETA-S no 2001.g.
75 1042 Gars 1 SIA no 2001.g.
76 440 Grobiņas KB SIA no 2001.g.
77 597 HRIZOPRAS SIA no 2001.g.
78 11 IEVAS Z/S no 2000.g.
79 201 ILGA-SIGULDA SIA no 2000.g.
80 337 INESE TF, SIA no 2001.g.
81 144 INESE UN E, SIA no 2000.g.
82 753 INFORS Ltd., KS no 2001.g.
83 286 INGVILDA 5 no 2000.g.
84 900 ITLATS SIA no 2001.g.
85 167 IVEKA SIA no 2000.g.
86 481 Inženieru tīkli I/U no 2001.g.
87 162 IĻĢUCIEMS TSP SIA no 2001.g.
88 436 J.D.&Co SIA no 2001.g.
89 282 JELGAVAS GAĻAS KOMB. no 2000.g.
90 170 JUKO 99 SIA no 2000.g.
91 491 JUMIS 2000 SIA no 2001.g.
92 310 JUMIS SIA no 2000.g.
93 614 JURO SIA no 2001.g.
94 448 Jurģis SIA no 2001.g.
95 349 Jāņmuižas Arodģimnāz no 2000.g.
96 776 KALNA ĻUSTES Z/S no 2000.g.
97 351 KALNS-N SIA no 2001.g.
98 360 KAMBARS no 2000.g.
99 492 KAMENE SIA no 2002.g.
100 591 KARONETE SIA no 2001.g.
101 1136 KASSIJA UN CO SIA no 2002.g.
102 560 KAUPĒNI Z/S no 2001.g.
103 1037 KESKO FOOD SIA no 2001.g.
104 160 KLEMENTS P. S. no 2000.g.
105 493 KLEMENTS UN PĒTERIS no 2001.g.
106 1135 KROKUSS SIA no 2002.g.
107 280 KRONVALDE SIA no 2000.g.
108 1112 KRUSTCELES SIA no 2002.g.
109 1134 KRŪMIŅA NAMS SIA no 2002.g.
110 249 KULDĪGAS RPB no 2001.g.
111 350 KURZEMĪTE ITU no 2001.g.
112 490 Kaiva SIA no 2001.g.
113 529 Kalnustirnas SIA no 2001.g.
114 362 Kristaps sia no 2000.g.
115 504 Krūklis SIA no 2001.g.
116 34 KĀPA – A SIA no 2001.g.
117 594 LANTS SIA no 2001.g.
118 83 LASTE SIA no 1999.g.
119 367 LATVIJAS BANKU UN MĀ no 2001.g.
120 480 LAVAL UN PARTNERI S no 2001.g.
121 502 LEIČI SIA no 2000.g.
122 1100 LEJAS – BARACKAS Z/ no 2002.g.
123 819 LINDE PĀRTIKA SIA no 2001.g.
124 372 LKL no 2001.g.
125 881 LM JŪRMALA, SIA no 2001.g.
126 375 LUBĀNAS PB no 2000.g.
127 495 LĀSĪTES I/U no 2001.g.
128 203 LĪVZEME SIA no 1999.g.
129 385 Līdums Būve SIA no 2000.g.
130 1124 MABIS SIA no 2002.g.
131 512 MADARA 89 SIA no 2002.g.
132 278 MADARA 89 SIA * no 1999.g.
133 241 MADARA SIA no 2002.g.
134 523 MADONAS PATĒRĒTĀJU B no 1999.g.
135 329 MAKSIS -V.Z.P. no 2000.g.
136 380 MALEVS SIA no 2000.g.
137 287 MANS KALNS L/V SIA no 2001.g.
138 381 MATADORS no 2000.g.
139 131 MEGO SIA no 2001.g.
140 166 MERKURS AT SIA no 2000.g.
141 377 MIELS I/U no 2001.g.
142 598 Mega SIA no 2001.g.
143 387 MĪTAVAS TC SIA no 2000.g.
144 6 NELDA, SIA no 2001.g.
145 479 NERIŅA V SIA no 2001.g.
146 1201 NESS T SIA no 2002.g.
147 62 NOBELS SIA no 1999.g.
148 149 NOKROKO-A SIA no 2000.g.
149 563 NĀRONE SIA no 2001.g.
150 28 NĪTAURE UN PARTNERI no 2001.g.
151 331 OBUĻI Z/S no 2000.g.
152 311 OGRIKA SIA no 2001.g.
153 548 OKSANA SIA no 2001.g.
154 1206 OĻUPE SIA no 2002.g.
155 342 P-ARVI SIA no 2001.g.
156 389 PANSIONĀTS NĪTAURE no 2000.g.
157 1132 PARK HOTEL SIA no 2002.g.
158 391 PIE LONTONA SIA no 2000.g.
159 1145 PITA FANS SIA no 2002.g.
160 328 PRESTIŽS RKS SIA no 2000.g.
161 134 PRIZMA no 2000.g.
162 659 Polyplast SIA no 2001.g.
163 958 PŪPOLIŅISIA no 2001.g.
164 572 Pērnava SIA no 2001.g.
165 1175 RANTS SIA no 2002.g.
166 298 RATIKO SIA no 2001.g.
167 355 RAUNIS SIA no 2001.g.
168 400 REVANŠS no 2001.g.
169 164 RIKS IU no 2001.g.
170 88 RIMI Latvia SIA no 2000.g.
171 434 RIO 3 SIA no 2001.g.
172 402 RITAL -D, SIA no 2001.g.
173 281 RIVE LATS, SIA no 2002.g.
174 988 ROSME SIA no 2001.g.
175 631 ROZULA I/U no 2001.g.
176 496 RUNS SIA no 2001.g.
177 474 RĒRA, SIA no 2001.g.
178 132 RĪGAS GAĻAS PĀRSTR.S no 2000.g.
179 42 RĪGAS MIESNIEKS TIRD no 2001.g.
180 618 Rīgas Piena kombināt no 2000.g.
181 754 SAMIRS SIA(Rentfoss) no 2001.g.
182 354 SAULGRIEŽI Ltd. SIA no 2002.g.
183 213 SAULĪTE SIA no 2001.g.
184 119 SEVINDŽ SIA no 2001.g.
185 786 SIGULDA J.V. SIA no 2000.g.
186 126 SKAI – BALTIJA SIA no 2001.g.
187 886 SM AGRO SIA no 2001.g.
188 1200 SOLAFS SIA no 2002.g.
189 25 SOĻARIS-SIA no 2001.g.
190 197 SPIKA- BV Tirdzn.,SI no 2000.g.
191 630 STRAUPES-1, Z/S no 2000.g.
192 471 STRĒLNIEKS SIA LV411 no 1999.g.
193 458 Saulgrieži R SIA no 2001.g.
194 150 SĒNĪTE-RESTORĀNS SIA no 2001.g.
195 404 TAUTAS TRANSPORTS I no 2001.g.
196 21 TEIKA- VIA no 2001.g.
197 592 TENORS D, SIA no 2001.g.
198 602 TIRDZN. NAMS Bulduri no 2000.g.
199 1049 TIRGZINIS SIA no 2001.g.
200 15 TK-RĪGA v.Visbija no 1999.g.
201 577 TOVA SIA Rīga no 2001.g.
202 648 TROPIKS- ALI SIA no 2001.g.
203 658 TURĪBA LKSCS no 2002.g.
204 533 Topmans TF SIA no 2001.g.
205 125 TĒJA N, SIA no 2001.g.
206 343 ULARA SIA no 2001.g.
207 1057 UNA HSG SIA no 2002.g.
208 670 UPESAĻĻI no 1999.g.
209 346 UPLEJAS Z/S no 2001.g.
210 585 USMA SIA no 2001.g.
211 270 UĢA UNĀMA PRIVĀTFIRM no 2000.g.
212 344 VERELA SIA no 2001.g.
213 1176 VIDUS IP SIA no 2002.g.
214 676 VIESTURS T no 2001.g.
215 1186 VIESUĻI Z/S Teicānu no 2002.g.
216 307 VIKO SIA no 2001.g.
217 898 VILANA SIA no 2001.g.
218 10 VINTO SIA no 1999.g.
219 275 VITA MĀRKETS SIA no 2000.g.
220 109 VIVA SIA no 2000.g.
221 353 VOM UN CO RKS SIA no 2001.g.
222 516 VP MARKET SIA(desas no 2001.g.
223 1203 VP MARKET SIA(gaļa) no 2001.g.
224 746 Veselavas spec.izgl. no 2000.g.
225 682 VĒRĪŠI no 1999.g.
226 348 ZIEDLEJAS Z/S no 2001.g.
227 462 Zvirgzda I/U no 2001.g.
228 443 Ābele SIA no 2001.g.
229 1114 ĀĶI Z/S no 2000.g.
230 2 ČIEKURKALNS SIA no 2001.g.
231 1160 ČILIJA PIZZA SIA no 2002.g.
232 469 ŪDRI Z/S no 2001.g.
233 627 ŽANVARS, SIA no 2001.g.

Pielikums Nr.2
A/s „Ruks” logo

Pielikums Nr.3
Daži attēli no A/s „Ruks” akcijas „Ruka Rukši” , Cēsis, 2003.gada vasara

Pielikums Nr.4
A/s „Ruks” bilances, naudas plūsmas pārskati un peļņas un zaudējumu aprēķini par 2001. un 2002. gadu.

Leave a comment