Apgaismības laika kultūra Latvijā

Apgaismības laika kultūra Latvijā

Apgaismība – antifeodāla buržuāzijas ideoloģija un sabiedriski politiska kustība kapitāliskās veidošanās laikmetā. Apgaismība centās novērst pastāvošās sabiedrības trūkumus, grozīt tās tikumus, politiku un sadzīvi, izplatot labā un taisnības idejas un zinātnes atziņas. Apgaismība ir pasaulvēsturiska parādība.
Latvijā bija divi apgaismības laikmeti. 18.gs. beigās – 19.gs. sākumā apgaismības idejas vācu valodā izplatīja un attīstīja J.G.Eizens, K.F.M.Snells, H.J.Jannaus, dažos darbos apgaismības ideju līmeni sasniedza G.F.Stenders. Radikālas apgaismības idejas Latvijā pauda V.L.Kēnemanis un G.Merķelis, kas vērsās pret feodālisko iekārtu, domāja par zemnieku stāvokļa uzlabošanu un cerēja uz apgaismotu valdnieku reformām. 19.gs. vidū apgaismības idejas Latvijā atdzīvināja jaunlatvieši, īpaši J.Alunāns, K.Barons, K.Biezbārdis, A.Kronvalds un K.Valdemārs, kuri augošās latviskās buržuātiskajās interesēs vērsās pret vācu ekonomiskajām un politiskajām privilēģijām un cīnījās par latviskās nacionāliskās kultūras izglītības attīstību.
Apgaismības laikmeta kultūras ieverojamākie pārstāvji un viņu sasniegumi Latvijas labā:
☼ vācu mācītājs Frīdriks Gothards Stenders (1714 – 1796) sastādīja latviešu valodā „Bildu Abici”, „Augstas gudrības grāmatu no pasaules un dabas” (1774) (šī grāmata sarakstīta apgaismības ideju ietekmē un ir pirmā populārzinātniskā grāmata latviešu valodā par ģeoloģijas, ģeogrāfijas, fizikas, astronomijas u.c. zinātņu jautājumiem), reliģiska un laicīga satura dziesmu grāmatas, latviešu valodas gramatiku, latviešu – vācu vārdnīcas.
☼ vācu ķirurgs Pēteris Vilde (1732 – 1785) sāka izdot pirmo avīzi latviešu valodā ”Latviešu ārste”, kurā mēģināja izglītot zemniekus izsargāties no slimībām, bet vācu muižniekus aicināt padomāt par par zemnieku grūtajiem dzīves apstākļiem.
☼ vācu ķirurgs Johans Fridrifs Stefenhāgens (1743 – 1798) kļuva par Kurzemes hercogistes galveno grāmatu izdevēju 1769.g. Sāk iznākt pirmais žurnāls – „Latviska Gada Grāmata”.
☼ vācu rakstnieka, publicista un kritiķa Garlība Merķeļa (1769 – 1850) nozīmīgākais darbs ir „Latvieši, sevišķi Vidzemē, filosofiskā gadsimteņa beigās”, tas iznāk 1796.g.
☼ vācu rakstnieks Johans Gotfrīds Herders (1744 – 1803) sāka strādāt par skolotāju vienā no pirmajām mācību iestādēm Latvijā – Domskolā.
☼ Johans Kristofs Broce (1742 – 1823) publicēja vairākus rakstus par Baltijas un Rīgas vēsturi, akvareļos un zīmējumos tēlojis Vidzemi, Rīgas priekšpilsētu.
☼ vācu muižnieks Otto fon Fitighofs (1722 – 1792) 1782.g. būveja teātri ar 500 vietām.
☼ vācu komponists Henriks Dorns 1836.g. jūlijā Rīgā noorganizēja Daugavas Mūzikas Svētkus.
☼ izcilais vācu komponists Rihards Vēgners (1813 – 1883) ar orķestri koncertējis Melngalvju namā un Pēterbaznīcā.
☼ būvmeistars Kristofs Hāberlands (1750 – 1803) klasicisma stilā būvēja luterāņu baznīcu Katlakalnā (18.gs. 90.g.), pārbūvēja Pilsētas bibliotēku (1778) un Fitinghofa teātri, kā arī uzcēlis ap 20 patriciešu namiem Rīgā.
☼ vācu gleznotājs, literāts Johans Baumanis (1753 – 1832) daudz braukājis pa Latviju, gleznojot reālistiskas ainas no tautas dzīves, kā arī medību skatus.
☼ krievu arhitekts Fraņčesko Bartolomeo Rastrelli (1700 – 1771) 1736.g. uzsāka hercoga Bīrona vasaras rezidences Rundāles pils celtniecību.
☼ vācu gleznotājs Fridriks Hartmanis Barizjens (1724 – 1796) ir viens no tipiskākajiem baroka laika gleznotājiem. Kurzemē gleznojis ne tikai hercogu ģimenes, bet arī vienkāršus cilvēkus. Atstājis daudzus Latvijas skaistakos skatus gleznās.

Izmantotā literatūra:
Nikolajs Gorkins, Daina Blūma „Latvijas kultūras vēsture”, 2002, Pētergailis
Arturs Priedītis „Latvijas kultūras vēsture”, 2000, A.K.A. Daugavpils
Pēteris Zeile „Latgales kultūras vēsture”, 1996, Latgales Kultūras centra izdevniecība, Rēzekne
„Latvijas Padomju Enciklopēdija” 1. sējums, 1981, Galvenā enciklopēdiju izdevniecība, Rīga

INESE ŽOGOTA, 12.c
18.09.2002.

Scroll to Top