Acteku valsts bija viena no varenākajām Centrālamerikā, kas pastāvēja līdz 14. gadsimtam mūsdienu Meksikas teritorijā. Tās galvaspilsēta bija Tenočtitlana (šodien Mehiko).
Acteki šajā teritorijā ieradās 13. gadsimta vidū,. kur savu pilsētu uzcēla uz salām liela ezera vidū. Pilsētas malās atradās greznas pilis un tempļi, bet pilsētu šķērsoja taisnas ielas un kanāli. Acteki nodarbojās ar zemkopību, bet tiem trūka zemes, kuru papildus ieguva uzberot no ezera dibena ņemtās izceltās ūdenszāles un auglīgās dūņas uz šaurajām pussalām. Dūņu kārta tika atjaunota katru gadu, kas nodrošināja labu ražu. Tāda veida ezerā peldošos plostus sauca arī par činampām. Actekiem, tāpat kā maijiem, nebija nekādu darbarīku, jo viņi nepazina dzelzi, arī bronzu kausēt neprata, bet varš tika apstrādāts nesakarsējot; tiem nebija nedz mājdzīvnieku, nedz braucamo ratu.
Acteki bija ļoti kareivīgi un bieži pakļāva sev tuvumā esošās kaimiņu ciltis.
Acteki izcēlās ar saviem plašajiem sasniegumiem dažādās zinātnes nozarēs. Tie guva ievērojamus panākumus astronomijā, pilsētbūvniecībā, amatniecībā. Acteku sabiedrības un pārvaldes priekšgalā bija gandrīz neierobežots monarhs, kas varu mantoja. Monarha uzdevumos ietilpa iecelt amatos priesterus, kā arī pārvaldīt valsti. Valdnieka rokās bija visa likumdošana. Acteku valstī bija spēcīga armija, kuru veidoja galvenokārt aristokrāti. Armija ievāca nodevas no pakļautajām ciltīm. Šos līdzekļus tālāk izmantoja galma uzturēšanai un citām valsts vajadzībām. Karavīriem vajadzēja arī nodrošināt gūstekņus upurēšanas ceremonijām: acteku dievi bija allaž izslāpuši pēc cilvēku asinīm un, lai panāktu to labvēlību, tiem bija daudz jāupurē.
Actekiem bija labi nodrošināta armija, kas kara laikā varēja pat sasniegt līdz 150 000 vīru. Dažreiz iekarošana notika miermīlīgā ceļā: augstākie acteku virspavēlnieki nosūtīja saviem pretiniekiem ultimātu (kategorisku prasību) ar prasību padoties un maksāt nodokļus un pielūgt viņu dievus miermīlīgā ceļā.
Actekiem reliģija bija ļoti nozīmīga. Visu Centrālamerikas iedzīvotāju mitoloģijā ir līdzīgi elementi. Katra tauta par svarīgākajām ir izvirzījusi tādas dievības, kas to mentalitātei ir vistuvākās. Actekiem ir ļoti daudz dievību, bet galvenās no tām ir: Kecalkoatls, Uicilopočtli, Saules un kara dievs un citas. Kā jau tika minēts, Acteki upurēja arī cilvēkus dievu labvēlības panākšanai. Tie uzskatīja, ka cilvēka upuris, īpaši, ja tas vēl bija aristokrātiskas izcelsmes vai arī karā kritis kareivis, varēja ieiet Saules debesu sfērā, kur ir dievu sabiedrība, tādējādi pats kļūstot par pusdievišķu būtni. Apēdot asiņaino upurmielastu, cilvēks kaut uz mirkli savienojās ar dieviem. Acteki piekopa arī kanibālismu. Interesants ir fakts, ka upurējamo skaits nesniedzās tikai padsmitos vai simtos, bet gan tūkstošos, piemēram, valdnieks Montesums savā kronēšanas gadadienā upurējis 12 000 cilvēku, tai skaitā arī bērnus. Acteki bijuši izcili meistari arhitektūrā. Diemžēl līdz mūsdienām gandrīz nekas nav saglabājies pēc spāņu iekarotāju iebrukuma. Iespaidīgās celtnes, skaistie tempļi, tilti, kas iekārti savienoja dažādas ēkas, kuru pamati atradās ūdenī un citi lieliskie arhitektoniskie veidojumi, kas mūsdienās vairs nav sastopami.
Acteki veidoja arī lieliskus mākslas darbus. Acteki prata izgatavot gan zelta, gan sudraba juvelierizstrādājumus: dažādus dievu tēlus, rotas lietas. Juvelierizstrādājumos tika iestrādāti arī dārgakmeņi ar lielu rūpību un precizitāti.
Mākslinieciski veidoti tika arī rituālu apmetņi, vairogi un citas greznumlietas.Acteki bija ļoti kareivīgi un bieži pakļāva sev tuvumā esošās kaimiņu ciltis.
Acteki izcēlās ar saviem plašajiem sasniegumiem dažādās zinātnes nozarēs. Tie guva ievērojamus panākumus astronomijā, pilsētbūvniecībā, amatniecībā.
Acteku sabiedrības un pārvaldes priekšgalā bija gandrīz neierobežots monarhs, kas varu mantoja. Monarha uzdevumos ietilpa iecelt amatos priesterus, kā arī pārvaldīt valsti. Valdnieka rokās bija visa likumdošana. Acteku valstī bija spēcīga armija, kuru veidoja galvenokārt aristokrāti. Armija ievāca nodevas no pakļautajām ciltīm. Šos līdzekļus tālāk izmantoja galma uzturēšanai un citām valsts vajadzībām. Karavīriem vajadzēja arī nodrošināt gūstekņus upurēšanas ceremonijām: acteku dievi bija allaž izslāpuši pēc cilvēku asinīm un, lai panāktu to labvēlību, tiem bija daudz jāupurē.
Actekiem bija labi nodrošināta armija, kas kara laikā varēja pat sasniegt līdz 150 000 vīru. Dažreiz iekarošana notika miermīlīgā ceļā: augstākie acteku virspavēlnieki nosūtīja saviem pretiniekiem ultimātu (kategorisku prasību) ar prasību padoties un maksāt nodokļus un pielūgt viņu dievus miermīlīgā ceļā.
Actekiem reliģija bija ļoti nozīmīga. Visu Centrālamerikas iedzīvotāju mitoloģijā ir līdzīgi elementi. Katra tauta par svarīgākajām ir izvirzījusi tādas dievības, kas to mentalitātei ir vistuvākās. Actekiem ir ļoti daudz dievību, bet galvenās no tām ir: Kecalkoatls, Uicilopočtli, Saules un kara dievs un citas. Kā jau tika minēts, Acteki upurēja arī cilvēkus dievu labvēlības panākšanai. Tie uzskatīja, ka cilvēka upuris, īpaši, ja tas vēl bija aristokrātiskas izcelsmes vai arī karā kritis kareivis, varēja ieiet Saules debesu sfērā, kur ir dievu sabiedrība, tādējādi pats kļūstot par pusdievišķu būtni. Apēdot asiņaino upurmielastu, cilvēks kaut uz mirkli savienojās ar dieviem. Acteki piekopa arī kanibālismu. Interesants ir fakts, ka upurējamo skaits nesniedzās tikai padsmitos vai simtos, bet gan tūkstošos, piemēram, valdnieks Montesums savā kronēšanas gadadienā upurējis 12 000 cilvēku, tai skaitā arī bērnus.
Acteki bijuši izcili meistari arhitektūrā. Diemžēl līdz mūsdienām gandrīz nekas nav saglabājies pēc spāņu iekarotāju iebrukuma. Iespaidīgās celtnes, skaistie tempļi, tilti, kas iekārti savienoja dažādas ēkas, kuru pamati atradās ūdenī un citi lieliskie arhitektoniskie veidojumi, kas mūsdienās vairs nav sastopami.
Acteki veidoja arī lieliskus mākslas darbus. Acteki prata izgatavot gan zelta, gan sudraba juvelierizstrādājumus: dažādus dievu tēlus, rotas lietas. Juvelierizstrādājumos tika iestrādāti arī dārgakmeņi ar lielu rūpību un precizitāti.
Mākslinieciski veidoti tika arī rituālu apmetņi, vairogi un citas greznumlietas.