Ievads.
Definīcija: Agresija ir motivēta iznīcinoša darbība, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pastāvošām normām un kuras rezultātā tiek nodarīts fizisks vai psiholoģisks kaitējums.
Kā ja minēts virsrakstā , cilvēki mūsdienās savu konfliktu risināšanai izmanto agresiju. Diemžēl agresija ir viens no pamatelementiem gan starpsugu cīņā par eksistenci, gan vienas sugas pārstāvju starpā. Agresija ir uzplaukusi arī cilvēku vidū. Kaut arī cilvēki kļūst izglītotāki un civilizētāki, agresija mūsu vidū nemazinās. Tā kļūst slēptāka, bet pašas agresijas principi paliek tādi paši, kādi tie ir dzīvnieku pasaulē. Agresija ir tēma, kas zinātni ir interesējusi sen. . Paliekošu ieguldījumu tās izpētē ir atstājuši daudzi izcili zinātnieki, tādi kā Č. Darvins un K. Lorencs. Agresija ir viena no visienesīgākajām tēmām arī mūsdienu TV un kino mākslā. Samērā bieži televīzijas ekrānos var vērot sirdi stindzinošas ainas, kā, piemēram, tīģeris uz dzīvību un nāvi cīnās ar žņaudzējčūsku. Pieveikusi tīģeri, čūska metās savā pēdējā cīņā ar krokodilu utt. Šādas bezjēdzīgas cīņas dabā nenotiek nekad. Šiem dzīvniekiem nav ko savā starpā dalīt, un tas ir tikai TV šovs. Kopumā starpsugu cīņas ar agresijas elementiem dabā ir retums. Iespējams, divi dažādu sugu putni saplēsīsies savā starpā par labu ligzdošanas vietu, vai spēkos aptuveni līdzvērtīgi dzīvnieki var pacīnīties par barību, tomēr daudz ievērojamāk agresija izpaužas tieši cīņās vienas sugas ietvaros. Tātad varam secināt ,ka agresija ir tikai dabisks process un pat cilvēka spēkos nav to apslāpēt , vēl jo vairāk ņemot vērā to , ka cilvēki ir vienas sugas pārstāvji.
Agresija sabiedrībā.
Protams , ka arī pašam ikdienā nākas saskarties ar agresiju. Vairāk gan tieši skola un uz ielas. Kā jau minēts ievadā tad agresija ir dabisks veids kā risināt konfliktus , tādēļ mani nepārsteidz fakts , ka katru dienu skolā var redzēt bariņu ar bērniem kuri plēšās, jo viņi vēl ir mazi un nav iemācījušies risināt konfliktus savādāk. Viņiem tas liekas normāli un pašsaprotami . Diemžēl agresiju nākas sastapt arī pieaugušu cilvēku konfliktos , kas ir daudz negatīvāk nekā to redzēt mazu bērnu strīdos. Lai gan pieaugušie ir iemācījušies strīdus risināt mierīgā ceļa , nereti gadās dzirdēt faktu , ka vīrs piekāvis sievu vai uz ielas sakāvušies 2 jaunieši. Un šeit pamatā ir 2 pavisam citas problēmas. Tās ir alkohols un stress. Tieši galvenokārt stress darba vietā , sabiedriskajā transportā vai kur citur ir iemesls kādēļ cilvēki savas dusmas izgāž strīdoties. Agresijas akumulācija un spontāna izlāde ir ļoti bīstama un būtiska agresijas īpašība. Daiļrunīgi par to liecina t.s. “polārā trakuma slimība”. Ir novērots, ka cilvēkiem izolētās grupās, piemēram, polārpētniekiem, kam nav kaimiņu un tātad nav iespēju novadīt agresiju, tā uzkrājas. Uz saviem biedriem izlādēties ne vienmēr ir pieņemts. Kairinājuma slieksnis paliek arvien zemāks. Šādos apstākļos nokļuvušus cilvēkus sāk kaitināt pat visneiedomājamākie ikdienas sīkumi, līdz vienā brīdī notiek agresijas izlāde. Līdzīga situācija novērojama arī ģimenēs. Reti kaimiņi ir ģimenes draugi. K. Lorencs min piemēru šādai agresijas izlādei. Viņa tante, bagāta un ļoti inteliģenta sieviete, pieņēma mājkalpotājas. Ja sākumā katra jaunā meitene esot kundzes uztverē bijusi līdzīga eņģelim ar vistīrākajām un cēlākajām īpašībām, tad laika gaitā sāka “parādīties” arvien vairāk trūkumu. Parasti viss beidzās ar milzīgu skandālu. Neviena no kalponēm nesagaidīja sava līguma beigas. Katra jaunā mājkalpotāja atkal bija eņģelis. Tieši agresijas akumulācija un spontānums ir lielākie draudi mūsdienu civilizācijai, kurai ir pieejamas lielas tehniskās iespējas. Ja dzīvnieku pasaulē vienmēr uzvar lielākais, izveicīgākais un fiziski stiprākais, tādējādi iegūstot vislielākās iespējas apmierināt savas instinktīvās vajadzības, tad cilvēku sabiedrībā tas ne vienmēr notiek tāpat. Sev tīkamo fiziski vājākais var iegūt, pieaicinot sev palīgā spēkus no malas. Par šo spēku sniegtajiem pakalpojumiem ir jānorēķinās. Loģiski, šādā situācijā, kad valda globāls egoisms un instinktīvo vajadzību apmierināšana tiek pacelta kā visbūtiskākā sabiedrības dzīves sastāvdaļa, ir ērti ieviest kādas nosacītas vērtības, kuras būtu iespējams uzkrāt. Par šādu vērtību kļuva nauda. Ne vienmēr naudas ieguvei ir nepieciešams pielikt lielas fiziskas piepūles. Biežāk šīs vērtības ir iespējams iegūt un uzkrāt, tieši izmantojot izveicīgāku saprātu, kam piemīt viltus. Jo vairāk nosacīto vērtību, jo lielāka iespēja gūt arvien jaunas iespējas apmierināt instinktīvās vajadzības. Apdraudot kādas personas, cilvēku grupas vai sabiedrības naudas krātuvi, tiek aizskarta šo cilvēku pamata interese. Notiek mežonīga cīņa par eksistenci ar maksimālu agresijas izlādi, kas līdzinās dzīvnieku pasaulē novērojamajām “kritiskajām reakcijām” – cīņa uz dzīvību un nāvi.
Nobeigums.
Tātad varam secināt , ka agresija ir dabisks process , kurš tiek „pastiprināts” ar dažādām blakus parādībām , tādām kā stress alkohols u.c. Lai gan tā tomēr ir dabiska parādība , tā ir un paliek aktuāla problēma mūsdienu sabiedrībā. Lai gan cilvēki lieto dažādus anti-depresantus , tas tik un tā nav risinājums un var novest pie cilvēku nervu sistēmas sabrukuma vai vēl ļaunāk , tādēļ nākas secināt , ka vislabākais veids kā tikt galā ar stresu un agresiju ir regulāra fiziskā slodze. Tās laikā notiek negatīvo emociju izlāde kas ļauj cilvēkam brīv;ak domāt tādējādi arī savas problēmas risināt cilvēcīgāk un bez agresijas.