Aktualitātes Latvijas ekonomikā

Aktualitātes Latvijas ekonomikā

1. Gada inflācija sasniedz 13,7% – patēriņa preču cenas palielinājās par 1,4%. Precēm cenas pieauga par 1,7%, bet pakalpojumiem – par 0,6%. Šā gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, patēriņa cenas pieauga par 13,7%, tai skaitā precēm par 12,8%, bet pakalpojumiem – par 16%.

2. Septembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 5,1%. Salīdzinājumā ar augustu (5,4%) tas samazinājies par 0,3 procenta punktiem. No pilsētām viszemākais bezdarba līmenis ir Rīgā – 3,3%, Ventspilī – 3,9%, Jelgavā – 4,2%, Daugavpilī – 4,4%, Liepājā – 4,5%, Jūrmalā – 4,7%,.Visaugstākais bezdarba līmenis joprojām ir Latgalē: Rēzeknes rajonā tas ir 17,7%, Ludzas rajonā – 15,4%, Balvu rajonā – 15,2%, Krāslavas rajonā – 13,1%, Preiļu rajonā –

11,2%, Daugavpils rajonā – 11,0%.

3. 2007.gada 1.janvārī iedzīvotājiem maksa par elektrību pieauga par 6%, bet uzņēmumiem – par 18%. Galvenie tarifu paaugstināšanas iemesli bija gāzes un importējamās elektroenerģijas cenu lielā paaugstināšanās un nepieciešamība nodrošināt līdzekļus “Latvenergo” investīciju programmas realizācijai. Taču 2008. gadā iedzīvotājiem elektrības cenas plāno palielināt par 33% – no pašreizējā 5,1 santīma par kilovatstundu (kWh) līdz 6,8 santīmiem par kilovatstundu.

4. Latvijai, pievienojoties Ziemeļu investīciju bankai, vairs nebūs noteikti kredītu limiti, nebūs ierobežojumu aizdevumu apjomiem, samazināsies kredītu likmes, kā arī palielināsies Latvijas ietekme uz bankas lēmumu pieņemšanu un būs iespēja no tā

ā
ās peļņas saņemt dividendes. Saskaņā ar līgumu Latvijai piederēs 1,06% no Ziemeļu investīciju bankas kapitāla 43,852 miljonu eiro (29,4 miljonu latu) vērtībā. No tā 4,432 miljoni eiro (2,97 miljoni latu) Latvijai būs jāiemaksā bankas apmaksātajā kapitālā no 2005.gada trīs vienādās daļās. Savukārt pārējais būs tā sa
a
aucamais pieprasāmais kapitāls, ko banka var saviem īpašniekiem pieprasīt iemaksāt krīzes gadījumos. Līdz šim nekad tas nav noticis.

5. Patlaban eiro zonā atrodas 13 no 27 ES dalībvalstīm – Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija un Vācija. Šajās valstīs 1999. gada 1. janvārī neatgriezeniski tika fiksēti nacionālo valūtu kursi pret eiro un paralēli nacionālajām valūtām bezskaidras naudas veidā sāka lietot eiro. 2007. gada 1. janvārī eiro zonai pievienojās Slovēnija. Trīs ES valstis – Dānija, Lielbritānija un Zviedrija – no eiro ieviešanas iespējas pagaidām ir atteikušās. Taču Latvijā tas nebūs iespējams agrāk par 2012.gadu, kas arī ir optimistiskākais termiņš eiro ieviešanai.

6. Baltijas banku aktīvu vērtība ir sasniegusi 67,75 miljardus eiro (47,62 miljardus latu), kas ir par 2,06% vairāk nekā iepriekš.

Lielākais īpatsvars joprojām ir Latvijas banku aktīviem, kas ir sasnieguši 27,68 miljardus eiro (1

1
19,45 miljardus latu), kas ir 40,9% no kopējās Baltijas banku aktīvu kopsummas.

Lietuvas kredītiestāžu aktīvu vērtība augusta beigās bijusi 21,03 miljardi eiro (14,78 miljardi latu), kas ir 31% no kopējā aktīvu apjoma.

Savukārt Igaunijas banku aktīvi sasnieguši 19,04 miljardus eiro (13,38 miljardus latu) un veidojuši 28,1% no kopējā Baltijas banku aktīvu apjoma.

7.2007.gada 1.janvārī iedzīvotājiem maksa par elektrību pieauga par 6%, bet uzņēmumiem – par 18%. Galvenie tarifu paaugstināšanas iemesli bija gāzes un importējamās elektroenerģijas cenu lielā paaugstināšanās un nepieciešamība nodrošināt līdzekļus “Latvenergo” investīciju programmas realizācijai. Taču 2008. gadā iedzīvotājiem elektrības cenas plāno pa
a
alielināt par 33% – no pašreizējā 5,1 santīma par kilovatstundu (kWh) līdz 6,8 santīmiem par kilovatstundu.

8.Tiek uzskatīts, ka pievienošanās Šengenas zonai ir otrs nozīmīgākais notikums Latvijai pēc pievienošanās ES. Šengenas līgums paredz atcelt robežkontroli uz dalībvalstu robežām. Personu apliecinošs dokuments jāņem līdzi arī, izbraucot uz kādu no Šengenas dalībvalstīm. Turpmāk lidostās un ostās pasažieru plūsma tiks sadalīta starp Šengenas un ‘ne-Šengenas’ termināļiem. Pirmajos robežkontroles nebūs, tomēr drošības apsvērumu dēļ personu apliecinoši dokumenti var tikt pieprasīti. Kā viens no Šengenas līguma mīnusiem tiek minēts, ka, atverot robežas un pieļaujot brīvu iedzīvotāju migrāciju, var nākties saskarties ar pārrobežu noziedzību un nelegālo imigrāciju.

Gada beigās Šengenas līgumam būs pievienojušās 24 valstis: Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Malta, Ungārija, Polija, Slovēnija, Slovākija, kā arī līdzšinējās dalībvalstis Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija, Vācija un Zviedrija, kā arī divas valstis, kas nav ES dalībvalstis– Norvēģija un Islande.