ANO

Apvienoto Nāciju Organizācija
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir 1945. gadā dibināta starptautiska organizācija, kas apvieno 193 valstis. Gandrīz visas pasaules valstis ir ANO dalībvalstis. 1945.gadā Sanfrancisko 50 dibinātājvalstu pārstāvji vienbalsīgi parakstīja ANO Statūtus. Dalība ANO ir atvērta visām “mieru mīlošām valstīm”, kas piekrīt ANO Statūtu nosacījumiem.
Lēmumu ietekmēt valsti, kas ir pārkāpusi starptautiskās normas, var pieņemt Apvienotā Nāciju Organizācija (ANO).
Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķi ir:

1. Uzturēt starptautisko mieru un drošību un šā mērķa labad veikt efektīvus kolektīvus pasākumus miera apdraudējuma nepieļaušanai un novēršanai, agresijas aktu vai citu miera pārkāpšanas gadījumu apspiešanai un mierīgiem līdzekļiem saskaņā ar taisnīguma un starptautisko tiesību principiem noregulēt un atrisināt tādus starptautiskus strīdus un situācijas, kuras var novest pie miera izjaukšanas.
2. Attīstīt draudzīgas attiecības starp nācijām, pamatojoties uz nāciju līdztiesības un pašnoteikšanās principa respektēšanu, kā arī veikt citus attiecīgus pasākumus vispārējā miera nostiprināšanai.
3. Īstenot starptautisko sadarbību starptautisko ekonomisko, sociālo, kultūras un humanitāro problēmu risināšanā un cilvēka tiesību un pamatbrīvību cieņas veicināšanā un attīstībā visiem bez rases, dzimuma, valodas vai reliģijas atšķirības.
4. Būt nāciju rīcības saskaņošanas centram šo kopējo mērķu sasniegšanā.
ANO ir seši galvenie orgāni :
 Ģenerālā asambleja
 Drošības padome
 Ekanomiskā un sociālā padome
 Aizbildnības padome
 Straptautiskā tiesa
 Sekretariāts
Katrai ANO dalībvalstij ir pārstāvis Ģenerālajā asamblejā. 15 valstis ir pārstāvētas Drošības padomē. ANO galvenā mītne atrodas Ženēvā.
Drošības padome
1. Drošības Padome sastāv no piecpadsmit Organizācijas Dalībvalstīm. Ķīnas Tautas Republika, Francija, Krievijas Federācija, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis ir Drošības Padomes pastāvīgie locekļi. Ģenerālā Asambleja ievēl desmit citas Organizācijas Dalībvalstis par Drošības Padomes nepastāvīgiem locekļiem, pievēršot galveno uzmanību Organizācijas Dalībvalstu aktivitātēm starptautiskā miera un drošības uzturēšanā un Organizācijas citu mērķu sasniegšanā, kā arī taisnīgam ģeogrāfiskam sadalījumam.

2. Drošības Padomes nepastāvīgos locekļus ievēl uz 2 gadiem. Ievēlējot pirmos nepastāvīgos locekļus, pēc Drošības Padomes locekļu skaita pieauguma no vienpadsmit līdz piecpadsmit, divus no četriem papildu locekļiem ievēlē uz vienu gadu. No Drošības Padomes izstājies loceklis nevar tikt nekavējoties pārvēlēts.

3. Drošības Padomes katram loceklim ir viens pārstāvis.
Balsošana
1. Katram Drošības Padomes loceklim ir viena balss.

2. Drošības Padomes lēmumi procedūras jautājumos ir uzskatāmi par pieņemtiem, ja par tiem ir nobalsojuši deviņi Padomes locekļi.

3. Drošības Padomes lēmumi visos citos jautājumos ir uzskatāmi par pieņemtiem, ja tie saņēmuši deviņas Padomes locekļu balsis, ieskaitot Padomes visu pastāvīgo locekļu piekrītošās balsis, pie kam pusei, kura piedalās strīdā, pieņemot lēmumu, ir jāatturas no balsošanas, kā teikts
Nosaukumu ‘’Apvienotās Nācijas’’ izdomāja ASV prezidents Franklins D. Rūzvelts.
ANO ietvaros darbojas arī citas starptautiskās organizācijas: Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO), Pasaules banka, Starptautiskais valūtas fonds, Pasaules veselības organizācija. u.c.