Žans Ogists Dominiks Engrs

Žans Ogists Dominiks Engrs.

Tekstā izmantoties termini un jēdzieni: klasicisms-Mākslas stils un literatūras virziens, kā arī tiem atbilstoša estētikas teorija no 17. gs. līdz 19. gs. sākumam, šablonisks-tāds, kas veidots, radīts bez radošas pieejas; nodrāzts, parasts, sava biežuma dēļ apnicīgs.

 Žans Ogists Dominiks Engrs (Ingres, 1780-1867) bija franču gleznotājs, Davida pēctecis un klasicisma turpinātājs, no Davida viņš pārņēma manieri gleznu sižetus meklēt vēsturē un literatūrā, modeļus viņš atrada antīkajā tēlniecībā (Rafaela un Pusēna glezniecībā), un ar laiku atrada savus individuālos izteiksmes līdzekļus.

 Viņa darbos dominē sm

m
malkas līnijas, plastiski izteiksmīgs lineārs zīmējums, skaidra kompozīcija, gaišs kolorīts. Un apbrīnojami augsta meistarība, ar kādu izpildīti viņa daudzie gleznojumi, kuros katra detaļa ir pārdomāta līdz sīkumiem.

 Jau no agras bērnības zēns bija cieši saistīts ar mākslu viņa tēva dēļ.

 1797. gadā viņš ieradās Parīzē un iestājās slavenā gleznotāja Žaka Luija Davida darbnīcā.

 1801. gadā Engrs konkursam iesniedza gleznu „Agamemnona sūtņi pie Akila” un saņēma lielo Romas prēmiju (stipendiju), taču naudas grūtību dēļ uz turieni varēja doties tikai pēc pāris gadiem.

 Lai no
o
opelnītu iztikai, Engrs gleznoja portretus un jau pirmos no tiem varēja saukt par šedevriem.

 Radīja daudz mūžīgās pilsētas ainavu zīmējumus, gleznoja Vatikānu, Mediči Villu, baznīcu un sava elka Rafaela namu.

 Ap 1807. gadu mākslinieks sāka pievērsties sieviešu kailfigūru gleznojumiem.

 Franču kundzības sa
a
abrukums Eiropā 1814.gadā ietekmēja Itāliju: franču vairākums atstāja lomu, Engrs palika. Strādāja zīmējot portretus, lai nopelnītu naudu.

 Galvenais darbs bija altāra glezna „Ludvika III solījums” dzimtās pilsētas Montbānas baznīcai. Šis 2 gadu ilgais darbs atnesa pirmos lielos panākumus un atzīšanu.

 1824. gadā Francijā Engrs atgriezās jau kā slavens mākslinieks. Viņa nopelnus novērtēja ar Goda Leģiona ordeni un ievēlēja par akadēmiķi.

 Parīzē viņš iekārtoja savu darbnīcu, un tajā parādījās daudz mācekļu.

 Šajā laikā uzgleznoja labi pārdomātu gleznu „Homēra apoteoze”, kas bija paredzēta Luvras muzejam. Darbā vēlējās iekļaut izcilu cilvēku grupu, taču viņam neizdevās tos apvienot un darbs bija neizdevies.

 Engru iecēla par direktoru Franču Akadēmijā Romā, viņa vadības laikā bija strauja akadēmijas augšup celšanās.

 Ap 1855. gada Engra darbiem, kas ir diezgan dažādi ar savām mā
ā
ākslinieciskām vērtībām, ir sastopami augstas meistarības darbi. Veltīti galvenokārt reliģioziem un vēsturiskiem sižetiem, tie neskāra tā laika problēmas, bet tas nemazināja darbu vērtību („Žanna d’Arka Kārļa VII kronēšanā ”).

 Dzīves pēdējā posmā Engrs radīja lielisku portretu sēriju. 1856.g. pabeidza vienu no saviem labākajiem darbiem „Avots”, kuru iesāka jau 1820.gadā Itālijā, glezna guva atzinību.

 Mākslinieks nekad nekļuva šablonisks, jo pārveidoja ķermeņa struktūru un proporcijas atbilstīgi savai iecerei, radot lielāku emocionalitāti, nekā klasicismā pieņemts.

 Pārkāpis deviņdesmit gadu slieksni, meistars atkal attēloja sievietes ķermeņa sk
k
kaistumu radīdams gleznu „Turku pirts” . Viņa māksla izraisīja vispretrunīgākos spriedumus.

 Mūža nogalē Engram bija lemts baudīt gan bagātību un slavu, gan daudzu skolnieku dievinošo mīlestību.

 1886. gadā Engrs sastādīja testamentu, kurā novēlēju visas savas gleznas un citas vērtīgas lietas nodot dzimtajai pilsētai Montblānai.

 Dzīves pēdējā gadā Engrs vēl daudz strādāja, arī pēdējās dienās, līdz saslima ar pneimoniju.

 1869. gadā Montblānā atklāja Engra muzeju.

Secinājumi:

*Engrs izcēlās ar apbrīnojami augstu meistarību savos darbos.

*Viņa māksla izraisīja pretrunīgus spriedumu, tomēr, mūža nogalē Engrs baudīja bagātību un slavu.

*Slavenākie darbi: „Ludvika III solījums”, „Homēra apoteoze”, „Valpinsonu peldētāja”, „Žanna d’Arka Kārļa VII kronēšanā ”, „Avots”, „Turku pirts”, „Imperators Napoleons”.

Izmantotās literatūras saraksts:

„100 ievērojamākie mākslinieki”, SIA „Izdevniecība Aplis”, Rīga.

Roberts Kamings, „Lieli meistari”, Zvaigzne ABC.

M.Lapiņa, D.Blūma, L.Zitāne, „Jauno laiku kultūras vēsture vidusskolām 2”, Raka, 1999.

Izmantotie interneta resursi:

http://www.liis.lv/makslasv/19gs/Klasic/Engrs.htm

http://sunsite.dk/cgfa/ingres/ingres_bio.htm

http://www.artchive.com/artchive/ftptoc/ingres_ext.html

Leave a Comment