Antīkā kultūra

ANTĪKĀ KULTŪRA

Antīkā kultūra ir sens jēdziens. Viens no antīkās kultūras galvenajiem avotiem ir Krētas un Mikēnu periods. Antīkajai kultūrai ir nozīmīga vieta mūsdienu sabiedrībā, jo uz tās pamatiem balstās visa kultūra, ko mēs šodien varam vērot, lasīt, apbrīnot.

Jau apmēram no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras, Egejas jūras baseinā aizsākās svarīgu antīko kultūru pastāvēšana, svarīgāko punktu gan sasniedzot tikai 2. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras, plašai attīstoties mākslai un kultūrai, rodoties teātrim, literatūrai, arhitektūrai, filozofijai un citām kultūras jomām.

Šī kultūra veidojās Senās Grieķijas un

n
n Romas valstīs. Antīks (antiquus) – sens (apzīmējums jau radies viduslaikos).

Krētas un Mikēnu kultūra atstājusi ievērojamu kultūras mantojumu, kā arī radikālu ietekmi uz vēlāko kultūras attīstību, jo no tās izaug Grieķu kultūra, kas vēlāk turpinās Romas un citās kultūrās.

Krētas un Mikēnu kultūra veidojās saplūstot daudzām cilšu kultūrām: doriešu, joniešu un citām. Rezultātā ir izveidojušies neatkārtojami arhitektūras pieminekļi, glezniecības šedevri un cits kultūras un gara mantojums.

Krētas kultūra

Par to, ka Senās Krētas kultūra patiesi pastāvējusi, liecina tikai 20. gadsimta pirmajā pusē atrastie pierādījumi an
n
ngļu arheologa Artūra Evansa vadītajā ekspedīcijā. Cilvēku dzīvi nodrošināja labie dabas apstākļi, zemes auglība, labvēlīgais klimats, kā arī izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis. Vienīgais, kas sagādāja raizes krētiešiem, bija izvirdumi, ka rezultātā arī aizgāja bojā senā kultūras zeme. Par Senās Krētas kultūras va
a
arenību liecina tās iespaidīgie sasniegumi arhitektūrā, mākslā un citās jomās.

Ievērojami ir krētiešu sasniegumi mākslā, par ko liecina atrastie zīmējumi – freskas uz pils sienām, kā arī apgleznotie bareljefi. Mākslas darbi galvenokārt redzami Knosas pils freskās. Zīmējumos izteikti dabas, dzīvnieku, ziedu un citi reālās pasaules momenti, kas raksturīgi tam laikam, bet pavisam nav tipiski vēlākam laikam, kad tika attēlots mitoloģiskums un valdnieku varenība. Pēc zīmējumiem var daudz ko spriest par agrāko cilvēku sadzīvi, paražām, dzīves veidu. Vienkāršos zīmējumos izpaužas arī to laiku cilvēku pasaules uztvere, vienkārša un izzinoša, harmoniska un racionāla, savā būtībā ļoti līdzīga seno grieķu pasaules uztverei un nojēgumam. Pārsteidzošs ir augstais mākslinieciskais līmenis, kas ir sasniegts zīmējumos un kuri ir veikti ar apskaužamu precizitāti un vērīgumu, sasniedzot patiesi augstas me
e
eistarības līmeni visās tās izpausmēs, arī radot dzīvības un plastiskuma patiesu momentu.

Krētas mākslinieki veidoja arī skulptūras, kas gan bija apjomā nelielas, toties ievērojamas ar savu izteiksmību, plastiskumu, apliecinot to laiku meistaru augsto prasmi.

Ievērojami un interesanti ir bijuši arī krētiešu sasniegumi arhitektūrā, par ko liecina skaistās un iespaidīgās pilis, kas atradušās dažādās vietās. Slavenākā no tām ir valdnieka pils Knosā. Izrakumi tajā tika veikti tikai 20. gadsimta sākumā; Knosas pils – labirints, kuras platība ir apmēram 16 000 m2., kuros tika izvietotas zāles, istabas, saimniecības te
e
elpas un citas nepieciešamās telpas (jau tajos laikos pilij tika izstrādāta kanalizācijas sistēma, piemēram, vannas istabas, baseini). Plānojums tika izveidots ļoti haotiski, kurā nezinātājam grūti orientēties, bet tāpēc šo pili arī dēvē par labirintu. Ar pils celtniecību ir saistīti daudzi mīti, kas joprojām ir dzīvi; mistisks ir arī nostāsts par pils galveno mākslinieku Dedalu, saistot to ar dažādām leģendām.

Nav īsti zināms, vai Krētā pastāvējusi kāda reliģija, jo par tās esamību varam spriest tikai pēc cietokšņu un piļu sienu apgleznojumiem un citām tāda veida liecībām. Pastāv uzskats, ka senajiem krētiešiem varēja būt sieviešu kārtas dievības, par ko liecina atrastās skulptūriņas. Arī uzskata, ka šajā laikā ir notikusi pāreja no sieviešu kārtas dievībām uz vīriešu kārtas dievībām, daļēji no matriarhāta un patriarhātu.

Senajiem krētiešiem ir pazīstama arī keramika, ko veidoja ar podnieka ripas palīdzību. Paši izstrādājumi izceļas ar savu smalkumu, plastiskumu un graciozitāti. Plaši izmantoti ornamenti un citi zīmējumi, kas attēlo ziedus, dabu un citu, keramikas izstrādājumu apgleznošanai.

Mikēnu kultūra

Mikēnieši bija tie, kas ar 15. gadsimtu pārņēma varu savās rokās un sāka valdīt Egejas jūras baseinā, kaut gan to valdīšanas periods nebija ilgs, jo tos savukārt pakļāva doriešu ciltis, kas bija daudz mazāk attīstītas. Arī šo kultūra atklāja relatīvi nesen neprofesionāls arheologs Šlīmanis, vadot un pats finansējot izrakumos un tādā veidā apstiprinot jau sen pastāvošos mītus par Trojas kariem un citiem notikumiem.

Spilgta un interesanta, kaut gan ne tik izsmalcināta kā Krētas kultūras māksla, ir Mikēnu kultūras māksla. Valdnieku kapenēs ir atrasti daudzi mākslinieciskie priekšmeti: keramikas izstrādājumi, trauki, kausi un cits, kam nenoliedzami piemita mākslinieciska nozīme. Visiem mākslas darbiem kopumā, tai skaitā keramikai, piemīt raupjums un smagnējums, kas nebija raksturīgs Krētas kultūras mākslas darbiem. Arī mākslinieciskais risinājums un apgleznojums atšķiras: Krētas kultūras mākslinieciskais vieglums tiek aizvietots ar raupjumu, masīvumu un cīņas motīviem tik pierasto harmonisko dabas atveidojumu vietā. Atšķiras arī tēlotāja māksla – Mikēnās redzamie Lauvu vārti izceļas ar savu lielumu un grandiozumu, jo kā iepriekš tika minēts, tad Krētas kultūrā bija sastopamas tikai sīkas figūriņas. Interesantas ir arī inkrustācijas, kurus satopam uz dunčiem un citiem priekšmetiem, kas veido veselu zīmējumu virkni, sižetu.

Arī arhitektūrā vērojamas savādākas tendences nekā krētiešiem: pirmkārt, tie ir mūri, kas tika celti daudz biezāki un augstāki nekā krētiešu pilīs un nocietinājumos. Pētījumi liecina, ka mūru augstums sasniedzis pat astoņpadsmit metrus, bet biezums bijis līdz pat desmit metriem. Domājams, ka tas bijis tāpēc, ka tajā laikā bija diezgan nemierīgs laiks ar daudziem kariem. Pilsētas centru veidojusi akropole (kalna pilsēta), aiz kuras mūriem varējuši slēpties visi ļaudis, kas atradušies vietējā valdnieka aizbildniecībā un pakļautībā. Pilsētas tika celtas ļoti pārdomāti – tā, lai varētu labi sevi aizsargāt un arī laikus sagatavoties pret briesmām. Parasti bija viena centrālā ieeja pilsētā, piemēram, Lauvas vārti.

Atšķirībā no Krētas kultūras, ir zināms, ka mikēniešiem bija sava veida reliģija, kurā dievi bijuši arī vīriešu kārtas, piemēram, Zevs un citi, tomēr to funkcijas nedaudz atšķiras no vēlākiem laikiem.