Attiecības ģimenē

ESEJA

Sociālā psiholoģijas

ATTIECĪGAS ĢIMENĒ

Attiecības ģimenē

Šajā darba es vēlos sniegt nelielu ieskatu tām problēmā, kuras skar katru ģimeni. Nesaskaņas un pretējā dzimuma uzvedības neizprašana ir vislielākais traucēklis, kas pastāv vīrieša un sievietes attiecībās.
Katra persona savas dzīves laikā atrodas tiešā saskarsmē ar cilvēkiem, tādā veidā realizējot savu sociālo būtību. Jebkura cilvēka psiholoģija, uztvere un arī uzvedība ir atkarīga no sociālās vides, kas patiesībā, arī veido sabiedrību, kurā cilvēki ir savienoti savā starpā. Šo savienojumu veidi var būt ļoti dažādi un tos sauc par grupām. Tās savukārt iedalās lielās un mazās. Pie lielām grupās attiecināmas valstis, nācijas, partijas, tautību, klases, kuras savukārt tiek izšķirtas ņemot vērā reliģisku pārliecību, arī tautību, sociālo un ekonomisko stāvokli, kultūru izglītību, vecumu, u.t.t. Mazo gropju veido neliels cilvēku skaits (2-3 līdz pat 20-30), kuri ir nodarbināti ar kādu kopīgu uzdevumu un viņi savstarpēji atrodas ciešā kontaktā, tuvās attiecībās. Mazā grupa veido elementāro sabiedrības daļu – pamat šūniņu, kurā cilvēki pavada lielāko savas dzīves laiku. Visspilgtākais mazo grupu piemērs ir ģimenes, skolas klases, darba kolektīvi, u.t.t. Mazo grupu raksturo tās psiholoģijas un uzvedības kopība, kas atšķir to no citām sociālām grupām un veido no tās autonomu, sociāli – psiholoģisku formējumu. Grupas kopība var būt noteikta ņemot vērā dažādas pazīmes, sākot no ārējā izskata un līdz pat dziļiem iekšējiem raksturojumiem. Grupā vispār pieņemtās uzvedības normas ir saistošas visiem grupas locekļiem.
Katram, kas vēlas izprast cilvēku attiecību būtību, ir jānošķir divas atšķirīgas sajūtas – draudzība un mīlestība. Vispirms noskaidrosim, kas ir draudzība. Pieaugušiem cilvēkiem un vēl pavisam maziem bērniem ir vienkārši nepieciešamas tuvas attiecības ar kādu personu, ar kuru varētu dalīties savās jūtās, rūpēs, domās, raizēs, jo tas kalpo par ļoti enerģijas avotu, no kā bieži vien ir atkarīga cilvēka emocionālā un fiziskā labklājība. Intīmas attiecības cilvēku starpā kalpo par sava veida psiholoģisku amortizatoru darba, sadzīves, personīgām problēmām un satricinājumiem. Intīmas attiecības ir ļoti saturošas un tām piemīt ļoti dziļi personīgi pārdzīvojumi. Tādēļ jebkuras cilvēku attiecības arī dziļi negatīvas, kas atbilst minētam formulējumam, var nosaukt par intīmām. Diemžēl mūsu dzīvē negatīvās intīmās attiecības ir sastopamas biežāk nekā pozitīvās. Draudzība ir viens no pozitīvi intīmo attiecību veidiem, kas ir dibināta uz savstarpējo atklātību, pilnīgu uzticēšanos, interešu kopību, cieņu, vienlīdzību un gatavību jebkurā sniegt palīdzību. Ja tiek pārkāpta kaut viena no minētajām normās tas var novest pie draudzības izjukšanas. Draudzīgas attiecības ir nesavtīgas, tajās cilvēki gūst baudu no tā, ka spēj dot labu citam. Atšķirībā no mīlestība draudzība pārsvarā ir savstarpējas attiecības starp viena dzimuma pārstāvjiem. Draudzībā liela nozīme ir savstarpējai saprašanās spējai. Šis attiecību veids atrodas vidējā pozīcijā starp divām citām – pazīšana un mīlestība. Jā saka, ka draudzība starp pretējiem dzimumiem nereti pāraug citās attiecībās – mīlestības. Šis ir cilvēku intīmo attiecību noslēdzošo veids, tā ir pati virsotne. Mīlestību raksturo spēja mīlēt otru cilvēku un arī lieliska iespēja būt mīlētam, taču tas prasa lielas pūles un prasmi izprast otru. Tā ir māksla, kuru ir jāmācās un jāpilnveido visu mūžu un spēja pacelt sevi līdz augstumam, kad var būt mīlestības cienīgs. Šis ir attiecību veids, kas nepieļauj valdonīgu izturēšanos vienam pret otru, te abas puses ir vienlīdzīgas – viena neupurē sevi citai un neviens neko nezaudē, bet tikai iegūst. Šajās attiecībās cilvēki nepaliek šķirti, kopā viņi veido neatdalāmu vienotību, katra puse kalpo par svarīgu priekšnoteikumu, lai otra varētu pilnveidoties. Atdodot otram mīlestībā savu dzīvi tiek papildināta savas pasaules izpratne, bagātināta pieredze, redzesloks, zināšanas, veidojot kopumā vienotu dzīves bagātību. Mīlestībā cilvēki atdod, lai saņemtu un saņem, lai atdotu, tā veidojot noslēdzošo loku. Šis attiecību veids prasa rūpes par otru cilvēku, ieinteresētību otras puses dzīves uzlabošanā, žēlsirdību un atbildību par otru cilvēku, cieņu un aktīvu ,,iekļūšanu’’ pretējā dzimuma iekšējā pasaulē, lai izprastu viņa uzvedības un uztveres pamatus, taču nepārkāpjot tiesības glabāt noslēpumus un palikt par personību. Ja cilvēku attiecībās nepastāv minētās pazīmes, nevar rasties arī īsta mīlestība. Ja cilvēk patiesi kādu mīl tad viņš mīl arī apkārtējos, dāvājot labsirdīgu un sirsnīgu attieksmi. Ir zināmi vairāki mīlestības veidi: māte mīlestība, brāļa mīlestība, erotiskā mīlestība, mīlestība pret sevi un pret Dievu. Zinātnieki uzskata, ka divi cilvēki iemīlas, kad redz ideālus vien otrā. Dažkārt ideāla saskatīšana ir vienpusēja, kas rada ,,nesadalīto’’ mīlestību. Ir pierādīts, ka ideālās cilvēka iezīmes nav iespējams saskatīt no pirmā acu skata vai arī īsā laika posmā. Tādēļ bieži vien uzreiz saskatāmais ideāls ir tikai ilūzija. Mīlestība, kas sākas ar seksuālo pievilcību, gandrīz nekad nav izturīga, parasti tai ir īss mūžs. Seksuālā tieksme var būt par savienojošo elementu mīlestības attiecībās, bet tikai ja tāda pastāv. Pretējā gadījumā seksuālais akts veido apskatu divu cilvēku savienojumā, kur tie patiesībā tiek atdalīti ar milzīgu bezdibeni viena otra nezināšanā.
Lūk, mēs esam nonākuši arī pie sabiedrība pamat šūniņas izveides – ģimenes, jo tieši pastāvot mīlestībai divu cilvēku attiecībās, rodas arī vēlēšanās saistīt savas dzīves kopā un veidot ģimeni. Šī ir vienīgā sociālā grupa, kas spēj pielāgoties daudzveidīgiem un ļoti mainīgiem apstākļiem tik nelielā dzīves telpā un tik īsā laika posmā. Ģimene ir atvārta sistēma un tā pastāvīgi tiek pakļauta ārējai iedarbībai. Lai izvairītos no dažādām nesaskaņā un nevajadzīgām stresa situācijām ģimenes locekļiem ir jāmācās sabalansēt iekšējo kārtību, ko panāk sadalot savā starpā pienākumus un tiesības. Attiecības ģimenē nevar izveidot uzreiz, tās rodas ar laiku. Ģimene ir kā sava veida organisms, kas pastāvīgi attīstās un aug, pārdzīvojot vairākus posmus un katram no tiem ir raksturīgas savas grūtības, tieši tādēļ ir nepieciešams sagatavošanās laiks un nepieciešamo spēku sakārtošana. Bieži vien, kad ģimenes locekļi vēl nav gatavi pārmaiņām un cenšas no tām izvairīties, sastopas ar citām negaidītām grūtībās, kas vēl vairāk sāpina un liek pārdzīvot.
Lai ģimenē veidotos labas attiecības un tajā valdītu miers un saticība, ir par maz zināt kas ir draudzība, mīlestība un savstarpējās attiecības. Ir vienmēr jāatceras, ka sievietei un vīrietim ir jābūt atšķirīgiem, lai nezustu savstarpēja interese un kamēr šo faktu abas puses nesapratīs, viņi nevarēs saprast viens otru. Mēs vienmēr naivi ceram, ka pretējā dzimuma pārstāvis līdzinās mums, mēs vēlamies, lai viņš grib to pašu, ko gribam mēs, jūtas tāpat, kā jūtamies mēs. Kļūdaini uzskatām, ka partneris, mīlot mūs izturēsies un reaģēs noteiktā veidā – tādā, kā reaģējam un izturamies mēs, mīlot viņu. Tā attiecībās starp pretējā dzimuma pārstāvjiem parādās nevajadzīgas un dažkārt pavisam nesaprotamas nesaskaņas un domstarpības. Bieži vien ar laiku sieva un vīrs nespēj saprast, bet vēlāk arī pārstāj cienī viens otru. Protams, iemīlēšanās vienmēr ir burvīga, šķiet, ka mīlestība būs mūžīga, taču ir naivi cerēt, ka mūs neskars tādas pašas problēmas, kādas pastās un bieži vien pat izšķir citas ģimenes.
Kā jau es minēju vīrieši un sievietes nav un arī nevar būt vienādi, viņi domā, jūt pat saprot dzīvi atšķirīgi un kamēr mēs nespēsim saprast savas atšķirības, neradīsim arī labas un sirsnīgas attiecības ģimenē, nevarēsim pasargāt mīlestību nu ,,nāves’’. Es piedāvāju aplūkot dažas pretējā dzimuma visspilgtākās atšķirības.

Vīrieši Sievietes
1. augsti vērtē zināšanas, spēku, prasmi un panākumus. Vienmēr kaut ko dara, lai pierādītu sevi. 1. augti vērtē mīlestību, harmoniskas attiecības. Tērē daudz laika, lai sniegtu palīdzību un atbalstu citiem, lai rūpētos par citiem. Gūst gandarījumu dodot un atrodoties saskarsmē, un tas ir pats svarīgākais. Sievietes ir orientētas uz attiecībām nevis uz mērķi.
2. ja ir nepieciešama palīdzība vai padoms, tad vīrietis griezīsies pie tādas personas, kuru ciena un uzskata par gudrāku. Ja kāds uzbāžas ar nelūgtu padomu vai palīdzību bieži vien šāds žests tiek uztverts kā aizvainojums. Rodas sajūta, ka apkārtējie domā, ka viņš pats nezina, ko darīt, ka viņš ir bezspēcīgs, nekompetents. Tieši tādēļ sievietes piedāvātais padoms, kaut tas arī nācis no tīrās sirds, tiek uzskatīts par kritiku un aizvainojumu. 2. jebkurš palīdzības piedāvājums līdzinās rotai, tas liek viņai justies mīlētai, vajadzīgai.
3.kad rodas problēma, sāk pastiprināti koncentrēties tās atrisinājuma rašanai. Iekrimsts sevī kļūst nerunīgs, nespējot izrādīt sievietei tādu mīlestību un jūtas, kādām viņa ir pieradusi. Un sievietes naivi cer, ka problēmai pastāvot, vīrieši sāks par to runā. 3. kad rodas problēma, sāk par to runāt. Bieži vien nav galvenais rast problēmas risinājumu, bet gan ,,izkratīt’’ sirdi, atvieglot dvēseli daloties savos pārdzīvojumos un jūtās, pretī saņemot izpratni. Šādos brīžos viņas ir emocionālas, atklātas, jūtīgas. Vīrieši naivi cer, ka sieviete, kurai ir kāda problēma vienā mirklī nomierināsies un sāks racionāli un loģiski spriest.
4. rod mieru apsēžoties un apdomājot visu, kas viņu satrauc. Ja netiek traucēts, jau pēc brīža rod pareizu risinājumu un atbildi uz savu satraukumu un jau atkal viss ir kārtībā. Šādos gadījumos, sievietei nav jāuzbāžas un nav jātraucē. 4.satraukuma brīžos rod mierinājumu, izklāstot visu sīkumos un ja redz, ka ir uzklausīta, tad pamazām nomierinās. Šādos brīžos vīrieti nav jādod nekādi padomi, bet tikai jāklausās.
5. gūst motivāciju un spēku, kad jūt, ka ir vajadzīgi. Pretējā gadījumā pamazām zaudē enerģiju un kļūst pasīvi. Tad viņiem ir maz ko dot šādām attiecībām. 5.gūst motivāciju, kad jūt, ka ir mīlētas, citādi pamazām uzņemas atbildību par visu un ātri nogurst, jūtot, ka dod par daudz, bet saņemot pretī pārāk maz. Jūtoties lolotas var dot jauku siltumu un mīlestība pilnas attiecībs.
6. baidās dot, jo baidās, ka viņiem tas nesanāks tādā mērā kā gribētos, tādēļ bieži vien pavisam neko nedod. Lai varētu dot ir jāatklājas, kas nozīmē, pakļaut sevi zināmam riskam – uzklausīt aizrādījumus un kritiku, un tieši no tā vīrieši visvairāk baidās. Vīrietim dod spēkus tas, ka sieviete, kas viņam blakus ir prātīga, kad viņa vēršas pie viņa un atklāti pārliecinoši lūdz atbalstu un palīdzību – ,,diedelēšana’’ viņus atstumj. 6. ļoti baidās ņemt, baidās, ka varētu prasīt par daudz un tādēļ saņemt atraidījumu, nosodījumu pat atstumšanu. Tas sāpina visvairāk, jo kaut kur dziļi sirdī mīt pārliecība, ka nav cienīga saņemt no dzīves ko vairāk par to, kas jau ir. Bailēs viņu atstumj tik nepieciešamo palīdzību un atbalstu.

Lietojot vienu un to pašu valodu vīrieši un sievietes bieži vien nesaprot viens otru, jo patiesībā reti domā vienu un to pašu.

7. saka visu konkrēti, tiešā nozīmē. Viņi dod informāciju, bet ja ir uztraukti izvēlas vispār neko neteikt – klusēt. Tādos gadījumos sievietēm ir grūti saprast klusēšanu, nepārprotot to. 7. lai pilnībā izteiktu savas jūtas teiktajam piešķir emocionālu nokrāsu un lieto vispārāko pakāpi, vispārinājumus un metaforas. Problēma ir tādā, ka vīrieši visu teikto uztver burtiski, tādēļ ir grūti saprast ko sieviete vēlas īsti pateikt un atbalstīt.
8. pirms atbild uz jautājumu, ,,sagremo’’ informāciju, vispirms formulē to sevī un tikai tad saka. Šis process var izņemt kā vienu minūti, tā arī vairākas stundas. Sievietes pārprot, kad vīrieši neatbild uz uzdoto jautājumu, patiesībā viņi vienkārši nezin, ko atbildēt. Tādos brīžos sievietes mēdz iztēloties pašu ļaunāko, ka viņas nemīt, nesaprot, nevēlas runāt. 8. domā skaļi, daloties savā iekšējā atklāsmes procesā ar ieinteresētu klausītāju. Bieži vien tikai runājot saprot, ko īsti gribēja teikt. Skalī domājot var ieklausīties savā intuīcijā un attiecīgi pareizi rīkoties. Tas ir pilnīgi normāls un pat nepieciešams process. Parasti sievietes klusē, ja teiktais varētu izrādīties par aizvainojumu, vai viņas vienkārši nevēlas runāt ar doto cilvēku.
9. var salīdzināt ar gumija lenti. Kad mīl, tad ik pēc laika ir nepieciešams attālināties, lai pēc tam vēl vairāk tuvotos. Tas notiek, lai varētu apliecināt savu nepieciešamību pēc neatkarības un patstāvības. Tikai attālinoties jūt, cik nepieciešama ir mīlestība un tuvība. Bieži sieviete sarežģī situāciju, mēģinot tuvoties, tad, kad vīrietis attālinās. Neattālinoties viņi nevar saprast cik ļoti stipra ir viņu mīlestība pret sievieti. Viņš zaudē pats sevi, pastāvīgi izjūtot sievietes vajadzības, emocijas, problēmas, un tieši attālinoties atkal atgūst jaunus spēkus 9. var salīdzināt ar vilni. Kad jūt, ka ir mīlēta, viņas pašapziņa palielinās un plok, kas ļauj viņai justies patiesi labi. Tādos brīžos viņa atrodas viļņa virsotnē, taču tieši tad viņas garastāvoklis pēkšņi mainās un viss šķiet slikts un bezjēdzīgs. Parasti tas ir ļoti īss brīdis. Atrodoties viļņa galotnē sievieti pārpilda mīlestība, kuru viņa spēj dāvāt arī citam, taču, kad krīt ir pilnīgi iztukšota, sajūt vajadzību pēc atbalsta un siltuma. Kad jūtas labi, tas nenozīmē, ka visas problēmas ir atrisinātas, bet kad viņai ir slikti – atklājas visslepenākās bēdas un problēmas.
10.cīnās par tiesībām būt brīvam, vēlas iegūt plašumu. 10. cīnās par tiesībām būt aizvainotai un vēlas, lai to saprot.
11. mīlot, vēlas saņemt atpakaļ uzticību, labvēlīgu attieksmi, atzīšanu, apbrīnu, novērtēšanu un iedrošinājumu. 11. mīlot, vēlas saņemt uzmanību, sapratni, cieņu, uzticību, atkārtotus mīlestības apliecinājumus.

Tā, ja sieviete un vīrietis neredz šādas savas atšķirības vai neiedomājas, ka tādas vispār varētu pastāvēt, ģimenē rodas nesaskaņas. Dienu no dienas uzkrājas negatīvā enerģija, ģimenes locekļi nespēj rast atbalstu un mierinājumu ģimenes lokā, uzsākot to meklēt kaut kur citur, ārpus ģimenes. Tā rezultātā vīrs atrod mīļāko, bet sieva jūtas aizvainota, pazemota un nevajadzīga – ģimene izjūk, atstājot tikai daudz neatrisinātus jautājumus, problēmas un sirdssāpes.
Tātad noslēgumā varam secināt, ka attiecības ģimenē ir atkarīgas ne tikai no mīlestības un savstarpējās uzticēšanās, bet arī no apziņas par vīriešu un sieviešu atšķirībām, no vēlmes saskatīt un pieņemt šīs atšķirības nu veidot savu dzīvi tā, lai otrs cilvēks nebūtu aizvainots un pazemot, bet gan justos labi, cienīgi.