bērnu tiesības

Bērnu tiesību aizsardzības likums

Bērnu tiesību aizsardzības likums ir spēkā no 1998. gada 22. jūlija. Tajā ir 10 reizes veikti grozījumi. Likumā ietvertas divpadsmit nodaļas un 76 panti, kas apraksta praktiski visas iespējamās dzīves situācijas, kas ar bērnu var notikt, un kā rīkoties attiecīgā situācijā. Ietvertas tiesības uz veselību un veselības aprūpi, tiesības uz labklājību, tiesības uz ģimenisko aprūpi, tiesības uz izglītību, brīvo laiku un kultūras pasākumiem, bērnu pilsoniskām tiesības un brīvības, kā arī bērnu īpašā aizsardzība.

Manuprāt, bērnu tiesību aizsardzības likumā ir ietvertas gandrīz visas ie

e
espējamās situācijas, kas ar bērnu var notikt, bet tas viss ir tikai attīstības sākumā. Likums, kas uzrakstīts uz papīra nevar izdarīt to visu, kas tajā aprakstīts, tam vajadzīgi cilvēki, bet pēc manām domām šo cilvēku ir par maz, līdz ar to netiek apzinātas visas nelabvēlīgās ģimenes, tās netiek kontrolētas, daudzi bērni tiek aizmirsti, vai pareizāk būtu teikt -netiek nemaz pamanīti. Sanāk tā, ka jau tiek pārkāptas bērnu tiesības uz aprūpi, normālu vidi.

Likuma sargu trūkums tiešā mērā ir attiecināms arī uz bē
ē
ērnu tiesību pārkāpumu, jo bērnam netiek nodrošināta droša vide, kurā augt un attīstīties. Šo manis izteikto hipotēzi apstiprina fakts, ka 2004. gadā ir tikuši noslepkavoti 217 bērni (Pārskats par bērnu stāvokli Latvijā 2004.gadā), kā arī tas, ka ne reti nākas dzirdēt no ja
a
auniešiem, vai bērniem apgalvojumus, ka kāds viņus morāli aizskāris, apzadzis, vai pat fiziski iespaidojis.

Pamatojoties uz 46.panta, par bērna tiesībām uz tīru vidi, 1. punktu(Visām personām un institūcijām ir pienākums izvairīties no kaitējuma nodarīšanas apkārtējai videi, lai nepārkāptu bērna tiesības uz pilnvērtīgu dzīvi, veselību un attīstību.), varu droši apgalvot, ka arī šis punkts netiek ievērots, kā piemēru minot smēķēšanu uz ielām, tātad neiztikt bez bērna veselības apdraudēšanas, jo ne katrs smēķētājs apzinās, ka vajadzētu ievērot distanci starp sevi-smēķētāju un bērnu nesmēķētāju. Šī problēma tiek pamazām risināta, sākot ar aizliegumu smēķēt pie sabiedrisko ēku ieejām, beidzot ar to, ka tiek lemts pat to, ka jāaizliedz smēķēšana sabiedriskās vietās. Līdz ar to, varbūt pēc kāda laika nenāksies vairs redzēt rupju bērnu tiesību pārkāpumu (48.pants. Bērna ai
i
izsardzība no smēķēšanas un alkoholisko dzērienu ietekmes 1.pants-Bērns nedrīkst smēķēt un lietot alkoholiskos dzērienus. Bērns ir aizsargājams no smēķēšanas un alkoholisko dzērienu ietekmes.), kad jaunās māmiņas, stumjot bērnu ratiņus, bez kompleksiem aizsmēķē cigareti, vai, kad bērns atrodas alkoholu lietojušas personas uzraudzībā.

Darbinieku nepietiekamības dēļ valsts nespēj izkontrolēt visas Latvijas ģimenes. Pašreiz uzskaitē jau ir pietiekoši daudz nelabvēlīgas ģimenes, kuras jāuzrauga, līdz ar to netiek pamanītas jaunas nelabvēlīgās ģimenes. Likumā rakstīts, ka bērnu var izņemt no ģimenes, ja tajā valda neatbilstoši apstākļi, kā
ā
ā arī noteikts, ka bērnu ievieto audžu ģimenē, bet, pēc manām domām, šis jautājums nav līdz galam sakārtots-Latvijā šo audžuģimeņu nav daudz, toties bērni „stāv” rindā uz tām, bet nekas netiek darīts, lai šīs ģimenes kļūtu vairāk. Ar to es domāju, ka Latvijas budžetā nav atvēlēti pietiekoši daudz līdzekļu šo ģimeņu uzturēšanai, pabalsti ir niecīgi, līdz ar to graujot attiecīgās ģimenes finansiālo stāvokli, un pazeminot bērna iespējas attīstīties, jo viss prasa līdzekļus, bet valsts to nespēj nodrošināt. No tā izriet, ka tiek apdraudētas bērna tiesības uz pilnvērtīgu attīstību.

Atgriežoties atpakaļ pie 46.panta, par bērna tiesībām uz tīru vidi ir vērts pieminēt arī 2004.gadā veikto Pasaules veselības organizācijas „Pētījumu par ekoloģiski izraisītajām slimībām bērnu vidū”. Šī pētījuma rezultāti parāda, ka aptuveni vienai trešdaļai bērnu Eiropā saslimstību ir izraisījuši bīstami un neveselīgi vides apstākļi. Līdz ar to ir nepieciešams veikt pasākumus, lai mazinātu gaisa piesārņojumu telpās un ārpus tām, uzlabotu ūdens sanitāro kvalitāti, kā arī veikt profilaktiskos pasākumus traumatisma mazināšanai.

2004.gadā Latvijā bija vērojams straujš cenu pieaugums, inflācija sasniedza 7,3%, kas būtiski ietekmēja trūcīgāko iedzīvotāju situāciju.Visvairāk inflācijas kāpumu ietekmēja pārtikas preču cenu pieaugums, cenas pieauga arī medikamentiem, degvielai un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem- tiek apdraudēts vai pat pārkāpts bērnu tiesību 10.panta- Bērna tiesības uz pilnvērtīgiem dzīves apstākļiem- 1. punkts-Bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 65.panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka Bērnu un ģimenes lietu ministrija izstrādā ikgadējo Valsts programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai.

Valsts programma bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2005.gadam:

1. ATBALSTA PASĀKUMI ĢIMENĒM AR BĒRNIEM:

1.1. Bērnu rotaļu un attīstības centru izveidošana-Finansējums – Ls 145 000

1.2. Atbalsts ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā-Finansējums – Ls 135 000

1.3. Ģimeņu un speciālistu izglītošanas un apmācības pasākumi-Finansējums – Ls 120 620

1.4. Informatīvā kampaņa “Palīdzi bērnam izaugt!”-Finansējums – Ls 40 000

1.5. Bez vecāku gādības palikušo bērnu uzskaites sistēmas pilnveidošana-Finansējums – Ls 30 000

1.6. Psiholoģiskā atbalsta sniegšana ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā-Finansējums – Ls 10 000

2. BĒRNU UN JAUNATNES LĪDZDALĪBA POLITIKAS UN DRAUDZĪGAS VIDES VEIDOŠANĀ:

2.1. Atbalsts bērnu projektiem par rotaļu un atpūtas laukumu iekārtošanu realizēšanai-Finansējums – Ls 76 000

2.2. Bērniem draudzīga skola-Finansējums – Ls 30 300

2.3. Jaunatnes iniciatīvu centri-Finansējums – Ls 40 000

2.4. Informatīvi izglītojošu materiālu izdošana-Finansējums – Ls 5000

2.5. Jaunatnes neformālās izglītības un brīvprātīgā darba projektu atbalstīšana-Finansējums – Ls 39 900

Secinājumi

• Bērnu tiesību aizsardzības likums ir ļoti pilnīgs, bet daudzi punkti netiek realizēti, tiek pārkāpti.

• Valsts dara tik, cik var izdarīt ar esošajiem līdzekļiem.

• Trūkst darbinieku attiecīgajās valsts iestādēs.

• Darbinieku trūkuma dēļ nav iespējams ievērot bērnu tiesību aizsardzības likumu.

Izmantotā literatūra:

• www.bernutiesibas.lv

• www.likumi.lv

• www.bti.gov.lv

• www.bm.gov.lv

Veidoja:

Ieva Kārkliņa-11d klase

Leave a Comment