Bezžokļaiņi
Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) – hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips. Tie ir primitīvi zivjveidīgi dzīvnieki, kas dzīvo gan jūrās, gan saldūdeņos. Bezžokļaiņi ir senākā mugurkaulnieku grupa; senākajos ģeoloģiskajos laikmetos tā bija daudzskaitlīga un daudzveidīga grupa, kā pēc ārējā izskata, tā arī pēc iekšējās uzbūves. Daudzi no tiem bija klāti ar kaula bruņu plātnēm. Līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai nēģi un miksīnas, kas apvienoti vienā apaļmutnieku klasē. Tomēr ir jāatzīmē, ka neskatoties uz ārējo līdzību, miksīnu un nēģu iekšējā uzbūvē atšķirības ir lielākas, nekā rāpuļu un putnu uzbūvē. Tāpēc tos reizēm izdala kā atsevišķas klases.
Apraksts:
• Bezžokļaiņu skeletā nav kaula šūnu, un visu dzīves laiku saglabājas horda, kas pilda ķermeņa galvenās balststiegras funkciju.
• Tiem nav arī īstu žokļu. Mute ir apaļa vai trīsstūrveida – sūcoša. Tās priekšējā daļā izvietojas vairāk vai mazāk izteikta mutes piltuve.
• Iekšējā ausī ir tikai divi pusloka kanāli (nevis trīs, kā tas ir žokļaiņiem).
• Smadzeņu kapsula piesedz galvas smadzenes tikai no apakšas un no sāniem. Viscerālais skelets sastāv no žaunu lokiem, kas ir saplūduši, veidojot žaunu režģi. Tas, vai nu vispār nav saistīts ar galvaskausa kapsulu, vai arī dažām fosilajām formām ir pieaudzis pie tā.
• Priekšējā daļā ir 7-20 žaunu spraugas, kurās izvietotas maisveida žaunas, Atšķirībā no zivīm tām ir entodermāla izcelsme, žaunu krokainās iekšējās sienas izklāj entoderma (no tā cēlies šīs grupas otrs nosaukums – iekšžauņi). Žaunu skelets ir savdabīgs, tas izvietots zem ādas, žaunu artēriju un nervu ārpusē.
• Tiem ir vairāk vai mazāk attīstīta astes spura, un viena vai divas muguras spuras. Pāra peldspuru tām parasti nav, tomēr dažām izmirušām formām, iespējams, bija primitīvas uzbūves pāra krūšu spuras.
Sistemātika
Bezžokļaiņi iedalās trīs klasēs, no kurām līdz mūsdienām ir saglabājusies viena – apaļmutnieki ar 38-45 sugām. To veido divas apakšklases: nēģi un miksīnas.
Infratips Bezžokļaiņi (Agnatha)
• klase †Cefalaspidomorfi (Cephalaspidomorphi)
• klase †Pteraspidomorfi (Pteraspidomorphi)
• klase Apaļmutnieki (Cyclostomata)
o apakšklase Nēģu apakšklase (Petromyzones)
kārta Nēģveidīgie (Petromyzoniformes)
o apakšklase Miksīnas (Myxini)
kārta Miksīnveidīgie (Myxiniformes)
(†) – izmirušu organismu grupa.
Apaļmutnieki (Cyclostomata) – bezžokļaiņu infratipa pārstāvji. Tie ir visprimitīvākie mugurkaulnieki; tiem vēl nav pilnībā izveidojies mugurkauls. Apaļmutnieki ir ūdens dzīvnieki ar čūskvedīgu vai zušveidīgu ķermeņa formu, bez ekstermitātēm. Lielakie apaļmutnieku eksemplāri sasniedz 1 m., mazākie – ap 13 cm. Nepāra peldspura atrodas uz muguras un vēdera viduslīnijas ķermeņa aizmugurējā daļā. Apaļmutniekiem ir kaila un gļotaina āda ar daudziem gļotu dziedzeriem. Mutei ir piltuvveida piesūcekņa forma, to balsta gredzenveidīgs skrimslis. Mutē ir ragvielas zobi, kas paredzēti mīksto audu apskrubināšanai. Apļmutniekiem ir arī spēcīga, urbjoša mēle. Žaunas ir maisveidīgas (5-16 pāri entodermālu žaunu maisu), kas cauraustas ar biezu asinsvadu tīklu. Žaunu skelets ir ažūra režģa veidā, kas nav sadalīts atsevišķos žaunu lokos. Apaļmutnieku skelets veidots no skrimšļa un saistaudiem, kaula šūnu skeletā nav. Ass skeletu veido horda. Hordu un muguras smadzenes apņem biezs saistaudu apvalks. Ožas orgāns atšķirībā no citiem mūsdienu mugurkaulniekiem ir tikai viens (nepāra). Tas atveras purna priekšējā daļā ar vienu nāsi, kas ved uz ožas kapsulu. Ir divkameru sirds.
Ekoloģija
Dzīvo jūrās, upju deltu rajonos un upēs. Peld čūskveidīgi, izlokot visu ķermeni. Vairums sugu ir savdabīgi parazīti un plēsēji; tie piesūcas pie ūdensdzīvniekiem, galvenokārt pie zivīm. Uzturā lieto arī beigtas zivis. Dzīves ciklā veic ar nārstu saistītas migrācijas.
Sistemātika
Apaļmutnieku klase dalās divās apakšklasēs: miksīnās un nēģos (miksīnas reizēm top izdalītas atsevišķā klasē). Pavisam ir zināmas 38 – 46 apaļmutnieku sugas.
Klase Apaļmutnieki (Cyclostomata)
• apakšklase Nēģi (Petromyzones) (Cephalaspidomorphi)
o kārta Petromyzontiformes
• apakšklase Miksīnas (Myxini)
o kārta Myxiniformes
Apakštipi – kāpurhordaiņi.
Bezgalvaskausaiņi, mugurkaulnieki: zivis, abinieki, rāpuļi, putni, zīdītāji.
Nēģi un miksīnas. Vissenākie. Bezžoklaiņu virsklase.
UZBŪVE un VAIROŠANĀS: nav žokļu. Ķermenis ir čūskveida, āda ir kaila un gļotaina. Mute sūcējpiltuves dibenā. Īsto zobu nav – ir ragvielas zobiņi. Nepāra spuras. Galvas sānos acis. Aiz tām 7 pāri žaunu. Ķermeņa apakšpusē anālā atvere. Skeleta asi veido horda. To ietver saistaudu apvalks. Tas apņem muguras smadz. Ir galvaskauss, ko apņem smadzenes. Šķirtdzimuma dzīvnieki. Spermatozoīdi un nobriedušas olas tiek izvadīti ūdenī īpašā tēviņa izveidotā bedrītē, kur notiek apaugļošanās. Izšķiļas kāpuri – ņurņiki. Nārsto tikai vienreiz mūžā un pēc nārsta nobeidzas. Dzīvo jūrās un saldūdeņos. Bet nārsto upēs. Miksīnas ir parazīti, pārtiek no dzīvām un beigtām zivīm.
Zivis. Žoklaiņanu virsklase. Barības satveršanai ir žokļi.
UZBŪVE: dzīvo ūdenī. Vārpstveida ķermenis. Labi attīstītas spuras. Kas uzturas pie jūras gultnes ir saplacināts ķermenis un acis vienā ķermeņa pusē. Vairākums zivju ādu klāj zvīņas. 3 nodalījumi: viduklis, aste, galva. Galvas priekšpusē mute, nāsis, sānos acis. Aiz acīm žaunu vāki, kas sedz žaunas. Ķermeņa apakšpusē anālā atvere, dzimumatvere, urīna atvere. Pāra krūšu un vēdera spuras. Nepāra astes, anālā un 2 muguras spuras. Ķermeni balsta skelets. Veidots no mugurkaula, galvaskausa, ekstremitāšu skelets. Mugurkauls no skriemeļiem. Galvas kausu aizsargā smadzenes. Ir žokļi, kuros ir asi zobi. Ir žaunas, caur kurām plūst ūdens, no kura tiek uzņemts skābeklis. Divējādelpojošām zivīm ir plaušas. Daudzām zivīm ir peldpūslis, kas palīdz pārvietoties no augšas uz leju un atpakaļ.
VAIROŠANĀS un ATTĪSTĪBA: šķirtdzimumu dzīvnieki. Apaugļošanās ārēji – mātīte nērš ikrus, tēviņš apaugļo. Nedaudzām sugām raksturīgs hermafrodītisms. Daudzām zivīm raksturīga oldzīvdzemdēšana, dzīvdzemdēšana.
IEDALĪJUMS: skrimšļzivis (haizivis un rajas), kaulzivis (siļķveidīgās, lašveidīgās, karpveidīgās, samveidīgās, asarveidīgās, mencveidīgās.
IZPLATĪBA: pēc dzīvesvietas: jūras zivis, saldūdens zivis.