Latviešu tautas tērpi
LATVIEŠU TAUTASTĒRPI Latviešu tautas kultūrā liela nozīme ir ne tikai tautasdziesmām, dejām, teikām, pasakām, paražām un amatniecībai, bet arī tautastērpam. Tautas kultūra rodas no īpatnējiem dabas, klimatiskajiem un vēsturiskajiem apstākļiem, kādos tauta dzīvo. Tautas kultūra ir tā, kas tautu saista un vieno, tā attīsta tautas nacionālo pašapziņu. Kultūras veidošanā liela loma bijusi arī tautastērpam. Tautastērpu attīstība ir cieši saistīta ar tautas vēsturi. Tajos atspoguļojas tautas vēsture, sākot no mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem, kad tagadējā Latvijas teritorijā veidojās baltu un somugru ciltis, līdz pat 19.gs. 2.pusei, kad tautas tērpus pārstāja valkāt. Tautastērpos visspilgtāk atspoguļojas dažādu tautu, arī dažādu novadu atšķirības. Tautastērpi ataino ne tikai etniskās īpatnības, bet arī to valkātāju sociālās un ģimenes attiecības, vecumu, turīgumu, gadsimtu gaitā izveidojušās tradīcijas, kultūras sakarus un mijiedarbību ar kaimiņu tautām. Latviešu tautastērpi veidojās kā lauku ļaužu apģērbs, kas piemērots attiecīgajam nodarbošanās veidam, kā arī attiecīgajam gadalaikam, ikdienai un svētkiem. Feodālisma laikmetā tautastērpi maz mainījās. Apģērbi tika darināti uz vietas saimniecībā no pašu ražotās vilnas un liniem. Pirktas tika vienīgi rotaslietas, dažkārt arī galvassegas un apavi. Straujākas pārmaiņas apģērba attīstībā radās reizē ar kapitālisma un rūpniecības uzplaukumu un pārvietošanās brīvību. 19.gs. otrajā pusē lauku sētās palielinājās pilsētas kultūras ietekme un tautastērpus pakāpeniski nomainīja pilsētas tipa ... Read more...