Citāti no šekspīra lugas “ROmeo un Džuljeta”

1. cēliens

Monteki: Tik noslēpumains, sevī noslēdzies

Kā pumpurs, kuru iekšā grauž jau tārps,

Pirms maigās lapas izplaukušas raisās,

Lai saulei savu daili rādītu.

Kādēļ viņš skumst, ja vien to zināt spētu,

Mēs zāles atrastu un izārstētu. (Romeo) 18. lpp

Romeo: Ak, viņa pati dailē bagāta

Un reizē nabaga, jo dārgums šis

Ar viņas nāvi velti izgaisīs. (Džuljeta) 21. lpp

Romeo: Vislabākais līdzeklis

Man viņu atzīt daiļāku par visām.

Zem maigo dāmu melnās maskas ceram

Mēs atrast iedomāto skaistumu.

Tas, kuru aklums sitis, nevar aizmirst,

Kāds dārgums – acu gaisma zaudētā.

Tad parādi man kādu daiļāku,

Es viņas dailē at

t
tzīt mācīšos,

Ka ir par daiļumu vēl kaut kas daiļāks!

Sveiks! Aizmirst neiemācīsi man tu! (Džuljeta) 22. lpp

Kapuleti: Mans bērns vēl lielo dzīvi nepazīst,

Nav viņai vēl ne gadu četrpadsmit. (Džuljeta) 23. lpp

Aukle: Tu bērns visjaukākais, ko es auklējusi.

Vēl tavas kāzas piedzīvot, un tad

Es vairāk nevēlētos it nekā. (Džuljeta) 29. lpp

Romeo: Man lāpu dod! Es dejai nederu;

Gan esmu drūms, bet gaismu gribu rādīt. (Romeo) 32. lpp

Romeo: Ap viņu lāpas gaišāk uzliesmo!

Nakts tumsā viņas skaistums izstaro

Kā mirdzošs rubīns maura auskaros,

Kas šķiet par košu šinī pasaulē.

Starp citām dejotājām ri

i
indā garā

Šķiet viņa balta dūja vārnu barā. (Džuljeta) 38. lpp

Kapuleti: Un jāatzīst, ka visa Verona,

To teic par gudru tiklu jaunekli. (Romeo) 38. lpp

Merkucio: Es viņu izburšu! Ei, Romeo!

Āksts! Neprātīgais! Kaislais mīlētājs! (Romeo) 48.lpp

2. cēliens

Romeo: Bez tava gaišuma nakts simtkārt baisa. (Džuljeta) 55 lpp

Merkucio: Ak, bā

ā
ālā, cietsirdīgā meitene,

Tā viņu nomoca, līdz kļūs viņš traks. (Džuljeta) 61. lpp

3. cēliens

Romeo: Džuljeta mīlā, ai,

Tavs skaistums dara mani sievišķīgu

Un krūtīs kausē drosmes tēraudu! (Džuljeta) 86. lpp

Džuljeta: Ak, čūskas sirdēstu, ziedā apslēptā!

Vai drakons piemitis tik skaistā alā?

Visjaukākais varmāka? Velns eņģelī!

Vilks jēra ādā! Krauklis baložspalvās!

Zems radījums ar seju dievišķi!

Īsts pretstats tam, kāds īstenībā rādies:

Nolādēts svētais, godīgais netiklis! (Romeo) 93.lpp

Mūks Lorenco: Nāc ārā,Romeo, tu bailīgais!

Ir bēdas tevī iemīlējušās,

Ar nelaimi tu esi salaulāts. (Romeo) 95.lpp

Mūks Lorenco: Nost roku! Teic –

Vai esi vīrs? Pēc vīra izskaties,

Bet pinkšķ kā sievišķis un rīkojies

Kā satracināts, plēsīgs meža zvērs. (Romeo) 100. lpp

Mūks Lorenco: Tu bagātnieks, kam viss pārpilnām dots,

Par neauglību turi bagātību,

Sev, prātam, mīlai uzplaukt neļaudams.

Tavs jaukais veids ir tikai vaska tēls,

Kad esi vīrišķību zaudējis. (Romeo) 100.lpp

Kapuleti: Klaus`, vīzdegune!

Vai pateicies va

a
ai ne, vai lepojies vai ne,

Bet ceturtdien tu sapos savu stāvu,

Lai ietu Pēterbaznīcā ar Parisu,

Vai valgā es turp tevi aizvilkšu!

Prom, sprāgoņa, prom, bālvaidze, vai dzirdi!

Tu palaidne! (Džuljeta) 110. lpp

4. cēliens

Mūks Lorenco: Še ņem; ej laimīga un esi stipra šai nodomā! (Džuljeta) 123. lpp

5. cēliens

Baltazars: Jūs pats tik bāls un satraukts, jānudien, –

Tas nav uz labu. (Romeo) 143. lpp

Pariss: Man riebjas tava murgu valoda

Es tevi saņemšu kā noziedznieku (Romeo) 148. lpp

Romeo: Gan nāve atņēmusi saldo elpu,

Bet varas viņai nav pār daiļrunu. (Džuljeta) 149. lpp

Viljams Šekspīrs „Romeo un Dž

ž
žuljeta”, traģēdija 5 cēlienos, Rīga „Liesma” 1983 g.