1. cēliens
Monteki: Tik noslēpumains, sevī noslēdzies
Kā pumpurs, kuru iekšā grauž jau tārps,
Pirms maigās lapas izplaukušas raisās,
Lai saulei savu daili rādītu.
Kādēļ viņš skumst, ja vien to zināt spētu,
Mēs zāles atrastu un izārstētu. (Romeo) 18. lpp
Romeo: Ak, viņa pati dailē bagāta
Un reizē nabaga, jo dārgums šis
Ar viņas nāvi velti izgaisīs. (Džuljeta) 21. lpp
Romeo: Vislabākais līdzeklis
Man viņu atzīt daiļāku par visām.
Zem maigo dāmu melnās maskas ceram
Mēs atrast iedomāto skaistumu.
Tas, kuru aklums sitis, nevar aizmirst,
Kāds dārgums – acu gaisma zaudētā.
Tad parādi man kādu daiļāku,
Es viņas dailē atzīt mācīšos,
Ka ir par daiļumu vēl kaut kas daiļāks!
Sveiks! Aizmirst neiemācīsi man tu! (Džuljeta) 22. lpp
Kapuleti: Mans bērns vēl lielo dzīvi nepazīst,
Nav viņai vēl ne gadu četrpadsmit… (Džuljeta) 23. lpp
Aukle: Tu bērns visjaukākais, ko es auklējusi.
Vēl tavas kāzas piedzīvot, un tad
Es vairāk nevēlētos it nekā. (Džuljeta) 29. lpp
Romeo: Man lāpu dod! Es dejai nederu;
Gan esmu drūms, bet gaismu gribu rādīt. (Romeo) 32. lpp
Romeo: Ap viņu lāpas gaišāk uzliesmo!
Nakts tumsā viņas skaistums izstaro
Kā mirdzošs rubīns maura auskaros,
Kas šķiet par košu šinī pasaulē.
Starp citām dejotājām rindā garā
Šķiet viņa balta dūja vārnu barā. (Džuljeta) 38. lpp
Kapuleti: Un jāatzīst, ka visa Verona,
To teic par gudru tiklu jaunekli. (Romeo) 38. lpp
Merkucio: Es viņu izburšu! Ei, Romeo!
Āksts! Neprātīgais! Kaislais mīlētājs! (Romeo) 48.lpp
2. cēliens
Romeo: Bez tava gaišuma nakts simtkārt baisa. (Džuljeta) 55 lpp
Merkucio: Ak, bālā, cietsirdīgā meitene,
Tā viņu nomoca, līdz kļūs viņš traks. (Džuljeta) 61. lpp
3. cēliens
Romeo: Džuljeta mīlā, ai,
Tavs skaistums dara mani sievišķīgu
Un krūtīs kausē drosmes tēraudu! (Džuljeta) 86. lpp
Džuljeta: Ak, čūskas sirdēstu, ziedā apslēptā!
Vai drakons piemitis tik skaistā alā?
Visjaukākais varmāka? Velns eņģelī!
Vilks jēra ādā! Krauklis baložspalvās!
Zems radījums ar seju dievišķi!
Īsts pretstats tam, kāds īstenībā rādies:
Nolādēts svētais, godīgais netiklis! (Romeo) 93.lpp
Mūks Lorenco: Nāc ārā,Romeo, tu bailīgais!
Ir bēdas tevī iemīlējušās,
Ar nelaimi tu esi salaulāts. (Romeo) 95.lpp
Mūks Lorenco: Nost roku! Teic –
Vai esi vīrs? Pēc vīra izskaties,
Bet pinkšķ kā sievišķis un rīkojies
Kā satracināts, plēsīgs meža zvērs… (Romeo) 100. lpp
Mūks Lorenco: Tu bagātnieks, kam viss pārpilnām dots,
Par neauglību turi bagātību,
Sev, prātam, mīlai uzplaukt neļaudams.
Tavs jaukais veids ir tikai vaska tēls,
Kad esi vīrišķību zaudējis. (Romeo) 100.lpp
Kapuleti: Klaus`, vīzdegune!
Vai pateicies vai ne, vai lepojies vai ne,
Bet ceturtdien tu sapos savu stāvu,
Lai ietu Pēterbaznīcā ar Parisu,
Vai valgā es turp tevi aizvilkšu!
Prom, sprāgoņa, prom, bālvaidze, vai dzirdi!
Tu palaidne! (Džuljeta) 110. lpp
4. cēliens
Mūks Lorenco: Še ņem; ej laimīga un esi stipra šai nodomā! (Džuljeta) 123. lpp
5. cēliens
Baltazars: Jūs pats tik bāls un satraukts, jānudien, –
Tas nav uz labu. (Romeo) 143. lpp
Pariss: Man riebjas tava murgu valoda
Es tevi saņemšu kā noziedznieku (Romeo) 148. lpp
Romeo: Gan nāve atņēmusi saldo elpu,
Bet varas viņai nav pār daiļrunu. (Džuljeta) 149. lpp
Viljams Šekspīrs „Romeo un Džuljeta”, traģēdija 5 cēlienos, Rīga „Liesma” 1983 g.