Civiltiesību jēdziens. Privāttiesību jēdziens.
Civiltiesības ir viena no privāttiesību nozarēm. Civiltiesības ir tiesību normu kopums, kas regulē mantiskās attiecības, kā arī ar tām saistītās nemantiskās attiecības un likumos paredzētajos gadījumos arī citas personiskās nemantiskās attiecības. Mantiskās attiecības rodas un pastāv sakarā ar materiālo labumu piederību, apgrozību un lietošanu. Personiskās nemantiskās attiecības rodas un pastāv sakarā ar nemantiskiem labumiem. Personiskās nemantiskās attiecības: 1) tās, kas ir saistītas mantiskām attiecībām – attiecības, kuru pamatā ir materiālais labums, kas pieder konkrētai personai, un šai personai ir iespēja saņemt atlīdzību par šī labuma izmantošanu; 2) tās, kas nav saistītas ar mantiskām attiecībām – attiecības, kuru pamatā ir nemantiskie labumi, kas pieder konkrētai personai un nav atsavināmi (tiesības uz brīvību, tiesības uz sievietes goda aizsardzību).
Civiltiesības ir privāto tiesību nozare – subjekts savā izvēlē ir brīva persona. Privātās tiesības ir abpusēja vienošanās (ir atļauts viss, kas nav aizliegts). Privāto tiesību galvenie principi ir: 1) personas neatkarība, autonomija; 2) privātīpašuma neaizskaramība; 3) līguma brīvība.
Civiltiesību subjekti.
Civiltiesību subjekts var būt, ikviens, kuram ir vai var būt tiesības, neatkarīgi no tā vai viņš šīs tiesības izlieto vai nē. Tiesību subjekts var būt kā fiziska persona (cilvēks), tā arī juridiska persona (arī mantojums). Juridiska persona ir sociāls veidojumi, kuri var patstāvīgi uzstāties tiesiskās attiecībās (uzņemties pienākumus, realizēt tiesības).
Tiesību subjektu raksturo tiesībspēja un rīcībspēja.
Tiesībspēja – spēja būt apveltītam ar civilām tiesībām un pienākumiem. Tā ir katram, bet ne vienādā apmērā. To iegūst no dzimšanas, zināmas tiesības bauda arī vēl nedzimis bērns. Tiesībspēja ir atkarīga no dažādām īpašībām. Fiziskās personas tiesībspēja izbeidzas ar nāves brīdi.
Rīcībspēja – personas pašas spēja ar savu darbību rast un realizēt savas tiesības un pienākumus. Rīcībspēja ir spēja rīkoties ar savām tiesībām. Ne visām personām, kurām ir tiesībspēja, ir arī rīcībspēja.
Fiziskas personas, tiesībspēja un rīcībspēja.
Lai persona varētu darboties civiltiesiskās attiecībās tai ir jāpiemīt gan tiesībspējai, gan rīcībspējai.
Tiesībspēja – spēja būt apveltītam ar civilām tiesībām un pienākumiem. Tā ir katram, bet ne vienādā apmērā. To iegūst no dzimšanas, zināmas tiesības bauda arī vēl nedzimis bērns. Dzimšanas brīdis ir jāreģistrē civilstāvokļu aktu reģistrā. Tiesībspēja ir atkarīga no dažādām īpašībām (vecuma, dzimuma, veselības, radniecības, valsts piederības, kā arī ar tiesas spriedumu ierobežota tiesībspēja). Fiziskās personas tiesībspēja izbeidzas ar nāves brīdi.
Rīcībspēja – personas pašas spēja ar savu darbību rast un realizēt savas tiesības un pienākumus. Rīcībspēja ir spēja rīkoties ar savām tiesībām. Ne visām personām, kurām ir tiesībspēja, ir arī rīcībspēja (bērniem, garā vājiem). Rīcības spējas trūkst nepilngadīgiem, personām, kas atrodas aizgādnībā izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, un garā slimiem. Daļēja rīcībspēja var būt no 15 gadu vecuma. Pilnā apjomā rīcībspēja personai iestājas ar pilngadības sasniegšanu (18 g.). Personas, kam trūkst rīcības spējas, pārstāv tiesiskos darījumos viņu vecāki, aizbildņi vai aizgādņi.
Juridiskas personas, būtība, pazīmes.
Juridiska persona ir sociāls veidojumi, kuri var patstāvīgi uzstāties tiesiskās attiecībās (uzņemties pienākumus, realizēt tiesības). Par juridisko personu atzīstamas valsts, pašvaldības, personu apvienības, nodibinājumi un lietu kopības (CL 1407.p.). Juridiskā persona tiek dibināta noteiktiem mērķiem, saistītiem ar mantiskajām attiecībām. Juridisko personu raksturo 4 pazīmes:
1) organizatoriska vienība, kas paredzēta statūtos, nolikumā;
2) paredzēta mantas nošķirtība;
3) spēja savā vārdā uzstāties civiltiesiskās attiecībās, tā realizējama ar pārstāvja starpniecību;
4) spēja pastāvīgi uzņemties civiltiesiskos pienākumus.
Juridiskās personas tiesībspēja rodas no tās reģistrācijas brīža noteiktā valsts reģistrā, vai ar kompetentās iestādes pieņemtu lēmumu par juridiskas personas izveidošanu. Juridiskās personas tiesībspēju un rīcībspēju realizē pēc valdes atrašanās vietas (adreses) (CL 8.p.). Juridiskās personas rīcībspēju realizē valde, padome (CL 1410.p.). Juridiskās personas tiesībspēja var izbeigties ar likvidāciju – šī juridiskā persona vairs nepastāv, tiek dzēsti visi pienākumi un saistības, vai reorganizāciju – uzņēmējdarbības vai īpašumformas maiņa, īpašnieka maiņa, uzņēmuma sadalīšana vai apvienošana, u.c.