Darba tiesības, komerctiesības

Darba tiesības, komerctiesības

Darba Likums (DL) Saeimā pieņemts 20.06.2001. Spēkā no 01.06.2002. DL ir izstrādātas ratificēto konvenciju un ES direktīvu darba tiesību jomā minimālās prasības. DL 1.p. noteikts, ka Latvijā darba tiesiskās attiecības regulē ne tikai republikas norm. akti, bet arī Latvijas saistošās starptautisko tiesību normas. “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”, “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums”, “Darba strīdu likums”.

DL pārejos noteikumos noteikts, ka ar tā spēkā stāšanas 01.06.2002 spēku zaudējis likums “Par darba koplīgumiem”, bet dažiem pantiem noteikts cits spēkā stāšanās te

e
ermiņš vai precizēti to piemērošanas noteikumi.

Darba tiesības ir tiesību nozare, kuras normas regulē darba devēju un darbinieku darba attiecības, un ar darba attiecībām tieši saistītas attiecības.

Darba dev. un darbinieku savsarpējās tiesiskās attiecības dibināmas uz darba līguma pamata un darba likums, citi norm. akti, kas regulē darba ties. attiecības, ir saistoši gan darbiniekiem, gan visiem darba devējiem, neatkarīgi no to tiesiskā statusa (2.p)

Speciālie likumi – “par arodbiedrībām” “darba dev. org-ju un to apvienību likums” “valsts darba inspekcījas likums”.

Saskaņā ar DL darba tiesiskās at
t
ttiecības regulē LR Satversme, Latvijai saistošās starptautisko ties. normas, DL un citi n.a.

Pamatprincipi saskaņā ar DL:

1.Darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība

2.Vienlīdzīgu tiesību princips

3.Tiesības apvienoties organizācijās

4.Nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegums

5.Soc. nodrošinājuma garantijas vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos gadījumos

Darba tiesību saistība ar ci
i
itām tiesību nozarēm.

Starpt. darba ties. Gadījumā, ja starpt-kā līgumā, ko apstiprinājusi Saeima, ir paredzēti citādi noteikumi nekā Dlikumā, piemērojami starp-kā līguma noteikumi.

Civillikums darba tiesībās ir piemērojams kā vispārējo tiesību avots, bet DL kā speciālās darba tiesību normas Likums uzsver darba tiesību saistību ar civiltiesībām, piem., arī jautājumā par darbinirka civiltiesisko atbildību, nosakot kopparādnieku solidāro atbildību par darba devējam nodarītajiem zaudējumiem.

Civilprocesuālā kārtība

Administ. ties. Virkne pantu paredz atbildību par darbu, darba līguma noslegšanas regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu citās jomās saistībā ar darba attiecībām,piem., par valsts valodas nelietošanu profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā.

Sodu izpildes tiesībās-Latvijas Sodu izpildes kodess, regulējot ar brīvības atņemšanu notiesāto personu darbu, ievēro darba likumdošanas vispārējos noteikumus.

Krimināltiesībās – par darba pienākumu nolaidīgu pildīšanu. Arī kriminālsodi ir saistībā ar darba tiesiskām attiecībām.

Dienesti, ka
a
as Latvijā realizē iedzīvotāju darba iekārtošanu:

1.Jurid. personas, kuras saņēmušas Nodarbinātības valsts aģentūras izsniegtu licenci.

2.Nodarbinātības valsts aģentūra.

3.Darba dēvēju uzdevumi (katram jānodarbina 3-10 cilvēki), pienākums sadarboties ar NVD.

4.Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra

Bezdarbinieka pabalsti – par apdrosināšanu bezdarba gadījumam” (stažs 1 gads, sociemaksas pedējie 9 mēn.) stipend–25Ls, transp., īres kompensācija 1Ls dienā.

NA hierarhija (attiecināma arī uz darba tiesību avotiem)

1.Satversme

2.Likumi, MK noteikumi ar likuma spēku

3.MK noteikumi

4.Pašvaldību saistošie noteik.

Pašvaldību kompetence

Bezdarbinieku un darba meklētāju atbalsta likums noteic, ka pašvaldībām nodarbinātības jomā ir pienākums:

1.Izstrādāt nodarbinātības plānu atiiecīgajai teritorijai

2.Bezdarba samazin. preventīvo pasākumu īs
s
stenošana

3.Paredzēt bezdarbinieku iesaistīšanu projektos, kuri tiek finansēti no valsts vai starpt. organizāciju līdzekļiem.

Darba meklētājs – persona, kas zaudējusi bezdarbnieka statusu, kura neatbilst BID statusam, kurai uzteikts darba līgums (nav pabalstu, kursu)

Bezdarbinieku un dar. meklētāju atbalsta likums “par apdroš. bezdarba gadījumam”.

Darba koplīgums

Strādājošo tiesības uz darba koplīgumu nostiprinātas pamatlikumā – Satversmē (108.p). Jaunajā DarbaLikumā vairāk kā 30 pantos ir norāde uz darba koplīgumu kā darba tiesisko attiecību regulētāju.

Norādi uz darba koplīgumu satur virkne citu likumu :”par arodbiedrībām””par uzņēmējdarbību”u.c.

Darba koplīgums ir vienošanās, ko likumā noteiktā kārtība slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodb-bā.

Ģenerālvienošanos slēdz darba devējs vai to grupa. Darba dev. org-ja vai to apvienība ar darbinieku arodbiedrību vai apvienību, ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstīgs pilnvarojums vai tas paredzēts statūtos.

Vispārējie notikumi par darba koplīg.

1.Dar. koplīgums kā darba tiesisko attiecību regulētājs noteikts DL 1.pantā aiz satversmes, citiem norm.aktiem, kas norāda tā svarīgumu.

2.Darbinieku tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība; nav spēkā d.koplīguma noteikumi, kas pretēji norm.aktiem pasliktina darbin. tiesisko stāvokli.

3.d.koplīguma noteikumi attiecas gan uz darba devēju,gan darbin. uz koplīguma puses bez īpašas norunas, lai tas ievērotu un pildītu

4.D.koplīgum slēdzams rakstveidā.

Darba koplīguma projekta izstrādāšanai līgumslēdzējas puses:

1.Rīko sarunas 2.var pieaicināt speciālistus 3.uz paritātes pamatiem var izveidot darba grupas no pušu pilnvarotiem pārstāvjiem 4.ir tiesības darboties patstāvīgi

Likumā ir noteikts darba devēja pienākums pēc otras līgumslēdzējas puses pieprasījuma sniegt koplīguma sagatavošanai nepieciešamo informāciju, vienlaikus nosakot informācijas saņēmēju pienākumu nodrošināt komercnoslēpumu saglabašanu.

Nozarē vai teritorijā noslēgtas ģenerālvienošanās spēkā esamībai nav nepieciešama tās apstiprināšana.

Darba līgums

Tātad darba līgums pieder pie Civiltiesiskajiem līgumiem. Atbilstīgi Civillikuma 2178.p.

“ar d.līgumu viena puse apņemas strādāt otrai pusei par atlīdzību”, bet jāievēro arī CL 2179.p. piezīme un pārējie apakšnodaļas noteikumi, kas uz visiem d.līgumiem attiecas tiktāl, ciktāl darba likumā reglamentētas darba attiecības, nav noteikts citādi.

Darba attiecības regulējošās normas un pamatnoteikumi noteic, ka darba līgumam Civillikuma noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl šajā likumā un citos norm.aktos, kas regulē darba tiesiskās attiecības, nav noteikts citādi.

Tiesisks mērķis – zināma darba veikšana par noteiktu atlīdzību. Civillikumā kā legāls kritērijs darba līguma norobežošanai no uzņēmuma (tajā skaitā arī no pārvadājuma, no graudniecības) līguma atzīta atšķirība starp darbinieka saistības mērķi (tas ir darbs vispār) un uzņēmēja (pārvadātāja, graudnieka) saistības mērķi – noteikta darba galarezultātu.

Dar.līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba dev. ir vienojušies par veicamo darbu, darba samaksu, darbinieku turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.

Līgumslēgšanas brīvprātības princips

Divpusējs līgums – darba līgums

Jēdzieni:bērns, pusaudzis, persona, kura ir jaunāka par 18 gadiem.

Darba likuma pantos ir īpaši noteikumi dažām citām darbinieku kategorijām, kā līgumslēdzēju pusēm,piem., bezdarbiniekiem, kapitālsabiedrību izpildinstitūciju locekļiem.

Pieņemšana darbā valsts iestādēs noteikta valsts civildienesta likumā, kas paredz konkursu uz ierēdņu vietām.

Ārvalstniekus un bezvalstniekus, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, drīksts nodarbināt tikai tad, ja viņi ir saņemuši darba atļauju norm.aktos noteiktajā kārtībā.

Darba devējs – fiz. vai jur. persona, kas nodarbina vismaz 1 darbinieku.

Sagatavojot darba līgumu, jāuzrada personu apliecinošu dokumenti – pase vai dzimšanas apliecība, ja nav sasniegts 16 gadu vecums kā arī ir pienākums iesniegt citus dokumentus norm.aktos paredzētajos gadījumos.

D.devējs var pieprasīt slēdzienu par veselības stāvokli. Vienīgais ierobežojums ir segt veselības pārbaudes izdevumus.

Darba līguma izbeigšana

1.Darbinieka uzteikums

2.D.devēja uzteikums

3.Darbinieku skaita samazināšana

4.Kolektīvā atlaišana

Citi darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamati:

1.Laika uz kādu noslēgts d.līgums noteicējums

2.Darbiniekā un d.devēja vienošanās

3.trešo personu pieprasījums, d.devēja nāve.

Saisinātu termiņu pieļaujamība d.devēja uzteikumam

Iespēja piešķirt darbiniekiem laiku jauna darba meklēšanai, pēc darba likuma uzteikuma.

Atlaišanas pabalsta apmēra noteikšana.

Likuma nostiprināts d.devēja pienākums paziņot d.līguma uzteikuma pamatojumu.

Darba devēja uzteikums

D.līguma uzteikums pēc d.devēja iniciatīvas atļauts rakstveidā un vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu Darba likuma 101.p. 1.daļa noteiktos gadījumos:

1.darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis d.līguma vai noteikto darba kārtību.

2.darb. rīkojies prettiesiski

3.Rīkojas pretēji labiem tikumiem

4.Darb., veicot darbu, ir alkohola u.c. reibuma stāvoklī

5.darb. nespēj veikt darbu veselības stāv. deļ.

LR Tiesu sistēma

Tiesu darbības principi:

Koleģialitāte;patiesīgums;Likumība;Tiesu neatkarība;Nepārtrauktības pr; nevainīguma prezumpcija;Motivācijas pr; Objektīvās izmeklēšanas pr; procesuālā ekonomija; tiesības pārsūdzēt lēmumus; Pušu līdzdalība; sacīkstes pr; Atklātums; Aizstāvības pr; Tiesnešu profesion.

Latvijā kā katrā demokr.valstī līdzās lik-nas varai un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara.

Tiesu sistēmu Latvijā veido: rajonu( pilsētas) tiesa, apgabaltiesa, augstākā tiesa, satversmes tiesa.

Tiesu varu regulē sekojošie likumi: satversme, lik. „Par tiesu varu”, civilprocesuālie ,kriminālprocesuālie un administratīvi procesuālie likumi, lik. „Par bijušas Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu un personu sadarbības .”

-Apgab-sas zemesgrāmatu nodaļu darbību regulē lik. ”Par tiesu varu”un citi lik., kas nosaka nekustamo īpašumu ierakstīšanu un ar tiesu saistīto tiesību nostiprināšanu zem.gr-ās;

-Satversmes tiesas darbību regulē-Satversmes tiesas lik.

Posms- ir tiesu sist. uzbūves jēdziens, ar kuru tiek noteikta konkr. tiesas vieta tiesu sist.-ā saistībā ar tās darbību noteikt.ter-jā.

Instance-ir tiesvedības jēdz., ar kuru tiek not. tiesvedības raksturs, tiesas darbības paveids, izejot no dot. instancē izskatāma lietu izlemšanas mērķiem.

LR darbojas 3 instanču tiesas: pirmās ins.t-a, apelācijas ins.t-a, kasācijas ins.t-a.

Pirmā ins.- nozīmē lietu izskatīt pēc būtības. Tiek analizēti pieradījumi un noskaidroti visi lietas noz.-ie fakti. Piedalās visas lietā ieinteresētās personas. Lielāko daļu lietu pirm.ins. izsakata rajonu( pilsētas) tiesa.

Lietas tiesnesis skata vienpersoniski vai koleģiāli-tiesnesis+2 piesēdētāji.

Otrā ins. ir apelācijas inst. Apelācijas jēga ir novērst iespējamas tiesu kļūdas, izskatīt lietas fakt. un jurid. iemeslus atkārtoti pēc būtības augstākā tiesu inst-ē.

Papildus garants, ka lietu spriedums būs pamatots, taisnīgs un likumīgs.

Apgabaltiesas un Augstākās tiesas palātas. Termiņš 10 dienas pēc pilna tiesas nolēmuma(KPL), 20 dienas (CPL).

Trešā ins.- kasācija. Tiesas spriedumu un lēmumu pārsūdzēšana, likumīgā spēkā vēl nestājušas spriedumu vai lēmumu likumības un pamatotības pārbaude augstākas inst. tiesā. Likumā ir noteikti iemesli pārsūdzības izskatīšanai kasācijas kārtībā. Pierādījumus no jauna neizvērtē. Termiņš-10 dienas (KPL), 30 dienas (CPL)Rajona (pilsētas) tiesa- tiek izveidota atbilstoši LR adm. teritor. Iedalījumam, bet Rīgas pilsētā atbilstoši Rīgas pilsētas iedalījumam tiesu rajonos.(29.p.)Sastāvs: tiesas priekšs-js, tiesneši, adm.tiesneši, var būt priekš-ja vietnieki. Tiesnešu skaitu katrā tiesā nosaka Saeima pēc Tieslietu ministra priekšlikuma.

Civillietas un adm. Lietas izskata tiesnesis vienpersoniski. Krimināllietas izskata vienpersoniski, izņemot lietas par sevišķi smagu noziegumu, ja to pieprasa prokurors, apsūdzētājs vai aizstāvis( tiesnesis+2 piesēdētāji). Tiesnesis var noteikt lietas koleģiālu izskatīšanu, ja lieta ir sievišķi sarežģīta.

Apgabaltiesas sastāvs pirmās instances tiesas sēdēs: apgabaltiesu tiesas kolēģija- apgab-sas tiesnesis +2 piesēdētāji.

Apgabaltiesas sastāvs apelācijas instances tiesas sēdē: lietas izskata koleģiāli trīs apgab-sas tiesnešu sastāvā.

Augstāka tiesa- augstāka tiesu varas instance LR. Tajā ietilpst: 1) senāts, 2) 2 tiesu palātas: Civillietu tiesu palāta+ krimināllietu tiesu palāta, 3) visi Augst.tiesas tiesneši veido plēnumu (43.p.)

Pēc Augst.tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma Saeima nosaka AT tiesnešu skaitu, tiesnešu sk. Senātā un tiesu palātās.

Senāta un tiesu palātas sastāvu apstiprina un Senāta departamentu un tiesu palāta priekšs. ievēlē Augst. Tiesas plēnums( 44.p.)

Tiesu palātas sastāvā ir palātas priekšs.un šis palātas Augst.tiesas tiesneši ( 45.p.)

Tiesu palāta ir apelācijas instance lietās, kuras tiek izskatītas apgabaltiesās kā pirmās instances tiesā.

Senāts, kur senatori pieņem lēmumus par valsts kontroles lēmumiem.

Plēnums ir AT, tiesu palātu tiesnešu un Senāta tiesnešu kopsapulce(49.p.) Plēnums apspriež aktuālus tiesību normu interpretācijas jaut., izveido tiesu palātas un Senāta departamentus, dod atzinumu par to, vai ir pamatots AT priekšsēdētāja atcelšanai vai ģenerālprokurora atlaišanai no amata.

Satversmes tiesa- lik.not. kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas. Ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas.

Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu( par 1.,2.,3., un 6.punktā minēto) ir: 1) valsts prezidentam ( arī par 4.,5 p.); 2) Saeimai(arī par 4.,5 p.); 3) ne mazāk kā 20 Saeimas deputātiem(arī par 4.,5 p.); 4) MK (arī par 4.,5 p.);5) ģenerālprokuroram; 6) valsts kontroles padomei; 7) pašvaldības domei(padomei); 8) Valsts cilvēktiesību birojam; 9) tiesai, izskatot civillietu, krimināllietu vai adm.lietu; 10) zemesgrāmatu nodaļas tiesnešu, veicot nekust. īpašuma ierakstīšanu vai ar to saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;11) personai Satversmē noteikto pamattiesību aizskaruma gadījumā, 6 mēn. pēc pēdējas institūcijas noradījuma.

Šķīrējtiesa- pastāvīgās un atsevišķa strīda izskatīšanai, nav piederīga tiesu varai. LR nav likuma par šķīrējtiesām. CPL regulē tikai vispārīgos jaut. Tas darbību regulē spec. nolikums. Tā nav tiesu sistēmas sastāvdaļa un tā neīsteno tiesu varu valstī. Tā ir sabiedrības jurisdikcijas iestāde.

Arī bāriņtiesas un pagasttiesas neietilpst LR tiesu sistēmā. Bāriņtiesai ir aizbildnības un aizgādnības fu-jas.

Pilsētās, kurās nav zvērināta notāra, bāriņtiesa pilda arī pagasttiesas funkcijas

Eiropas Kopienu Tiesa (EKT)

( Luksemburgā)

EKT tika izveidota 1952 g. ar Parīzu līgumu( par Eiropas ogļu un tēraudu kopienas dibināšanu).Tiesas pienākums ir nodrošināt, lai ES tiesību akti visas dalībvalstīs tiktu interpretēti un piemēroti vienādi. Tiesa ir pilnvarota risināt jur.strrīdus starp dalībvalstīm, ES iestādēm, uzņ. un privātpersonām.

EKT struktūra- EKT sastāvā ir 1 tiesnesis no katras dalībvalsts(25) un 8 ģenerāladvokāti. Katra valsts izraujas savu tiesneša kandidātu „ no personām, kuru neatkarība nav apšaubāma, un kuras atbilst prasībām attiecībā uz tiesneša augst.amatiem savās valstīs vai kas ir juristi ar atzītu kompetenci.” . Latvijas pārstāvis Egils Levits, saskaņā ar izlasi, pienākumus pilda no 2004.g.01.05-2006.g.06.10.

EKT jurisdikcija. Dibināšanas līguma pārkāpumi. ES institūciju tiesību aktu anulēšana. Par bezdarbību. Apelācijas sūdzības. Prejudiciālie nolēmumi.

EKT darbības noteikumi, tos nosaka EKT Reglaments. EKT izskata lietas palātu sēdēs vai plēnumā. Izskatot lietu palātā, tiesas sastāvs no 3 vai 5 tiesnešu. Virspalātā, kas sastāv no 13 tiesnešiem( kvorums 9 tiesneši), lietas skata pēc dalībvalsts vai EK iegādes lūguma. Plēnumā, kas sastāv no visiem tiesnešiem( kvorums 15 tiesn.) skata tikai īpaši nozīmīgas lietas.

Eiropas Cilvēktiesu Tiesa( ECT)

Reģionāla cilvēktiesību aizsardzības institūcija. Tiesa izskata sūdzības par iesniegtajiem cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un tās protokolu pārkāpumiem, kā arī sniedz atzinumu par Konvencijas vai tas protokolu interpretāciju. 43 tiesneši( Eiropas Padomes dalībvalstu skaits). Ievēl Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja uz 6 gadiem, pusei tiesnešu pilnvaras beidzas pēc 3 gadiem. Jebkura dalībvalsts vai persona tieši griežas tiesā, ja uzskata, kā ir pārkāptas Konvencija minētās tiesības. Process balstās uz sacīkstes un atklātuma principiem. Oficiālas valodas-angļu un franču ( iesniegumus var iesniegt ikvienā no dalībvalstu valodām). Palātas lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu. Spriedums kļūst gaļīgs, kad beidzas 3 mēn. termiņš un puses nav paziņojušas, kad tās grib lietu nodot Lielajai palātai .

Spriedumu izpildi kontrolē Eiropas Padomes Ministru komiteja. Konsultatīvie atzinusi-pēc Ministru komitejas lūguma tiesa ( Lielā palāta).

Procesuālie principi

Kriminālprocesuālie pr.

1. Pienākums ierosināt KL un atklāt noziedzīgu nodar.. Tiesai, prokuroram savas kompetences rob. Katru reizi jāierosina KL, pielietojot visus lik.paredzētos līdz., lai noskaidrotu nodar.notikumu un pers, kas vainīgas – sodītu.

2. apsūdz.celšana pieļaujama vienīgi uz lik.pamata un lik.not.kārtībā.

3. KL nevar ierosināt, bet ierosin.lieta ir jāizbeidz:

a)ja nav noticis noziedz.nodar.

b)ja nav noziedz.nodar.sastāva

3)ja iestājies noilgums.

4. Nevainīguma prezumpcija – nevienu nevar atzīt par vainīgu, kamēr viņa vaina nav pierādīta lik.not.kārtībā ar tiesas spriedumu.

Civilprocesa principi

*pušu līdztiesība

*vienlīdzīgas procesuālās ties.

*vienlīdz.ties.uz aizsardzību

Tiesvedība darba strīdos

Darba strīdus iedala:

*Kolektīvos ties.strīdos

*kolektīvos interešu stīdos

*individuālos tiesību strīdos.

1.3. piemēro DL un Civilpr.lik , ciktāl Darba strīdu lik.nav noteikts citādi.

Tieši tiesā (nevēršoties strīdus komisijā) izšķir individ.ties.str. par *d.d. uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, kā arī atjaunošanu darbā;

*pēc d.d. pieteikuma, ja darbin. ardodbiedr. nepiekrīt ar darbin.arodbiedr.biedru noslēgta darba līg.uzteikumam;

*par savlaicīgi neizmaks.darba samaksas piedziņu;

*par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu;

*pēc darbin.vai d.d., ja uzņ.nav darba strīdu komisijas;

*pēc darbin.vai d.d.pieteikuma, ja d.līg.pieprasa izbeigt 3.pers.

Individuālais ties.str. nav izšķirams šķīrējtiesā.

Kolektīvs interešu strīds (KIS)

KIS ir tādas domstarpības starp darbin. Un d.d., kuras rodas saistībā ar kolektīvu pārrunu procesi, nosakot jaunus d.apst. un nodarbināt.not.

Ja KIS izšķiršanai darbin. Kā galējo līdzekli izmanot streiku, d.d.ir ties.uz atbildes ricībusavu ekon.interešu aizsardzībai – uz lokautu(atteikšanās nodarbināt un izmanot darba samaksu)

Satversmes tiesas principi

ST navr pārsūdzēt vispārējās jurisdikcijas tiesu – raj.tiesu, apgabalt.,vai AT spriedumu vai citus nolēmumus.

ST nav tiesīga lemt par to, vai CL, KL vai AL izskatīta pareizā proces.kārtība, vai vispārējāsjurisdikc.tiesa pareizi piemērojusi lik. vai citu NA, vai notiesātā pers.vainīga nozieg.izdarīšanā utt.

Konstituc.sūdzību(pieteikumu) ST var iesniegt 6mēn laikā pēc pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās.

Jāņem vērā, ka:

ST lik.19.2 panta 1.d.nosaka – konstituc.sūdz.ST var iesniegt ikviena pers., kura uzskata, ka tai Satversmē not.pamatties. aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstākā spēka TN.