Darbaspēka tirgus
Sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 1. ceturksnī bija Ls 165.16 (pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu – 5.3%). Bruto darba samaksas pieaugums bija lielāks nekā gada inflācija, tāpēc reālā bruto darba samaksa salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 4.1%. Nominālā neto darba samaksa 1. ceturksnī bija Ls 119.14 (par 4.9% vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā), bet reālā neto darba samaksa pieauga par 3.7%, liecinot par reālās pirktspējas palielināšanos.
Tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa 1. ceturksnī bija Ls 150.20, bet vidējā neto darba samaksa – Ls 108.90. Darba samaksa tautsaimniecībā nodarbinātajiem joprojām bija zemāka nekā sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, tomēr atšķirībā no iepriekšējiem gadiem darba samaksas pieauguma temps bija straujāks nekā sabiedriskajā sektorā strādājošajiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tautsaimniecībā nodarbināto nominālā bruto darba samaksa pieauga par 6.0% un nominālā neto darba samaksa – par 5.6%. Savukārt reālā bruto un reālā neto darba samaksa palielinājās attiecīgi par 4.8% un 4.4%.
Lielākā mēneša vidējā bruto darba samaksa tautsaimniecībā nodarbinātajiem 1. ceturksnī bija finanšu starpniecībā (Ls 397.26), elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē (Ls 211.07), transportā, glabāšanā un sakaros (Ls 199.46, t.sk. ūdens transportā Ls 263.27 un gaisa transportā Ls 423.05), kā arī valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā (Ls 188.72). Zemākā mēneša vidējā bruto darba samaksa bija viesnīcu un restorānu nozarē (Ls 93.81), tirdzniecībā (Ls 112.74) un lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā (Ls 113.27). Apstrādes rūpniecībā, kur nodarbināts lielākais strādājošo skaits, mēneša vidējā bruto darba samaksa (Ls 141.45) bija zemāka par vidējo līmeni tautsaimniecībā.
Reālā bruto darba samaksa 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās visās nozarēs. Darba samaksa izglītībā palielinājās par 12.0%, sabiedriskajā ēdināšanā – par 10.5%, bet finanšu starpniecībā – par 9.8%.
1. ceturksnī izmaksāto vecuma pensiju vidējais lielums reālajā izteiksmē salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 2.2%.
Bezdarba līmenis 1. ceturksnī nedaudz pieauga (martā – 8.1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita; par 0.3 procentu punktiem vairāk nekā 2000. gada decembrī). Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto bezdarbnieku skaits 1. ceturkšņa beigās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošā perioda beigām samazinājās par 10.9%, bet darba tirgus noslodzes koeficients nemainījās.