Dejas.

Standartdejas

LĒNAIS VALSIS

19. gs. Sākumā Anglijā sāka dejot lēno jeb Angļu valsi. Lielai sabiedrības daļai šķita nepieņemami un netikumīgi, ka vīrietis dejo ar sievieti pārī, uzlicis roku uz viņas vidukļa (satvērienā). Taču karalienes Viktorijas aizraušanās ar sarīkojumu dejām un īpašā mīlestība uz lēno valsi palīdzēja šo deju ne vien pasargāt, bet arī pilnveidot. Lēnā valša stils un pamatsoļi kļuva par pamatu visām pārējām sarīkojumu dejām.

TANGO

Kad 1910.gadā no aizokeāna Eiropu sasniedza tango, to dejoja tikai sievietes – ar kastaņetēm. Vēlāk, saglabājot vienīgi tikai tango ri

i
itmu, to sāka dejot kā pāru deju. Tango dzimtene ir Andalūzija (Spānija), taču mūsdienu tango apdare radusies divdesmitajos gados Anglijā. Vispirms šī deja iekaroja pēc kara modes jaunumu kāro Parīzi. Pēc tam, divu gadu laikā, tā izplatījās no Londonas līdz Romai un Pēterburgai. Tango dejoja pat Vatikānā. Tas šo – iesākumā nicināto un pat aizliegto – deju padarīja par atzītu un cienījamu.

VĪNES VALSIS

Pēc viduslaiku galma pastaigas dejām 18. gs. Beigās Austrijā izplatījās dejas forma, kad pāri, griežoties paši ap sevi, veidoja apli ar iedomātu vi
i
iduspunktu centrā. Tas bija valša sākums. Valsis strauji kļuva par modes deju visā Eiropā, taču tā īstais uzvaras gājiens sākās laikā, kad tika radīta mūzika, kas šo deju padarīja neatvairāmu – 447 muzikāli izcili J. Štrausa valši. Tādējādi, pošot šo deju tālajā ce
e
eļā, Vīne tai deva savu vārdu, un tā kļuva par visātrāko Eiropas deju. Sākotnēji vīnes valsi arī dēvēja – ātrais valsis.

LĒNAIS FOKSTROTS

Lēnais fokstrots ir tipiski angliska deja, kas ritma ziņā tiek uzskatīta par grūtāko Eiropas deju. Šī deja nesakņojas folklorā. Fokstrota ideja pieder Amerikai. Kad lēno fokstrotu sāka dejot Ņujorkā, tā dejotājos un skatītājos izsauca lielu sajūsmu un nebijušu atsaucību. Deju pasaules elite drīz vien sāka apgūt šīs dejas neparasto stlu un kustību.

KVIKSTEPS

Kvikstepa, tāpat kā fokstrota dzimtene ir Amerika. Sākumā kvikstepu dejoja lēnā tempā, vēlāk tās izpildījumu Amerikā ietekmēja džeza un bīta mūzika. Tad nāca čarlstona laikmets, kad deju grīdas pārvērtās par milzīgu roku un kāju kustību jūkli. Šīs kaislības pierima, kvikstepam atbrīvojoties no čarlstona žanra, savienojot to ar citām, vienkāršākām fi
i
igūrām, un jaunu, dzīvespriecīgu un rotaļīgu mūziku. No 1914. gada kviksteps nokļuva Anglijā. Vēl pēc desmit gadiem šī deja parādījās Eiropas deju zālēs kā Eiropas sarīkojumu deja.

Latīņamerikas dejas

SAMBA

Samba ir deja ar asu ritmu. Tā radusies Brazīlijas nēģeru ciltīs, kur tā no reliģiskas rituāldejas pārveidojās par brazīliešu nacionālo deju. Pirmo reizi Rietumos samba parādījās pateicoties Riodežaneiro karnevālām. Šie “Sambas karnevāli” Riodežaneiro notiek līdz pat mūsu dienām. Eiropas deju turnīros samba tiek dejota ar lielu variāciju skaitu. Brazīlijā pastāv “ Sambas skolas”, kurās deja tiek pi
i
ilnveidota un tā no dejotājiem prasa lielu meistarību.

ČA-ČA-ČA

Ča-ča-ča Eiropā sāka dejot 1953.gadā. Tā ir visjaunākā Latīņamerikas deju grupā. Šīs dejas priekštece ir mambo. Ča-ča-ča raksturīgas abu partneru sinhronas kustības, kas tiek dejotas džeza, disko un bīta ritmos. Mūziķi – aranžētāji ča-ča-ča ritmā cenšas pārveidot daudzas populāras melodijas, tādējādi par šo deju radot vēl lielāku interesi.

RUMBA

Rumbas uzplaukuma galvenā vieta ir Kuba. Tomēr tās parādīšanās saistās ar 16.gs., kad no Āfrikas uz Kubu tika sūtīti nēģeru vergi. Rumba ir āfrikāņu folkloristiskā deja. Savā sākotnējā formā šī deja radīja sašutumu baltajos cilvēkos, bet tās sinkopētais ritms piesaistīja mūziķus. Rumba ir Latīņamerikas deju un mūzikas dvēsele, tās izpildījums saistās ar graciozām kustībām, kur partnere var demonstrēt savu pievilcību un eleganci, savukārt partneris – viņu izcelt.

PASSODOBLE

Passodoble radusies Spānijā. Dejā atainotas aizraujošas un krāsainas vēršu cīņu ainas, kurās partnerim ir toreodora, bet partnerei apmetņa loma. Deju izteiksmīgāku padara mūzikas marša ritms. Passodoble kā turnīra deja attīstījās Francijā, tāpēc arī dažām figūrām ir franču nosaukumi.

DŽAIVS

Šo deju Eiropā ieviesa 1940.gadā amerikāņu zaldāti. Savos pirmsākumos tā bija bugi – bugi, uz kuras pamata Anglijā izveidojās konkursa deja – džaivs. Deja ir ļoti dzīvespriecīga, rotaļīga, viegla. Tās ritms liecina arī par āfrikāņu deju ietekmi. Džaivam radniecīgs ir šobrīd atkal tik populārais sportiskais rokenrols. Kā konkursa deju džaivu sāka izpildīt tikai septiņdesmitajos gados. Džaivu var dejot mazā telpā, pārpildītās deju zālēs, tāpēc tā ir tik iecienīta.

Leave a Comment