Desmit Dieva baušļi
Un Dieva sacīja visus šos vārdus teikdams:
„Es esmu tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no klaušu nama. Tev nebūs citus Dievus turēt manā priekša’
Netaisi sev tēlus vai dievekļus nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir uz zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes.
Nezemojies to priekšā un nekalpo tam, jo tas Kungs, tavs Dievs, esmu taisnīgs
Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešajam un ceturtajam augumam
tiem, kas Mani ienīst,
Un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur manus baušļus.”
Tev nebūs tā Kunga, sava Dieva vārdu nelietīgi valkāt, jo tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.
Piemini Sabata dienu, ka tu to svētī.
Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus.
Bet septītajā dienā ir sabats, tā Kunga, tava Dieva, dusēšana, tad nebūs tev nekāda darba darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos.
Jo sešās dienās ir tas Kungs radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tanīs atrodams, un septītajā dienā tas Kungs atdusējās; tāpēc tas Kungs svētīja sabata
dienu, lai tā būtu svēta.
Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Kungs, tas Dievs, ir tev devis.
Tev nebūs nokaut.
Tev nebūs laulību pārkāpt.
Tev nebūs zagt.
Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.
Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu.
Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.
Dieva baušļi ir Dieva derība, kas ir kā pamats turpmākām attiecībām ar Viņa pakļautībā esošiem cilvēkiem. Manuprāt, šos baušļus nevajadzētu uztvert kā likumus, bet gan kā Dieva pamācības patiesi godīgai un tīrai dzīvei. Līdzīgi kā ar laulībām, tas nedrīkstētu pastāvēt tikai formalitāšu dēļ, to pamatā jābūt mīlestībai un uzticībai, arī šo baušļu ievērošana ir atkarīga vienīgi no mūsu sirdsapziņas. Es esmu kristiete un cenšos vēdīties pēc šiem desmit Dieva baušļiem, taču, pēc manām domām, arī tie, kas nav pilnīgi pārliecināti par savu ticību Dievam, ievērojot vismaz astoņus no šiem baušļiem ir labi cilvēki. Šinī Dieva derībā ar mums nav nekas pārdabisks, visus nolikumus, manuprāt, ir iespējams ievērot.
Pirmais bauslis; citu Dievu aizliegšana Dieva tā kunga priekšā. Bauslis skaidri iedibina cilvēka uzticību, mīlestību un atbildību Dieva priekšā. Viņš izraēļiem aizliedz turēt citus dievus, viņi nevar veltīt sevi citiem dieviem, pat tiek, kas bija palikuši atmiņā no Ēģiptes vai arī tie, ar ko bija sastapušies Kanānā. Dievs ir jāmīl vairāk pat par savu māti, jo Dievs viņu radīja un radīja viņai mani.
Otrais bauslis; tēlu, veidolu aizliegums. Dievs nav vecs vīriņš ar garu, sirmu bārdu. Dievu nedrīkst saistīt ar kādu priekšmetu, parādību. Dievs, manuprāt, nav vienkārši definējams. Viņš ir mums blakus, taču ne jau kā gaiss vai daba. Bībelē ir rakstīts, ka Dievs ir veidojis mūs pēc savas līdzības, tas ir jāuztver kā līdzība domāšanā un jušanā, garīgi nevis fiziski.
Trešais bauslis; aizliegums lietot nepareizi Dieva vārdu. Aizliekta ir, piemēram, Dieva vārda lietošana burot, lādot, kas bija skaidri izteikts mēģinājumā izmantot Dieva vārdu personīgi, saviem nodomiem. Bauslis norāda uz to, ka esot pozitīvās attiecībās ar Kungu (JAHVI), izraēļi bija pasargāti no citu burvestību un lādēšanas ietekmes. Ar šo bausli jāsaprot arī to, ka Dieva vārds ir loto svēts, lai to izmantotu tādā ikdienas frāzē kā „Ak, Dievs!” Arī tas ir uzskatāms kā grēks.
Ceturtais bauslis; sabada ievērošana. Nestrādāt, nedarīt nekādus saspringtus darbus svētdienā, nelikt tos gaurīt arī citiem, jā, žēl, ka mūsdienās tā nu ir iekārtojies, ka reti kuram sanāk šinī dienā patiešām vienīgi apmeklēt baznīcu un pēc tam atpūsties. Es neuzskatu, ka tas nav nekādā gadījumā iespējams, ir, bet mūsdienu dzīves ritms ir tik saspringts, ka pat brīvdienās ir jāstrādā. Viss ir tik ļoti materializēts, elektronizēts, modernizēts. Pat oficiālajās valsts brīvdienās ir daudzi, kuriem jāstrādā, lai ražotu elektrību, ārstētu, glābtu, pārdotu. Bet varbūt palīdzība citiem kā darbs, nav grēks?
Piektais bauslis; vecāku godināšana. Šis bauslis sair apsolījumu, ka augļi sekos tad, ja bērni godās savus vecākus, tas dos ciešas ģimenes saites izraēliem. Es šo bausli izprotu ne tikai kā savu miesīgo vecāki godāšanu, bet arī citu vecāku cilvēku cienīšanu, mācoties no viņu gudrībām un dzīves pieredzes.
Sestais bauslis; aizliegums nokaut. Nokaut nozīmē nežēlīgu slepkavību savtīgos, zemiskos nolūkos. Netiek nosodīta dzīvnieku medīšana pārtikas vajadzībām, arī nāvessods ir pieļaujams, tas pat ir iekļauts izraēļu likumdošanā. Netiek nosodīta arī nogalināšana patiesas pašaizsardzības dēļ. Šis bauslis man visvairāk saistās ar ko ļoti nepatīkamu. Slepkavība, tā ir cilvēka zvēriskās un nežēlīgās dabas izpausme. Tik daudzi nevainīgi cilvēki cieš no citu ļaunuma, ne tikai tie, kuriem atņem dzīvību, bet vēl jo vairāk viņu tuvinieki.
Septītais bauslis; aizliegums pārkāpt laulību. Šī baušļa pārkāpšana, manuprāt, ir bijusi aktuāla visos laikos, to spriežu pēc vēsturiskiem literatūras darbiem, vēstures faktiem, mūsdienu daiļliteratūras un jo īpaši televīzijas seriāliem. Tēma ir aktuāla, laikam jau tam ir pamatots iemesls. Mūsdienu sociālajos apstākļos ir daudz jaunu šķirtu pāru, kas apprecējušies neplānota bērna piedzimšanas dēļ. Vispār ir daudzas šķirtas ģimenes. Starp šķiršanās iemesliem, protams, ir arī neuzticība. Tā ir nodevība uzticīgām attiecībām, tas ir kaut kas tāds, kas sagrauj harmoniju starp diviem cilvēkiem un viņu bērniem, citiem līdzcilvēkiem. Laulājoties divi cilvēki dod zvērestu būt uzticīgie, to pārkāpjot, cilvēki grēko vairākkārtīgi, jo viņi rada ne tikai neuzticību, bet arī melus.
Astotais bauslis; aizliegums zagt. Zagt šinī gadījumā nenozīmē tikai kā piesavināties citam piederošas lietas, tas vairāk attiecināms uz cilvēku „zagšanu”, tā ir darbība, kurā viens cilvēks sāk kontrolēt otra cilvēka dzīvi un likteni ar nolūku iegūt sev labumu, tādejādi piesavinoties tiesības, kas pieder vienīgi Dievam. Ziņas patstāvīgi var dzirdēt daudzas darbības, kas ir aizliegtas ar šo bausli. Viens pilnīgi mūsdienīgs piemērs ir pasažieru lidmašīna nolaupīšana. Tāda veida noziegums ir astotā baušļa pārkāpums, jo te, cilvēku dzīvībām tiek prasīts izpirkums ar nolūku iegūt personisku labumu.
Devītais bauslis; nepatiesas liecības aizliegums. Baušļa pamatā ir uzticēšanās starp Dievu un cilvēkiem un cilvēku uzticēšanās savā starpā. Cilvēku starpā tos var nosaukt par meliem. Es neciešu melus. Man ļoti nepatīkamas ir situācijas, kad tikmēr nākas par kaut ko samelot, šie mani meli ir saistīti ar nevēlēšanos lieki izskaidroties ar konkrētu personu. Nesaprotu cilvēkus, kas kādreiz ir melojuši, lai nodarītu kādam tīšām pāri. Tas ir necilvēciski, bet tomēr cilvēciski, jo tāda ir cilvēka daba. Tā var būt tik pat laba cik ļauna.
Desmitais bauslis; aizliegums iekārot. Sākotnēji baušļi bija Dieva sabiedrības likumi, tie noteica dzīvesveida normas; nepaklausīšanu šiem baušļiem nozīmēja sodu. Šinī bauslī iet runa vairāk par motivāciju nevis par darbību, runa iet par vēlēšanos un iekārošanu, kas var arī novest pie to piepildījuma. Iegūstot svarīgu lomu cilvēku dzīvē savtīgums un egoisms var būt ļoti bīstams. Tātad baušļi aizliedz nepareizu attieksmi, darbību pret kaimiņu, desmitais bauslis ir kā aizliegums vēlēties izdarīt kādu no aizliegumiem. Vēlmes ne vienmēr īstenojas darbos, tomēr tā izpauž to pašu nepareizo attieksmi pret tuvāko. Cilvēks var atkārtoti paļauties uz Dieva labvēlību, un tas parāda patieso baušļa garu: tev jāmīl Kungs, tavs Dievs. Savs tuvākais ir jāmīl.
Ja vien visi cilvēki vadītos pēc desmit Dieva baušļiem, tad visa mūsu planēta kļūtu par paradīzi zemes virsū, tas būtu burvīgi, taču tā nu ir nolikts, ka pastāv mijiedarbība, arī starp labo un grēcīgo.