Divupe Šumeru valsts Akadiešu valsts Vecbabilonija Jaunbabilonija
Laiks Ap 3100-ap 2340 p.m.ē. Ap 2340- ap 2198 p.m.ē. ap1894- ap 1594 p.m.ē Ap 626- ap 539 p.m.ē.
Galvaspilsēta Bija daudz pilsētvalstu. Garīgais centrs bija Nipūra Akada Babilona Babilona
Politiskie notikumi Starp pilsētām notika cīņas par zemi un apūdeņeošanas sistēmām Sargons izveidoja 5400 vīru lielu karaspēku Hammurapi izveidoja centralizētu un saliedētu lielvalsti, tika izveidots Hammurapi kodekss
Ekonomiskie sasniegumi Divupe cieta no upju postošās darbības. Tirzniecība sniedzās līdz Sīrijai, Afganistānai, Arābijai, Feniķijai, Mazāzijai, Indai ieviesta vienota mēru un svara sistēma, kas atviegloja tirzniecību Tika veikti plaši irigācijas darbi, bet agsne kļuva arvien neauglīgāka Ļoti plaša tirzniecība, amatnicība
Ārpolitika Lagašas valdnieki pakļāva šumeru kaimiņu zemes Sargons sakāva Lugalzagesi, Šumeru, Ziemeļdivupi, daļu Elamas, Irānas kalnienes R daļu, teritorijas Sīrijā un Mazāzijas Austrumos Amorīti iekaroja visu Šumeru Nebukadnecars iekaroja Jeruzalemi, Sīriju, Palestīnu, Feniķijas pilsētas.
Baltazara valdīšanas laikā persieši iebruka Mezopotāmijā un Babilona krita
Ievērijamākie valdnieki Katrai pilsēvalstij bija savs valdnieks.
Lagašas-Ennatuma, Entemena Sargons, Naramsins Hammurapi Nebukadnecars
Kultūras sasniegumi Katrai pilētvalstija bija zikurāts, tika izgudrotas buras, ritenis, mēness kalendārs, ķīļraksts Tika veikti plaši irigācijas un upju regulēšanas darbi. „Eposs par Gilamešu”,
augsti attīstīta matemātika, diennakts dalījums 24 h, bija populāras parunas un fabulas Pilsētas mūris un gaisa dārzi tika iekļauti „septiņu pasaules brīnumu” skaitā.
Sasniegumi astromomijas jomā
Izmantotā literatūra
Pasaules civilizācijas 1. sējums. Senie laiki
Pasaules vēsture 1. Senie laiki
Pasaules vēsture vidusskolai