eiropas savieniba

Eiropas Savienība
Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Eiropas Savienība1

Moto: In varietate concordia
(latīņu: Vienotība atšķirībās)
Himna: Oda priekam

Oficiālās valodas Skat. ES valodas2
Padomes prezidents Franks Valters Šteinmeiers (Vācija3)
Komisijas prezidents Žans Manuels Durao Barozo
Parlamenta prezidents Hanss Gerts Poterings
Platība
– Kopējā 7. vieta4
4,325,675 km²
Iedzīvotāju skaits
– Kopējais (2006)
– Blīvums 3. vieta4
496,000,000
115 cilvēki/km²
IKP (PPS) (2004)
– Kopējais [1]
– Per capita [2] 2. vieta4
€10,202,336,800,000
€22,300
Izveidošanās
Kā EEK
– Parakstīts
– Stājies spēkā
Kā ES
– Parakstīts
– Stājies spēkā

Romas līgums
– 1957. gada 25. marts
– 1958. gada 11. janvāris
Māstrihtas līgums
– 1992. gada 7. februāris
– 1993. gada 11. novembris

Valūtas Eiro (EUR jeb €)5
Laika zona UTC 0 līdz +26
Augšējā līmeņa domēns .eu (no 2005. gada); tiek lietots otrā līmeņa .eu.int
Tālsarunu kodi +37 (projekts)
Piezīme 1: Skat. citus oficiālos nosaukumus
Piezīme 2: Dalībvalstīm var būt citas oficiālās valodas
Piezīme 3: Kopš 2007. gada 1. janvāra
Piezīme 4: ja skaita kā vienu vienību
Piezīme 5: Lieto Eirozonas dalībvalstis un ES institūcijas
Piezīme 6: Vasaras laikā +1 līdz +3; Franču aizjūras departamentus UTC -4 līdz +4
Piezīme 7:Katrai dalībvalstij ir savs tālsarunu kods, zonās 3 un 4

Eiropas Savienība jeb ES ir starptautiska organizācija, kas apvieno divdesmit septiņas Eiropas valstis, tā darbojas saskaņā ar Māstrihtas līgumu [3]. Tā ir līdz šim pasaules vēsturē plašākā starptautiskā organizācija, kas dažos aspektos atgādina federāciju. Daži politologi uzskata, ka to vispār nevar uzskatīt par starptautisku organizāciju, tā drīzāk esot sui generis vienība. Šobrīd svarīgākie ar Eiropas Savienību saistītie jautājumi ir tās paplašināšanās, Eiropas konstitūcijas izstrādāšana un ES valūtas eiro nostiprināšanās.

Sākotnējā ideja, dibinot organizāciju, kas tagad ir kļuvusi par Eiropas Savienību, bija Eiropas pārveidošana pēc Otrā pasaules kara notikumiem un līdzīgu notikumu atkārtošanās novēršana, iesaistot Vāciju tirdzniecībā tik cieši, lai tā vēlāk iespējamas varas maiņas gadījumā nespētu pavērsties pret pārējām Eiropas valstīm. Sākotnēji tā bija tirdzniecības ūnija, vēlāk pārauga par Eiropas Kopienu, un tad par Eiropas Savienību, apvienojot paralēli ekonomiskajām arī politiskās intereses.