RIBOKSĪNS
Iedarbība
Sirds līdzeklis.
1. Farmakodinamika.
Inozīns ir anaboliskas darbības miokarda metabolisma stimulators, tam piemīt spēja iet cauri šūnas apvalkam un paaugstināt miokarda enerģētisko bilanci, tas piedalās glikozes vielmaiņā un veicina metabolismu hipoksijas apstākļos. Preparāts paaugstina Krebsa cikla enzīmu aktivitāti, stimulē nukleotīdu sintēzi, veicina vielmaiņas procesu miokardā, uzlabo koronāro asinsriti.
2. Farmakokinētika.
Inozīns tūlīt pēc ievadīšanas eritrocītos un endotēlijā esošās nukleozīdfosforilāzes ietekmē pārvēršas par hipoksantīnu, kura svārstības starp indivīdiem ir ievērojamas. Hipoksantīna puseliminācijas laiks ir 38,1±14,6 minūtes.
PIRAZĪNAMĪDS
Iedarbība
Prettuberkulozes līdzeklis.
1. Farmakodinamika
Pirazīnamīds darbojas baktericīdi pret Mycobacterium tuberculosis hominis intracelulārās dalīšanās fāzē, efektīvs pret lēni augošām mikobaktērijām skābā vidē, t.i., kazeozā masā, plaušu dobumos. Pirazīnamīds nedarbojas pret M. bovis. Primārā rezistence pret pirazīnamīdu sastopama ļoti reti, bet tā ātri attīstās monoterapijā, tāpēc pirazīnamīdu lieto kombinācijā ar citiem prettuberkulozes līdzekļiem.
2. Farmakokinētika
Pirazīnamīds labi nonāk tuberkulozes bojātos audos, arī cerebrospinālos audos. Tā koncentrācija cerebrospinālā šķidrumā var sasniegt pat 100% no koncentrācijas serumā, ja pirazinamīdu lieto kopā ar citiem prettuberkulozes līdzekļiem. Pirazīnamīds nesaistās ar plazmas olbaltumvielām. Pēc vienreizējas perorālas devas 1-3 g maksimālā koncentrācija plazmā (20-25 µg/ml un lielāka) tiek sasniegta 4-8 stundās un tā korelē ar preparāta devu. Sasniegtā koncentrācija saglabājas 12 stundas. Lietojot preparātu, koncentrācija plazmā nedaudz palielinās 15. dienā, bet, turpinot lietošanu, turpmāku kumulatīvu efektu nenovēro. Pirazīnamīds intensīvi metabolizējas aknās. Tā eliminācijas pusperiods ir 8-12 stundas. No organisma preparāts tiek izvadīts ar urīnu 24 stundās (tikai 4-14% nepārmainītā veidā). Pavājinātas nieru funkcijas minimāli iespaido pirazīnamīda un tā metabolītu izvadīšanu.
Nelielā daudzumā pirazīnamīds nonāk mātes pienā.
NEOMIDANTAN
Iedarbība
Pretparkinsonisma un pretvīrusu līdzeklis.
1. Farmakodinamika
Amantadīns darbojas kā dofamīnerģisks līdzeklis, veicina dofamīna atbrīvošanos no neironāliem depo un paaugstina dofamīnreceptoru jutīgumu. Efektīvs rigīda un bradikinētiska stāvokļa gadījumā: pazeminās muskulatūras tonuss, palielinās aktivitāte un kustīgums. Mazāk midantāns ietekmē trīci.
Amantadīns darbojas arī kā pretvīrusu līdzeklis, kavē vīrusa iekļūšanu šūnā un inhibē iekļuvušā vīrusa genoma atbrīvošanos.
2. Farmakokinētika
Preparāts labi (55-90%) uzsūcas no gastrointestinālā trakta un maksimālo koncentrāciju plazmā sasniedz 4 stundās. 60-70% no ieņemtās devas saistās ar plazmas olbaltumvielām. Puseliminācijas laiks ir apmēram 11-15 stundas pacientiem ar normālu nieru funkciju. Eliminācija palēninās gados vecākiem pacientiem un nieru funkciju traucējumu gadījumā. No organisma tiek izvadīts galvenokārt nepārmainītā veidā caur nierēm kanāliņu sekrēcijas un glomerulārās filtrācijas veidā.
Amantadīns šķērso hematoencefālisko barjeru, un tā koncentrācija likvorā ir puse no koncentrācijas asinīs. Amantadīns nonāk arī mātes pienā.
ETAMZILĀTS
Iedarbība
Hemostatisks līdzeklis.
1. Farmakodinamika
Etamzilāts ir hemostatisks un angioprotektīvs līdzeklis. Etamzilāts stimulē trombocītu veidošanos un to atbrīvošanos no kaulu smadzenēm, iedarbojas uz trombocitāro hemostāzi, bet maz ietekmē koagulācijas hemostāzi, mēreni aktivē audu tromboplastīna veidošanos. Preparāts paaugstina kapilāru rezistenci un mazina to caurlaidību, paātrina trombocitārā tromba veidošanos un veicina tā retrakciju, praktiski neietekmējot fibrinogēna līmeni un protrombīna indeksu. Organismā preparāts ietekmē mikrocirkulāciju, masīvas asiņošanas gadījumā etamzilātam nav efekta.
2. Farmakokinētika
Etamzilāts labi uzsūcas no kuņģa un zarnu trakta. Aktīvās vielas maksimālā koncentrācija asinīs tiek sasniegta 2-4 stundās. Terapeitiskā darbība ilgst 4-6 stundas. Preparāts labi izplatās dažādos orgānos un audos, atbilstoši to vaskularizācijas pakāpei. Etamzilāts vāji saistās ar plazmas proteīniem un asins formelementiem. 2-10 mg/kg devu diapazonā terapeitiskais efekts proporcionāls devai, turpmāka devas palielināšana to neietekmē. Pēc ārstēšanas kursa efekts saglabājas 5-8 dienas, pēc tam pakāpeniski vājinās. No organisma etamzilāts izdalās ātri galvenokārt ar urīnu nepārmainītā veidā.
OL-CITRAMONS
Iedarbība
Nenarkotisks pretsāpju un pretdrudža līdzeklis.
1. Farmakodinamika
Ol-citramons ir kombinēts pretsāpju, pretdrudža un pretiekaisuma līdzeklis. Šīs ietekmes pamatā ir nenarkotisko pretsāpju līdzekļu acetilsalicilskābes un paracetamola spēja inhibēt enzīma ciklooksigenāzes darbību, kā rezultātā organisma audos neveidojas prostaglandīni (iekaisuma mediatori), kas veicina iekaisuma, drudža un sāpju rašanos. Pretsāpju darbība pastiprinās acetilsalicilskābei kopā ar paracetamolu un kofeīnu. Pretdrudža darbība izskaidrojama ar to, ka nenarkotiskie analgētiskie līdzekļi, nomākdami prostaglandīnu veidošanos, maina termoregulācijas centra uzbudināmību, tādēļ siltuma atdeve asinsvadu paplašināšanās un svīšanas dēļ stipri palielinās. Normālu ķermeņa temperatūru zāles neietekmē.
2. Farmakokinētika
Acetilsalicilskābe, paracetamols un kofeīns ātri un pilnīgi uzsūcas no gremošanas trakta. Preparāta aktīvo vielu biopieejamība ir augsta. Acetilsalicilskābes maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta pēc 20 min. Acetilsalicilskābe karboksilesterāzes iedarbībā tiek pārvērsta par salicilskābi. 80% salicilskābes saistās ar plazmas albumīnu. Acetilsalicilskābes eliminācijas pusperiods ir 15-20 min, salicilskābes – 3 stundas. No organisma izvadās ar urīnu galvenokārt salicilskābes veidā.
Paracetamola maksimālā koncentrācija plazmā pēc vienreizējas perorālas devas tiek sasniegta 30-60 min laikā. Tas samērā vienmērīgi nonāk organisma audos. Paracetamola saistība ar plazmas olbaltumvielām ir mainīga. Eliminācijas pusperiods plazmā ir no 1-4 stundām. Tā lielākā daļa pakļauta glikuronidācijai aknās. No organisma izvadās pārmainītā veidā ar urīnu dienas laikā. Aktīvās vielas šķērso placentāro barjeru, nonāk mātes pienā.
KLOZAPĪNS
Iedarbība
Neiroleptisks (antipsihotisks) līdzeklis, dibenzodiazepīna atvasinājums.
1. Farmakodinamika
Klozapīns ir atipisks antipsihotisks līdzeklis, tas rada ātru un izteiktu sedatīvu efektu. Atipiskos antipsihotiskos līdzekļus slimnieki panes labāk. Tos lietojot, reti novēro ekstrapiramidālus traucējumus (diskinēzijas, parkinsonisma parādības) un prolaktīna līmeņa paaugstināšanos asinīs (nerodas ginekomastija, amenoreja, impotence). Klozapīns neizraisa katalepsiju un neinhibē apomorfīna vai amfetamīna inducētu stereotipisku uzvedību. Preparāta darbības mehānisms ir sarežģītāks nekā citiem antipsihotiskiem līdzekļiem, un nav pilnībā izpētīts.
Klozapīns iedarbojas uz neiromediatoru dopamīna (D) un serotonīna (5-HT) receptoriem, tam ir vāja bloķējošā iedarbība uz D1, D2, D3 un D5 dopamīna receptoriem, bet spēcīga – uz D4 un serotonīna centrālo 5-HT2a un 5-HT3 receptoriem. Klozapīns ir aktīvāks pret limbiskās sistēmanekā neostriālās sistēmas dopamīna receptoriem. Kopumā tas izskaidro, kāpēc klozapīnam nepiemīt ekstrapiramidāli blakusefekti. Klozapīns ir arī spēcīgs antiholīnerģisks līdzeklis, tam piemīt alfa1 un alfa2 antiadrenerģiska un antihistamīna darbība.
Klozapīns ir efektīvs īpaši pacientiem, kas ir rezistenti pret citiem neiroleptiskiem līdzekļiem. Preparāts atvieglo gan pozitīvus, gan negatīvus šizofrēnijas simptomus. Klozapīns samazina pašnāvības un vardarbības risku. Šizofrēnijas simptomu samazināšanos novēroja 6 nedēļu laikā apmēram vienai trešdaļai pacientu, kas neatsaucas uz terapiju ar citiem antipsihotiskiem līdzekļiem. 50% slimniekiem, kas bija pilnīgi vai daļēji rezistenti pret klasiskiem antipsihotiskiem līdzekļiem, sasniedza labu terapeitisko efektu periodā no 6 līdz 12 mēnešiem.
2. Farmakokinētika
Klozapīns labi uzsūcas no gastrointestinālā trakta un mēreni metabolizējas aknās pirmā loka apritē, tāpēc tā absolūtā biopieejamība ir 50-60%. Pēc vienreizējas perorālas devas maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegtā 1-4 (vidēji 2,0) stundās.
Antipsihotiskais efekts nav cieši saistīts ar klozapīna koncentrāciju plazmā. Klozapīns ātri iekļūst audos, sadales tilpums ir 1,6 l/kg. Farmakokinētiskiem parametriem novērotas lielas individuālas svārstības, tos ietekmē vecums, dzimums un smēķēšana: gados jauniem cilvēkiem klozapīna koncentrācija asinīs ir lielāka, vīriešiem – apmēram par 30% mazāka, nekā sievietēm, smēķētājiem – par 30% mazāka, nekā nesmēķētājiem. Apmēram 97% klozapīna saistās ar plazmas proteīniem.
Klozapīna puseliminācijas laiks ir 7-10 stundas, stabila koncentrācija sasniedzama vienā nedēļā. Eliminācijas pusperiods ir apmēram 14 (5-50) stundas. Klozapīns pirms izvadīšanas gandrīz pilnīgi metabolizējas, galvenokārt aknās, un tikai neliels tā daudzums (2-5%) tiek izvadīts nepārmainītā veidā. Klozapīna metabolisms ietver N-demetilēšanos, hidroksilēšanos un N-oksidēšanos un, galvenokārt, saistīts ar citohroma P450 mikrosomālas sistēmas izoenzīmu CYP1A2. Apmēram 50% perorālas klozapīna devas tiek izvadīti ar urīnu, un 30 % – ar fecēm.