HAMMURAPI KODEKSS, VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS
Sēnās Babilonijas t-bu uzskati tika apkopoti Hammurapi likumos, kas balstījās uz Šumeras un Akadas tiesiskās domas sasniegumiem. Tos apkopojis un melnajā akmens stēlā iemūžināja Babilonijas valdnieks Hammurapi 18. gs. p.m.ē. Hammurapi likumu tā pat kā citu vecāko kodifikāciju pamatā bija ar valsts varu sankcionētas tiesiskās tradīcijas.
HK ietvēra sevī 2 galvenos principus, kas bija raksturīgi tā laika ģints iekārtai:
(1) Taliona princips vai līdzvērtīgas atriebības princips (aci pret aci, zobu pret zobu);
(2) Asinsatriebības princips, ar tendenci asinsatriebību materiāli kompensēt – delikta izpirkšana.
HK struktūras vispārējs raksturojums:
– HK sastāv no prologa, likumdošanas teksta un epiloga
– likumu prologā ir teksts, ka l-mi izdoti, lai dotu valstij taisnību, iznīdētu pretlikumīgos un ļaunos, lai stiprais neapspiestu vājo. H. sludināja savu likumu mūžīgo un nemainīgo taisnīgumu un aicināja nākamos valdniekus nemainīt tos.
– Nav tādas vispārējās daļas, kurā būtu noteikti tiesiskie principi, uz kuriem šie likumi balstās.
– Nav dalījuma t-bu nozarēs mūsdienu izpratnē (krim., civilt-bās un provesuālajās t-bās). Vienkopus gan civilās gan krim. normas.
– Struktūra ir priekšmetiska. Pārēja no vienas tēmas uz otro ir pēc asociācijām.
Tiesību normu raksturojums:
– HK ietver sevī tikai tiesiskās (konkrētās) normas, kurām ir kazuistiskais raksturs, t.i. tiesību normā ir ielikts tiesību princips pēc kura ir jārisina noteikto konfliktu;
– Kaut gan t-bu normas HKā ārēji nesakrita ar reliģiju, tiem tomēr tika piešķirts sakrāls raksturs, jo bauslība tika dota tieši no paša dieva – melnajā akmens stēlā, kur izklāstīti HL-I, redzams, ka tos valdniekam pasniedz pats dievs Šamašs;
– T-bu normas nav vispārējas un visaptvēroša. Tās regulē tikai noteiktas sabiedrisko attiecību sfēras un nepieskaras daudzām citām. Tie galvenokārt regulē tā laika jaunās tiesiskās attiecības (piem. īpašuma attiecības lauksaimnieks-zemes īpašnieks, tirdzniecības lietas, operācijas ar kustamo īpašumu un ar to saistītie pārkāpumi) vai arī valsts intereses sfēras (valdnieka tempļu un kopienu īpašumu aizsardzība, īpašumu aizsardzība, kas saņemti no valdnieka par dienestu).
– Valsts nevēlējās lai viņu tauta (nodokļu maksātāji) grimtu nabadzībā un s-bā būtu krasas soc. atšķirības, HK t-bu normas visādi aizstāvēja tos, kas bija nonākuši smagājā finansu stāvoklī (piem. likumi ierobežoja augļotāju intereses par labu parādos nokļuvušajiem, arī aizdevumu gadījumos HL-mi ir stipri parādnieka pusē).
– Kaut gan soc. struktūrai pēc HK nav precīzu soc.-klašu robežas, normās atspoguļojās s-bas tiesiskā nevienlīdzība, kas izpaudās 3 aspektos: pilntiesīgie/nepilntiesīgie starp brīviem; brīvie/vergi; vīrieši/sievietes. Sievietes bija ierobežotas savās tiesībās, tomēr viņu tiesiskais stāvoklis bija labāk par tā laika citu valsts sievietēm: sievietei bija t-bas uz īpašumu un t-bas nodarboties ar uzņēmējdarbību, tās pat varēja ierosināt šķiršanos (ar izpirkumu), var mantot, pēc vīra nāves paliek brīva, var mantot. Pat vergi netika atstāti pilnīgi bez tiesiskās aizsardzības – tiem bija ģimenes locekļu status (patriarhālā verdzība).
– HL-mi regulēja līgumsaistības. Tajos pirmo reiz parādījās jur. personas jēdziens.
– Kriminālt-bu saturošās normās parādījās noziegumu kategorijas.
Sakarā ar vispārējo HK raksturojumu būtu jāpiemin arī tas fakts, ka diskusijas par šo t-bu pieminekļa dabu un nozīmi turpinās arī šodien. Vēl šodien nav kopējā viedokļa par to, vai tie ir patiešām likumi, vai arī jur. traktāti. Zinātnieki uzskata, ka šī jautājuma risināšanai jāizseko pašu šī ķīlrakstu pieminekļu „žanra” rašanos. Tikai tādā gadījumā var izprast to rašanās un attīstības cēloņus, mērķus, no kuriem vadījās to radītāji, kā arī viņu pašu formu.