Indigo

http://www.lotoss.com/ped_psih/jaunaa_laika_berni/indigo_vai_vienkarrsi_izlaists_berns.htm

Indigo vai vienkārši izlaists, neaudzināts bērns?

Kādus gadus piecus, septiņus atpakaļ vārdu salikumu “Indigo bērns” izrunāja diezgan piesardzīgi. Tas bija laiks, kad cienījamā un visu Mīlētā Aelita Folkmane šos vārdus nesa arvien plašākā sabiedrībā. Parādījās arvien vairāk informācijas masu mēdijos, pirmā lapa internetā, lekciju un semināru vilnis par Indigo bērniem pāršalca visu Latviju. Šodien vārdu salikumiem “Indigo bērns” Latvijā iezīmējas jau pavisam citas vibrācijas ar plašu emociju gammu. Par Indigo bērniem sauc talantīgus, apdāvinātus, unikālus, kā arī nolaidīgus, agresīvus, despotiskus kriminālus un cita veida destruktīvus bērnus. Semināros skolotāji un vecāki arvien biežāk uzdod jautājumus: “Vai nav tā, ka aiz vārdiem “Indigo, Kristāliskais, Īpašs, Jaunā laika utt.” vecāki slēpj savu nolaidību, laika, uzmanības un Mīlestības trūkumu pret bērniem?” Vai nav tā, ka šos jēdzienus arvien vairāk novazā, novalkā un tiem vecākiem, kuru bērni ir talantīgi, konstruktīvi un mīlēti ir kauns savus bērnu saukt par “Indigo bērniem”? Uz abiem jautājumiem atbilde: ”Jā”, tādi gadījumi ir sastopami arvien biežāk. Latvijas sabiedrībā šie jēdzieni ir uzmetuši tādu kā kūleni un vajadzīgs laiks, lai viņi stabili nostātos uz kājām. Tāds brīdis pienāks un ikviens mēs to redzēsim. Tā vai savādāk – bērni aug un lūkosim palīdzēt viņiem augt mīlošākās, līdzsvarotākās, harmoniskākās un stabilākās ģimenēs.

Kādēļ par bērniem sakām Indigo bērni? Tādēļ, ka pēc būtības ikviens bērns ir indigo, salīdzinot ar “vidēju” pieaugušo. Ikvienam bērniem līdz 5-7 gadiem visi enerģētiskie centri pārsvarā ir “atvērti” un griežas dzimumam atbilstošā virzienā. Tādēļ, ja savā attieksmē un komunikācijā ar ikvienu bērnu ņemsim vērā ieteikumus, kas vērsti uz indigo bērniem, tad ieguvēji būsim mēs, bērni un sabiedrība kopumā. Reizēm vecāki ir īpaši saspringuši un vadā bērnu pie psihologiem un dziedniekiem, lai kāds bērnam uz “pieres uzliktu zīmogu” goģen – negoģen” (kr.v.derīgs-nederīgs). Vēlas, lai kāds pasaka: vai es pret savu bērnu drīkstu izturēties kak papapla (kr.v. kā pagadās), vai kā pret īpašo bērnu. Centīsimies un mācīsimies izturēties pret katru bērnu kā Īpašu un dzīvosim Laimīgi! Katrs bērns kaut kādā mērā ir jaunā laika bērns, kurš atnes jauno. Zinātnieki mēdz lietot gradācijas kvantitatīvu robežu, lai atdalītu indigo bērnus no „parastajiem”, taču pēc būtības visi bērni ir īpaši un ikviens bērns ir jaunā laika bērni. Halīls Džibrāns grāmatā “Pravietis” mums par bērniem atgādina:

”Jūs varat dot tiem savu mīlestību, bet ne savas domas.

Jo tiem ir pašiem savas domas.

Jūs varat dot pajumti to miesai, bet ne to dvēselei,

Jo to dvēsele mīt rītdienas mājoklī, kurā jūs nevarat ieiet, pat savos sapņos ne.

Jūs varat tiekties būt līdzīgi viņiem, bet necentieties tos padarīt līdzīgus sev.

Jo dzīve neiet atpakaļ, nedz arī tā kavējas vakardienā.

Jūs esat šaujam loki, no kuriem jūsu bērni kā dzīvas bultas tiek raidīti uz priekšu.

Visuvarenais Strēlnieks redz mērķi uz bezgalības takas,

un Viņš liec jūs no visa spēka, lai Viņa bultas lidotu ātri un tālu.

Lai jūsu liekšanās Strēlnieka rokā jūs ielīksmo;

Jo, kā Viņš mīl bultu, kas lido uz priekšu, tāpat Viņš mīl arī šaujamo loku, kas paliek uz vietas.”

Šobrīd mēs bērnus slēpjam tādā kā mītu un biedējošu diagnožu apvalkā. Apdāvināti un talantīgi bērni, kuriem mēdz būt hiperaktivitātes (UDHS), uzmanības deficīta (UDS), autisma un psihisko slimību sindromi. Sk. 1. zīm. Kaut kas pievelk un tai pat laikā atbaida no bērniem. Mēs savus bērnus mēdzam paslēpt zem baiļu, stresa, nomāktības bruņām, kurām pašiem ir grūti izkļūt cauri. Tādās situācijās plaisa starp mums un bērniem aug un padziļinās. Zinātnieki ir sastādījuši pazīmju aprakstus un metodikas, kā bērnus ārstēt ar antidepresantu un citu ķīmisku preparātu palīdzību. Taču tai pat laikā nav pierādījumi, ka šīs zāles reāli sasniedz ārstniecisku efektu.

Šīs pārdomas noslēgsim, atbildot uz diviem jautājumiem, kas tik bieži interesē vecākus un pedagogus:

Vai ir kādas savstarpējās atšķirības starp jaunā laika bērniem? Mēģināsim katrs iedomāties bezgalīgu plakni visos četros virzienos. Sk. 2. zīm. Apskatīsim katra virziena savstarpējās iezīmes un atšķirības, kuras konfliktu situācijās kļūst vēl izteiktākas:

1. Indigo bērni – vērtībās, darbībās un aurā ir izteikti daudz indigo, violetās un/vai zilās krāsas. Viņi mēdz būt kustīgi, dinamiski, kareivīgi, agresīvi, skaļi, ātri pamanāmi, izteikti utt.

2. Kristāliskās vibrācijas bērni – vērtībās, darbībās un aurā ir izteikti daudz baltās, sudraba un/vai kristāliskās krāsas. Viņi mēdz būt mierīgi, nosvērti, harmoniski, līdzsvaroti. Šo bērnu tuvumā cilvēki kļūst mierīgāki, nosvērtāki un Mīlošāki. Šie bērni mēdz „ieiet sevī”, dzīvot it kā atrauti no apkārtējās pasaules, tai pat laikā būt līdzjūtīgi, mīloši un brīvi no vardarbības, dusmām, agresijas.

3. Disharmoniski bērni – dzīvo pretrunās ar sevi, apkārtējo sabiedrību, visuma likumiem, ģimeni, skolu utt. It kā iet „pret spalvu”, pret pastāvošo iekārtu. Bieži noliedz autoritātes, apkārtējo viedokli, mēdz izjust sevi kā „pasaules nabu”. Pasauli redz izteikti „baltās un melnās” krāsās, cilvēkus iedala „draugos un ienaidniekos”. Dzīvo galējībās, vienlaicīgi sevī apvienojot izteikti harmoniskas un disharmoniskas, sabiedriskas un antisociālas vērtības, domas, darbības un rakstura īpašības..

4. Harmoniski bērni – dzīvo saskaņā ar sevi, apkārtējo sabiedrību, Visuma likumiem, ģimeni, skolu utt. Izjūt it kā „Mīlestības eņģeli viņu pacēluši uz saviem spārniem un nes cauri dzīvei”. Ar katru var atrast kopējo un vienojošo. Ļoti izteikta pustoņu izjūta, izjūtot pret ikvienu iejūtību, līdzjūtību un Mīlestību. Iespēju robežās atbalsta un palīdz ikvienam sasniegt tos mērķus, kuri nav pretrunā ar visuma likumiem. Vienīgie ienaidnieki viņiem atrodas iekšpusē: iedomība, augstprātība, egoisms un dusmas. Apkārt ir tikai un vienīgi Mīloši un Atbalstoši cilvēki, izjūt, ka „viss Visums ir sadevies rokās”, lai viņiem palīdzētu. Tāpat arī viņi ir sadevušies rokās, lai palīdzētu sev un apkārtējiem pildīt Dieva gribu. Izteikta misijas, mērķa izjūta un ikkatra darbība vērsta uz to. Ir patiesi, atvērti un Mīloši, mēdz būt vienkārši un atturēties no karstām, skaistām frāzēm.

Un tad šajā iedomātajā plaknē ir apjaušama vieta ikvienam bērnam sākot no vistalantīgākajiem, nosvērtākajiem ģēnijiem līdz krimināliem, izlaistiem, destruktīviem personāžiem. Šai plaknē ar četriem virzieniem ir bezgalīgi daudz iespēju, tādā veidā ļaujot mums ikvienu bērnu ieraudzīt kā jaunā laika, kā īpašo bērnu. Lai atspoguļotu šo domu, paskatīsimies uz 12 izteiktākiem prototipiem:

1. Bērns harmoniski vērsts uz sevi, zina savu vietu un ceļu. Apjauš vispārējo līdzsvaru, taču mēdz no tā ik pa brīdim izkrist.

2. Bērns disharmoniski vērsts uz sevi, meklē savu vieta. Mēģina dažādus rīcības modeļus, kā konstruktīvus, tā destruktīvus. Iespējams, ka dažādās vidēs redzamas uzvedības principiālas atšķirības: piemēram skolā priekšzīmīga uzvedība, mājiniekiem sagādā pastāvīgu stresu un sāpīgus pārsteigumus vai otrādi.

3. Bērns disharmoniski vērsts uz sevi, piemīt autoagresija, noslieces uz sevis iznīcināšanu, pārsvarā visos notikumos vaino sevi izceļot savus trūkumus un pārmet pats sev nolaidību.

4. Bērns disharmoniski vērsts uz sevi, tai pat laikā mēdz uzliesmot izrādot savu agresiju, dusmas, naidu, egoismu. Vaino notikušajā pārsvarā sevi, citreiz apkārtējos. Jau izteiktāk parādās „kažoku mešana te uz vienu, te otru pusi”.

5. Bērns disharmoniski vērsts uz āru, tai pat laikā mēdz „ieiet sevī”. Meklē savu vietu. Izjūt indigo un kristāliskās vibrācijas priekšrocības, tomēr daudzu sakritību rezultātā biežāk izvēlas agresiju, dusmas, naidu un egoismu.

6. Bērns disharmoniski vērsts uz āru, piemīt agresija, deformēta taisnības izpratne, citu iznīcināšana, centieni sabiedrībā ieviest mieru un taisnību ar stresu, vardarbību un agresiju. Mēdz aizdegties dusmās, izteikti savu egoismu no sevis un apkārtējiem slēpj aiz it kā cēliem motīviem palīdzēt apkārtējiem, pat tad, kad viņi šādu palīdzību nav lūguši. Mēdz citiem kareivīgi spiest pieņemt viņa taisnību un atzīt viņu par aizstāvi. Pārsvarā visu redz „melnos un baltos” toņos, nav pustoņu. Pārsvarā visos notikumos vaino apkārtējos, izceļot savus pareizību, tikumību un gudrību, pārmetot apkārtējo nolaidību.

7. Bērns disharmoniski vērsts uz āru, meklē savu vietu. Nojauš par Visuma likumiem, brīžiem ir līdzsvarots, tomēr vairāk izpaužas cīnītāja gars. Apkārtējie it kā spēj akceptēt viņa viedokli, tomēr nav pieņemamas viņa metodes ceļā uz mērķi. Lai sasniegtu mērķi, baro sevi un citus ar solījumiem, ka šodien saspringsim un tad „rīt” pienāks saulainā nākotne, kad būs labi un varēsim baudīt darba augļus. Taču šī rītdiena visu laiku pārceļas un pārceļas uz gaišo nākotni. Apkārtējie piekūst būt mūžīgi vainīgi par kļūdām un dzirdēt, cik viņš pats ir pareizs un, ka kaut kas sanāk tikai un vienīgi pateicoties viņam.

8. Bērns harmoniski vērsts uz āru, zina savu vietu un ceļu. Rezultātu sasniegšanā izmanto aktīvu darbību, dinamiku. Lai sasniegtu cēlu mērķi gatavs iziet cauri sienai, iznīcināt kā notikumus, tā cilvēkus ceļā uz mērķi. Mēdz lietot teicienu – mērķis attaisno līdzekļus. Valdonīgs gars, aizrauj apkārtējos ar savām idejām, iedvesmo sevi un citus paciest šodienas grūtības un stresu „rītdienas” vārdā, kad kopīgi sasniegsim “saulaino krastu”.

9. Bērns harmoniski vērsts uz apkārtējiem, cīnās par vispārējo taisnību, pasaules mieru, harmoniju, līdzsvaru, dabu utt. Atbilstošā brīdī gatavs pielietot pārdomātu vardarbību iekšēji saglabājot līdzsvaru un mieru. Līderis, vērsts uz vadīšanu, cīnās par citu tiesībām. Vājā vieta, ka ēnā var atstāt sevi, savu ģimeni, tuviniekus, draugus un savējos.

10. Bērns harmoniski vērsts uz āru, tai pat laikā mēdz „ieiet sevī”. Brīžiem rezultātu sasniedz ar iekšēju, vairāk ārēju dinamiku. Biežāk pakārto ārējos apstākļus savām vajadzībām, lai sasniegtu vispārēji harmonisku rezultātu. Cenšas rast līdzsvaru starp fiziskā spēka un gara spēka pielietošanu, ja tas nav izdevies, biežāk izmanto spēku, biežāk ziedojas it kā citu labā.

11. Bērns harmoniski vērsts uz sevi, tai pat laikā mēdz uzliesmot, parādot apkārtējiem „savus zobus” iekšēji saglabājot līdzsvaru. Var it kā uzstāt no ārējā spēka pozīcijām, taču to pielieto salīdzinoši reti, kad izmēģinātas visas citas miera, Mīlestības un harmonijas metodes. Harmoniski spēj saprasties un atrast kopīgo kā ar karotājiem, tā ar nosvērtiem Miera cilvēkiem, jo vēl dzīvo abās pasaulēs. Harmoniski rod risinājumus, rūpējoties par tuviniekiem un apkārtējiem, izšķirošā brīdi pirmkārt veltīs laiku tuviniekiem pildot savus pienākumus.

12. Bērns harmoniski vērsts uz sevi un āru vienlaicīgi – harmonisks aplis, „iņ-jaņ pilnība”. Dziļi izjūt ik mirkli, kalpo Dieva kalpu kalpiem, ievēro Visuma likumus, dzīvo pārpasaulīgā Mīlestībā, nododot sevi pilnībā Dieva rokās. Viņa dzīves filozofija varētu būt šāda: „Palīdzu ikvienam sasniegt viņa izvirzītos mērķus, kuri ir saskaņā ar Visuma likumiem un pats vēlos atgriezties pie Dieva.”

Tad ieskatīsimies, kur tad šai plaknē ir izlaistie bērni? Patiesība ir līdzsvarā starp galējībām, audzināšanas patiesība līdzsvarā starp stigriem rāmjiem un apsolītu brīvību. Ja veicinām bērna visatļautību, tad grūti šeit runāt par audzināšanu, tas vairāk izskatās pēc nolaidības, un savas nespējas ietekmēt notikumus, slēpšanās aiz cildenas maskas – brīvība. Patiesa brīvība ir pienākuma apziņā, tikumībā, godaprātā un iejūtībā pret ikvienu. Šādas rakstura īpašības nav iespējams ieaudzināt ar visatļautību. Vienmēr stingra roka un noteikumi, vienmēr glāstoša roka un absolūtā piedošana ir divi novadgrāvji, starp kuriem ir šaurs tikumības, lēnprātības un patiesības ceļš. Mums katram ir iedzimta spēja tiekties un iet pa šo ceļu. Tā atkal ir mūsu brīva izvēla starp garīgo izaugsmi un degradāciju (3.zīm). Kā Jēzus mums atgādina: “Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. Bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas ved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod.“ (Mt.7:13-14) Runājot par izlaistiem bērniem pavērosim dažādas grupu kombinācijas un kopējās iezīmes:

ü 3.;4.;5.;6. – šie varētu būt tie bērni, par kuriem mēdz sacīt: „Tie nav nekādi indigo bērni, viņi ir vienkārši izlaisti un neaudzināti bērni”. Tieši šo bērnu vecāki visbiežāk savu nolaidību, vājumu, bezspēcību, bezatbildību slēpj aiz cēlām frāzēm un lozungiem: „Man bērns ir īpašs, mēs viņam visu atļaujam un uzskatām, ka tā ir pareizi”. „Viņš ir ģēnijs, un katram ģēnijam ir kādas īpatnības”. „Viņš ir indigo bērns un indigo bērniem viss ir jāatļauj, viņi labāk zina, ko tiem vajag”. No otras puses šādi vecāki meklējot attaisnojumu savai nolaidībai, cenšas saviem bērniem uzlikt hiperaktivitātes, uzmanības deficīta, autisma un psihisko slimību diagnozes (sk. 1. zīm.), var sākt viņus zāļot. Ar medikamentu palīdzību, pedagogu, skolu, apkārtējo un sistēmas vainošanu mēģina bērnus iestumt 9.;10.;11.;12. grupā, vai vismaz 1.;2.;7.;8 grupā. Diemžēl rezultāti ir vāji, vai arī kā saka karātavu humorā: „Slimniekam kļuva ievērojami labāk, viņš nomira”. Tieši šo bērnu vecākiem ir visgrūtāk saprast sirmo patiesību: „Mainīsimies paši un cilvēki ap mums mainīsies paši par sevi, tai skaitā mūsu bērni”!

ü 1.;2.;7.;8. – šie varētu būt tie bērni, ko mēs saucam par parastajiem, ikdienišķajiem, vienkāršajiem utt. Liela daļa vecāku gan neapzināti, gan apzināti dabiski izmanto tās vērtības, attieksmi un metodikas, ko iesaka attiecībās ar jaunā laika bērniem. Pat tad, ja viņi zina un redz, ka bērns ir indigo vai kristāliskais, viņi biežāk pat to mēdz noslēpt un izvairās no cēliem lozungiem. Šie bērni ir samērā veiksmīgi, spēj saprasties un būt kolektīvā, atrodot savu vietu. Reizēm kļūdās, tad atkal labo savu kļūdu, tādā veida gūstot dzīves pieredzi, maina savas vērtības un visu likumu izpratni.

ü 9.;10.;11.;12. – šie varētu būt tie bērni, ko saucam par apdāvinātajiem, ģēnijiem, īpašajiem. Viņi harmoniski iet uz mērķi, realizējot sevi tai sfērā, kas labāk padodas. 9.;10. grupas bērniem labāk padodas dinamiskās nodarbes, sports, dejošana utt., 11.;12. – intelektuālās nodarbes: zinātne, filozofija un māksla utt.

ü 3.;12. grupas bērniem ir kopējas iezīmes: vērsti uz sevi, it kā līdzsvaroti, optimistiski, izpalīdz, gatavi atteikties no sevis. Ja tā paskatās, tad varbūt ikdienišķu aci grūti atšķirt – it kā viss ir ideāli. Atšķirība ir tā, ka 3. grupas bērniem ir izteikta autoagresija, vainas, mazvērtības un nepilnības sajūta. Viņi dzīves smagā situācijā var izlemt par labu pašnāvībai, turpretim 12. grupas bērni lūgs un meklēs palīdzību, līdz to saņems. Pat tad ja vecākiem „nav laika”, viņi lūgs Dievu, ies pie skolotājiem, kaimiņiem, draugu vecākiem u.c. un lūgs pēc palīdzības.

ü 6.;9. grupas bērniem ir kopējas iezīmes: vērsti uz āru, dinamiski, izsaka savu viedokli, gatavi to aizstāvēt ar spēku un agresiju. Ar ikdienišķu aci varbūt grūti atšķirt – it kā vienādi. 6. grupas bērni pamatā aizstāv un uzstāj uz savu viedokli, egoistisku, cīnās par savām, savu tuvo, „savējo” tiesībām. Gatavi apkārtējos nolīdzināt līdz ar zemi, lai sasniegtu savu. Turpretim 9. grupas bērni var izmantot līdzīgas metodes, kā 6. grupas bērni, taču viņi cīnās par citu tiesībām un par vispārējo taisnību, kārtību, patiesību.

Tā kā ikviens no mums ir bijis, un kaut kādā mērā vienmēr būs bērns, tad meklējot šai bezgalīgajā plaknē, mēs katrs varam atrast arī sevi ar izteiktākām īpašībām. Ja mums liekas, ka esam jau izauguši lieli, tad vārda vietā „Bērns” ieliksim vārdu „Pieaugušais”. Patiess smaids ir skaistākā rota.

Kā garantēti varam palīdzēt bērniem? Ja šo jautājumu mēs uzdodam, tad jau esam nostājušies uz garīgās izaugsmes ceļa. Dabā viss ir kustībā. Kā mēdz sacīt: „Vienīgais un pastāvīgais ir tas, ka viss mainās”, jo materiālajā pasaulē ir arī tāds likums: „Kārtība tiecas uz haosu”. Otrajā zīmējumā iezīmēti garīgās izaugsmes un degradācijas virzieni. Tā kā Zeme ir brīvas izvēles teritorija, tad šo lēmumu: „Garīgi progresēt vai degradēties?”, mēs varam pieņemt tikai un vienīgi paši. Arī klasiskajā psiholoģijā ir ļoti daudzi pētījumu un skolu, kā saglabāt iekšējo brīvību no ārējiem apstākļiem. Teiciens „Viena pagale nedeg” ir cilts tēvs daudziem jo daudziem izvērsumiem: „ko sēsi, to pļausi”, „kā sauc, tā atskan”, „Kāda seja, tāds spogulis”, „Cik zirgs velk, tik rati skrien” utt. Ir arī šo teicienu bērni: „Viena sausa un degoša pagale aizdedzina simts slapjas”, „Viena slapja pagale nodzēš simts degošas” utt. Sev apkārt varam novērot interesantas likumsakarības:

ü Telpā mierīgi strādā cilvēki, it kā līdzsvarota, mierīga atmosfēra. Te pēkšņi ielido uzvilkts, satraukts, sakreņķējies priekšnieks un visa idille pēkšķi izzūd. Vēl minūti atpakaļ mierīgie cilvēki sakreņķējušies, sabijušies, stresaini skraida pa telpu vai pamūk kur kurais.

ü Vai arī otrādi! Darbinieki sakreņķējušies, sabijušies, stresaini skraida pa telpu, mēģina kaut ko izdarīt, taču viss jūk un brūk, te atnāk mierīgs, līdzsvarots, laipns un Mīlošs vadītājs. Lēnām izplēn satraukums un darbā atgriežas nosvērta, radoša un sakārtota vide. Negaiss un krusa ir aiz muguras un maiga saule pārklāj ik vienu šī cilvēka tuvumā.

Tad atbildot uz jautājumu, Kā garantēti varam palīdzēt bērniem? Vienīgā atbilde: „Sākt ar sevi”. 2005. gadā bija jūtama arvien lielāka interese par jaunā laika bērniem. Semināros un lekcijās visās Latvijas pilsētās, kur mūsu aicināja, piedalījās vairāk kā 1000 esošo un topošo vecāku, skolotāju, psihologu, sociālo darbinieku un vadītāju. Kopējā atziņa semināros no dalībnieku puses bija viena un tā pati: „Ar bērniem viss ir kārtībā. Vairāk ieskatīsimies sevī… Sāksim ar sevi … Palīdzēsim sākumā sev … „Noslēgsim šo rakstu ar 3. zīmējumu, kurā pievērsīsim uzmanību punktam „Šeit un Tagad”. Katru brīdi mēs pieņemam lēmumu: „Garīgi augt vai degradēties”. Kā mīļotais tēvs, kuram esmu ļoti pateicīgs par svētību, vienmēr saka: „Krogs un Baznīca vienmēr ir blakām”. Katrs pats mēs pieņemam lēmumu, kurā ieiet. Vai ieturēt pauzi, vai izspert visu ārā, kas tikko uzvandījies. Kā mēdz teikt mīļotā māte un vecmāmiņa: „Cilvēka spēks ir pauzē”. Pauzē, kādu mēs spējam ieturēt pirms reakcijas uz notikumu. Piemēram, bērns krītot mēģina noturēties un pieķeras pie galdauta. Tā rezultātā krītot norauj galdautu uz kura bija Ķīnas vāzi … Cik liela ir pauze? Vakardienā nav iespējams ko mainīt, mainīt mēs varam tikai savu attieksmi pret vakardienu. Šodien mēs pieņemam lēmumu un šī lēmuma rezultātā dzimst rītdiena: „Ko sēsim, to pļausim”, „Kā sauc, tā atskan”…

Noliekot šo rakstu, pateiksimies Dievam par vecākiem, vīru, bērna tēvu, māti un bērniem, kuri patiesi Mīl mūs. Pieiesim katram klāt, vai piezvanīsim, dziļi ieskatīsimies viņa Mīlošajās acīs un teiksim: „Es Mīlu Tevi”. Pateiksimies par visu labo, ko viņš darījis, sevi iedvesmojot teiksim: „Ar Tevi vis ir kārtībā! No šī brīža centīšos mainīt pats sevi un vērošu, kā viss ap mani mainās pats no sevi!”

Mīlestībā un pateicībā par Jūsu veltīto uzmanību,

Jūsu pazemīgie kalpi Jānis Ozoliņš un Guna Hofmane.

Koordinātes: www.lotoss.com, 26326091, 29482277

Privātprakse: Kr.Valdemara 57/59-23, 6. stāvs, Rīga

Ieteicamie informācijas avoti, kur informācija atrodama plašāk:
Internetā latviski www.geocities.com/jaunalaikmetaberni (šeit arī atrodamas plašs interneta lapu saraksts saistībā ar jaunā laika bērniem)
Konsultatīvais centrs „Lavisans” – www.lotoss.com
Dr. phil. Džons Grejs „Bērni no debesīm”
Vilmas Lulas grāmatu sērija „Piedod sev ….”
Lī Carolle, J. Tober grāmatu sērija “Indigo bērni” (krievu valodā)
Dr. med. M.Skots Peks „Nepazīstamais Ceļš”
Toms Rats un Dr.Phil. Donalds O.Kliftons „Cik pilns ir Jūsu spainītis”
Drīzumā grāmatnīcās gaidāma pirmā grāmata latviešu valodā par Indigo bērniem.