Ģeogrāfiskais stāvoklis
Viena no lielākajām arābu valstīm, kopējā platība – 1 001 450 kv.m. Ēģipte atrodas uz diviem kontinentiem – Āfrikā un Āzijā.
Lielākā daļa no valsts atrodas Dienvid-austrum Āfrikā. Cauri visai teritorijai, virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem, plūst pasaulē garākā upe – Nīla
Sinajas pussala atrodas Āzijā.
Rietumos Ēģipte robežojas ar Lībiju, dienvidos ar Etiopiju, bet austrumos ar Izraēlu un Jordāniju; Ēģiptei ir arī jūras robeža ar Saūda Arābiju. Ziemeļos to apskalo Vidusjūra, bet austrumos – Sarkanā jūra. Ēģiptei pieder vislielākais mākslīgi izveidotais kanāls – Suecas kanāls, kurš savieno Vidusjūru un Sarkano jūru, paverot visīsāko ceļu no Atlantijas okeāna uz Indijas okeānu. Lielu daļu no Ēģiptes aizņem tuksneši ar retām oāzēm, liela daļa no valsts atrodas diezgan augstu virs jūras līmeņa un ir kalnaina. Galvaspilsēta – Kipra.
Ēģipte tiek dēvēta gan par civilizācijas šūpuli, reliģiju zemi, Āfrikas vārtiem, gan arī par Nīlas dāvanu.
Vairāk nekā 50 gadu simteņus šī zeme ir redzējusi dažādu kultūru – faraonu, kristiešu, islāma, un dažādu civilizāciju attīstību. Tūristus Ēģiptē piesaista faraonu mantojums, grieķu, romiešu pieminekļi, agrīnās kristietības baznīcas un klosteri, vairāku islāma dinastiju valdīšanas laikā uzkrātās mākslas un arhitektūras vērtības. Slavenākās no tām ir Gizas piramīdas – mistiskā un fascinējošā būve, kuras noslēpumi ir intriģējoši līdz pat šodienai.
Ēģiptes galvaspilsēta ir Kaira, kas ir bijusi valsts centrs jau vairāk nekā 1000 gadus.Pilsētas ielas piepilda Austrumu garšvielu smaržas, tirgoņu saucieni, arābu mūzika un mašīnu signālu skaņas.
Ēģipte – tā ir arī nirēju paradīze koraļļiem bagātajā Sarkanās jūras ūdenī, nesteidzīga izjāde ar kamieli tuksnesī saulrietā un laisks brauciens lejup pa Nīlu.
Faraonu mantojums
Ēģiptē jūs apžilbinās izcili pieminekļi, kuri liecina par faraonu pārvaldītās valsts uzplaukumu pirms gandrīz 5000 gadiem. Ēģiptes valdnieki – faraoni – tika uzskatīti par dievišķiem karaļiem. Par pirmo Senās Ēģiptes valsts dibinātāju tiek uzskatīts Džosers (2700 g. pirms Kristus). Seno valsti visvairāk darīja slavenu ceturtās dinastijas faraoni – piramīdu celtnieki. Lielākās piramīdas atrodas Gizā, blakus Kairai. Tās pārsteidz pat daudz redzējušo mūsdienu cilvēku. Tādā veidā senie ēģiptieši, kas uzskatīja, ka viņu faraoni ir starpnieki starp Ēģiptes tautu un dieviem, rūpējās par savu valdnieku pēcnāves labklājību. Tam nežēloja ne pūles, ne arī līdzekļus (blakus faraona mūmijām novietoja dārgumu kalnus).
Starp citu, rūpēdamies par mirušo faraonu ķermeņiem, ēģiptieši uz priekšu pavirzīja arī zinātni – atklāja veidu, kā pasargāt tos no sairšanas. Lielākā faraona Heopsa (valdījis no 2551. līdz 2528. g. pirms Kristus) piramīda sasniedz 147 m augstumu. Piramīdas celtniecībai izmantoti 2,5 miljoni kaļķakmens bloku, kuru svars sasniedz 15 tonnas. Hefrēna un Mikerīna piramīdas ir nedaudz mazākas, taču ne mazāk iespaidīgas. Tikpat noslēpumaina ir Lielā sfinksa (ar lauvas ķermeni un cilvēka galvu, ko sedz valdnieku galvasrota), kas atrodas blakus majestātiskajām Gīzas piramīdām. Pagaidām nav zināms, kad uzcelta šī Ēģiptes lielākā statuja. Domājams, ka tā simbolizē karaļu savienību ar saules dievu Ra. Mirušajiem faraoniem celtās piramīdas, svētnīcas un no viengabala akmens cirstos obeliskus rotāja ar tēliem un svētajām rakstu zīmēm – hieroglifiem.
Pazīstamākie vidējās karaļvalsts (2050. – 1800. g. pirms Kristus) valdnieki bija Amenemhets un Senuserts III. Slavenākie jaunās karaļvalsts (1570. – 1100. g. pirms Kristus) valdnieki – Ramzess II, Tutmoss II, Tutmoss III, Hatšepsuta. Dažus gadu tūkstošus Ēģipte bija visu pasaules civilizāciju kultūras šūpulis. Faraoni, grieķi, romieši, agrīnie kristieši, musulmaņi – visi šeit atstāja savas pēdas.
Luksorā – senās Ēģiptes galvaspilsētā Tēbās – par faraonu laikmetu atgādina iespaidīgi tempļi un obeliski. Karnakas un Luksoras svētnīcas, kuras ir veltītas dievu trīsvienībai (saules dievam Amonam, viņa sievai dievietei Mutai un viņu dēlam Honsu), savieno grandioza sfinksu aleja. Iepretī tempļiem no grants un kvarca ir uzcelti Ramzesa II laika obeliski un statujas. Obeliski ir viens no ambiciozākajiem un bīstamākajiem ēģiptiešu tehnoloģijas sasniegumiem.
Noslēpumu zeme
Aleksandrija – mākslas un zinātnes centrs, Kleopatras pilsēta. Pašlaik iedzīvotāju skaita un ekonomiskās nozīmes ziņā tā ir otrā ievērojamākā Ēģiptes pilsēta pēc Kairas. Kādreiz tā bija Ēģiptes galvaspilsēta. Kaut gan Aleksandriju no Kairas šķir tikai 225 km, tomēr šī pilsēta ļoti atšķiras no visas Ēģiptes kultūras. Tai vairāk raksturīgas Vidusjūras pilsētu, nevis Austrumu iezīmes. Pilsēta, kas ir izveidojusies pie Vidusjūras, Nīlas deltas rietumu daļā, ir slavena ar savu vēsturi. Ekskursijas laikā varēsiet tuvāk iepazīties ar šo metropoli, ko 332. g. pirms Kristus dibināja Maķedonijas.Aleksandrs. Pēc Maķedonijas Aleksandra pavēles, pilsēta tika uzbūvēta saskaņā stingru arhitektūras plānu. Līdz pat mūsdienām saglabājušās paralēli piekrastei izvietotas garas maģistrāles, un tās taisnā leņķī krusto īsas šķērsielas. Šī ir viena no skaistākajām hellēnisma laikmeta pilsētām. Uzticīgs Maķedonijas Aleksandra līdzgaitnieks Ptolemajs I pēc maķedonieša nāves kļuva par Ēģiptes valdnieku un iecerēja pilsētā izveidot zinātnes un kultūras centru. Aleksandrijā tika dibināta mūzu svētnīca Muzejs, kas bija pazīstama kā zinātnes iestāde, kurā strādāja slavenākie hellēnisma laikmeta astronomi, matemātiķi, ģeogrāfi. Ptolemajs I apņēmās savākt visas izdotās grieķu grāmatas un pie Muzeja izveidoja Aleksandrijas bibliotēku. Grāmatu skaits strauji palielinājās un 1. gs. pirms Kristus jau sasniedza 700 000 eksemplāru. Lai savāktu pēc iespējas vairāk grāmatu, Ptolemaji pat bija izdevuši pavēli, saskaņā ar kuru visiem kuģiem, kas iebrauca Ēģiptes galvaspilsētā, vajadzēja pārdot Aleksandrijas bibliotēkai uz kuģa esošos manuskriptus vai vismaz atļaut izveidot to kopijas. Ir zināmi nostāsti par to, ka Ptolemajs III Atēnu iedzīvotājiem aizdevis lielu naudas summu, bet kā ķīlu paņēmis valsts īpašumā esošos triju dižo traģiķu sacerējumu eksemplārus. Kad atēnieši aizdevumu atdevuši, Ēģiptes valdnieks viņiem nosūtījis nevis ieķīlātos manuskriptus, bet to mazvērtīgas kopijas. Slavenā bibliotēka gāja bojā ugunsgrēkā, kas izcēlās Cēzara valdīšanas laikā. Aleksandrija vēl ir slavena ar to, ka šeit izcilo Romas karavadoni Jūliju Cēzaru ar savu skaistumu savaldzinājusi Kleopatra, pēdējā Ptolemaju dinastijas faraone, kas nevēlējās, lai Ēģipte nonāktu romiešu rokās. 48. g. pirms Kristus Cēzars saņēma visneparastāko dāvanu visā vēsturē – austrumnieciskā paklājā ietītu Kleopatru. Tā valdniece cerēja iegūt Cēzara atbalstu. Vēlāk viņi kļuva par mīlniekiem, un Kleopatra Cēzaram dāvāja dēlu Cezarionu. Pašu Cēzaru 44. g. pirms Kristus nogalināja pret viņu vērstas sazvērestības laikā, bet Roma sadalījās divās – Marka Antonija un Oktaviāna – piekritēju nometnēs. Mīlas sakari, kas izveidojās starp Kleopatru un Marku Antoniju, sakaitināja Romu. Oktaviāns Kleopatrai pieteica karu. Kad 30. g. pirms Kristus Marks Antonijs kaujās zaudēja, Oktaviāns iegāja Aleksandrijā. Kleopatra nojauta par savas valdīšanas beigām un izdarīja pašnāvību. Ar viņas nāvi noslēdzās arī Senās Ēģiptes vēstures laikmets. Aleksandrija vēl kādu laiku palika Ēģiptes galvaspilsēta, taču pati Ēģipte vairs bija tikai Romas province.
Ekskursijās pa Aleksandriju varēsiet apmeklēt arī slaveno Pompeja granīta kolonu, kuras augstums ir 25 m. Pompejs (106. – 48. g. pirms Kristus) – izcils Romas karavadonis, kas 71. g. pirms Kristus apspieda Spartaka sacelšanos. Lai noturētu savās rokās varu, viņš nodibināja savienību ar Jūliju Cēzaru, apprecēja viņa meitu, taču pēc viņas nāves neskaitāmu politisko nesaskaņu dēļ viņi kļuva par sīviem ienaidniekiem. Abi karavadoņi cīnījās pilsoņu karā. Pompejam neveicās, un viņš bija spiests bēgt uz Ēģipti, taču tur, tikko sasniegušu krastu, baidīdamies no Cēzara atriebības, viņu nogalināja jaunā Ēģiptes valdnieka Ptolemaja XIII padomnieki, bet Pompeja galvu kā dāvanu nosūtīja Cēzaram. Kādreiz slavenā Aleksandrijas bibliotēka pirms trim gadiem uzcelta no jauna, un tagad to apmeklē liels skaits tūristu. Ēģiptieši domā arī par cita svarīga objekta atjaunošanu – par Faras salā kādreiz stāvējušo Aleksandrijas bāku, kas tiek uzskatīta par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem (tā sabruka 14. gs. zemestrīces laikā). Bāka tika uzcelta, lai kuģiem pārplūstošās Nīlas deltas ūdeņos būtu vieglāk atrast ceļu uz ostu. 285. g. pirms Kristus Faras sala ar uzbērumu tika pievienota sauszemei, un uz tā arī bija uzcelta 120 m augsta bāka. Augšā ar kolonām apjoztajā tornī nepārtraukti dedzis milzīgs ugunskurs, kura gaismu atspoguļojusi sarežģīta spoguļu sistēma. XV gs. no bākas paliekām tika uzcelta musulmaņu mošeja. Aleksandrijas valdnieks sultāns Katibejs XV gs. bākas vietā uzcēla varenu citadeli. Šobrīd tā ir viena no visvairāk apmeklētajām Aleksandrijas vietām. Aleksandrijas ceļojuma laikā var iepazīties ar slavenajām Kom-aš-Šavkafas katakombām, kas tiek datētas ar mūsu ēras I–II gadsimtu. Trijos stāvos (divi atrodas zem ūdens) ēģiptiešu, grieķu un romiešu stila katakombās atrodami dažādi apbedījumu veidi. Starp tiem arī zārki – akas dziļos klinšu dobumos. Uzmanības vērts ir arī Aleksandrijas grieķu un romiešu muzejs, kurā atrodas ap 40 000 eksponātu, starp tiem – unikāla monētu kolekcija, kas aptver laiku no IV gs. pirms Kristus līdz mūsu ēras IV gadsimtam.
Ēģipte – kontrastu zeme
Ēgipte – auglīgās Nīlas dāvana. Pat laiks šeit tiek mērīts pēc Nīlas paisumiem un bēgumiem. Jau 5 tūkstoš gadu atpakaļ, daba Nīlas krastos radīja tieksmi sasniegt kārtību un regularitāti. Seno Ēģiptiešu gudrība māca, ka lielākās dzīves vērtības ir kārtība un patstāvība, tā caurstrāvo visu dzīvi, reliģiju un mitoloģiju senajā Ēģiptē. Par pierādījumu tam visam ir tas, kas palicis pēc daudziem gadsimtiem un šodien rada iztēli un nezaudē savu noslēpumainības plīvuru. Ģeogrāfiskais stāvoklis: Valsts atrodas uz diviem kontinentiem, lielākā daļa atrodas ziemeļaustrumu Āfrikā, bet Sīnāja pussala atrodas Āzijā. Ziemeļos valsti apskalo Vidusjūra, austrumos Sarkanā jūra. Ziemeļaustrumos valsts robežojas ar Izraēlu, rietumos ar Lībiju, dienvidos ar Sudānu. Lielāko valsts daļu aizņem tuksneši ar retām oāzēm.
ŠARM EL ŠEIHA
Šarm el Šeiha atrodas Sinaja pussalas pašos dienvidos. Pussalu apskalo Sarkanās jūras, Akabas un Suecas līču dzidrie ūdeņi. Ūdens Šarm el Šeihā ir viens no tīrākajiem pasaulē. Šarm el Šeihā ir apmēram 10 000 iedzīvotāju. Sarkanās jūras dziednieciskā iedarbība, zeltainās pludmales, iespaidīgie un daudzkrāsainie koraļļu rifi un leģendārās Ēģiptes kultūras vēsture ir apbūrusi cilvēkus paaudzēm ilgi.
ŠARMELŠEIHA – Sarkanās jūras pērle
“Šeihu līcis” jeb “Karaliskais līcis” – kā nu kuram labāk patīk – lūk, ko tulkojumā no arābu valodas nozīmē Šarmelšeiha. Jau šīs skaistās vietas nosaukums vien asociējas ar Austrumu pasaku. Tā ir vieta, kur no akmeņiem var sākt šļākties strūklakas, bet smiltīs – ziedēt rozes.
Sinaja pussalas unikālo dabu papildina šīs vietas senā vēsture. Svētā Helēna – imperatora Konstantīna māte – uzcēla Sinaja kalnos kapelu vietā, kur pravietim Mozum parādījās Dievs. Tai līdzās atrodas senais Svētās Katrīnas klosteris, kurā patlaban glabājas agrīnā kristietības perioda ikonas. Mozus kalns, kur pravietis saņēma no Dieva 10 slavenos baušļus, ir slavena svētceļojumu vieta, kurā ierodas miljoniem cilvēku no visas pasaules. Valda ticējums, ka šeit saullēkta brīdi Dievs piedodot visus grēkus.
NUVEIBA
Nuveibu, tāpat kā Šarm el Šeihu, veido savstarpēji atšķirīgi rajoni. Kūrorts lepojas ar 7 kilometrus garu smilšaina pludmale, kas stiepjas gar Sarkanās jūras Akabas līci. Nuveiba El Tarabin ir tarabinas beduīnu mājvieta. Šeit saglabājušies 16.gadsimta turku cietokšņa drupas.
SINAJA
Sinajas pussala tiek uzskatīta par īpašu vietu. Reliģiskajai piederībai šeit nav nozīmes, tāpat kā nozīmes nav katra cilvēka uzskatiem par Svētajiem rakstiem. Burvīga un reizē nomācoši vientuļa, pilna leģendu un aizmirstības – tāda ir kontrastainā Sinajas pussala. Par tās nosaukuma izcelsmi ir vairākas versijas. Daži zinātnieki uzskata, ka vārds „Sinaja” ir cēlies no semītiskā vārda „sen” – „zobs”, tā pasvītrojot šejienes kalnu formu. Citi apgalvo, ka Sinajas pussalas nosaukuma izcelsme meklējama Mēness dievietes Sinas vārdā, kuru pielūguši šejienes senie iedzīvotāji.
KAIRA
Kaira ir lielākā pilsēta visā Āfrikā, megapolise ar 14 miljoniem iedzīvotāju. Tā „aprijusi” dažādu laikmetu pilsētas – seno Heliopolisu un Babilonu, viduslaiku Fostatu. Kaira tiek saukta par „Tūkstoš minaretu” un „Austrumu vārtu” pilsētu. Tieši Kairā ir koncentrēta visa turpat 6000 gadu ilgā ēģiptiešu kultūra. Nīlas dalītā un smilšu ieskautā pilsēta ir reizē senā un jaunā Ēģiptes vēsture. Pilsēta laika gaitā nonākusi pavisam tuvu Gizas piramīdām un Sfinksam, kas iemeso nemirstību, varenību un faraonu spēku.
Vakarā, skatoties fantastisko gaismas un skaņu šovu pie piramīdām, pavisam tuvu Lībijas tuksneša plašumiem, patiešām var saprast arābu teicienu: „Pasaule baidās laika, bet laiks baidās no piramīdām”!
Kairā ir arī Ēģiptes muzejs, kurā ir vairāk nekā 100 zāles un katra no tām jūs pārsteigs ar savām senatnes bagātībām. Faraonu dinastiju bagātības, Tutanhamona Zelta maska.
ASUĀNA
Senie ēģiptieši sauca šo pilsētu par Svenetu, bet grieķi – par Siēnu. Pasaulslavenā detektīvromā-nu rakstniece Agata Kristi tieši šeit smēlās iedvesmu romānam „Nāve uz Nīlas”.
Asuāna ir slavena ar Aga Hana mauzoleju, Asuānas dambi un pirms 3,5 tūkstošiem gadu celto Abu Simbela tempļu kompleksu.
HURGADA
Hurgada ir vispopulārākais un demokrātiskākais ēģiptiešu kūrorts, kas atrodas 500 km uz dienvid-austrumiem no Kairas. Spoža saule un silta jūra, koraļļu rifi un austrumnieciskās dejas – svētki, kas Hurgada ir katru dienu.
Fakti par Ēģipti
Valsts iekārta – republika
Teritorija – 1 001 450 kv.km
Iedzīvotāji – apm.67 mlj., galvenokārt arābi
Galvaspilsēta – Kaira (~16mlj.)
Lielākās pilsētas – Kaira, Aleksandrija
Valoda – arābu, var saprasties arī angļu un franču valodās
Reliģija – islams, kristietība
Naudas vienība – Ēģiptes mārciņa (LE), 1 EUR = ~7 LE
Laika starpība – Griničas laiks + 2 stundas
Attālumi
Kaira – Šarm el Šeiha – 450 km
Kaira – Luksora – 720 km
Kaira – Asuāna – 940 km
Kaira – Aleksandrija – 220 km
Šarm el Šeiha – Nuveiba – 160 km