ITĀLIJA
Šobrīd Itālija ir parlamentāra demokrātiska republika, kaut gan līdz 1946.gada 2.jūnijam valsts pārvaldes forma šajā valstī bija monarhija. Itālijas pamatdokuments ir konstitūcija, kas pieņemta 1948.gada 1.janvārī. Pieņemtā konstitūcija ieviesa Itālijā divpalātu likumdošanas orgānu – parlamentu, kā arī izpildvaras orgānu – Ministru kabinetu, kuras vadītājs ir premjerministrs, un neatkarīgu tiesu varu. Valdība sadarbojas ar parlamentu likumu pieņemšanā. Izpildvaru realizē valdība, kuras galva ir premjerministrs. Likumdošanas vara tiek dalīta starp valdību un divpalātu parlamentu. Tiesu vara ir neatkarīga no likumdošanas un izpildvaras.
Itālijas valdība. Itālijas valsts prezidents ir valsts galva, kurš reprezentē tautas vienotību. Prezidentam ir daudzi pienākumi, kuru agrāk pildīja Itālijas karalis. Prezidents ir kā starpnieks starp visām trim šīm valsts varām – izpildvaru, likumdošanas varu un tiesu varu. Prezidentu ievēl likumdevējvaras pārstāvji, prezidents ieceļ izpildvaras orgānu pārstāvjus un viņš ir tiesu varas prezidents. Prezidents ir arī nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieks. Itālijas Republikas prezidentu ievēl uz 7 gadu prezidentūras termiņu vēlēšanu kolēģija, kura sastāv no parlamenta abām palātām un 58 reģionālajiem pārstāvjiem. Prezidenta ievēlēšanai nepieciešams liels balsu vairākums par konkrēto kandidātu prezidenta vēlēšanās, kas jau pakāpeniski tiek atvieglots no divām trešdaļām uz 50+1 balsi par konkrēto kandidātu vēlēšanās.
Prezidentam ir tiesības noraidīt likumus, kas neatbilst Itālijas Republikas konstitūcijai, atsakoties parakstīt tos. Prezidents ieceļ premjerministru, kurš, savukārt, izvirza ministrus, kuru apstiprināšanā piedalās parlamenta abas palātas. Premjerministrs, strādājot ar Ministru kabinetu, vada Itālijas valdību.
Valdības darbu realizē sekojošas Itālijas ministrijas: Ārlietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības ministrija, Izglītības – starptautiskās apmaiņas ministrija, Veselības ministrija, Aizsardzības ministrija, Darbaspēka un sociālās labklājības ministrija, Ekonomikas attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, Tieslietu ministrija, Komunikāciju ministrija, Ekonomikas un finansu ministrija, Vides ministrija, Transportu ministrija, Eiropiešu jautājumu ministrija, Universitāšu un zinātnes ministrija.
Likumdošanas vara. Likumdošanas varu Itālijā realizē parlaments, kuru ievēl tautas balsošanas rezultātā. Parlaments sastāv no divām palātām – augšpalātas Senāta un Deputātu palātas, kurām ir identiskas funkcijas. Galvenā funkcija ir likumdošana. Parlaments nosaka arī valdības darbības vadlīnijas un kontrolē valdības darbu. Parlamenta Deputātu palāta sastāv no 630 locekļiem, kuriem jābūt vismaz 25 gadu veciem un kurus ievēl 18 gadu vecumu sasnieguši Itālijas iedzīvotāji. Savukārt Republikas senāts sastāv no 315 ievēlētiem, 40 gadu vecumu sasniegušiem locekļiem plus dažiem senatoriem, kas ievēlēti uz mūžu (no tiem trīs ir bijušie Itālijas prezidenti). Senāta locekļus var ievēlēt 25 gadu vecumu sasnieguši vēlētāji, mūža senatorus nosaka Itālijas Republikas prezidents. Kopumā parlamentu ievēl uz 5 gadu termiņu, tomēr abas palātas ir iespējams atcelt pirms viņu darbības termiņa beigām nepieciešamības gadījumā. Parlamenta funkcijas ir nacionālās politikas formulēšana un likumdošanas kontrole.
Tiesu vara. Itālijas tiesu varas sistēma ir balstīta uz romiešu likumiem, kas ir modificēti pēc Napoleona kodeksa un statūtiem. Tiesu varas pamatā ir Konstitucionālā tiesa, kura var noraidīt likumus, kas neatbilst valsts konstitūcijai. Konstitucionālā tiesa sastāv no 15 tiesnešiem, no kuriem viens ir Itālijas Konstitucionālās tiesas prezidents. Viņš tiek ievēlēts no tiesas tiesnešu vidus, balsojot tiesnešiem. Vienu trešdaļu no tiesnešiem ieceļ Itālijas Republikas prezidents, vienu trešdaļu – parlaments, un vienu trešdaļu ievēl Augstākā tiesa.
Uzskatu, ka Itālijā nav valsts pārvaldes formas elementu, kuri būtu īpaši noderīgi Latvijai. Būtībā Itālijas un Latvijas valsts pārvaldes formas ir vienādas, jo arī Latvijā ir parlamentārā demokrātija.