Izjūtu ainavas.

Pēc pludmalē sauļojoties pavadītas dienas sievietes atgriežas mājās un atklāj, ka atslēga nav somiņā.

Laiski laimīgā.

Hmm, kur gan tā varēja palikt? Ak tā, droši vien izkrita, liekot mantas jaunajā, košajā pludmales somā, kamēr smaidīju un piemiedzu ar aci tam pievilcīgajam vīrietim pāris metrus tālāk. Es taču šodien tik labi atpūtos un ieguvu lielisku iedegumu. Ak jā, atslēga! Būs jāaiziet pie mammas pēc dublikāta. Pa ceļam citi redzēs, cik skaisti brūna esmu. Bet varbūt tomēr atgriezties pludmalē? Vēlreiz satikšu viņu. Viņš droši vi

i
ien būs atradis manu atslēgu, tai taču klāt ir mana bilde. Nē, lai labāk viņš to patur piemiņai līdz rītdienai. Šis burvīgais iedegums tagad dosies pie mammas. Ak, šie negaidītie piedzīvojumi. Ak, skaistā dzīve.

Pesimiste.

Tā, kārtējā neveiksme. to atslēgu noteikti vajadzēja pazaudēt tieši šodien, kad vēl tik daudz nepadarītā mājās. Saulē arī esmu apdedzinājusies. Acī joprojām grauž smilts grauds, un ezerā ūdens bija pārāk auksts, un tie man veltītie skatieni bija nepārprotami-vairs nekad neiešu uz pludmali, nevilkšu peldkostīmu. Ko lai es ta

a
agad daru? Nav neviena, pie kā palikt, dublikāta arī nav. Iet atpakaļ nav jēgas, tāpat es to neatradīšu. Kāpēc liktens pret mani ir tik ļauns?

Nosvērti analītiskā.

Atslēga. Nevar būt, ka esmu to pazaudējusi, bet tomēr. Tas droši vien notika pludmalē, krāmējot ma

a
antas. Tātad atrast būs grūti, bet, ejot atpakaļ, es iztērēšu laiku vakariņu pagatavošanai paredzēto laiku. Taču skrienot es varētu paspēt, tā, līdz pludmalei ir 2 kilometri, tās ir 20 minūtes ejot, ņemot vērā manu fizisko formu, skrienot tās ir. pag, man taču ir rezerves atslēga zem kājslauķa. Es zināju, ka katrai mazai neveiksmei seko veiksme.

Nervozi bailīgā.

Atslēga. To kāds man ir nozadzis! Bet es biju piesardzīga un zinu, ka no pludmales man nesekoja. Mani novēro jau ilgāku laiku. Es vairs nekad nevarēšu būt mierā, mani noteikti aplaupīs un nogalinās. Jātiek ārā no kāpņutelpas, cilvēkos ir drošāk. Bet es gribu mājās, gribu drošībā, drošībā. Noslēpšos tepat, aiz puķēm, būšu klusa, klusa, tas viņš (vērotājs pludmalē?) mani nepamanīs. Līdz vīra darbavietai ir pārāk bīstams, tāls ce

e
eļš. Kaut viņš ātrāk pārnāktu, pārnāktu ātrāk, jo mums jāpārvācas. Man nozaga atslēgu, nozaga izbijis cietumnieks. Bet, bet varbūt es to pati pazaudēju? Tik un tā esmu briesmās.