Risks veselībai:
Ir vairākas argumentu grupas, kāpēc ģenētiski modificētā pārtika varētu būt bīstama. Viena no tām attiecās uz cilvēka veselību, bet ļoti retos gadījumos tas ir saistīts ar reālu risku.
Galvenie riski veselībai:
• iespējama jaunu alergēnu vai toksisku vielu parādīšanās pārtikā;
• iespējama antibiotiku rezistences gēnu izplatīšanās cilvēka mikroflorā;
• iespējama nelabvēlīga iedarbība uz imūnās pretestības spējām.
• Iespējama jaunu alergēnu vai toksisku vielu parādīšanās pārtikā
Cilvēkiem, kuri nepanes konkrētu augu produktu, var rasties nopietni sarežģījumi, ja viņi netiks brīdināti, ka tomātos ir, piemēram, pupu gēnu kodēti proteīni vai kartupeļos darbojas riekstu gēni. Šī problēma nav specifiska tikai ģenētiski modificētai pārtikai, bet cilvēkam ar noslieci uz alerģiju var rasties, saskaroties ar jebkuru pārtiku. Galvenais šajā ziņā ir patērētāju informēšana par to ka šis konkrētais produkts satur proteīnu, kas kādam var būt alergēns.
• Iespējama antibiotiku rezistences gēnu izplatīšanās cilvēka mikroflorā
Tā ir argumentu grupa, ka produktos esošo antibiotiku gēnu apēšana varētu radīt problēmas cilvēka veselībai. Pārnesot gēnu un veidojot ģenētiski modificētus augus, lai varētu izsekot, kuras šūnas ir modificētas un kuras nav, parasti ienes ne tikai vajadzīgo gēnu, bet arī kādu marķiergēnu, pēc kura var viegli izsekot, kur ģenētiskā konstrukcija pārvietojas. Parasti tie ir antibiotiku (visbiežāk kanamicīna) gēni. Kanamicīns tika izvelēts šim nolūkam tādējādi, ka tam nav lielas nozīmes kā infekciju apkarošanai noderīgai antibiotikai. Turklāt slimnīcās mītošās baktērijas jau sen ir rezistentas pret vairākām plašāk lietojamām antibiotikām.
• Iespējama nelabvēlīga iedarbība uz imūnās pretestības spējām
Dati par iespējamu nelabvēlīgo iedarbību uz imūno sistēmu ir ļoti pretrunīgi. Dr. Puštai plaši pazīstamie pētījumi pirmo reizi tika publiskoti Granadas radioraidījumā “Pasaule Darbībā” (World in Action) 1998. gada 10. augustā. Viņš bija novērojis, ka barojot jaunas žurkas ar ĢM kartupeļiem, samazinās to augšanas ātrums un imūnās aizsardzības spējas. Sākotnēji to apstiprināja institūts Skotijā, kurā viņš strādāja (Rowett Research Institute). Tomēr divas dienas vēlāk prof. Džeims (James), šī institūta direktors, noliedza šādu eksperimentu eksistenci.