Jāzepa tēls Raiņa lugā „Jāzeps un viņa brāļi”
Sižets
Luga sākas ar Jāzepa un viņa tēva sarunu. Jāzeps ar brāļiem ir bijis ganīt aitas un pārnācis ātrāk nekā citi. var noprast, ka Jāzepa vainas dēļ ir noklīdušas 3 aitas, tāpēc viņš ir nobijies no brāļu soda. Šķiet ka tieši tāpēc Jāzeps ir pārnācis ātrāk – lai paglābtos pie tēva. Sarunā ar tēvu Jāzeps sūdzas par brāļu attieksmi, atceras to, cik laba bija dzīve pirms mātes nāves un izsaka vēlmi kļūt par zemnieku nevis ganu kā citi brāļi.
Kad atnāk brāļi, viņi pret Jāzepu izturas nicīgi, taču tēvs viņu aizstāv. Jāzeps stāsta brāļiem, ka grib būt zemnieks. Kad Jēkabs dod svētības saviem dēliem, viņš grib svētīt Jāzepu pirms Simona un Levija, kaut gan viņi ir vecāki, taču Jāzeps lūdz tēvam svetīt viņus vispirms. Arī kad pienāk Jāzepa kārta, brāļi saka, ka viņš nevar tikt svētīts, jo nav izlīdzis ar viņiem. Jāzeps saka, ka mīl viņus, dod izlīguma skūpstus, tomēr nespēj pieiet pie Levija. Kad beidzot Jēkabs svētī Jāzepu, arī viņa svētība ir diezgan pretrunīga, tā saka, ka Jāzeps tiks ienīsts, tomēr tiks bagātīgi svētīts. Arī par to brāļi ir sašutuši. Jāzeps izstāsta savu sapni par kūlīšiem un tas sadusmo brāļus vēl vairāk un tie viņu nolād. Baidīdamies no brāļiem Jāzeps ar Benjamiņu paliek gulēt ārpus telts un redz sapni par mēnesi, sauli un zvaigznēm, kas klanās viņa priekšā. Kad atnāk brāļi un to uzzina, šķiet, ka tas ir pēdējais piliens viņu kausā, tiek nospriests, ka Jāzepam nākamajā dienā jātop iesvētītam par ganu.
Nākamajā dienā Jāzeps dodas līdzi brāļiem ganībās aiz Zihemas. Viņš slepus satiekas ar Dinu, kura atnes Jēkaba dāvātos greznos svārkus un viņi apliecina viens otram savu mīlestību. Vēlāk, kad brāļi ieraugu Jāzepu greznajos svārkos, tie notur viņu par izmalieti, kādu lielu kungu un klanās viņa priekšā. Uzzinājuši, ka tas ir Jāzeps, viņi norauj viņam svārkus un iemet bedrē, vēl piemezdami klāt ērkšķus.
Attiecības ar Jēkabu.
Jāzeps ir Viens no Jēkaba un Raeles dēliem, tāpēc Jēkaba attieksme pret viņu ir īpaša. Viņš tiek lutināt un vienmēr aizstāvēts, pat tad, kad ir nepārprotama Jāzepa vaina. „Lūk, tāds viņš ir! Kā tauriņspārnam nevar pirkstus piedurt. Nu liekat mieru, diezgan viņš ir sodīts.” Jāzeps ir pieradis pie šādas attieksmes, tāpēc vienmēr glābiņu no brāļiem meklē pie tēva. Gan sākumā, pārnācis no ganībām, gan tad, kad jādod skūpsts Levijam viņš metas pie tēva. Kad Simons pārmet Jēkabam viņa attieksmi, Jēkabs saka: Es neaizstāvu; viņš vēl tik jauns” tomēr vēlāk atzīst: „Es viņu mīlu, jā, par visiem vairāk!” Kā attaisnojumu viņš saka: ”Viņš vecās dienās dzima man. Iekš viņa man manas jaunās dienas atmostas.”
Pats Jāzeps mīl Jēkabu kā jau tēvu jo viņš un Benjamiņš ir vienīgie pie kā Jāzeps var tverties no brāļu naida.
Šķiet, ka Jāzeps nojauš, ka šī Jēkaba mīlestība uz viņu izraisa brāļu naidu, tomēr viņš tēvam nepārmet, lai viņu nesāpinātu. Vienīgi strīdā, kad sāk parādīties brāļu agresija ar nazi, viņš tēvu noraida un saka:”Nē, neapskauj vairs manis! Ļauj man vienam! Ar mīlu gribu viņu mīlu gūt” kā arī tad, kad Jēkabs grib svētīt viņu pirms brāļiem iebilst: „Tēv, svētī pirmos tos!”
Pat tad, kad Jāzeps tiek mests bedrē, viņš domā par tēvu :”Tu zvērs, tu zvērs! – tā tēvam sirdi plosīt! nu gāni manu prieku, tēvu saudz!”
Attiecības ar brāļiem.
Kaut gan brāļi Jāzepu ienīst, viņš cenšas tos mīlēt.
„Ak brāļi ko jūs gribat? no mazām dienām es jūs mīlējis” un „Es nepieļāvu Gad, ka Tevi sit, tad labāk cietu vēl, ka iesit manim.” Naftaļa pārmetumam viņš atbild: „Vai es nenesu no laba prāta, kad bij jāpalīdz, kad ejot paguri tu karstumā?” „Un Azer Tev – vai nedevu es klusām no maizes un no siera, kad es pats sev atgausēju; tev jau gribas allaž”
Jāzepa un viņa brāļu attiecības ir lugas centrālā problēma. Jāzepa karstākā vēlme ir iegūt brāļu mīlestību, brīžiem pat līdz izmisumam. :”Es nāves nebaidos –kad es tev nemīļš un brāļu mīlu mūžam neiegūstu, tad spried man nāvi, tēv es miršu labprāt” Jāzeps it kā piedod brāļiem viņu attieksmi, metas ceļos viņu priekšā.
Brāļi pārmet Jāzepam visu iespējamo, sauc viņu par zīdāmu jēru, pārmet, ka nespēj uzraudzīt Benjamiņu, tomēr arī ir neapmierināti, kad Jāzeps aizstāv jaunāko brāli. Kaut gan aitas bija uzticētas Levijam, brāļi vaino Jāzepu, saka ka viņš vēl jauns būdams lien pēc meitām. Levijs uzskata viņu par iedomīgu. Juda saka: Kad Tava griba visu veic, tad pats jel esi tāds kā mēs. Tad tevi mīlēs.
Naftalis apsmej Jāzepu
„Tās vājas kājiņas pa klintīm plaisā
tās smalkās rociņas no zižļa tulzno,
tas baltais vaidziņš saules vērsmē nodeg
un baltos svārciņus ar mēsliem apsviež.”
Tas, ka Tēvs mīl Jāzepu vairāk par citiem dēliem ir šķērslis brāļu mīlestībai pret Jāzepu. Brāļi prasa, lai Jāzeps kļūtu tāds pats kā viņi, netiktu lutināts, ietu ganos un darītu tos pašus darbus, ko viņi. Kaut gan Jāzeps cenšas mīlēt brāļus un viņiem piedot, tomēr viņā ir kaut kāds rūgtums un viņš saka: un to es saku jums: tā diena pienāks, kad nicināti būsat jūs, ne es! un, cik jūs tagad mani zemu liekat, tik zemu jūs priekš manis lieksaties” Dzirdējuši Jāzepa sapni, visi, izņemot Judu, Rubensu un Benjamiņu nolād viņu.
Jāzepam ir īpašas attiecības ar Benjamiņu. Jaunākais, arī Raeles dēls ir vienīgais, kas neapsmej un nenicina Jāzepu. Viņš kopā ar Jāzepu redz parādību ar mēnesi, sauli un zvaigznēm un ir vienīgais, kas tic Jāzepam.
Kad visi brāļi dodas uz ganībām aiz Zihemas, Jāzeps jau nojauš viņu nodomu, pat tad, kad brāļi jau grib viņu sist nost viņš vēl saka:” vai! Mīļie brāļi! – Es jūs mīlu”, viņš krīt ceļos un lūdzas brāļus. Palīdzību viņš lūdz Judam un Rubensam, kas apliecina, ka pret šiem brāļiem Jāzepam ir citādāka attieksme. „Man Juda I kaujot mīļāks, Simons netīrs, fē!” Redzēdams, ka brāļi attieksmi nemainīs, viņš atgūst lepnumu, tic uz savu sapni un pat no bedres sauc: „Es celšos: saul un mēnes manim lieksies”
Attiecības ar Dinu
Kaut gan Jāzepa un Dinas attiecības ir atklājas tikai vienā skatā, tomēr ir skaidri redzams, ka Jāzeps mīl Dinu. Viņš saka :” Es tevi mīlu mirkli mirklī vairāk!” Viņu saruna notiek steigā, sākumā liekas, ka viņu mīlestība ir tikai kaislīga jauniešu aizraušanās, tomēr lugas beigās atklājas ka Dina Jāzepam nozīmē dzimteni un ir svarīgāka par Asnati.