Vikingu loma Eiropas un Pasaules vēsturē.
Visiem pasaules iedzīvotājiem ar kaut nelielu intelektu ir pazīstams vārds „vikingi” vai „vikingu laikmets”, bet vai visiem ir zināms, ko nozīmē vārds „vikings”, kas norisinājās vikingu laikmetā un ar ko viņi kļuva tik slaveni, ka ir neatņemams komponents pasaules un arī Latvijas vēsturē. Es uzskatu, ka vikingu loma pasaulē ir bijusi liela un ir ietekmējusi nākotni, kā arī pasaules attīstību.
Vārds vikings, domājams, cēlies no skandināvu darbības vārda „vikja”, kas nozīmēja aiziet prom, nošķirties, un tā skandināvi apzīmēja vīrus, kas uz ilgāku laiku bija atstājuši savu dzimteni, lai dotos karagājienā. Rietumeiropā vikingus sauca par normaņiem, Bizantijā par varingiem, bet Krievzemē – par varjagiem. Savām daudzajām ekspedīcijām vikingi darināja ātrus, viegli vadāmus kuģus. Viņi bija prasmīgi jūrasbraucēji, un kuģoja atklātā jūrā. Šie drosmīgie vīri ar saviem garajiem kuģiem vairāk kārt devās uz Ameriku un atpakaļ, un šis varoņdarbs liecina par viņu kuģu lielisko konstrukciju, kurus varēja diezgan ātri izjaukt un salikt kopā. Tas bija raksturīgs vikingu braucieniem pa upēm.
Vikingu laiki Norvēģijā iezīmē aizvēsturisko laiku beigas, t.i., parasti attiecina uz laika posmu no 8.gs. beigām līdz 11.gs. Rakstiskas liecības nav saglabājušās, tādēļ zināšanas par šo periodu galvenokārt pamatojas uz arheoloģiskajiem atradumiem. Daudzi zinātnieki par vikingu laiku sākumu uzskata 793. gadu, kad vikingi izlaupīja Lindisfarnas klosteri Anglijas ziemeļaustrumu piekrastē.. Vikingu sirojumos bija iesaistītas visas tautas, kas apdzīvoja Baltijas jūras krastus, tomēr ar vislielāko vērienu un uzņēmību izcēlās skandināvu – dāņu, norvēģu, zviedru un islandiešu karotāji un laupītāji. Vikingu laiki sasniedza kulminācijas punktu 1066. gadā, kad norvēģu karalis Haralls Bargais un viņa vīri tika sakauti kaujā pie Stamfordas tilta Anglijā.
Vikingu laikmetā iezīmējās vairāki sirojumu virzieni. Norvēģiem bija izdevīgi doties uz Īriju, Skotiju un Angliju, kas bija diezgan bagātas, bet iekšējo cīņu novājinātas zemes. Dāņu vikingu sirojumu galvenais virziens bija Franku valsts. Visas šīs zemes, lai atpirktos no vikingu sirojumiem, sāka maksāt nodevas. Vikingi devās arī uz Spāniju un Vidusjūru. Visu vikingu sapnis bija izlaupīt Romu, bet tas viņiem tomēr neizdevās. Vikingi ieradās arī ar miermīlīgiem nolūkiem tirgoties un dibināt kolonijas. Norvēģu vikingi apmetās Orkneju salās, Šetlendas salās, Hebridu salās, kā arī Menas salā. Par viņu mājām kļuva arī Skotijas un Īrijas ziemeļu apvidi, un Dublinu, ko 840-os gados dibinājuši vikingi, līdz pat 1171. gadam pārvaldīja ziemeļnieki.
Pasaules un Eiropas attīstību vikingi ietekmēja
• izveidojot jaunus, intensīvus tirdzniecības sakarus,
• sekmēja, sirojumu rezultātā, jaunu zemju atklāšanu,
• svešās zemēs izveidoja apmetnes,
• dibināja kolonijas,
• attīstīja augstā mērā kuģniecību un daudz ko citu,
jo vikingi tiecās pēc vieglāk iegūstamiem labumiem, laupīšanas un karagājienu ceļā.
Mūsdienās par vikingu darbību pagātnē liecina teikas, arheologu izrakumi un dažādas mantiskās vērtības, kā arī zinātnieku argumenti un viedokļi par vikingu laikmetu!