Johans Sebastiāns Bahs

Bahu dzimtā mūzikas mīlestība tika pārmantota no paaudzes paaudzē. Divu gadsimtu laikā Vācijā Tīrigenes novadā bija vairāk nekā 50 mūziķu ar uzvārdu Bahs, tāpēc visus muzikantus tur dēvēja par bahiem.
Tomēr pats izcilākais no visas Bahu mūziķu saimes, protams, bija Johans Sebastiāns Bahs.
9 gadu vecumā zēns kļuva bārenis, pārgāja dzīvot pie vecākā brāļa un mācījās pie viņa arī mūziku. Tomēr šīs stundas viņu neapmierināja, tāpēc viņš slepus ņēma no brāļa skapja tā laika izcilāko komponistu darbu partitūras, mēness gaismā tās pārrakstīja un, pēc tam tās studējot, iepazina kompozīcijas noslēpumus. Pēc tam viņš strādāja dažādās Vācijas pilsētās par vijolnieku, klavesīnistu, ērģelnieku un diriģentu, pats sacerēja mūziku un neatlaidīgi pilnveidoja savu izpildītāja un komponista meistarību.
Visilgāk un raženāk J.S.Baha dzīve aizritēja Leipcigā pēdējos 27 mūža gadus, kad viņš strādāja Toma baznīcā par ērģelnieku un Toma skolā par mūzikas skolotāju, kur vadīja zēnu kori un orķestri. Viņa pienākumos ietilpa arī rūpes par mūziku visās pilsētas lielākajās baznīcās.
Savas dzīves laikā Bahs bija pazīstams galvenokārt tikai kā izcils klavesīnists un ērģelnieks. Pēc laikabiedru liecībām uz ērģeļu pedāļa viņš pratis spēlēt ar kājām tikpat veikli kā dažs labs ērģelnieks to darījis ar rokām uz manuāļiem. Kad viņam jautājuši, kā tāda meistarība sasniegta, meistars atbildējis: “Man vajadzēja ļoti daudz mācīties, un ikviens, kurš būs tikpat uzcītīgs, sasniegs to pašu.”
J.S.Baha skaņdarbu klāsts ir milzīgs. Tos gan viņa dzīves laikā pienācīgi nenovērtēja un pēc skaņraža nāves gandrīz vai aizmirsa pilnībā. Tikai pēc apmēram 100 gadiem Baha mūzikā atdzima no jauna. 100 gadus pēc J.S.Baha nāves Vācijā tika nodibināta Baha biedrība, lai savāktu un iespiestu tos Baha darbus, kuri vēl bija saglabājušies.
Pazīstams ir L. van Bēthovena vērtējums par J.S.Baha daiļradi: “Ne strauts! – Jūrai jābūt viņa vārdam……” (Bach vācu valodā nozīme strauts).
J.S.Baha daiļrade. Baha skaņdarbiem piemīt dziļums un muzikālo tēlu daudzveidība, nepārspējama polifonā meistarība un neizsmeļama melodiju daudzveidība. Viņa bagātajā kompozīciju klāstā īpašu vietu ieņem skaņdarbi klavierēm, ērģelēm, orķestrim un lielās vokāli instrumentālās formas – kantātes, oratorijas un pasijas.
J.S.Baha daiļrades mantojums ir ražīgs – vairāk kā 1000 darbu.
Pazīstamākie J.S.Baha skaņdarbi:
 Vokāli – instrumentālā žanrā:
Kantāte: “Lieldienu kantāte”; pasijas: “Mateja pasija”, “Jāņa pasija”;
Mesa si minorā.
 Koncertžanrā:
“6 Brandenburgas koncerti”, “Itāļu koncerts”;
svīta orķestrim Nr.2 si minorā.
 Instrumentālās kamermūzikas žanrā:
Krājums “Labi temperētais klavesīns” 2.daļa;
48 prelūdijas un fūgas – ievērojamākās: prelūdija un fūga do minorā
prelūdija un fūga Do mažorā
 Skaņdarbi ērģelēm:
Tokāta un fūga re minorā, korāļu prelūdijas