Klimata izmaiņas

Saturs

Saturs 2
Klimata izmaiņas 3
Kas ir klimats 3
Kas ir klimata izmaiņas 3
Sekas 3
Nedaudz statistikas 4
Ko par to saka speciālisti 4
Vai ar klimata izmaiņām saistīts ozons 5
Ozona slāņa noārdīšanās sekas 5
Informācija par ozona noārdīšanos 5
Cits viedoklis par ozona noārdīšanos 5
Pareģu kritizē 6
Saglabāšana 6
Kas jāmaina, lai no tā izvairītos 6
Kas būtu jādara, lai taupītu enerģiju 7
Pielāgošanās klimata izmaiņām 7
Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēma 8
Cilvēka veselība 8
Jaunas enerģijas tehnoloģijas un racionālāka saimnieciskā politiskā alternatīva 8
Globālā sadarbība tehnoloģiju jomā 9

KLIMATA IZMAIŅAS

Mūsu gadsimta 90. gados strauji pieaug interese par vides aizsardzības globālajām problēmām sabiedrības, pašvaldību, valstiskā un starptautiskā līmenī. Tas ir saprotami, jo cilvēce ir apzinājusies, kādus reālus draudus var radīt dzīve, kas nav saskaņā ar vidi, ar to saprotot dabu, sociālo un garīgo vidi.
Par vienu no aktuālākajām globālajām vides problēmām Apvienoto Nāciju Organizācijas līmenī, pēc pasaulē atzītu zinātnieku ieteikumiem un sabiedrības pieprasījuma, tiek atzītas klimata izmaiņas.
Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencija, kas tika pieņemta 1992. gadā Riodežaneiro, pagaidām ir viens no jaunākajiem starptautiskajiem līgumiem, ar kura palīdzību pasaules valstis kopīgiem spēkiem meklē risinājumu šai problēmai. Konvencijā nepārprotami norādīts par zemeslodes klimata izmaiņām. Arī Latvija kopā ar 165 pasaules valstīm līdz 2000. gadam apņēmusies stabilizēt klimata izmaiņas radošo gāzu koncentrāciju atmosfērā.
Viss ir atkarīgs no cilvēkiem, kas apdzīvo Latviju. Ja cilvēce (t.i. – katrs no mums) tam nepievērsīs lielāku vērību, konvencijas nespēs neko izmainīt.

KAS IR KLIMATS?

Klimats ir ilgstošs metereoloģisko apstākļu modelis katram pasaules reģionam. Saules starojuma ietekme, Zemes rotācija, gaisa masu sastāvs, okeānu tuvums un lielums, kalnu augstums un ieleju dziļums – visi šie faktori sastāda to, ko mēs saucam par klimatu.
Kopš cilvēks parādījās uz Zemes, tā dzīves apstākļus ir noteicis klimats. Arī tagad, lai kas un kur mēs arī būtu, klimats joprojām nosaka mūsu dzīves veidu. Mājas, kuras mēs ceļam, drēbes, ko valkājam, pārtika, ko lietojam, pat mūsu temperaments ir cieši saistīts ar klimatu.

KAS IR KLIMATA IZMAIŅAS?

Klimata izmaiņas lielā mērā ir saistītas ar atmosfēras sasilšana un atdzišana. Visus 4,5 miljardus gadu, kopš Zeme pastāv, ir bijušas svārstības starp pieminēto sasilšanu un atdzišanu. Taču pēdējā gadsimtā globālas industrializācijas un demogrāfiskā sprādziena (straujš Zemeslodes iedzīvotāju pieaugums) rezultātā atmosfērā ir uzkrājušās gāzes, kas sekmējušas Zemes vidējās temperatūras paaugstināšanos par 0,5 oC 130 gadu laikā. Nekad agrāk vēsture nav pieredzējusi gadījumu, ka cilvēka darbības rezultātā temperatūra palielinās tik strauji, tik īsā laika periodā. Pašreiz Zemes populācija ir sekmējusi temperatūras celšanos tādā mērā, ka Zeme vairs nespēj pretoties mākslīgajam cilvēku radītajam spiedienam.
Klimata izmaiņas sauc par siltumnīcas efektu, taču…
Siltumnīcas efekts ir dabisks. Tas uztur līdzsvaru starp Saules izsaukto Zemes uzsilšanu un tās dabisko atdzišanu.
Šo līdzsvaru notur dabiskās siltumnīcas efekta gāzes atmosfērā (pārsvarā CO2 un ūdens tvaiks). Tas notiek tāpat kā siltumnīcā: saules stari nonāk siltumnīcā un vairs netiek atstaroti atpakaļ. Bez siltumnīcas efekta gāzēm šodien uz zemes būtu par aptuveni 30 oC aukstāks nekā esam pieraduši. Šīs gāzes ir kā sega ap Zemi, kas notur temperatūru, kāda ir nepieciešama dzīvības pastāvēšanai.
…cilvēki, dedzinot fosilo kurināmo, piem., naftu, akmeņogles u.c., rada papildus oglekļa dioksīdu (CO2). Šī gāze Zemes “segu” padara optiski biezāku Zemes termiskam starojumam. Citas cilvēku darbības rezultātā radušās gāzes (metāns un slāpekļa oksīdi, sēra oksīdi u.c.) vēl pastiprina šo efektu. Rezultātā mūsu Zeme uzsilst. Sarežģītā Zemes balansēšanas sistēma starp uzsilšanu un atdzišanu ir izjaukta.
Speciālisti paredz, ka līdz 2050. gadam atmosfērā būs divreiz vairāk CO2 nekā pirms industriālās revolūcijas pagājušā gadsimta vidū un beigās. Tā būs ātrākā Zemes sasilšana cilvēces vēsturē. Ir ļoti daudz nopietnu pētījumu, kuri rāda, ka Zemes ekosistēma neizturēs šādas izmaiņas.

SEKAS.

Vispārējā sasilšana nepadarīs Latvijas vasaras siltākas. Lai arī Zemes klimats patiešām paliek siltāks, tas nenozīmē, ka cilvēcei būs patīkamāki dzīves apstākļi. Pēdējie septiņi gadi ir bijuši viskarstākie, tas radījis dabas nelaimes, kā sausumu, plūdus. Zemes uzsilšana izjauks sarežģītās vēju, okeāna straumju, lietus un citas sistēmas. Uzsilšana nenotiks vienmērīgi – dažās pasaules daļās tā notiks ātrāk, citās lēnāk, radot vētras, orkānus un nepieredzētu sausumu. Gadsimta laikā pastiprināta siltumnīcas efekta rezultātā temperatūra jau ir uzkāpusi par 0,5 oC virs ilglaicīgi novērotās vidējās temperatūras. Tas veicina arktisko ledāju kušanu, kā rezultātā cilvēce var piedzīvot vēl neredzētu pasaules okeāna līmeņa celšanos. Tas var būt neprognozējams valstīs, kas ir zem jūras līmeņa vai valstīs – būs apdraudēta piem. Nīderlandes un Bengālijas eksistence. Globāla mēroga traģēdiju var izsaukt Pasaules okeāna straumju un īpaši Golfa straumes perturbācijas uzsilušas atmosfēras un okeāna mijiedarbības rezultātā. Ir modēļeksperimenti, kuru rezultāti rāda, ka ir liela varbūtība ka šādu perturbāciju rezultātā Golfa straumes intensitāte apsīkst dažu desmitu gadu laikā un tas nozīmē jauna leduslaikmeta sākumu Eiropā.

NEDAUDZ STATISTIKAS

1991. gadā Austrija pieredzēja lielākās lietusgāzes pēdējo 30 gadu laikā, kas izraisīja milzīgus plūdus.
1991. gadā neparasti sausais laiks piespieda Reinā (Vācijā) peldošos kuģus samazināt savas kravas.
1992. gadā Centrāleiropā sausais laiks no jūlija līdz augustam izraisīja neskaitāmus mežu degšanas gadījumus un nodarīja lielus postījumus labībai, īpaši Polijā.
1992. gadā Centrālajā un Austrumeiropā karstums valdīja līdz pat augusta beigām; Ukrainā gaisa temperatūra sasniedza pat 39 ° C.
1992. gadā Maskavu pārsteidza agrākais sniegs 16 gadu laikā. Savukārt Stokholmā šai pašā sezonā sniega daudzums bija lielākais kopš 1925. gada.
1993. gadā karsts un sauss laiks tika piedzīvots Grieķijā un Bulgārijā. Piesārņojums un karstums piespieda tūkstošiem cilvēku meklēt medicīnisko palīdzību.
Visbeidzot, 1997. gada vasarā Centrāleiropu apdraudēja jauni plūdi, kuri sasniedza pēdējos 100 gados nepieredzētus apmērus Čehijā un Polijas dienvidos. Šī ūdens stihija prasīja vairāk kā 100 cilvēku dzīvību un iznīcināja daudz māju, atstājot iedzīvotājus bez pārtikas un pajumtes. Mazliet vēlāk palu ūdeņiem nonākot Oderas lejtecē, Austrumvācijā, Frankfurtes apkārtnē ūdens līmenis Oderā sasniedza augstāko līmeni pēdējos 50 gados..

KO PAR TO SAKA SPECIĀLISTI

”Lai arī pašlaik nav tiešu pierādījumu, apkārtējās vides izmaiņu parādīšanās dēļ var apgalvot, ka notiek pakāpeniska klimata sasilšana,” Klauss Konrāds, “Greenpeace” aktīvists.
“Globālās sasilšanas fenomens jau ir sevi pierādījis ar izmaiņām ūdens temperatūrā,” Japānas Jūras drošības aģentūra.
“Ņemot vērā 1987. un 1990. gadā pieredzētās lietusgāzes, ir pamats apgalvot, ka mēs piedzīvojam jaunas lietusgāžu ēras sākšanos, kas var būt saistīta ar globālu sasilšanu,” Dr. Džons Golds, Okeonogrāfisko zinātņu institūts (Lielbritānija).
“Pastāv pamatotas bažas, ka dabas katastrofu skaitliskā palielināšanās nākotnē var kļūt par ierastu klimata parādību,” Tonijs Grejs, “Greenpeace” aktīvists.
Draudus, kas saistīti ar civilizācijas ierosinātām klimata pārmaiņām, 1994.gadā ir atzinusi starpvaldību profesionālu ekspertu grupa (IPCC- Intergovernmental Panel for Climate Change), kura strādā pēc ANO Vides programmas un Pasaules Meteoroloģiskās organizācijas pasūtījuma.
“Pastāv hipotēze, ka pēc 30 gadiem Latvija it kā pārlaidīsies 150 kilometrus uz dienvidiem, kā rezultātā Lietuvas agro gurķu audzētāji mums neko nevarēs padarīt. Derētu uzsvērt vētru skaita un to spēka pieaugšanu nākotnē, kas vairs nav hipotēze, bet gan likums.
Jūras līmeņa celšanās gadījumā bēdīgas izredzes paveras Zemgales līdzenumam, Papei un Nīcai. Latvijas meteorologi apgalvo, ka jau līdz 1995. gadam Liepājā jūras līmenis cēlies par 14 cm, bet Rīgas jūras līci par 18 cm!”, Atis Zviedris, RTU docents.

VAI AR KLIMATA IZMAIŅĀM SAISTĪTS ARĪ OZONS?

Protams. Bet kas ir ozons? Ozonu atklāja elektriskā lādiņa izlādes rezultātā tā īpatnējās smaržas dēļ 1839. gadā. Ozons ir trīs-atomu skābekļa molekula. Ozons ir sastopams visā atmosfērā, bet nozīmīgākā dzīvības pastāvēšanai ozona koncentrācija ir stratosfērā – atmosfēras slānī starp 20 un 40 km. Šis slānis aizsargā cilvēkus, floru un faunu uz Zemes no kaitīgā Saules ultravioletā starojuma (ar viļņu garumiem īsākiem par 310 nanometriem), neatļaujot tam pilnībā nonākt līdz Zemei..
Ozona slāni ietekmē freoni, kurus sintezēja pirms dažiem gadu desmitiem un tie nav satopami dabas dotā atmosfērā. Freoni nodara lielu kaitējumu ozona slānim un vienlaicīgi tie ir arī siltumnīcas efektu pastiprinošas gāzes. Tos mēs lietojam galvenokārt aerosolu baloniņos un saldējamās ierīcēs un pēc savām ķīmiskām īpašībām tie ir ļoti inertas gāzes, kuras atmosfērā neizzūd mijiedarbībā ar citām atmosfēras komponentēm. Ir panākta starptautiska vienošanās (‘Vīnes konvencija un tās protokoli) par ozona noārdošo vielu pakāpenisku izslēgšanu no saimnieciskās aprites un pēdējos gados monitoringa stacijas visā pasaulē rāda, ka ir apturēts freona koncentrāciju pieaugums atmosfērā un ir sagaidāms, ka tā sāks samazināties. Diemžēl ozona slāņa degradācija turpināsies vēl vismaz 20-30 gadu jo patreiz Zemes piezemes slānī esošie freoni lēni difundē stratosfērā, kur tiem UV starojums atšķeļ hlora atomus, kuri kataliītiska rakstura reakcijās grauj ozona molekulas. Ķīmiski aktīvais hlora atoms pēc aptuveni 100000 mijiedarbībām ar ozona molekulām citās ķīmiskās reakcijās izskalojas no stratosfēras, bet tas ir ļoti lēns process un tamdēļ mēs vēl pieredzēsim tālāku ozona slāņa degradāciju tuvākos gados un tikai tad var prognozēt tā atjaunošanos. Rezultāti, kas sasniegti ozona slāņa degradācijas apturēšanā starptautiski politiskā līmenī ir labs piemērs tam, ka zinātnieku pētījumi kopā ar sabiedriski atbildīgu rīcību savietota vienkopus ar sabiedrības un nevalstisku organizāciju spiedienu liek valdībām efektīvi rīkoties.

OZONA SLĀŅA NOĀRDĪŠANĀS SEKAS

Ultravioletais starojums palielina saslimšanas biežumu ar vairāku veidu ādas vēzi. ASV Vides aizsardzības aģentūra (US Environment Protection Agency) ir novērtējusi, ka ozona slāņa retināšanās nākamajos 90 gados var ievērojami palielināt mirstību no vēža (par 800 000 gadījumu vairāk nekā tas būtu parasti).
Ozona slāņa procentuālā samazināšanās var radīt traucējumu dzīvās dabas attīstībā. Lēnāk aug meži un labība veģetācijas periodā.
Cilvēku āda strauji noveco, pavājinās organisma imunitāte un tādēļ pieaug saslimstība ar infekcijas slimībām.
Pieaug saslimљanas bieћums ar kataraktu.
Ozona slāņa noārdīšanās iespējamās sekas ir fotosintēzes ātruma samazināšanās, kaitējumi augu valstij un cilvēcei. Dažreiz maldīgi domā, ka “ozona caurums” ir caurums burtiskā nozīmē, – īstenībā tas norāda, ka ozona koncentrācija stratosfērā ir vismaz par 1/3 mazāka par novēroto. Viskritiskākais stāvoklis ir virs Antarktīdas, kur pola aukstajās ziemās freoni sasalst un pavasarī strauji sasilst, atdalot hlora atomus. Kaut gan ir ļoti grūti izpētīt īsto un dziļāko ietekmi, sevišķi svarīga un tālejoša ir gēnu mutācijas problēma.

CITS VIEDOKLIS PAR OZONA NOĀRDĪŠANOS

Caurums ozona slānī virs Eiropas ir aizvēries. Un to bija radījis vulkāns, nevis freoni no aerosolu baloniņiem!
Daudzus bija pārņēmis satraukums, ka šāda ozona slāņa noārdīšanās virs Eiropas paaugstinās ultravioletā starojuma intensitāti, kas izraisa ādas vēzi. Šajās izbailēs pagājušajā gadā tika vainoti aerosolu baloni un saldējošās iekārtas, bet tagad dāņu zinātnieki paziņojuši, ka patiesais vaininieks ir vulkāns, kas atrodas vairāku tūkstošu jūdžu attālumā.
Vislielākā ozona slāņa noārdīšanās notika ziemeļu puslodē 1992. un 1993.gadā.

Bet Marks Allarts (Marc Allaart) no Dānijas meteoroloģijas pārvaldes nesen paziņoja, ka zinātnieki kopš pagājušā gada jūlija konstatējuši uzlabojumus, kas atjaunos ozona slāni normālā biezumā. Pārsteidzošo atjaunošanos ir radījis apstāklis, ka pelnu mākoņi, ko atmosfērā izsvieda vulkāna Mount Pinatubo izvirdums Filipīnās 1991. gadā, pakāpeniski izklīst.
”Vulkāniskie mākoņi eksistē dažus gadus un tad pamazām sāk izklīst. Mēs uzskatām, ka ozona slāņa atjaunošanās ir saistīta ar Pinatubo,” Allarts paziņoja.
Mēģinājumi visā pasaulē samazināt hlorfluorogļūdeņražu emisiju atmosfērā nevar izskaidrot šo ozona slāņa atjaunošanos, jo kopējais freonu daudzums atmosfērā vēl aizvien pieaug.
Kopš pētījumu sākuma sešdesmito gadu beigās ozona slānis katros desmit gados ir noārdījies par 2%. Bet 1992. gada janvārī tas zaudēja 18%, ko zinātnieki uzskata par Pinatubo izvirduma vainu.

PAREĢUS KRITIZĒ

Fakts, ka daudzi zinātnieki varēja kļūdaini vainot aerosolu sastāvā ietilpstošos freonus cauruma radīšanā ozona slānī virs Eiropas, rāda, cik maz patiesībā ir zināms par ozona noārdīšanos un globālo sasilšanu.
Lūk, daži pretargumenti pašreiz populārajam domāšanas veidam par draudiem videi.
Vai mēs patiesi esam pakļauti spēcīgākai ultravioleto staru iedarbībai, ja ozons noārdās? Mērījumi, kas veikti Amerikas Savienotajās Valstīs laikā no 1974. līdz 1985. gadam, rāda, ka ultravioletais starojums patiesībā pavājinās. Ozons veidojas Saules ultravioletā starojuma ietekmē. Jo spēcīgāks Saules starojums, jo vairāk ozona rodas. Daži zinātnieki apgalvo, ka ozona daudzuma palielināšanās un samazināšanās ilgākā laika posmā ir saistīta ar dabiskiem Saules procesiem un tai nav nekā kopīga ar freoniem.

SAGLABĀŠANA

Lai saglabātu ozona slāni tādu, kāds tas ir pašreiz, nedrīkst pieļaut freonu nonākšanu atmosfērā. Tā arvien vēl ir problēma globālā un nacionālā līmenī. Latvijai kopā ar daudzām Vidus un Austrumeiropas valstīm vēl aizvien ir problēmas Vīnes konvencijas un tās protokolu izpildē.
Sabiedrībai kopumā un katram no mums ozona slāņa saglabāšana nozīmē rūpes par to, lai visas tehnoloģiskās ierīces un ražošanas procesi, kuros izmanto freonus tiktu īpaši uzraudzītas un freoni tiktu savākti atpakaļ konteineros pēc tam, kad ierīces ir nokalpojušas savu mūžu. Latvijā aizvien vēl ir apritē liels daudzums saldēšanas iekārtu un citu ierīču, kuras izmanto freonu . Tajā pašā laikā nav radīta pietiekoši efektīva sistēma freonu atpakaļsavākšanai, pēc tam, kad ierīces ir beigušas savu darba mūžu. Freoni ir arī pietiekoši dārgas sintētiski radīta gāzes un to savākšana ir arī zināma saimnieciska jēga.

KAS JĀDARA, LAI NO TĀ IZVAIRĪTOS

Mums jāmaina savs dzīves stils. Tas nenozīmē, ka jāpazemina dzīves kvalitāte, bet gan jāsamazina enerģijas un resursu patēriņš. Mums jāpārdomā, ko nozīmē dzīves kvalitāte. Mēs ticam, ka videi nekaitīgs dzīves veids draudzībā ar vidi un cilvēkiem sniegs daudz lielāku gandarījumu nekā videi nedraudzīgas ekonomikas attīstība par katru cenu. Ir laiks atvadīties no visas naftas saimniecības. Jāattīsta saules enerģijas izmantošana un ūdeņraža tehnoloģija. Šāda pārkārtošanās maksātu ļoti dārgi. Taču, ja ierēķina izdevumus, kas rodas no vēža, plaušu slimībām, ražas zudumiem un mežiem nodarītajiem kaitējumiem, tad jau šodien ūdeņradis un saules enerģija ir lētāki par akmeņoglēm, naftu un gāzi.
Ja vēlamies apturēt klimata izmaiņas, nākamajos 50 gados mums uz pusi jāsamazina CO2 izmeši.. Tajā pašā laikā, pieaugot iedzīvotāju skaitam un nabadzīgo valstu prasībām, pieprasījums pēc enerģijas pasaulē pieaugs vairākkārt. Ko darīt? Jāizmanto vēja enerģija, atjaunojamie dabas resursi kā koks. Latvijas pirmās republikas laikā bija populāras mazās ūdens elektrostacijas. Arī pašlaik tas būtu izdevīgi.
Klimata izmaiņas ir globāla vides problēma – taču tas nenozīmē, ka pret to cīnīties nevar šeit pat, Latvijā. Katrs cilvēks ar apdomātu rīcību var novērst klimata izmaiņas un tādejādi palīdzēt gan sabiedrībai, gan gūt personīgu labumu. Katrs, kurš domā un prot tālredzīgi izmantot naudu redzēs, ka daudzi no tālāk ieteiktiem veidiem kā rūpēties par Zemes klimatu pēc būtības taupa mūsu pašu naudu, ceļ mūsu labklājību un paildzina mūžu. Vienlaicīgi, dziļāk pavērtējot atradīsim, ka mūsu individuālā rīcība nesīs reālu labumu pašvaldībai un visai Latvijai.

KAS BŪTU JĀDARA, LAI TAUPĪTU ENERĢIJU

Siltuma zudumi ēkās ūdens un telpas sildīšanai ir milzīgi – miljoniem tonnu oglekļa dioksīda tiek izmests gaisā. Pārāk daudz mājsaimniecības darbu veic ar elektroaparātu palīdzību, kaut gan tos varētu veikt ar rokām. Vajadzētu parūpējies par siltumizolāciju savā mājoklī, izolēt spraugas starp logiem un durvīm, lietot enerģiju taupošu tehniku, pirkt tikai freonu nesaturošus ledusskapjus, gaisa atsvaidzinātājus, dezodorantus.
Ik dienas pasaulē saražo milzīgus atkritumu kalnus, galvenokārt vienreizējās lietošanas produktu dēļ. Dabas resursi nav neizsmeļami, tādēļ lietas un materiālus saprāta robežās izmanto vairākkārt , salabo vai lieto ilgstoši, nevis izlieto vai izmet. Dzīvo taupīgi. Ieteicams būtu šķirot atkritumus, lietot pēc iespējas mazāk šādu materiālu, vai arī izmantot otrreizējo izejvielu pārstrādes produktus.
Vairumam no mums atliek tikai atgriezt krānu, un ūdens tek. Klimats mainās, daži pasaules rajoni paliek bez ūdens, bet attīstītajās valstīs ūdeni izmanto pārāk daudz. Modernā lauksaimniecība izmanto neiedomājami daudz ūdens, īpaši lopkopībā. 1kg gaļas ražošanai izmanto 100 reizes vairāk ūdens nekā 1kg kviešu saražošanai.
Iespaidojoties no reklāmas, bieži tērē naudu produktiem, kas patiesībā nav vajadzīgi vai lietojami īsu laiku. Tādējādi mēs nekad nesamaksājam īsto vides un sociālo cenu par produktu, kura ražošanai iztērēti dabas resursi, enerģija un transports. Šeit ieteikt varētu nepirkt preces liekā iesaiņojumā (ja nav nepieciešamības, atsakies no maisiņiem, ko piedāvā pārdevēja ), izvēlēties preces ilglaicīgai lietošanai, izvēlēties savā pārvaldībā, savā pilsētā un visbeidzot Latvijā ražotu preci, censties pašiem audzēt augļus un dārzeņus, kā arī neļauties reklāmām ietekmēt mūsu izvēli.
Pilsētas transports rada neiedomājami daudz siltumnīcas efekta gāzu, smogu, izraisa saslimšanu un stresu, īpaši pieaugot personīgo automašīnu skaitam. Vai tu jebkad pilsētā esi ar patiku ieelpojis svaigu, dzestru gaisu? Vai labāk auto vietā nebūtu izvēlēties velosipēdu vai iet kājām, vai arī izvēlēties sabiedrisko transportu( ieteicams – tramvaju, trolejbusu un dzelzceļu ).
Meži saista un pārveido celulozē ogļskābo gāzi. Mežs samazina augsnes eroziju. Pasaulē mežus izcērt 10 reizes vairāk nekā iestāda. Atceries – mežs ir dabas plaušas! Bez mežiem planētai Zeme un tās iedzīvotājiem nebūs nākotnes. Padomā par savu nākamo paaudzi.
Salīdzinājumā, lai ražotu 1 t papīra, patērē: 2 t koksnes, 75 000 l H2O un 12 000 kw•h, bet lai 1 t pārstrādātā papīra patērē: 1,07 t makulatūras, 11 000 l H2O un 4 000 kw•h, enerģijas, kā arī ūdens resursu nepieciešamība šķiet visai iespaidīga. Tikai žēl, ka pagaidām pie tā vēl netiek tik ļoti strādāts.

PIELĀGOŠANĀS KLIMATA IZMAIŅĀM

Pat tūlītēja siltumnīcas efektu radošo gāzu akumulēšanās pārtraukšana nespētu pilnīgi novērst tagadējās klimata izmaiņas.
Klimatiskā sistēma atsaucas uz siltumnīcas efekta līmeņa izmaiņām noteiktā laika posmā. Agrākie un pašreizējie izmeši jau ir sekmējuši zināmas klimata izmaiņas 21. gadsimtā. Dabas ekosistēmas un pati sabiedrība būs jūtīga pret turpmāko izmešu veidu un lielumu. Tāpēc laikā, kad izmešu kontrole ir vitāli svarīga, tai jābūt saistītai ar centieniem mazināt kaitējumu pielāgojoties.
Visvieglāk ievainojamas ir tās ekoloģiskās un sociālekonomiskās sistēmas, kuras ir visjūtīgākās pret klimata izmaiņām un ar vismazāko pielāgošanās spēju.
Augšminētais jūtīgums ir tas līmenis, kādā konkrētā sistēma reaģēs uz noteiktām klimata izmaiņām; tas mēra, piemēram, cik lielā mērā sistēmas struktūra reaģēs uz temperatūras celšanos. Adaptācija ir tas līmenis, kādā sistēmas var pielāgoties atbilstoši mainītajiem apstākļiem. Viegla ievainojamība parāda to kontekstu, kādā klimata izmaiņas var kaitēt sistēmai; tas ir atkarīgs ne tikai no sistēmas jūtīguma, bet arī no spējas pielāgoties.

BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA UN EKOSISTĒMA

Bioloģiskā daudzveidība – liels apkārtējās vides, ekonomikas un kultūras vērtību avots – ātro klimata izmaiņu upuris.
Sasilљana par 1- 3.5 oC nākamajos 100 gados var pārvietot esošās klimata zonas 150-550 km pola virzienā vidējos platuma grādos. Apdraudēto ekosistēmu ģeogrāfiskais sadalījums mainīs to, kā atsevišķas sugas reaģē uz jaunajiem apstākļiem. Tās sugas, kas nav spējīgas pietiekoši ātri pielāgoties, var tikt pakļautas izmiršanai – neatgriezeniskam zaudējumam.
Meži apstākļu maiņai pielāgojas lēni.
Novērojumi liecina, ka zemes sasilšana kaut vai tikai par vienu grādu ietekmētu mežu funkcionēšanu un uzbūvi. Pašreizējā piesārņojuma rezultātā 21.gs. paredzamās izmaiņas reāli ietekmēs vismaz vienu trešo daļu pasaules mežu. Atsevišķi mežu tipi var izzust vispār, kamēr radīsies jauni sugu dzīves apstākļi. Saprotams, ka šīs izmaiņas var ieviest pašreizējā klimata patoloģiskus pārveidojumus. Tā kā Ziemeļu platuma grādos esošās teritorijas, visticamāk, sasils pirmās, ziemeļu rajonu meži tiks vairāk ietekmēti nekā tropiskie meži. Kā zināms, mežiem ir nozīmīga loma klimata sistēmā, tiem ir reāla ietekme uz vietējo klimatu, piemēram, tie ietekmē augsnes temperatūru.
Cilvēku racionāla rīcība var palīdzēt dabas ekosistēmām pielāgoties klimata izmaiņām.
Dabīgu migrācijas koridoru radīšana, kā arī palīdzība konkrētas sugas migrācijā var dot reālu atbalstu mežu ekosistēmai. Apdraudētās teritorijas var glābt ar aktīvu augu selekcijas palīdzību, kontroli pār dzīvnieku iznīcināšanu un neskarto teritoriju sargāšanu; mitrzemes var atjaunot vai pat radīt no jauna.

CILVĒKA VESELĪBA.

Klimata izmaiņas izraisīs tiešus draudus veselībai.
Globāla mēroga sasilšana palielinās kā sirds un asinsvadu , tā arī elpošanas ceļu slimību skaitu. Karstuma viļņu intensitāte, plūdi, vētras un citi ekstremāli klimata notikumi var izraisīt ievainojumus, psiholoģisku nelīdzsvarotību un pat nāves gadījumus. Tajā pašā laikā – siltākajām temperatūrām aukstajās klimata zonās gan vajadzētu samazināt ar aukstumu saistīto izmiršanas statistiku dzīvnieku pasaulē, taču šādas pozitīvas iezīmes nenotušēs negatīvās. Palielināsies arī ar pārtiku un ūdeni saistīto slimību skaits. Siltākas temperatūras, samazināti ūdens resursi sekmēs dažādu slimību, kā piemēram, holēras, izplatīšanos.

JAUNAS ENERĢIJAS TEHNOLOĢIJAS UN RACIONĀLĀKA SAIMNIECISKĀ POLITIKA KĀ ALTERNATĪVA

Ogļu, naftas produktu, kā arī dabisko gāzu (tā saucamā fosilā kurināmā) sadedzināšana sastāda aptuveni 3/4 no visas cilvēka darbības rezultātā producētās ogļskābās gāzes. Lai apturētu klimata izmaiņas galarezultātā ir nepieciešams enerģētikā pārtraukt neatjaunojamo resursu lietošanu un pāriet uz atjaunojamo resursu lietošanu apjomos, kurus daba ir spējīga atjaunot.
Jau tagad pastāvošās tehnoloģijas spēj nenovērtējami samazināt dabai kaitīgo vielu producēšanu. Smagajā rūpniecībā ir pazīstamas iekārtas, kas par 80-90% efektīvāk spēj samazināt ogļu ieguves procesā radušos metāna izdalījumus nekā pašreiz praksē pielietojamās attīrīšanas iekārtas. Jauno tehnoloģiju ieviešanā nozīmīga loma ir arī finansu un nodokļu politikai. Tiek lēsts, ka līdz 2100. gadam pastāvošo komerciālo enerģijas sistēmu apjoms dubultosies. Ne tikai reģionālā, bet arī globālā mērogā attīstītai izpratnei par Zemes ekoloģiskās sistēmas saudzēšanu vajadzētu kalpot kā vadlīnijai kopēju mērķu sasniegšanai, piemēram, stimulējot taupīgāku un dabai saudzīgāku enerģijas ieguves avotu izmantošanu. Nodokļu politika šeit varētu kalpot kā stimuls dabai un cilvēkam saudzīgāku tehnoloģiju atbalsta radīšanai attiecībā pret novecojušām. Speciālisti atzinuši, ka, nomainot pašreizējās rūpniecības iekārtas pret videi draudzīgu, industrija atmosfērā izdalītu par 25% mazāk CO2 nekā pašlaik. Skatoties globālā mērogā, paredzams, ka industrijas radītais kaitējums dabai vēl vairāk palielināsies, jaunattīstītajām valstīm sekmējot savas industrijas izaugsmi, tāpēc nākas runāt arī par globāla rakstura sadarbību, šai jomā vairākattīstītajām valstīm iesaistoties informācijas un tehnoloģijas apmaiņā ar jaunattīstības valstīm. Zemu piesārņojumu radošu tehnoloģiju attīstību un pielietošanu var atbalstīt arī bezpeļņas organizācijas. Šādu tehnoloģiju izplatīšanu un praktisku pielietošanu bieži kavē kultūras, institucionālās, informatīvās, likuma, finansiālās un ekonomiskās barjeras. Valdības politiķi ir jānovērš šīs barjeras. Informācijas izplatīšana un produktu marķēšana, piemēram, var palīdzēt patērētājam iepazīt dziļākās sekas, kas izriet no viņu izvēles. Valdībai vajag atbalstīt arī tiešus pētījumu, attīstības un popularizēšanas projektus, kas saistīti ar videi draudzīgāku tehnoloģiju ieviešanu. Nākamajos 50 līdz 100 gados ir reāli iespējams efektīvi samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izdalīšanos, sadegot fosilajam kurināmajam. Pēc speciālistu atzinuma pašreizējās un iecerētās tehnoloģijas spētu samazināt šo gāzu izplūdi no 6 miljardiem tonnu 1990. gadā līdz 2 miljardiem 2100.gadā.

GLOBĀLA SADARBĪBA TEHNOLOĢIJU JOMĀ

Klimata izmaiņas ir globāla problēma, kurai vajadzīgs globāls risinājums. Uz attīstīto valstu rēķina ir lielākais daudzums siltumnīcas efektu radošo gāzu – 1994. gadā apmēram 75% no visa saražoto gāzu daudzuma. Šobrīd stāvoklis sāk stabilizēties attīstītākajās valstīs, taču jaunas problēmas rada jaunattīstības valstis, kurām pietrūkst līdzekļu modernāko iekārtu ieviešanai. Jaunattīstības valstīm jādod iespēja ieviest dabai draudzīgākas tehnoloģijas savās infrastruktūrās, un šai procesā lielu ieguldījumu dotu attīstīto valstu pieredze un atbalsts. Jau tagad dažas “bagātākās” valstis ir uzņēmušās šāda atbalsta sniegšanu informācijas, jaunu tehnoloģiju apmaiņas un to darbības sekmēšanas jomā. Apvienoto Nāciju ietvara konvencija par klimata pārmaiņām. Un it īpaši tās 4.pants uzliek par pienākumu attīstītām valstīm dot savu ieguldījumu klimatu saudzējošu tehnoloģiju un informācijas izplatīšanā. Šādu palīdzību var sniegt arī dažādas starptautiskas organizācijas, kuru darbība jau ieguvusi plašu rezonansi visā pasaulē (skārusi arī Latviju). Lai arī šādas organizācijas spēj dot lielu ieguldījumu katras no to sastāvā esošo valstu ekoloģijas sargāšanā, primārs ir un paliek jautājums par pašmāju problēmu risināšanu nacionālā līmenī. Šādu jautājumu spektrs ir apsverams katras valsts valdību līmenī, un no mazu organizāciju kompetences sfēras šie jautājumi pārvēršami par visas sabiedrības aktualitāti.