Klimata izmaiņas

Klimata izmaiņu tēma, iespējams, ir viens no vissvarīgākajiemm un neatliekamākajiem vides problēmjautājumiem.

Zemes gaisa, ūdens un sauszemes sistēmas vienmēr ir pastāvējušas dinamiskā līdzsvarā. Klimata pētījumi pagātnē rāda, ka arī tad ir bijuši mainīgi globālas sasilšanas un globāla aukstuma periodi. Klimata pārmaiņas bijušas gan straujākas, gan lēnākas, taču vienmēr saistītas ar dabā notiekošajiem procesiem.

Šodienas pētījumu to apstiprina, tikai aktuāls kļūst jautājums, cik lielā mērā šīs pārmaiņas ietekmējusi cilvēka darbība.

Vispārzināmi fakti:

• Vidējā temperatūra pasaulē paaugstinājusies par 0,6o C pēdējo 130 gadu la

a
aikā

• Oglekļa dioksīda līmenis atmosfērā pieaudzis apmēram par 25% pēdējos 200 gados, palielinoties no 280 ppm līdz 356 ppm

• Metāna daudzums pēdējo 100 gadu laikā ir divkāršojies

• Slāpekļa oksīdu daudzums katru gadu palielinās apmēram par 0,25 %

• Ogļskābā gāze, metāns un slāpekļa oksīdi pieder pie siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm

• Ogļskābā gāzes, metāna un slāpekļa oksīdu daudzums palielinājies galvenokārt cilvēka rīcības rezultātā, kas saistīta ar enerģijas iegūšanu un patēriņu, transporta attīstību un lauksaimniecisko darbību

• Cilvēka darbības sekas globālajā sasilšanā – oglekļa oksīdi (70%), metāns (20%), slāpekļa oksīdi un citas gāzes (10%)

• Temperatūras paaugstināšanos izsauc ne tik daudz, kā
ā
ā sagaidāms, ogļskābās gāzes daudzuma palielināšanās atmosfērā, bet gan, kā domājams, sīko cieto daļiņu pieaugošais daudzums, (piemēram, industriālā darbība vai vulkāna izvirdumi u.c.) kas atstaro Saules starojumu

• Ogļskābās gāzes daudzuma divkāršošanās teorētiski varētu ietekmēt vidējās globālās temperatūras palielināšanos par 1-2o, ja ci
iti ie
etekmējošie faktori paliktu nemainīgi.

Globālās sekas nākotnē

 Ja siltumnīcas efektu izsaucošo gāzu emisijas turpināsies palielināties (modelējot noskaidrots), tad, piemēram, CO2 līmenis divkāršosies nākošā gadsimta beigās. Ja ņem vērā citu papildfaktoru ietekmi kā, piemēram, pieaugošo ūdens tvaiku daudzumu, tad pēc aptuveniem aprēķiniem vidējā globālā temperatūra palielināsies par 1,5oC līdz 4,5 oC, visticamāk par ~ 2,5oC

 Temperatūras palielināšanās savukārt ietekmēs arī citus ar klimata izmaiņām saistītus faktorus

 Pasaules okeāna līmenis pacelsies par 50 cm nākošajā gadsimtā un turpinās pacelties arī tālākajā nākotnē. Zemāk esošā piekrastes zona applūdīs un da˛as vietas apdzīvojošās sugas (piemēram, solončakos), ja par tām neparūpēsies, ies bojā

 Varētu būt sagaidāmas straujas klimata maiņas izraisītas parādības: stipra karstuma periodi, plūdi, sausums, vētras u.c.

 Varētu mainīties pasaules veģetācijas zonas – pārvietosies robe˛as starp pļavu, me˛u un ar krūmājiem apaugušām platībām

 Klimats tu
uksnešos kļ
ļūs karstāks, pieaugs tuksneša platības, šis process kā prognozē, varētu būt ar neatgriezeniskām sekām

 1/2 no pasaules ledus daudzuma izkusīs, Artikas ledus segas biezums saruks, līdz ar to Saules radiācijas līmenis paaugstināsies, arī globālā sasilšana pieaugs

 Izmaiņas saldūdens sistēmās ietekmēs biodaudzveidības samazināšanos, dzeramā ūdens krājumus un, iespējams, arī tā kvalitāti

 Lauksaimniecības produktivitāte saglabāsies tāda pati, taču varētu mainīties lauksaimniecības kultūru audzēšanas rajoni, kā arī palielināties atšķirības starp sausajiem un mitrajiem reģioniem

 Pārmērīga cilvēku migrācija no sausajiem un slapjajiem reģioniem izsauks konfliktus un veselības problēmas

 Cilvēku un
n dz
zīvnieku slimības “pārceļos” uz citiem reģioniem

Latvija

Globālo klimata pārmaiņu novēršana

Globālo vides aizsardzības problēmu risināšana ir ļoti sarežģīta. Labvēlīgu rezultātu sasniegšanai nepieciešama koordinēta rīcība starp visām pasaules valstīm. Veiksmīgi realizētas globālās vides politikas rezultātus varēs novērot tikai pēc 50 – 100 gadiem.

Latvijā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisija ir viena no mazākajām Eiropā (emisijas ekvivalents uz vienu iedzīvotāju ir neliels). Galvenais uzdevums šajā jomā ir nodrošināt, lai valsts ekonomiskās attīstības gaitā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas tiktu ierobežotas, veicot: siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanu, uzlabojot tehnoloģijas (enerģētika, transports, rūpniecība utt.), siltumnīcas efektu izraisošo gāzu piesaistes palielināšana (pietiekoši lielas biomasas uzturēšana).

Latvija uzņēmusies pildīt starptautiskās saistības globālo klimata pārmaiņu novēršanai, parakstot ANO Vispārīgo konvenciju “Par klimata pārmaiņām” 1992. gadā, Riodežaneiro un ratificējot to LR Saeimā 1995. gadā. Šīs konvencijas ietvaros 1997. gada nogalē tika pieņemts Kioto protokols, nosakot konkrētus pasākumus katrai dalībvalstij.

Saskaņā ar ANO vispārējo konvenciju “Par klimata pārmaiņām”, Latvijai jāziņo pārējām konvencijas dalībvalstīm par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām un piesaisti, kā arī realizēto politiku un pasākumiem klimata izmaiņu novēršanai. Pirmais nacionālais ziņojums šīs konvencijas ietvaros tika sagatavots 1995. gadā. Otrais nacionālais ziņojums un Pirmais klimata pārmaiņu samazināšanas politikas plāns sagatavots 1998. gadā. Šo dokumentu sagatavošanā piedalījās visu ministriju pārstāvji, zinātniskie institūti un nevalstiskās organizācijas, kā arī ārzemju konsultanti no Nīderlandes un Polijas.

Otrais nacionālais ziņojums un klimata pārmaiņu samazināšanas plāns sagatavots, pamatojoties uz dažādu tautsaimniecības nozaru stratēģiskajiem dokumentiem:

• Vides aizsardzības politikas plāns Latvijai, 1995.g., Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija Latvijai (1997 – 2010), 1997.g.,

• Nacionālā transporta attīstības programma (1996 – 2010),1995.g.. Mežsaimniecības attīstības programma, 1992., Nacionālā enerģētikas attīstības programma, 1997.g. u.c.

Galvenie klimata pārmaiņu samazināšanas politikas plāna mērķi ir:

• klimata politikai jānodrošina ilgtspējīga attīstība, kā to definējusi Vides un Attīstības Pasaules Komisija 1987. gadā.

• klimata politikai jābūt integrētai visu tautsaimniecības nozaru stratēģiskajos plānos, likumdošanā un sabiedrības apziņā.

• klimata politikai ir jāveicina cilvēku sapratni par nepieciešamību, iespējām un izmaksām novērst globālo sasilšanu, kā arī par sekām, ja nekas netiks izdarīts