Latvijas auto tirgus analīze

Latvijas Universitāte
Ekonomikas un vadības fakultāte
Tirgvedības un kvalitātes vadības institūts

Bakalaura darbs

Latvijas Auto tirgus analīze

Saturs
Anotacija 3
Ievads. 4
1. Tirgus, cena, pieprasījums un piedāvājums. 7
1.1. Tirgus jēdziens, tirgus ekonomika un tirgus veidi. 7
1.2. Tirgus tipi – konkurences situācijas. 10
1.3. Preces dzīves cikls, pieprasījums, piedāvājums un cena. 18
1.4. Līdzskrējēja, snoba un Vēblena efekti. 25
2. Auto tirdzniecību ietekmējošie faktori. 68
2.1. Likumdošana, nodokļi, to ietekme uz cenu. 68
2.2. Auto līzings un līzinga kredīts. 73
2.3. Apdrošināšana. 77
Secinājumi un priekšlikumi. 81

Saturs.

Anotācijas.
Ievads.
1. Tirgus, cena, pieprasījums un piedāvājums.
1.1. Tirgus ekonomika, tirgus jēdziens un tirgus veidi.
1.2. Tirgus tipi – konkurences situācijas.
1.3. Cenas raksturojums, nozīme un veidošana.
1.4. Preces dzīves cikls, pieprasījums, piedāvājums un cena.
1.5. Līdzskrējēja, snoba un Vēblena efekti.
2. Tirgus izpēte, segmentēšana un sadale.
2.1. Tirgus izpēte un mazo uzņēmumu tirgus izpētes īpatnības.
2.2. Tirgus ietilpība, pieprasījuma mērīšana un prognozēšana.
2.3. Tirgus segmentēšanas būtība, principi un raksturlielumi.
2.4. Sadales kanāli.
3. Latvijas auto tirgus stāvoklis.
3.1. Latvijas auto nozares vispārējs raksturojums.
3.2. Jaunu automašīnu tirdzniecības uzņēmumi un konkurence.
3.3. Vieglo automobiļu piedāvājuma sadalījums klasēs.
3.4. Auto tirgus segmentācija.
4. Auto tirdzniecību ietekmējošie faktori.
4.1. Likumdošana, nodokļi, to ietekme uz cenu.
4.2 Auto līzings un līzinga kredīts.
4.3 Apdrošināšana.
Secinājumi un priekšlikumi.
Izmantotās literatūras un avotu saraksts.
Pielikumi.

Anotācija

Ievads.

Latvijas auto tirgus ir dinamiski attīstījies, pēdējo 10. gadu laikā piedāvājumā ir notikušas straujas izmaiņas, ārkārtīgi ātri ir audzis piedāvāto jaunu vieglo automobiļu skaits. Ja vēl 1990.gadā Latvijā piedāvājumā esošie automobiļi bija Krievijā ražotie, tad jau kopš 1992.gada Latvijas auto tirgū darbojās kompānijas, kas piedāvā jaunas franču, vācu, itāļu, amerikāņu, zviedru, japāņu un korejiešu automašīnas. Ja vēl 90-to gadu sākumā valdīja priekšstats, ka jaunu automobili kā greznuma lietu varēja atļauties tikai bagātākie un turīgākie Latvijas iedzīvotāji, tad pašreiz automobilis Latvijā jau tiek novērtēts kā nepieciešams pārvietošanās līdzeklis, kas ļauj ātri un ar zināmu komfortu nokļūt nepieciešamajā vietā un laikā, kas ir sevišķi būtiski darījumu cilvēkiem, kā arī jebkuram uzņēmumam sekmīgas darbības veikšanai. Arvien lielāks skaits Latvijas uzņēmumu saviem vadošajiem darbiniekiem iegādājas jaunus automobiļus, tādējādi motivējot tos labāk strādāt, gūstot lielākus ienākumus gan sev, gan uzņēmumam. Galvenokārt vairākums jaunu automobiļu pircēju Latvijā ir valsts iestādes un uzņēmumi, lai gan arī privātpersonas arvien vairāk cenšas iegādāties jaunus, nevis lietotus automobiļus, gan maksājot skaidrā naudā, gan izmantojot līzinga iespējas. Jauns automobilis nodrošina ērtu un drošu pārvietošanos, patērētāji sāk izprast jauna auto priekšrocības salīdzinājumā ar lietotu, lai arī jauna automobiļa cena salīdzinājumā ar lietotu ir daudz augstāka, tomēr ekspluatācijas izmaksas ir ievērojami zemākas, kā arī drošības sajūta pārvietojoties ar jaunu automobili ir daudz augstāka, patērētājam pārvietojoties ar jaunu automobili nav jāuztraucas par tehniskām problēmām, kādas nereti rodas lietotiem automobiļiem, kas bieži vien tos piemeklē visnepiemērotākajā brīdī, kas lietota automobiļa īpašniekam bieži vien sagādā uztraukumu, zaudētu laiku un finansiālus zaudējumus. Latvijā situācija ir dīvaina, ir liela daļa iedzīvotāju, kas var atļauties jaunu mazu automašīnu, tomēr iegādājas lielu, lietotu un ar jaudīgu motoru, it kā parādot savu pārākumu pār citiem, tomēr nonākot finansiāli neizdevīgā situācijā, jo liela un lietota automobiļa uzturēšana un ekspluatēšana izmaksā dārgi, tādēļ ir vērts padomāt vai nav izdevīgāk iegādāties un pārvietoties ar mazu, ekonomisku, toties jaunu automobili.
Pēdējo 10.gadu laikā auto tirdzniecība ir viena no progresējošākajām nozarēm Latvijas tautsaimniecībā, attīstoties jaunu automobiļu tirdzniecībai Latvijā attīstās arī citas vispārējai Latvijas attīstībai svarīgas nozares, tādas kā apdrošināšana, kreditēšana, būvniecība u.c.
Salīdzinot Latviju ar Lietuvu un Igauniju, mēs spēcīgi atpaliekam no Igaunijas. Igaunijā mēs varam redzēt savu nākotni, to, kas mūs sagaida rīt. Igaunijā pārdot aptuveni četras reizes vairāk automobiļu nekā Latvijā, tas liek nopietni padomāt par iemesliem un izdarīt secinājumus. Aplūkojot sadalījumu starp jaunām un lietotām pirmoreiz reģistrētajām automašīnām, redzams, ka Igaunijā ir apmēram 80 % jaunas un 20 % lietotas, bet Latvijā tikai apmēram 20 % ir jaunas, bet pārējās ir lietotas.
Kāpēc izveidojusies šāda situācija, kāpēc ir tik liela atpalicība no Igaunijas? Tam visam var rast izskaidrojumu. Latvijā ir aptuveni 40% pelēkās jeb ēnu ekonomikas, kad pilnīgi vai daļēji netiek maksāti nodokļi, Igaunijā apmēram 20 %. Lietuva, lai cik dīvaini tas nebūtu pēc daudziem rādītājiem ir starp Igauniju un Latviju, un mēs atkrītam uz beigu daļu. Tā nu ir sanācis zināmā mērā lielās politikas dēļ, kad iepriekšējo parlamentu un valdību realizētā politika ir pie tā novedusi, kā arī virkne citu faktoru ir negatīvā izkārtojumā.
Pēc kādiem trim, varbūt četriem gadiem, iespējams, Igaunijas auto tirgus situācija sasniegs arī Latviju. Tuvākajos gados ir sagaidāma Latvijas auto tirgus attīstība un pārkārtošanās no vecām un nolietotām automašīnām uz mazlietotām un jaunām. Jāpieaug ir jaunu automašīnu tirdzniecības apjomam, jo septiņi tūkstoši jaunu automašīnu pret Igaunijas 12 tūkstošiem, pie mazāka iedzīvotāju skaita ir absurds.
Latvijai ir jāsasniedz Igaunijas līmenis un tam par iemeslu ir arī vairāki globāli notikumi, proti, tas, ka Latvija ir uzaicināta iestāties NATO un Eiropas Savienībā. Šis faktors visu laiku kavēja lielu investīciju trūkumu Latvijā, pagaidām tās redzamas tikai tirdzniecībā un pakalpojumos, taču visu laiku ir pietrūcis ilgtermiņa investīciju ražošanā. Tuvojošies makroekonomiskie procesi, dabīgi, ka ietekmēs arī jaunu automašīnu tirdzniecību.
Eiropas Savienībā auto tirdzniecība šobrīd ir depresīvā stāvoklī, pēdējos gados ir pārdošanas apjomu kritums un ir skaidrs, ka jaunajās kandidātvalstīs vajadzētu pieaugt jaunu automobiļu tirdzniecības apjomam. Latvijas un Lietuvas auto tirgus perspektīva visiem ir acīmredzama, ar milzīgu pieauguma potenciālu. Kad liela mēroga investīcijas ilgtermiņa projektos tuvākajos gados ieplūdīs no Eiropas Savienības finansējuma, tā nauda ieies vietējā apritē. Tā būs celtniecība, pakalpojumi, transporta un komunikāciju infrastruktūras, tie būs nodarbināti cilvēki, legāli un labi ienākumi.
Sīkākai analīzei, autors, darbā apskatīs jaunu vieglo automobiļu tirgu.
Tēmas aktualitāte – sakarā ar Latvijas iedzīvotāju vispārējo dzīves līmeņa uzlabošanos un jaunu automobiļu skaita pieaugumu Latvijā, kā arī gaidāmo Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, autors uzskata, ka ir lietderīgi veikt jaunu automobiļu tirgus izpēti un analīzi, rezultātā izdarot secinājumus un dodot priekšlikumus tā veiksmīgākai attīstībai.
Pašreiz Latvijā piedāvājumā pārstāvētas ir praktiski visas populārākās automašīnu markas, atsevišķas markas tirgo pat divas kompānijas, līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, iespējams būs vēl vairāk jaunu auto tirdzniecības uzņēmumu, tādēļ jau tagad, domājot par nākotni, dažas firmas arvien lielākus līdzekļus iegulda jaunu autosalonu un servisu būvniecībā un attīstībā, uzlabojot klientu apkalpošanas kvalitāti, kā arī nodrošinoties pret konkurenci, kas ir gaidāma līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā.
Darba mērķis ir pētīt jaunu vieglo automobiļu tirgu, apskatīt ekonomiskās likumsakarības, skatīt piedāvājumu un pieprasījumu Latvijas auto tirgū, analizēt tā attīstību, aplūkot auto tirdzniecību ietekmējošos faktorus, kā rezultātā atklāt pozitīvos un negatīvos momentus jaunu automobiļu tirdzniecībā.
Mērķa sasniegšanai autors ir izvirzījis sekojošus uzdevumus:
1. Tirgus, tirgus veidu un konkurences teorētisko jautājumu apskatīšana.
2. Tirgus izpētes un segmentēšanas jautājumu apskatīšana.
3. Apskatīt vispārējo Latvijas auto tirgus stāvokli.
4. Aplūkot jaunu automašīnu tirdzniecības uzņēmumus Latvijā, to piedāvājumu.
5. Veikt tirdzniecības apjoma analīzi iedalot automobiļus klasēs.
6. Izpētīt faktorus, kas ietekmē jaunu automobiļu tirdzniecību Latvijā.
7. Izdarīt secinājumus un izstrādāt priekšlikumus jaunu automobiļu tirgus attīstībai Latvijā.
Darba mērķa un izvirzīto uzdevumu sasniegšanai tiek izmantotas statistiskās analīzes metodes, kā arī veikta ar darbu saistītās literatūras analīze, normatīvu un juridisko likumu analīze, kā arī ņemti vērā ekspertu viedokļi.
Pētījuma periods – pēdējie 5.gadi, kopš 1998.gada, kad Latvija sāka atgūties pēc Krievijas ekonomiskās krīzes.
Darba izpildei par pētījuma avotiem autors izmantojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas statistiskos materiālus, vispārējo un speciālo literatūru, Latvijas Republikas likumdošanas aktus, valsts statistikas datu bāzi, kā arī periodiskos preses izdevumus.

1. Tirgus, cena, pieprasījums un piedāvājums.
Šajā nodaļā tiks apskatīti ar tirgus ekonomiku saistītie jēdzieni, kā arī aplūkotas ekonomiskās likumsakarības, kas vai nu ir, vai arī nav attiecināmas uz Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgu. Nodaļā tiks aplūkoti jautājumi par to kādi ir tirgus veidi, kas ir tirgus dalībnieki Latvijas jaunu automobiļu tirgū. Lai noskaidrotu kāda konkurences situācija valda Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgū tiks izvērtas konkurences situācijas jeb tirgus tipi.
Tā kā automobilis ir diezgan specifiska prece tiks apskatīti arī ar cenu saistītie jautājumi, tika aplūkots preces dzīves cikls, kā arī pieprasījums un piedāvājums. Kā rezultātā autors mēģinās rast likumsakarības, kas ir vērojamas Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgū.

1.1.Tirgus jēdziens, tirgus ekonomika un tirgus veidi.
Tirgus ir īpašs mehānisms, kas savieno konkrētas preces vai pakalpojuma pircējus un pārdevējus. Tajā ietilpst ekonomikā funkcionējošie dažādie produktu, resursu un naudas tirgi un starp tiem pastāvošie savstarpējie sakari, kā arī cenu veidošanās šajos tirgos, ierobežoto resursu sadale, resursu piegādātāju un patērētāju nodrošināšana ar informāciju, atbilstoši kuriem tie izdara izvēli un pieņem lēmumus.[7,57]

Tirgus dalībnieki.
Galvenie saimniekošanas subjekti, kas darbojas tirgū ir: firmas, mājsaimniecības un valdība.
Firmas tirgū darbojas kā ražošanas organizētāji. Firmas jeb uzņēmumi ražo un piedāvā tirgū tikai patēriņam paredzētās preces un pakalpojumus ar mērķi gūt peļņu.
Mājsaimniecība ir ekonomiska vienība, kas sastāv no vienas vai vairākām personām. Tirgus sistēmā mājsaimniecības veic divējādu lomu: pirmkārt, tās ir ekonomisko resursu (zemes, darbaspēka, kapitāla) īpašnieki un to piegādātāji tirgū, otrkārt, mājsaimniecības vienlaikus ir arī patērētāji, kas par pārdotajiem resursiem gūst ienākumu naudas veidā, kuru izmanto nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādei ar mērķi, lai iegūtu vislielāko derīgumu.
Valdība tirgū darbojas, lai īstenotu nodokļu politiku, ražotu sabiedriskās preces, regulētu ražošanu un virzītu to uz labāku galarezultātu sasniegšanu ekonomikā un iedzīvotāju vispārējās labklājības nodrošināšanu.[7,59]
Latvijā valdība ietekmē automobiļu tirdzniecību nosakot, ka ir jāmaksā akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis.

Tirgus ekonomikas pamatpazīmes.
Tirgus ekonomika sastāv no sarežģīta sociāli ekonomisko attiecību kopuma. Tirgus ekonomikai ir raksturīgas vairākas pamat pazīmes:
• Visi ražošanas resursi un patēriņa priekšmeti, kā arī visdažādākie pakalpojumi iegūst preces ekonomisko formu, piemēram: aktiera un policista sniegtie pakalpojumi, ievērojot būtiskas īpatnības, tiek pārdoti un pirkti.
• Tirgus ekonomikas apstākļos cilvēku sociāli ekonomisko attiecību dominējošā forma ir maiņas attiecības. Viscaur valda princips – pārdot, lai pirktu, jo tikai tā var apmierināt gan ražošanas, gan personiskās vajadzības.
• Tirgus ekonomiku raksturo brīva uzņēmējdarbība. Tātad uzņēmēji var brīvi izvēlēties ko, cik, kā un kam ražot, kādā nozarē un cik plaši darboties. Ir atvērts ceļš izvērstai ekonomiskai iniciatīvai. Uzņēmējs var organizēt savu saimniecisko darbību kāda konkrēta sevis izvirzītā mērķa sasniegšanai, meklē savu vietu zem “tirgus saules” , ievieš jaunāko tehnoloģiju, nepārtraukti uzlabo produkcijas kvalitāti, cenšas apsteigt konkurentus, kā arī turēt augstu firmas godu. Teiciens – “Katrs pats savas laimes kalējs” tirgus ekonomikā izpaužas vispilnīgāk. Valsts likumdošana gan aizliedz tādus darbības veidus, kas var kaitēt sabiedrībai.
• Konkurence arī ir tirgus ekonomiku raksturojoša pazīme, konkurence rada ekonomisko sacensību, ir saistīta ar tirgus iekarošanu, pircēju piesaistīšanu. Konkurence asākajās formās var būt saistīta un var būt vērsta uz sāncenšu iespēju iedragāšanu. Panākumi šajā sacensībā ir atkarīgi no uzņēmēja ekonomiskās iniciatīvas, mākas vadīt savu uzņēmumu, uztvert un ieviest dzīvē jaunas idejas, atrast to konkrēto tirgu un pircēju, kam izdevīgāk pārdot saražoto produkciju vai pakalpojumu.[4,10]
Tirgus ekonomikas apstākļos prece ir ne tikai patēriņa priekšmeti un ražošanas līdzekļi, bet arī ārzemju valūta, vērtspapīri, darbaspēks, html. Šajā sakarā rodas dažādi tirgi, kuriem ir raksturīga specifika. Tālāk autors aplūkos tirgus veidus lai noskaidrotu, kur ierindojama prece – jauns vieglais automobilis.

Tirgus veidi.
Tā kā vienu un to pašu produktu var pirkt dažādi cilvēki vai organizācijas un izmantot to dažādiem mērķiem, tad var izdalīt divus galvenos tirgus veidus:
1.patēriņa tirgus,
2.izmantotāju tirgus.
Patēriņa tirgu var definēt kā tirgu, kura esošie un potenciālie tirgus dalībnieki ir atsevišķi indivīdi, ģimenes (mājsaimniecības), kas pērk preces un pakalpojumus personisko vajadzību apmierināšanai.[6,13]
Patēriņa tirgum ir raksturīgi specifiski pārdošanas nosacījumi un organizācija, savi īpaši konkurences un cenu veidošanas nosacījumi. Preces pie patērētājiem novada starpnieki – vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi. Mazumtirdzniecības tīklā preces tiek tieši pārdotas patērētājiem. Pakalpojumu tirgū tiek realizēti pakalpojumi, kam ir preces ekonomiskā forma.[4,11]
Izmantotāju tirgu var definēt kā tirgu, kura esošie un potenciālie tirgus dalībnieki ir organizācijas un indivīdi, kas pērk preces un pakalpojumus galvenokārt tālākai izmantošanai, tas ir, citu preču vai pakalpojumu ražošanai un/vai pārdošanai, ar mērķi gūt peļņu.
Izmantotāju tirgu iedala trijās grupās.
1.Industriālais jeb ražotāju tirgus – šā tirgus dalībnieki ir uzņēmumi, organizācijas, kas preces un pakalpojumus pērk ražošanas procesam (citu preču un pakalpojumu ražošanai).
2.Staprnieku tirgus – tā dalībnieki ir organizācijas un indivīdi, kas preces un pakalpojumus pērk ar nolūku, to tālākai pārdošanai un peļņas gūšanai.
3.Valsts institūciju tirgus – preces un pakalpojumus pērk valsts organizācijas (komunālie dienesti, skolas, bērnudārzi), lai ražotu citas preces un pakalpojumus vai patērētu tās, nodrošinot savu darbību.[6,13]
Pēc autora domām Latvijā jaunu vieglo automašīnu pērk gan patēriņa tirgus dalībnieki, gan izmantotāju tirgus dalībnieki, jo vieglā automašīna ir ne tikai pārvietošanās līdzeklis, bet arī prece ar kuras palīdzību atsevišķiem uzņēmumiem ir iespējams labāk veikt darbu un gūt peļņu. Izņēmuma gadījumos automobilis ir uzņēmuma galvenais peļņas gūšanas avots, piemēram, Latvijā darbojas auto nomas kompānijas, kas piedāvā jaunu automobiļu nomas pakalpojumus ( AVIS, HERTZ, u.c.), kuru galvenais peļņas iegūšanas avots ir no automašīnu iznomāšanas. Protams, ka arī privātpersonas, kā patēriņa tirgus dalībnieki iegādājas jaunus vieglos automobiļus.
Tā kā automobilis ir specifiska prece, tad nākamajā apakšnodaļā autors apskatīs tirgus tipus, jeb konkurences situācijas, lai noskaidrotu, kāds tirgus tips ir attiecināms uz Latvijas jaunu automobiļu tirgu.

1.2.Tirgus tipi – konkurences situācijas.
Tā kā katra firma tirgus ekonomikas apstākļos sastopas ar konkurenci, ir jānoskaidro vide, tas ir, tirgus tips, kurā firma darbojās.
Ekonomiskā sacensība, konkurence ir tirgus saimniecības neatņemama pazīme, uzņēmēju, firmu ekonomiskās rīcības motivācijas mehānisma nozīmīgs elements. Mikroekonomikas teorijā parasti tiek izdalītas četras tirgus struktūras, kas vienlaikus tiek raksturotas kā konkurences situācijas jeb veidi. Tie ir: 1)pilnīgā konkurence; 2)monopolistiskā konkurence; 3)oligopolistiskā konkurence; 4)monopols. Kritēriji, kas nosaka šādu konkurences klasifikāciju ir:
1)iespēja ietekmēt tirgu, t.i., praktiski tirgus cenas, par kurām firma realizē savu produkciju. Interesanta ir sakarība: jo mazākā mērā firma spēj regulēt tirgu, kurā tā darbojas, jo konkurences spējīgāks ir šāds tirgus.
2)firmu skaits, kas darbojas tirgū.
3)realizējamās produkcijas veids.
4)nosacījumi iekļūšanai nozarē.
5)ārpus cenas konkurences apmēri. [4,79]

Pilnīgā konkurence.
Pilnīgās konkurences jeb tīrās konkurences tirgū ir daudz pārdevēju un pircēju vienveidīgai produkcijai. Šeit neviena firma nevar ietekmēt stāvokli tirgū, jo tās daļa ir salīdzinoši niecīga. Līdz ar to pārdevējiem nekādi nav iespējams paaugstināt cenu virs tā līmeņa, kas ir izveidojies dotās preces koppiedāvājuma un koppieprasījuma rezultātā. Šīs tirgus struktūras īpatnība ir tā, ka pircēji ir pilnīgi pārdevēju izvēlē. Firmas var arī brīvi, bez speciālu šķēršļu pārvarēšanas, iekļauties konkrētā tirgū, brīvi saņemt visu nepieciešamo tirgus informāciju.
Pilnīgā konkurence visumā ir abstrakts modelis, kas raksturo tirgus struktūras pamatprincipus, praktiski šī konkurences forma izpaužas vienveidīgo preču biržās, kur tiek tirgota nafta, labība, kafija, atsevišķu veidu metāli, vērtspapīri un valūta. Sākotnējo ražotāju pārdevēju skaits parasti sniedzas daudzos tūkstošos.[4,80]
Šajā tirgū mārketinga aktivitātēm un cenu veidošanai nav būtiskas nozīmes. Un autors uzskata, ka pilnīga konkurence nav attiecināma uz Latvijas jaunu automobiļu tirgu.

Monopolistiskā konkurence.
Šāda veida konkurence rodas tirgū, kur ir liels skaits pārdevēju, kas piedāvā līdzīgas, bet ne identiskas preces. Monopolistiskās konkurences īpatnības ir tādas, ka apakšnozarē var darboties daudz uzņēmumu un nav šķēršļu jaunu uzņēmumu dibināšanai. Iedarbīgs konkurences ierocis ir produkcijas atšķirīgās īpašības. Liela nozīme pieprasījuma palielināšanai ir mārketinga aktivitātēm. Lai preces atšķirtos ne tikai ar cenu, pārdevēji cenšas dažādās preces pārdot dažādos tirgus segmentos, piešķirt tām produkta marku, plaši lietot reklāmu, kā arī nemitīgi uzlabot savu preču kvalitāti, paplašināt sortimentu un pielietot citus mārketinga līdzekļus. Pircējs lemj kādu cenu ir vērts maksāt par dotās preces individuālajām īpašībām. Pircēja izvēli var noteikt arī pārdevēja atrašanās vieta (teritoriālā diferenciācija), pakalpojumi, kas ir saistīti ar pirkumu gan pirkšanas brīdī, gan nopirktās preces lietošanas procesā, gan arī tirdzniecības uzņēmuma prestižs. Daudzu preču pieprasījuma apjoms ir saistīts ar modi, pircēju pievilināšanas spēks ir arī plaši pazīstamas firmu markas, piemēram – Volvo, kas vien liecina par augstu kvalitāti un drošumu. Reāla ir situācija, kad konkrētas preces augstāka cena nevis atbaida, bet piesaista pircēju, ja precei ir pievilcīgas unikālas individuālās īpašības.[4,87; 8,382]
Pēc autora domām tieši monopolistiskā konkurence ir raksturīga Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgū.

Oligopolistiskā konkurence.
Oligopolistiskā konkurence ir tādā tirgū, kur valda vairākas lielās firmas un preces var būt gan vienādas, gan parametros atšķirīgas. Šādam tirgum ir raksturīga augsta ražošanas koncentrācijas pakāpe. Jauniem dalībniekiem oligopolistiskās konkurences tirgū iekļūt ir grūti, jo eksistē noteiktas barjeras, iekļūšana tirgū prasa lielas investīcijas, modernu tehnoloģiju, kas jauniem dalībniekiem praktiski liedz iespēju darboties šajā tirgū. Oligopolististiskā konkurence izteikti pastāv starp auto ražotājkompānijām, kaut gan pēdējā laikā oligopoli cīnās viens ar otru būtībā ar monopolistiskās konkurences metodēm, piedāvājot pircējam samērā īsos intervālos arvien jaunus diferencētus, oriģinālus mašīnu modeļus. Divu, trīs gadu laikā daļa pircēju iegādājas jaunas, atšķirīgas automašīnas.

Monopols.
Nepilnīgās konkurences galējais variants ir absolūts monopols, kad konkrētu preču ražošanas jomā vai veselā apakšnozarē darbojas tikai viens pārdevējs. Tāds var būt, piemēram, tirgus, ko pilnīgi pārņēmusi kāda valsts institūcija, vai prece, kuras cenu nosaka valsts ( alkohols ). Monopola firmu var atšķirt pēc šādām pazīmēm:
1)firma ir vienīgais preces pārdevējs;
2)nav tuvu aizvietotāju monopola precei;
3)ir nopietnas barjeras iekļūšanai tirgū.

Autors uzskata, ka Latvijas auto tirgū jaunu automobiļu tirdzniecības uzņēmumi darbojas monopolistiskās konkurences apstākļos, jo pietiekoši daudz firmu, kas piedāvā tirgū samērā līdzīgas automašīnas, protams, ka tām ir atšķirīga marka, kvalitāte, īpašības un cena. Katrā ziņā patērētājam ir dota iespēja izvēlēties, nav tā, ka auto tirdzniecībā pastāvētu monopols, kad patērētājam ir tikai viena iespēja preces iegādei.
Arī pilnīga konkurence nav attiecināma uz Latvijas jaunu automobiļu tirgu, jo, lai auto tirgotāju skaits ir samērā liels, tas tomēr nesniedzas tūkstošos.
Ja pasaules autoražotājus var ieskaitīt oligopolistiskās konkurences tirgū, tad Latvijā starp tirdzniecības firmām nepastāv šāda konkurences situācija, jo uzņēmumam, kas vēlas ienākt tirgū un sākt tirgot jaunus automobiļus, šāda iespēja pastāv, protams, ka ir jārēķinās ar zināmām problēmām, grūtībām un finansiāliem ieguldījumiem, taču autors uzskata, ka tas ir iespējams.
Autors secina, ka Latvijā starp auto tirdzniecības firmām pastāv monopolistiskā konkurence un auto tirdzniecības kompānijām nākas darboties monopolistiskās konkurences apstākļos.
Tā kā monopolistiskās konkurences apstākļos būtiska nozīme ir arī cenai, jo patērētājs izvēloties jaunu automašīnu, protams, ka ļoti bieži ņem vērā tās cenu, tad darba tālākā izklāstā tiks aplūkoti arī ar cenu saistītie jautājumi, apskatot arī pieprasījuma, piedāvājuma un dzīvas cikla sakarības.

Cenas raksturojums, nozīme un cenas veidošana.
Mārketingā ar jēdzienu “cena” saprot preces vai pakalpojumu vērtību naudas izteiksmē. Cena ir preces vērtības mērs. Uzņēmēji veidojot cenu uzdod sev jautājumus: Cik lielu cenu varētu prasīt par preci vai pakalpojumu? Vai šāda cena piesaistīs pircējus? Vai prasot šādu cenu, varam gūt peļņu? utt. Savukārt pārdevēja visbiežāk uzdotie jautājumi: Vai cena atbilst kvalitātei? Vai cena atbilst preces vērtībai? Vai gūšu no šīs preces pietiekamu gandarījumu? u.c.
Cena tirgū pilda noteiktas funkcijas, labi funkcionējošā tirgū cenā ir ietverta visa nepieciešamā informācija. Cena informē patērētāju par to, cik naudas viņam nepieciešams, lai iegādātos kādu preci vai pakalpojumu. Savukārt ražotāju cenas informē par iespējamām resursu iegādes izmaksām, pārdevējam tā ir iespēja noteikt sagaidāmo ienākumu no preču realizācijas. Cenas informē ražotāju arī par patērētāju gatavību maksāt par piegādātām precēm tirgū. Cenas motivē ražotāju un patērētāju rīcību tirgū. Augsta cena ierobežo patērētāju rīcību un rosina ražotāju darboties. Cenai pazeminoties vai palielinoties, mainās arī patērētāju rīcība tirgū.
Cena ir svarīga arī tādēļ, ka patērētājs bieži vien to izmanto kā kvalitātes rādītāju. Nereti augsta cena asociējas ar augstu kvalitāti un otrādi – zema cena ar zemu kvalitāti. Tomēr diezgan bieži, ja patērētājam cena šķiet pārāk augsta, tad tas var atteikties no preces, jo uzskatīs, ka tā nav šādas naudas vērta. Savukārt, ja preces cena šķitīs pārāk zema, pircējs var uzskatīt, ka prece ir mazvērtīga vai nekvalitatīva. Dažādi pircēji var uztvert vienu un to pašu cenu dažādi – atbilstības pakāpe starp cenu un kvalitāti ir nepārtraukts process, kurā tiek iesaistīti tirgus speciālisti. Piemēram, atsevišķi pircēji labprāt pirks kādu noteiktu preci, ja tās cena būs augsta, ar augstāko cenu radot lielāku prestiža vērtību.
Autors uzskata, ka Latvijas jaunu automobiļu tirgū ir vērojama šāda parādība, kad patērētāji bieži vien izvēlās populāru un prestižu marku automobiļus, un ir ar mieru maksāt augstāku cenu, piemēram, iegādājoties BMW vai Mercedes markas automašīnu.
Pēc autora domām Latvijas auto tirgū, atsevišķos gadījumos ir vērojama arī pretēja reakcija, kad automobilis, kura cena ir zema, asociējas ar zemu kvalitāti, un bieži vien patērētājs to nevēlas iegādāties, piemēram, šāda situācija ir vērojama pēc atsevišķiem korejiešu automobiļu modeļiem.
Bieži vien uzņēmēji cenu izmanto kā vienīgo faktoru konkurences cīņā, piemēram, ka ir liels preču krājums un pārdošana neveicas, preces pašreizējo formu izmainīt nevar, šajā situācijā lielāku uzmanību varētu veltīt preces virzīšanai tirgū, pārdošanas stimulēšanai, bet tādā gadījumā palielināsies izmaksas, jo tiks ieguldīti papildus līdzekļi un rezultāts tik un tā var netikts garantēts – pārdošanas apjoms var nepieaugt. Šajā situācijā labāk būtu samazināt cenu katrai vienībai un vērot pircēju un konkurentu rīcību. Dažreiz pat nelielas cenas izmaiņas palielina pieprasījumu pēc preces.
Cena bieži vien ir vissvarīgākais elements savienojumā ar mārketinga kompleksajiem pasākumiem, piemēram, kombinējot preces pārdošanas vietu ar reklāmas kampaņu un preces cenas samazināšanu, var panākt lielu pārdošanas apjoma pieaugumu. Protams, ir jāņem vērā uzņēmuma rīcībā esošie finansu līdzekļi un ir jāveic cieša sadarbība starp finansu un mārketinga nodaļām, lai zinātu, kā gūt lielāku peļņu.
Pēc autora domām šāda situācija diezgan bieži ir novērojama arī Latvijas jaunu automobiļu tirgū, piemēram, pēc Volkswagen Polo automobiļiem pieprasījums 1999.gadā ir bijis mazs, pēc nelielas cenas pazemināšanas šiem automobiļiem un aktīviem reklāmas pasākumiem, to realizācijas apjoms ir pieaudzis. Skatīt 1.1.attēlu.

1.1.att. Automobiļa Volkswagen Polo tirdzniecības apjomi. [23]

Grafikā redzams, ka 2000.gadā veicot reklāmas pasākumus un cenas pazeminājumu pieprasījums ir pieaudzis, 2001.gadā jau krities, ko pēc autora domām ir izraisījusi reklāmas kampaņu apturēšana.
Pēc autora domām līdzīga situācija Latvijas auto tirgū ir vērojama arī starp citām auto markām, piemēram, Honda, Toyota, Subaru u.c., kad vienlaicīgi ar cenas pazemināšanu tiek veikti arī aktīvi mārketinga pasākumi, kā rezultātā pieprasījums pēc šiem automobiļiem pieaug.
Cena ir svarīga tirgotājam, lai varētu noteikt ienākumus. Cena reizināta ar pārdoto preču daudzumu ir vienāda ar ienākumiem no pārdošanas. Pārdošanas ienākumus var palielināt, pārdodot vairāk vienību par tādu pašu cenu vai pārdodot tādu pašu daudzumu, palielinot vienas vienības cenu. Dažos gadījumos ienākumus var palielināt, pārdodot pat mazāku daudzumu nekā pirms tam, bet palielinot cenu katrai preces vienībai.
Nereti tā tiek darīts arī auto tirdzniecībā, kad automobiļa modelis, pēc kura ir jūtams pieprasījums tiek pārdots par nedaudz augstāku cenu, tā teikt tiek izmantota krējuma nosmelšanas stratēģija, autors domā, ka atsevišķas auto tirdzniecības kompānijas šādu stratēģiju piekopj jaunajiem modeļiem, tādos gadījumos, kad tirgū ar līdzvērtīgu modeli nav parādījušies konkurenti, piemēram, šāda situācija ir bijusi ar Honda C-RV un BMW X-5 automobiļu modeļiem, kad kompānijas šos modeļus pārdeva par nedaudz paaugstinātām cenām.
Tā kā Latvijas jaunu automobiļu tirgū pastāv monopolistiskā konkurence, tad autors tālāk darbā aplūkos cenu veidošanu ietekmējošos faktorus.

Cenu veidošanu ietekmējošie faktori.
Lai noteiktu cenu kādai precei ir jāņem vērā daudzi faktori, nepietiek tikai ar ražošanas izmaksu optimizāciju un darījuma izdevīgumu. Mārketinga speciālistiem ir jāatrod un jāpamato tāda cena, kas dotu vēlamo peļņu. Ja produkta cena būs pārāk augsta, pircējs var izvēlēties konkurentu produkciju, savukārt, ja cena būs zema, tad tā var nenosegt izmaksas.
Cenu veidošanas faktorus iedala iekšējos un ārējos. Galvenie ārējie faktori:
• tirgus tipi ( konkurences situācijas);
• pieprasījuma elastīgums;
• likumdošana un valsts politika.
Galvenie iekšējie faktori:
• uzņēmuma izmaksas;
• mārketinga mērķi;
• mārketinga darbības stratēģija.[8,373; 6,154]
Cenas noteikšana ir darbietilpīgs process, tikai retos gadījumos cena tiek noteikta uz ilgu laika periodu, parasti atkarībā no tirgus situācijas, konkurences, pieprasījuma maiņas un citu faktoru ietekmē var pienākties cenu mainīt – vai nu pazemināt vai paaugstināt. Lai pieņemtu lēmumu par cenu izmaiņām, mārketinga speciālistam jāatbild uz šādiem jautājumiem:
• Kāda būs pircēju reakcija uz cenu izmaiņām?
• Kāda būs konkurentu reakcija uz cenu izmaiņām?
Cenu pazemināšana var notikt vairāku iemeslu dēļ, piemēram, ja ir jāpalielina preces realizācijas apjoms, lai iegūtu plānoto peļņu, un to nav iespējams panākt ar mārketinga aktivitātēm, vai arī uzņēmumam ir jāpalielina tirgus daļa savai produkcijai, bet konkurenti ar cenu palīdzību dara visu, lai šo tirgus daļu samazinātu, tad ir nepieciešams samazināt cenas. Tā piemēram, astoņdesmito gadu sākumā amerikāņu automobiļu ražotājus no tirgus sāka izspiest japāņu auto kompānijas ar zemo cenu saviem automobiļiem, amerikāņu kompānijai General Motors nekas cits neatlika kā pazemināt cenas saviem automobiļiem.
Pēc autora domām līdzīga situācija atsevišķos gadījumos ir vērojama arī Latvijas jaunu automobiļu tirgū, piemēram, kompānija Baltic Motors (Ford automobiļu oficiālais izplatītājs Latvijā) nereti veic akcijas cenu pazemināšanas jomā, tādējādi palielinot realizācijas apjomu Ford automobiļiem.
Savukārt uzņēmums var paaugstināt cenu savai produkcijai, ja nav iespējams apmierināt pieprasījumu un tirgū praktiski nepastāv konkurenti.
Arī modes faktors ir būtisks cenas noteikšanā. Mārketinga speciālisti zina, ka šādu preču vērtība patērētāju acīs ir visaugstākā modes cikla sākumā, pēc kāda laika tā krītas un, kad prece ir palikusi pavisam nemoderna, tad tās vērtība var būt niecīga. Mārketinga speciālistam ir svarīgi prognozēt šādas modes preces uzplaukumu, jo sākotnēji tām var noteikt daudz augstāku cenu un iegūt lielu peļņu.
Būtiski cenas noteikšanu var ietekmēt valdība, kas ar nodokļu politiku, muitas tarifiem un citām metodēm var noteikt cenas atsevišķiem produktiem. Tā kā cenas noteikšana ir mārketinga komplekso elementu sastāvdaļa, tad valdības iejaukšanās cenu veidošanā bieži vien kaitē konkurencei un arī patērētājam, kas arī ir vērojams Latvijas jaunu automobiļu tirgū, kad valdība ir noteikusi augstu akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa likmi jauniem automobiļiem.
Katrā ziņā cenu veidošana uzņēmumos ir pastāvīga problēma, piemēram, kad sagatavo ražošanai jaunās preces; kad jau esošās preces piedāvā jaunā tirgū vai nogādā tās esošā tirgū, taču virzot tās pa jauniem sadales kanāliem; utt. Lai uzņēmums veiksmīgi darbotos ir jāatrisina vismaz trīs problēmas: kā noteikt sākotnējo cenu, kā to izmainīt pēc laika, kā reaģēt uz konkurentu preces cenas maiņu.[8,382]

Preces dzīves cikls, pieprasījums, piedāvājums un cena.
Pieprasījums un piedāvājums ir ekonomiskie faktori, kas ietekmē cenu. Pastāv zināma sakarība starp pieprasījumu, piedāvājumu un cenu. Šī sakarība ir ļoti svarīga mārketinga speciālistiem.
Autors uzskata, ka jaunu automobiļu tirgū liela nozīme ir arī preces dzīvas ciklam, kam ir būtiska nozīme, jo, galvenokārt, jaunu automobiļu modeļi ir pieprasīti preces dzīves cikla sākumā, bet ar laiku pieprasījums pēc tiem krītas, pie tam tas notiek diezgan strauji, divu līdz trīs gadu laikā. Autors domā, ka jaunu automobiļu tirgū preces dzīves ciklam pastāv sakarība arī starp pieprasījumu, piedāvājumu un cenu.

1.2.att. Realizācijas apjoma un peļņas cikliskā maiņa.[8,331]

No mārketinga viedokļa ar preces dzīves ciklu saprot, ka:[8,330]
• precēm tirgū ir ierobežots mūžs;
• preču realizācijai ir dažādi posmi un katrs no tiem nosaka nepieciešamību pēc mārketinga darbībām;
• peļņa, kas gūta preci pārdodot, preces dzīves cikla dažādos posmos pieaug vai samazinās.
Autors domā, ka izteikti preces dzīves ciklu var attiecināt uz automobiļu modeļiem, jo jauns modelis, ja tas iepatīkas patērētājam bieži vien kļūst ļoti pieprasīts praktiski momentāni, tas uzreiz iekļūst brieduma stadijā, Latvijas auto tirgū parasti šā preces dzīves cikla ilgums ir divi līdz četri gadi, pirmie divi gadi ir brieduma stadija, pēc tam seko kritums, ja firma vēlas noturēt modeli tirgū, tad ir jāveic nelielas izmaiņas auto dizainā, vai jāizstrādā jauns modelis, jo pieprasījums pēc novecojušā modeļa jau ir sarucis. Piemēram, grafikā redzams, kāds ir bijis pieprasījums pēc Honda C-RV automobiļa, sākotnēji, 1998.gadā, kad tad parādījās tirgū tā realizācijas apjoms ir liels, nākamajā gadā arī, bet pēc tam krītas.

1.3.att.Reģistrētie Honda C- RV automobiļi pa gadiem.[23]

Var secināt, ka sākotnēji, pirmajos divos gados pieprasījums pēc šā modeļa ir liels, pēc tam tas krītas. Latvijas auto tirgū šāda situācija ir raksturīga daudziem modeļiem, praktiski lielākajai daļai, tā sacīt automobiļa ziedu laiki ir pirmie divi trīs gadi, tādēļ arī autoražotāji ik pēc pāris gadiem uzlabo vai izlaiž jaunus modeļus, jo pieprasījums pēc iepriekšējiem modeļiem ir sarucis, ja tie vēl ir noliktavās un nav pārdoti, tad, lai tos pārdotu, tiem ir jāpazemina cena, kas preces dzīves cikla sākumā bijusi augstāka. Pēc tam, kad jaunais modelis ir parādījies tirgū tam var noteikt arī augstāku cenu.
Preces dzīves cikla modeļi var būt atšķirīgi, ja tie ir saistīti ar stilu, modi un modes untumiem.[8,330]
Ja vairākumam preču realizācijas apjoma svārstības laikā, kad tās var iegādāties tirgū, var attēlot ar S veida līkni, tad stila, modes un modes untumu līknes ir savādākas (skatīt nākamo attēlu).
Stils ir viens no raksturīgākajiem paņēmieniem cilvēka jūtu un vēlmju izteikšanai. Reiz izstrādāts, tas zināmos laika periodos gan parādās, gan atkal pazūd.
Mode ir pašreiz populāra stila iemiesojums kādā laika momentā .
Modes untumi ir ekstraordināras preces, kas uzreiz iekrīt acīs zibenīgi adaptējas starp nedaudziem patērētājiem, taču tikpat ātri izzūd. Šāda veida jauno preces dzīves cikls ir ļoti īss. Tās galvenokārt iegādājas cilvēki, kuri dažādu iemeslu dēļ vēlas krasi atšķirties no citiem.[8,333]

1.4.att. Realizācijas apjoms un peļņas cikliskā maiņa atkarībā no stila, modes un untumiem.[8,332]
Pēc autora domām, atsevišķos gadījumos Latvijas jaunu automobiļu tirgū ir vērojama stila, modes un modes untumu parādība, tomēr diezgan reti, piemēram, 2001.gadā pie modes vai modes untumiem varētu pieskaitīt tādus auto modeļus, kā Porsche Boxster vai Honda S2000, kad uzreiz pēc parādīšanās tirgū, tie nelielā skaitā tika pirkti, taču pēc tam to pārdošanas apjoms strauji krities.
Autors uzskata, ka galvenokārt Latvijas auto tirgū ir vērojams klasiskais dzīves cikls automobiļiem, kad automobiļu modeļi iziet visas dzīves cikla stadijas, parasti divu četru gadu laikā.
Ekonomikā ar pieprasījumu saprot cilvēku vēlēšanos un gatavību iegūt lietošanā noteiktu preci vai pakalpojumu. Kā patērētājs jūs varat gribēt jaunu sporta auto, bet jums var nebūt naudas , lai to iegādātos. Šī vēlme neveido pieprasījumu. Vēlme pārvēršas pieprasījumā tikai tad, ja jums ir nauda un jūs esat spējīgs par šo auto samaksāt.
Tādējādi pieprasījums ir noteikta veida preču daudzums, kuru patērētāji vēlas un ir spējīgi nopirkt par noteiktu cenu noteiktā laika periodā.

1.1.tabula
Cenas un pieprasījuma sakarība.[7,81]
Cena ( latos par vienu vienību) Pieprasījuma apjoms
30 40
25 60
20 80
15 100
10 120
5 140

Tabulā redzama negatīva sakarība starp preces cenu pieprasījuma apjomu: augsta cena ierobežo patēriņu, bet, cenai pazeminoties, ja citi apstākļi paliek nemainīgi, pieprasījuma apjoms pēc noteiktas preces pieaug. Šo cēloņsakarību ekonomisti sauc par pieprasījuma likumu, tā būtību raksturo šādi procesi:
• Pazeminoties kādai preces cenai, cilvēki vēlas pirkt šīs preces vairāk nekā tad, kad cenas ir augstas. Tāpēc pārdevēji rīko preču izpārdošanas par zemākām cenām, jo zina, ka atbrīvoties no liekiem preču daudzumiem ir iespējams nevis paaugstinot, bet gan pazeminot preču cenas.
• Ja kādai precei cena pazeminās, tad konkrēta ienākuma ietvaros ( bet katra cilvēka ienākums parasti ir ierobežots lielums ) rodas iespēja palielināt šīs preces pirkumu, turklāt neatsakoties no citu sev nepieciešamu preču iegādes. Ekonomikā šādu parādību dēvē par ienākumu efektu. Pastāv arī aizstāšanas efekts, tas ir tādā gadījumā, ja atšķirīgu preču ietvaros, kas apmierina vienu un to pašu cilvēka vajadzību, kāda produkta cena samazinās.
Autors uzskata, ka daļēji šīs likumsakarības var attiecināt arī uz Latvijas jaunu automobiļu tirgu, jau iepriekš tika aplūkoti daži piemēri, jo, ja patērētāju ienākumi pieaug vai paliek nemainīgi, bet automobiļu cena samazinās, tad pieprasījums pēc tās pieaug. Tomēr Latvijas auto tirgū tas nav vienīgais likums, jo patērētāji ir dažādi un to vēlmes arī ir atšķirīgas un ne vienmēr patērētājs iegādājas to lētāko automobili.
Tirgū, kā zināms, iepērkas nevis viens, bet gan ļoti daudzi individuālie pircēji. Tāpēc ir svarīgi noteikt tirgus kopējo pieprasījumu, ko veido individuālo pieprasījumu summa.
Preces daudzumu, ko par noteiktu cenu piedāvā tirgus, sauc par piedāvājumu. Preces saražotais daudzums nav tas pats, kas piedāvājums. Prece, kas tiek saražota, bet netiek piedāvāta tirgū ( tiek noturēta , gaidot cenas celšanos), neveido pieprasījumu.
Cena ir galvenais faktors, kas nosaka pieprasījuma apjomu tirgū, bet reālajā dzīvē darbojās ļoti daudz ārpus cenas faktoru, kas var izmainīt pieprasījumu:
1. Patērētāju ienākumi, to pieaugums vai samazināšanās, attiecīgi ietekmē pieprasījumu;
2. Preces aizvietotājas cena;
3. Kopā lietojamo preču cenas, piemēram, benzīna, motoreļļas un automašīnu cenas;
4. Patērētāju gaume, modes izmaiņas;
5. Reklāma;
6. Jaunas preces un preču kvalitāte;
7. Pircēju skaits, ko nosaka demogrāfiskā situācija valstī;
8. Preču pārdošana uz kredīta;
9. Klimatiskie apstākļi;
10. Politiski un sociāli sprādzieni;
11. Valdības administratīvie pasākumi u.c.

Līdzīgi tam, kā pieprasījums ir atkarīgs no cenas un otrādi, arī piedāvājums ir cieši saistīts ar cenu. Pieaugot cenai, parasti pieaug arī piedāvājums. Kad cena tiek pazemināta, parasti samazinās arī piedāvājums. Izmaiņas piedāvājumā līdzīgi ietekmē arī cenu izmaiņu. Ja preces piedāvājums pieaug, cena parasti samazinās. Ja preces piedāvājums samazinās, pieaug preces cena. Piedāvājuma lielums norāda, ka mārketinga speciālisti gribētu pārdot lielāku daudzumu piedāvātās preces par augstāku cenu. Tabulā 1.2. attēlotas piedāvājuma un cenas sakarības, kas rāda, ka augsta cena rada interesi ražotājiem piedāvāt tirgū vairāk preces, turpretī cenai samazinoties, ražotājiem un pārdevējiem, zūd motivācija, lai preces ražotu un pārdotu. Šādā gadījumā pastāv pozitīva sakarība, t.i., pieaugot vienam lielumam, pieaug arī otrs.

1.2.tabula
Cenas un piedāvājuma sakarība.[7,85]
Cena ( latos par vienu vienību) Piedāvājuma apjoms
30 120
25 100
20 80
15 60
10 30
5 10

Pēc autora domām Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgū šāda situācija neveidojas, automobiļi tiek piedāvāti par tādu cenu, ar kuras palīdzību tiek gūta peļņa, jo ir samērā sīva konkurence un nav tā, ka jo lielāka ir automobiļa cena jo lielāks ir piedāvājums.
Cena ir galvenais faktors piedāvājuma noteikšanā tikai tad, ja citi lielumi ir nemainīgi, tomēr piedāvājuma izmaiņas ir atkarīgas arī no daudziem ārpus cenas faktoriem, kas ir šādi:
1. Tehnoloģija, kas ir jo jaunāka, jo lielāka ir resursu atdeve, kā rezultātā palētinās ražošana un paplašinās piedāvājums;
2. Nodokļi un muitas tarifi, kas regulē peļņas lielumu un līdz ar to stimulē vai ierobežo piedāvājumu;
3. Subsīdijas, tās rada iespēju palielināt piedāvājumu;
4. Citu preču cenas;
5. Pārdevēju skaits, jo vairāk firmu iesaistās preču ražošanā, jo lielāks ir piedāvājums;
6. Klimatiskie apstākļi, u.c.

Pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvars.
Tā kā pieprasījums raksturo patērētāja rīcību tirgū atkarībā no cenas, bet piedāvājums – ražotāja rīcību tirgū atkarībā no cenas. Abu ekonomisko subjektu intereses tirgū ir gluži pretējas. Pircēji vēlas pirkt preces par zemāku cenu, bet ražotāji vēlas tās pārdot par augstāku cenu. Tomēr parasti tirgū notiek interešu saskaņošana, preces tiek pārdotas par cenu, kas ir pieņemama gan pircējam, gan pārdevējam. Apvienojot divas iepriekšējā tabulas, iespējams parādīt šo procesu ( skatīt 1.3. tabulu).
1.3.tabula
Tirgus pieprasījums, piedāvājums un līdzsvara cena.[7,89]
Kopējais piedāvājums Cena (latos par vienību) Kopējais pieprasījums Pārpalikums
Iztrūkums ( – )
120 30 40 80
100 25 60 40
80 20 80 0
60 15 100 – 40
30 10 120 – 90
10 5 140 – 130

Tabulā redzams, ka ražotāju un patērētāju intereses tirgū saskan, kad vienas vienības cena līdzinās 20 latiem. Šo cenu arī sauc par līdzsvara cenu. Līdzsvars tirgū rodas pieprasījuma un piedāvājuma svārstību rezultātā. Mehānisms, kas nodrošina līdzsvara cenas veidošanos ir konkurence.[7,89]

1.5.att. Pieprasījums, piedāvājums un līdzsvara cena.[6,161]
Pēc autora domām Latvijas jaunu automobiļu tirgū līdzsvara cenu automobiļiem, praktiski noteikt nav iespējams, jo līdzsvara cena ir faktors, kas ir attiecināms uz pilnīgas konkurences apstākļiem, nevis uz monopolistiskās konkurences apstākļiem, kas valda Latvijas jaunu automobiļu tirgū, kā arī automobiļi ir dažādi, ar atšķirīgām īpašībām, kas nav viendabīga prece.
Tā kā pieprasījumu var ietekmēt arī tādi faktori kā mode, reklāma, paziņu vai speciālistu sniegtā informācija, tad nākamajā apakšnodaļā autors aplūkos arī patērētāju rīcības veidus, kas var rasties sociālās vides ietekmē.

Līdzskrējēja, snoba un Vēblena efekti.
Mikroekonomikā tiek pieņemts, ka sociālās vides ietekmē var rasties šādi trīs galvenie patērētāju rīcības veidi: citu patēriņa atdarināšana, snobisms un materiālās labklājības demonstrēšana. Šī sociālās vides radītā patērētāja rīcība tirgū rada trīs efektus:
līdzskrējēja, snoba un Vēblena (prestiža) efektus.[5,42]
Līdzskrējēja efekts.
Līdzskrējēja efektu izraisa dažādi iemesli. Viens no tiem ir mode. Ja prece kļūst moderna, tās pircēju skaits pieaug, jo daudzi cilvēki seko modei un negrib atpalikt no pārējiem modes cienītājiem. Jo lētāka ir modes prece, jo vairāk cilvēku to lieto. Arvien vairāk cilvēku to ievēro un arī iegādājas, un tirgū parādās daudz jaunu pircēju, kas agrāk šo preci nav pirkuši. Tātad pircēja pieprasījums šajā gadījumā palielinās atkarībā no preces noieta A apjoma tirgū. Jo tas ir lielāks, jo vairāk individuālā pieprasījuma līkne “līdzskrējējam” pārbīdās pa labi (1.6.attēls a). Tā izraisa arī pārmaiņas tirgus pieprasījumā.

1.6.attēls. Līdzskrējēja afekts.[5,43]
1.6.attēlā b tirgus pieprasījuma līkne Po rāda pircēju rīcību, pirms prece kļūst moderna. Ja tirgū ir cena Co, tad pieprasīts tiek daudzums qo. To var nosacīti pieņemt kā sākumpunktu. Ja cena pazeminās līdz C1, tad cenas efekta rezultātā pieprasījuma apjoms palielinās līdz q1. Ja šī prece ir kļuvusi moderna, tad līdzskrējēja efekta rezultātā zināma pircēju daļa pirks to vairāk nekā iepriekš, proti, tirgus pieprasījuma apjoms pieaugs līdz q1. Līdzskrējēja efekts būtu vēl lielāks, ja cena pazeminātos vēl vairāk. Redzams, līdzskrējēja efekta iedarbība izraisīja tirgus pieprasījuma līknes pārbīdi pa labi ( Po –->P1 ) un tā ir lēzenāka nekā sākotnējā.[5,43]
Līdzskrējēja efekts rodas arī , ja mājsaimniecības ņem vērā radinieku, draugu, paziņu, dažādu speciālistu ieteikumus par doto preci. Mājsaimniecības galvenokārt šādu ieteikumu nepieciešamību izjūt, ja tai liekas, ka informācija par dotās preces lietojumu, tās lietderību ir nepietiekama vai arī, ja tiek ražota un piedāvāta tirgū jauna prece, par kuras praktiskām lietošanas īpašībām gandrīz nekas nav zināms, tad daudzas mājsaimniecības nogaida, kad to nopirks un sāks lietot citi. Kad tiek saņemta pozitīva informācija par tās lietošanu, tirgū strauji pieaug pieprasījums pēc tās.[5,43]
Pēc autora domām, un personīgās pieredzes rezultātā, autors uzskata, ka Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgū ir vērojams līdzskrējēja efekts, tā kā vieglo automobiļu modeļu klāsts ir patiešām plašs, tad var atrast atsevišķus automobiļu modeļus uz kuriem var attiecināt līdzskrējēja efektu. Piemēram, autors domā, ka dēļ modes līdzskrējēja efekta rezultātā dažus gadus atpakaļ, strauji palielinājās pieprasījums pēc Lexus IS200 automobiļa, kaut gan tā cena nebūt nav zema, tomēr autors uzskata, ka ir nostrādājis līdzskrējēja efekts. Arī pašreiz tirgū vērojams līdzskrējēja efekts pēc Mazda6 automobiļa, kura cena savā klasē ir samērā zema, patērētājiem tas šķiet pievilcīgs, un autors domā, ka līdzskrējēja efekta rezultātā tā pieprasījums aug un vēl pieaugs.
Savukārt Toyota Corolla automobiļa modeli varētu attiecināt uz tām mājsaimniecībām, kas nogaida, kad to nopirks citi, lai pārliecinātos par tā drošumu, un pēc tam līdzskrējēja efekta rezultātā arī to iegādājas.
Pēc autora viedokļa tirgū var atrast vēl daudzus citus modeļus uz kuriem būtu attiecināms līdzskrējēja efekts.
Tālāk darbā autors aplūkos snoba efektu, kura būtība ir pretēja līdzskrējēja efektam.

Snoba efekts.
Snobs ir mājsaimniecība, kurai, pirmkārt, pieprasījums uz preci samazinās, ja tirgū pieaug pieprasījums pēc tās.
Nākamajā 1.7.attēlā redzams, ka ar cenu Co pieprasījuma apjoms ir qo. Ja cena pazeminās līdz c1, tad pieprasījums palielinās līdz q1 ( cenas efekts ). Snoba efekta iedarbības rezultātā pieprasījuma apjoms samazinās līdz q1.

1.7.attēls. Snoba efekts.[5,44]
Pēc autora domām Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgū ir atrodami arī atsevišķi automobiļu modeļi, uz kuriem var attiecināt arī snoba efektu.
Pēc autora subjektīvā viedokļa, ir daļa patērētāju, kuriem nepatīk pārvietoties ar automobili, kas ir tā teikt, katram otrajam, tādējādi, lai arī ir automobiļu modeļi, kas tiek labi pirkti un nav dārgi, tie snobam var šķist nepievilcīgi vai nevēlami, tādējādi snobs izvēlas atteikties no tiem, un iegādāties kādu citu modeli.
Pēc autora domām, ka liela daļa Latvijas patērētāju savulaik atteicās no Renault Megane automobiļa modeļa, jo tas kļuva pārāk populārs, un daļai patērētāju negribējās pārvietoties ar tik bieži uz ielām sastopamu automobili.
Tālāk tiks aplūkots Vēblena jeb prestiža efekts, lai pēc tam varētu izdarīt secinājumus un salīdzināt visus šos trīs efektus savā starpā.

Vēblena efekts.
Vēblena jeb prestiža efekts ir tāds, ka patērētājam ir vēlēšanās pirkt prestiža preces, kuras to augstās cenas dēļ citi nevar iegādāties.
Šāda parādība ir vērojama arī Latvijas auto tirgū, jo ir samērā liela iedzīvotāju daļa, kuras ienākumi ir sevišķi augsti, un tie bieži vien vēlas iegādāties prestiža automobiļus.
Nākamajā 1.8.attēlā redzams, ka ar cenu Co pieprasījums ir qo. Ja cena pieaug līdz C1, tad prece kļūst par prestiža preci un pieaug arī tās pieprasījums. To sauc par pieprasījuma anomālo reakciju.

1.8.att. Vēblena efekts.[5,45]

Autors aplūkojot šos trīs efektus, izdara secinājumus, ka tā kā Latvijas jaunu automobiļu tirgus piedāvājums ir pietiekoši plašs, tad var atrast daudzus automobiļu modeļus, kas ir attiecināmi gan uz līdzskrējēja, gan snoba, gan Vēbena efektiem. Tātad Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus ir diezgan sarežģīts un teikt, ka Latvijas auto tirgū darbojas tikai kāds viens efekts būtu nekorekti.

Nodaļas secinājumi.
Pēc autora domām Latvijā jaunu vieglo automašīnu pērk gan patēriņa tirgus dalībnieki, gan izmantotāju tirgus dalībnieki, jo vieglā automašīna ir ne tikai pārvietošanās līdzeklis, bet arī prece ar kuras palīdzību atsevišķiem uzņēmumiem ir iespējams labāk veikt darbu un gūt peļņu.
Autors uzskata, ka Latvijas auto tirgū jaunu automobiļu tirdzniecības uzņēmumi darbojas monopolistiskās konkurences apstākļos, jo pietiekoši daudz firmu, kas piedāvā tirgū samērā līdzīgas automašīnas, protams, ka tām ir atšķirīga marka, kvalitāte, īpašības un cena.
Autors uzskata, ka galvenokārt Latvijas auto tirgū ir vērojams klasiskais dzīves cikls automobiļiem, kad automobiļu modeļi iziet visas dzīves cikla stadijas, parasti divu četru gadu laikā, bet ir arī novērojamas likumsakarības, kas ir saistītas ar modes tendencēm, kad kāds auto modelis uzreiz kļūst populārs un pieprasīts.
Ja šajā nodaļā galvenokārt tika apskatīti ar tirgus ekonomiku un to likumsakarību meklēšanu saistītie jautājumu, tad nākamajā nodaļā autors pievērsīsies vairāk ar mārketingu saistīto jautājumu apskatīšanā, lai dotu ieskatu, kā labāk darboties jaunu vieglo automobiļu tirgotājiem.

2. Tirgus izpēte, segmentēšana un sadale.
Šajā nodaļā tiks aplūkoti tirgus izpēti, segmentēšanu un sadali saistītie jautājumi, lai atklātu, kā auto tirdzniecības uzņēmumiem labāk veikt savu darbību, izturēt konkurenci, atrast patērētāju savai produkcijai.

Tirgus izpēte un mazo uzņēmumu tirgus izpētes procesa īpatnības.
Tirgus izpēte ir datu vākšana, apkopošana un faktu analizēšana, kas saistīta ar visiem tirgzinības aspektiem un īpašuma tiesību nodošanas (pārdošanas) problēmām.
Tirgus izpētes sadalījums apakšgrupās:
1.Tirgus izpēte ietver sevī raksturīgāko tirgus iezīmju izpēti:
• esošo un potenciālo patērētāju daudzums un to atrašanās vieta,
• tirgus struktūra,
• konkurentu salīdzināšana,
• pircēju rīcības modeļa salīdzināšana.
2.Pārdošanas izpēte ir pārdošanas datu analīze, kas atbild uz jautājumiem:
• cik ir pārdots,
• cik ir pārdevuši konkurenti,
• kad visvairāk tiek pirkts ( ziemā, vasarā, nedēļas sākumā, beigās, no rīta, vakarā),
• kā preces pārdošanu ietekmē mārketinga aktivitātes ( reklāma u.c.).
Jautājumu skaits un loks ir atkarīgs no tā, ar kādu uzņēmējdarbības veidu nodarbojas firma. Svarīgi ir zināt firmas iekšējos rādītājus, t.i. – izmaksas, kuras no tām pieaug straujāk, vai iespējamā peļņa.
Pēc autora domām liela daļa Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirdzniecības firmu parasti arī veic pārdošanas izpēti, lai analizētu datus un plānotu nākotnes mārketinga aktivitātes, bet tām firmām, kuras to nedara būtu ieteicams to darīt, jo šī procedūra ir samērā lēta.
3.Produkta izpēte ir pircēja reakcija uz noteiktām preces īpašībām, raksturlielumiem, attieksmi pret preci, kā arī pret citām līdzīgām konkurentu precēm.
4.Reklāmas izpēte. Ar to parasti nodarbojas lielās firmas, kur speciālie dienesti nosaka reklāmas efektivitāti. Ir gadījumi, kad ir laba reklāma, bet var būt daudzi citi iemesli, kāpēc reklamētajai produkcijai nav noieta.
5.Cenu analīze – atbilstība pircēju maksātspējai, salīdzināšana ar konkurentu cenām.[6,106]

Mārketinga pētniecība ir informācijas vākšana, apstrāde, analīze un sadale, lai noteiktu mārketinga iespējas un problēmas; novērtētu mārketinga pasākumus un problēmas, novērtētu mārketinga rezultātus un pilnveidotu mārketinga procesu.[8,119]
Svarīgi tirgus pētījumus veikt noteiktā secībā, lai neveidotos izdevumi par pētījumiem, kas jau tikti veikti iepriekš.
Tirgzinības pētījumu procesa secību var parādīt ar shēmu (1.1.att.).

2.1.att. Tirgzinības pētījumu procesa shēma[6,108]

Problēmas noteikšana. Tirgu var izpētīt dažādi , informācijas vākšana ir ļoti dārgs process, neprecīza problēmas apzināšanās radīs lielus zaudējumus. Precīzi formulēta problēma – ir jau pusceļš līdz tās atrisinājumam. Piemēram, auto tirdzniecības kompānija apzinās, ka netiek piesaistīts pietiekami daudz klientu. Jānoskaidro:
• kā patērētāji izvēlas auto marku;
• kā patērētāji izvēlas auto tirdzniecības firmu, kur iegādāties automobili;
• kā varētu piesaistīt vairāk klientu, lai tie izvēlētos tieši šīs kompānijas piedāvāto automobili.
Mērķu noteikšana. Iespējami šādi mērķi:
1. pētnieciski – tas nozīmē, ka jāparedz, kādi dati ir jāsavāc iepriekš, lai varētu izpētīt radušos problēmu vai tie palīdzētu izveidot noteiktu pieņēmumu (hipotēzi).
2. Aprakstoši – tie paredz noteiktu parādību vai tirgus situāciju aprakstu. Piemēram, noskaidrot pircēju skaitu, to izglītības līmeni, nodarbošanās veidu, ienākumu līmeni u.c.
3. Eksperimentāli – tie paredz kādas hipotēzes pārbaudi. Piemēram, vai cenas samazināšana par 10% izraisīs pircēju skaita pieaugumu par 5%.
Datu vākšana. Lai varētu sasniegt pētījuma mērķi ir nepieciešama dažāda informācija, mērķa sasniegšanai var izmantot sekundāru un primāru informāciju, kā arī apvienot šo informāciju.
Sekundārā informācija ir jau esošā savāktā un dažādiem mērķiem paredzētā informācija. Sekundārā informācija ir pētījuma atbalsta punkts, tā ir lētāka un vieglāk pieejama. Sekundārās informācijas mīnus ir tāds, ka tā var būt novecojusi, nepilnīga un neprecīza. Sekundārās informācijas avoti var būt uzņēmuma gada pārskati, to bilances; valsts institūciju izdevumi, periodiskie preses izdevumi, komercinformācija.
Autors domā, ka sekundārā informācija par pārdotajiem un Latvijā reģistrētajiem automobiļiem ir plaši pieejama Ceļu satiksmes drošības direkcijā, ko daudzi mazie auto tirgotāji veiksmīgi izanalizējot var lietderīgi izmantot, praktiski bez lieliem naudas ieguldījumiem, iegūstot vērtīgu informāciju.
Ja sekundārā informācija nav pietiekoša vai ir nepilnīga, nepieciešams meklēt primāro informāciju. Primārās informācijas vākšana ir dārgs un darbietilpīgs process, ko bieži vien nevar atļauties daudzi uzņēmumi. Primārā informācija ir jauna, paredzēta konkrētam mērķim, to iegūst ar dažādu interviju, aptauju palīdzību tieši no pircējiem, starpniekiem, pārdevējiem, konkurentiem, šo informāciju iespējams iegūt ar dažādām pētīšanas metodēm.
Atsevišķos gadījumos Latvijas auto tirgotāji, ja iespējas to atļauj, var mēģināt nepieciešamības gadījumā, vākt primāro informāciju, tomēr, autors domā, ka tas ir dārgi un ne vienmēr izdevīgi.
Novērošana. Eksperti veic cilvēku novērošanu noteiktos apstākļos, noteiktā vidē, uzklausa informāciju par viņu interesējošo preci, par tās pieprasījuma maiņu.
Eksperiments. Ar eksperimentu palīdzību var noskaidrot pētāmo cilvēku reakciju uz noteiktiem faktoriem vai to maiņu. Šīs metodes mērķis ir noteiktu atziņu pārbaude un citu nederīgo hipotēžu izslēgšana. Ar eksperimentu palīdzību var rast atbildi uz šādiem jautājumiem:
• Vai jauna priekšstata radīšana par firmu piesaistīs jaunus patērētājus?
• Vai papildu pakalpojumu sniegšana palielinās preču apgrozījumu?
• Vai reklāma piesaistīs papildus patērētājus?
Autors domā, ka pirms reklāmas par kādu automobiļa modeli, firmai, kas piedāvā šo auto būtu lietderīgi veikt kādu eksperimentu, lai uzzinātu, vai patērētājiem šī reklāma patīt, vai tie uz to reaģēs pozitīvi, un vai reklāmas rezultātā iegādāsies šo automobili.
Aptauja. Aptaujas mērķis ir noskaidrot, kam cilvēki dod priekšroku, viņu apmierinātības pakāpi. Aptauja ir ērta aprakstošu pētījumu veikšanai.
Anketa ir viens no aptaujas veidiem un ir visplašāk izplatītais līdzeklis primārās informācijas iegūšanai. Anketā ir dažādi jautājumi, kas ir adresēti respondentam un uz kuriem ir jāsniedz atbilde.
Pirms anketēšanas ir rūpīgi jāsagatavojas, jo nedrīkst pieļaut kļūdas, kas var novest pie nevajadzīgas informācijas iegūšanas, kā rezultātā būs veikta nelietderīga informācijas vākšana. Anketas sastādītājam jābūt augsti kvalificētam. Vēlams katru jautājumu izmēģināt patērētāju izlases kopā, lai būtu iespējams noskaidrot iespējamās kļūdas, kas pieļautas anketas izstrādē.
Autors domā, ka ar anketas palīdzību Latvijas uzņēmumi, kas piedāvā tirgū jaunus vieglos automobiļus, diezgan bieži var iegūt vērtīgu informāciju, piemēram, uzzinot patērētāju viedokli par kādu jaunu automobiļa modeli. Tomēr, lai iegūtu pilnvērtīgu informāciju, autors uzskata, ka ir jāaptaujā pietiekoši liels patērētāju skaits, ko iz diezgan problemātiski izdarīt, tomēr tas ir izdarāms, piemēram, automobiļu izstādes laikā, kad patērētājam ir iespēja novērtēt jauno automobiļa modeli un dod savu viedokli par to.
Datu analīze. Tā ir prasme izcelt no iegūto datu kopuma svarīgāko informāciju. Vajadzīgās informācijas apkopošanai, iegūtos datus jāapvieno tabulās, iegūstot nepieciešamos rādītājus, kurus ievieto kombinētās tabulās visraksturīgāko savstarpējo sakaru noteikšanai.
Secinājumu (pārskatu) sagatavošana. Pārskatā jābūt apkopotiem galvenajiem secinājumiem un ieteikumiem, kas izriet no veiktā pētījuma. Pārskatam jābūt sagatavotam tā, lai atvieglotu problēmas izpratni un radītu interesi mārketinga speciālistos. Pārskatu vēlams sākt ar pētījumu mērķu un galveno secinājumu formulējumu, pēc kura jādod sīks secinājumu apraksts, lielāko datu daudzumu sniedzot pielikumos. Pārskata beigu daļā jānorāda, kādos apstākļos iespējama secinājumu izmantošana.
Pārskatam ir jānodrošina tieši tā nepieciešamā informācija, kas vajadzīga konkrētu mārketinga pasākumu veikšanai.[8,131; 6,110]
Tā kā Latvijā praktiski jaunu vieglo automobiļu tirdzniecības kompānijas ir pieskaitāmas pie mazajiem uzņēmumiem, tad autors, tālāk darbā apskatīs ar kādām problēmām ir jāsaskaras mazajiem uzņēmumiem, kā arī meklēs risinājumus to veiksmīgākai darbībai.

Mazo uzņēmumu tirgus izpētes procesa īpatnības.
Tā kā mazie uzņēmumi tradicionālo tirgus izpēti var veikt tikai daļēji, jo tiem nav tik lielu finansiālo līdzekļu, lai izpētītu tirgu pilnībā, tad mazajiem uzņēmumiem sākotnēji ir nepieciešamas noteikt, kādas jomas nepieciešams izzināt, izmantojot tirgus izpētes metodes.
Tiem uzņēmumiem, kuri veic tirgus izpēti, ir jāpalīdz iepriekšējā plānošanā ar mērķi samazināt uzņēmēja riska pakāpi. Veicot šo uzdevumu, ir jānoskaidro arī konkrētā uzņēmuma personīgā pozīcija tirgū, jo tieši tā nosaka pētīšanas zonu (sk. 1.2.att.)

2.2.att. Mazo uzņēmumu tirgus izpēte.[6,114]

Pirms pētniecības darbu sākšanas lietderīgi atbildēt uz diviem jautājumiem:
1. Kāda tirgus daļa ir derīga konkrēta uzņēmuma piedāvājumam?
2. Cik daudz konkurentu jau atrodas šajā tirgus daļā?
Piemēram, jaunu automobiļu tirgū Latvijā darbojās 32 kompānijas, kas kopā piedāvā tirgū vairāk kā 35 auto markas, Honda automobiļu tirgus daļa ir 5%, uzņēmumam tas ir pietiekoši, lai tas varētu sekmīgi darboties un gūt peļņu. Uzņēmumam vajag noturēt savu tirgus daļu, tādējādi nodrošinot stabilas pozīcijas tirgū.
Tirgus izpētes procesā ir jāiegūst priekšstats arī par pārējiem faktoriem, piemēram, apgrozījumu, izmaksām, investīcijām, cenām, reklāmu utt.
Jāpēta ne tikai tiešie konkurenti, bet arī netiešie, analogas un sarežģītas preces, ko realizē gan pa vieniem un tie pašiem, gan pa dažādiem kanāliem.
Viens no visizplatītākajiem konkurentu aktivitātes izpētes veidiem ir vērot konkurentu reklāmu. Šī izpēte ļauj atklāt arī tos reklāmas līdzekļus, kas pašlaik tirgū ir visefektīvākie.
Auto tirgotāji bieži vien, diezgan ātri reaģē uz konkurentu aktivitātēm reklāmas jomā, un, ja kāda konkurentu kompānija sāk reklamēt savu produkciju, tad pārējie diezgan bieži rīkojas līdzīgi, nereti pat pārkāpjot konkurences likumus.
Arī pati prece ir svarīgs izpētes objekts. Līdz ar to rodas vairāki jautājumi, saistīti ar esošajiem un topošajiem potenciālajiem klientiem.
Svarīgi ir izpētīt un izanalizēt patērētāju slāni. Mazajiem uzņēmumiem nozīmīgs faktors ir pati tirgus analīze, ar to saprotot tirgus datu statistisko analīzi un apkopošanu konkrētā laikā, īsi pirms tirgzinības kampaņas sākšanas.
Veicot tirgus analīzi, ir jāprot saskatīt atšķirība starp faktu un viedokļa izpēti.
Viedokļu izpēte dod atbildi uz šādiem jautājumiem:
• Kādas specifiskas prasības konkrētiem produktiem izvirza noteiktas iedzīvotāju grupas?
• Kāpēc dažādas iedzīvotāju grupas pērk noteiktas preces? utt.
Faktu izpēte dod atbildi uz šādiem jautājumiem:
• Kāda iedzīvotāju daļa jau pērk atbilstošu preci?
• Kurā vietā ir iespēja pārdot pašražoto produkciju?
• Kādas tirdzniecības daļas nav apguvuši konkurenti? utt.
Autors domā, ka lielākā daļa Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgotāju veic gan viedokļu izpēti, gan faktu izpēti, jo tādējādi tiek iegūta pilnvērtīga informācija, ko apvienojot, var plānot nākotnes darbību un mārketinga aktivitātes.
Tirgus izpētes procesā jāņem vērā apgrozības izmaksas. Tieši izmaksu augstais līmenis ir iemesls uzņēmumu tirgus izpētes projektu veidošanai. Ne vienmēr ir jāveic šis sarežģītais un dārgais process. Daudzi dati kādreiz ir pētīti un publicēti, tādējādi uzņēmumiem ir iespēja iegūt nepieciešamo daudz vienkāršāk.[6,115]
Nākamajā apakšnodaļā autors apskatīs ar tirgus ietilpību, pieprasījuma mērīšanu un prognozēšanu saistītos jautājumus.

2.2. Tirgus ietilpība, pieprasījuma mērīšana un prognozēšana.
Tirgus ietilpība ir iespējamais produkta realizācijas apjoms, ka ir atkarīgs no pircēju pieprasījuma un preču piedāvājuma mijiedarbes.[8,215]
Praksē tirgus ietilpība mārketinga jomā ir pircēju pieprasījuma:
• vērtēšana;
• mērīšana;
• prognozēšana.
Ja uzņēmums vēlas iekļūt kādā tirgū, tad obligāti jānovērtē gan visa tirgus, gan tā atsevišķo segmentu potenciālās iespējas, lai varētu efektīvi ieguldīt līdzekļus. Mārketinga speciālistiem jāseko savas produkcijas realizācijas rezultātiem un laikus jāreaģē, ja piedāvājuma apjoms pārsniedz tirgus potenciālu.
Pieprasījumu iespējams mērīt:
• teritoriālā skatījumā ( visa pasaule, valsts, reģions );
• preču skatījumā ( viss tirgus, attiecīgās nozares preces );
• laika skatījumā ( īslaicīgs, vidēji ilgs, ilglaicīgs ).
Katru pieprasījuma mērīšanas līmeni var izmantot noteikta mērķa sasniegšanai. Tā, piemēram, uzņēmums var īslaicīgi prognozēt pieprasījumu pēc konkrētas preces, lai būtu dati izejvielu un materiālu iegādei, ražošanas plānošanai, finansēšanas grafika sastādīšanai; var sastādīt reģionālā pieprasījuma perspektīvas prognozi galvenajam ražotās produkcijas veidam, lai pieņemtu lēmumu par tirgus paplašināšanas iespēju.
Ņemot vērā pircēju rīcības faktorus, var secināt, ka potenciālo pircēju rīcība konkrētu produktu pirkšanas procesā atkarīga no:
• vajadzības iepirkties, proti, ir interese par noteiktu produktu;
• pietiekamiem ienākumiem, proti, pircējs ir paredzējis produkta iegādei daļu savas naudas;
• piedalīšanās pirkšanas procesā.
Pēc šiem trim raksturojumiem, izšķir šādus tirgus veidus:
• potenciālais;
• maksātspējīgais;
• kvalificēts maksātspējīgais;
• apkalpojamais;
• iekļūstošais.
Potenciālo tirgu veido potenciālie pircēji, kuri interesējas par piedāvātajiem produktiem.
Maksātspējīgo tirgu veido potenciālie pircēji ar pietiekamiem ienākumiem, kuri sāk piedalīties tirgū un izrāda interesi par piedāvāto preci.
Kvalificētu maksātspējīgo tirgu veido pircēji ar pietiekamiem ienākumiem, kuri kvalificēti piedalās tirgū un izrāda interesi par piedāvāto produktu.
Apkalpojamo tirgu veido pircēji ar pietiekamiem ienākumiem, kuri kvalificēti piedalās tirgū, izrāda interesi par piedāvāto produktu un tiek kvalificēti apkalpoti.
Iekļūstošo tirgu veido reāli pircēji, kuri nopērk piedāvāto produktu.[8,217]
Ja uzņēmums nav apmierināts ar pirkumu skaitu, tad tas var:
• mēģināt paaugstināt potenciālo pircēju daļu kopējā iedzīvotāju skaitā, izvēršot mārketinga darbību;
• samazināt produkta cenu, lai palielinātu maksātspējīgā tirgus īpatsvaru potenciālajā tirgū;
• veikt mārketinga papildpasākumus, lai paaugstinātu potenciālo pircēju kvalifikāciju un līdz ar to esošo kvalificēto tirgu;
• izpētīt un veidot jaunus tirgus segmentus, lai palielinātu apkalpojamo tirgu;
• veikt nepieciešamos mārketinga pasākumus ( produkts, cena, sadales kanāli ), lai nostiprinātu savas pozīcijas iekļūstošajā tirgū.
Autors domā, ka Latvijas auto tirdzniecības kompānijām lietderīgi ir veikt tirgus ietilpības izpēti, lai noskaidrotu, kāds ir iekļūstošais tirgus, tādējādi var aprēķināt cik daudz automašīnas ir iespējams pārdod.
Vērtējot pieprasījumu, jāatšķir tirgus pieprasījums un pieprasījums pēc konkrēta produkta. Katrs uzņēmums savas produkcijas pārdošanas iespēju vērtēšanu parasti sāk ar tirgus pieprasījuma izpēti.
Tirgus pieprasījums ir produkta daudzums, kādu noteikta pircēju grupa nopirks pētāmajā reģionā un laika periodā, pastāvot noteiktai mārketinga videi un pasākumiem.
Tirgus pieprasījumu var izteikt naturālos vērtības rādītājos vai nosacītos lielumos. Tā, piemēram, tirgus pieprasījums pēc automobiļiem 1992.gadā ASV tiek vērtēts 10 milj. vienību vai 100 mljrd. dolāru, bet pieprasījums Čikāgā sasniedz 3 % no visa automobiļu pieprasījuma iekšējā tirgū.
Tirgus pieprasījumu var mērīt un prognozēt noteiktam laika periodam un to ietekmē daudzi faktori: demogrāfiskie, ekonomiskie, politiskie, zinātniski tehniskie, kultūras u.tml.
Kopējais tirgus pieprasījums ir potenciālais un faktiskais produktu realizācijas apjoms konkrētiem pircējiem, konkrētā teritorijā, konkrētā laika periodā, noteiktā mārketinga vidē ar noteiktu mārketinga darbību.[8,221]
Pieprasījuma prognozēšana ir nākotnes pieprasījuma novērtēšana ar dažādu metožu palīdzību, ņemot vērā pircēju rīcību pareģošanu noteiktā mārketinga vidē un pie noteiktiem mārketinga darbības nosacījumiem.
Lai noteiktu konkrēta uzņēmuma produkta pieprasījuma prognozes, ir jāveic šādas prognozes:
• tirgus attīstības prognoze;
• nozares attīstības prognoze;
• prognoze pieprasījumam pēc uzņēmuma produktiem.
Tirgus attīstības apstākļu prognoze dod iespēju laikus prognozēt inflāciju, bezdarbu, patērētāju cenšanos iztērēt ienākumus vai tieši pretēji – tos taupīt, investīciju attīstības perspektīvas dažādās tautsaimniecības nozarēs, ārējās tirdzniecības attīstību utt. Vadoties pēc noteiktiem prognozējamiem apstākļiem, katrs uzņēmums, ņemot tos vērā, var daudz efektīvāk prognozēt tieši savu darbību. Savukārt aizkavēšanās vai neprasme prognozēt nākotni izraisa lielus zaudējumus vai pat bankrotu.
Autors domā, ka pašreiz Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgū ir vērojama tendence, ka tirgus attīstās un nākotnē ir gaidāms pieprasījuma pieaugums pēc jauniem automobiļiem, sevišķi jo tādēļ, ka Latvija drīzumā iestāsies Eiropas Savienībā, kas izraisīs vispārēju Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos, tādējādi uzņēmumi, kas piedāvā tirgū jaunus automobiļus var plānot, kā izdevīgāk piegādāt lielāku skaitu automobiļu.
Eksistē vairākas prognozēšanas metodes, kuru pamatā jārod atbildes uz jautājumiem:
• Ko cilvēki runā?
• Ko cilvēki dara un darīs?
• Ko cilvēki darīja agrāk?
Lai iegūtu informāciju var veikt pircēju aptauju, noskaidrot tirdzniecības darbinieku kopējo uzskatu, izvēlēties ekspertus, kas sniegtu informācijas apkopojumu un analīzi. Arī ar statistisko datu analīzi par iepriekšējiem gadiem iespējams veikt pieprasījuma prognozi. Ja trūkst informācijas par tirgus attīstību pagātnē var lietot analītisko modelēšanu.
Pircēju aptaujas efektivitāte ir atkarīga no tā, cik precīzi tie formulē savus nodomus. Pieredze rāda, ka aptaujas dod vislabākos rezultātus, analizējot perspektīvo pieprasījumu pēc ilglietojamām precēm. Tā, piemēram, ASV specializētas pētniecības organizācijas regulāri publicē datus par pircēju nodomiem pirkt automobiļus, mājas, mēbeles, elektroniskās iekārtas. Šīs organizācijas aptaujās lieto tā saucamo iepirkumu varbūtības skalu.
Tirdzniecības darbinieku prognozes lietderīgi izmantot, prognozējot tikai pieprasījumu vietējā tirgū un diezgan šauros pircēju segmentos.
Ekspertu sadarbības gaitā tiek izteikti un saskaņoti dažādi viedokļi, prognozi var izstrādāt samērā ātri un nelielām izmaksām, tomēr trūkums ir tāds, ka ekspertu uzskati bieži vien ir mazāk ticami nekā reālie fakti.
Ja pircēji neplāno savus pirkumus vai ir nekonsekventi savu nodomu īstenošanā, ja nav pietiekoši kvalificēts tirdzniecības personāls un eksperti nav pietiekami kompetenti, ieteicams veikt tirgus testēšanu. Tās mērķis ir izpētīt pircēju reakciju uz jauno preci, ko gatavojas virzīt tirgū, vai noskaidrot, kādas ir preces realizācijas iespējas, izmantojot jaunu pārdošanas kanālu.[8,229]
Autors domā, ka diezgan bieži auto tirgotāji ņem vērā arī tirdzniecības darbinieku un ekspertu prognozes, jo tas ļoti lēti, atsevišķos gadījumos pat prognozes ir diezgan precīzas, tomēr simtprocentīgi uz tām paļauties nevar, jo tomēr tas ir subjektīvs viedoklis.
Lai noskaidrotu, kā notiek tirgus segmentēšana, nākamajā apakšnodaļā tiks apskatīti ar šo tēmu saistītie teorētiskie jautājumi, kā rezultātā tiks atklāta segmentēšanas būtība, principi un raksturlielumi, bet kā praktiski iespējams veikt Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus segmentāciju, autors skatīs nākamajā nodaļā.

2.3. Tirgus segmentēšanas būtība, principi un raksturlielumi.
Šajā apakšnodaļā autors apskatīs ar tirgus segmentēšanu saistītos teorētiskos jautājumus, savukārt Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus praktisko segmentāciju autors veiks nākošajā nodaļā.
Ražotājam ir jāsaprot, ka nav iespējams apkalpot visus pircējus pat tad, ja to ļauj tā ražošanas jaudas, jo pircēji preci var izmantot dažādi un iegādāties to dažādu iemeslu dēļ.
Tirgus segmentēšana ir tirgus sadalīšana pēc pircēju grupām atkarībā no to vajadzībām, rīcības tirgū un attieksmes pret mārketinga pasākumiem.[8,240]
Tirgu var segmentēt atbilstoši ģeogrāfiskajiem, demogrāfiskajiem, sociāli ekonomiskajiem, kultūras, personiskiem un rīcības raksturlielumiem.
Ģeogrāfiskajam izvietojumam ir liela nozīme tirgus segmentācijā. Cilvēkiem, kas dzīvo vienā vietā, ir daudz kopīgu vajadzību. Pieprasījums pēc precēm ir atšķirīgs pilsētās un laukos, kā arī pilsētās ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu. Proti, pastāvot vienādiem pārējiem apstākļiem, patērētājs var dot priekšroku kādai konkrētai precei atkarībā no tā, kur viņš dzīvo (Latvijā, Krievijā, Šveicē, Itālijā; jeb Rīgā vai Liepājā). Patēriņa tirgu var sadalīt gan atbilstoši ģeogrāfiskajiem reģioniem un rajoniem, gan arī tirgus rajoniem.
Demogrāfiskās pazīmes tirgus segmentācijā ir vecums, dzimums, ģimenes lielums un dzīvesveids. Šo pazīmju izmantošana ir visai populāra, kaut vai iedalot pircējus vecuma grupās (piemēram, Latvijā iedalījums vecuma grupās ir šāds – līdz 6 gadiem, 6 –12, 13 – 19, 20 – 29, 30 – 39, 40 – 49, 50 – 59, no 60 gadiem). Diferencēšana pēc šādas pazīmes ir izdarāma vieglāk nekā pēc citiem kritērijiem, tomēr pastāv arī iespēja kļūdīties, piemēram, ka sporta apavus ikdienā valkās tikai jaunieši. Demogrāfiskie faktori ir jāņem vērā nosakot mērķtirgus lielumu, un mārketinga speciālistam ir precīzi jāuztver pārmaiņas sabiedrības dzīvē, kad vai nu notiek vajadzību tuvināšanās, piemēram, dažāda dzimuma cilvēkiem apģērba, brīvā laika pavadīšanas u.c. ziņā, vai pretēji, to norobežošanās. Piemēram, arī automobiļu ražotāji pakāpeniski sāk tirgus segmentēšanu pēc dzimuma, ņemot vērā strādājošo sieviešu skaita palielināšanos un ģimenes ienākumu palielināšanos rietumu valstīs. Auto ražotāji sāk piedāvāt tirgū automobiļus ar attiecīgām īpatnībām orientētus speciāli sievietēm, protams, nav izslēgts, ka tos iegādāsies arī vīrieši.
Sociāli ekonomiskie faktori ir būtiski veicot tirgus segmentāciju, var sacīt, ka tie it kā saplūst ar demogrāfiskajiem, kultūras un citiem faktoriem. Lai noteiktu pircēja rīcību tirgū jāzina kādi ir cilvēka ienākumi, pie kāda sociālā slāņa viņš pieder, nodarbošanās veids, u.c.
Protams, ka sociāli ekonomisko faktoru pamatā nav tikai ienākumu līmenis, liela nozīme ir profesijai un izglītībai. Patērētājs ar vienādu ienākumu līmeni, bet dažādu izglītības līmeni, iespējams, savus naudas līdzekļus izmantos pavisam atšķirīgiem mērķiem. Mārketinga speciālistam ir jāizprot šie faktori pirms tirgus segmentēšanas.
Pēc kultūras raksturlielumiem tirgu ir lietderīgi segmentēt, ja pastāv tādas preces vai pakalpojumi, kuru patēriņa pakāpe un intensitāte tieši atkarīga no patērētāju kultūras (datori, grāmatas, laikraksti, klasiskā mūzika, valodu kursi u.c.). Ir arī tādas preces, ko principā lieto visi cilvēki, taču kultūras faktori ietekmē sortimenta izvēli (apģērbi, apavi, mūzikas ieraksti, u.c.).
Patērētāju personiskajām īpašībām izšķiroša nozīme ir tad, kad tirgus ir piesātināts ar precēm un ražotājs ir spiests piemēroties sava pircēja dzīvesveidam.
Iepriekš apskatītos raksturlielumus var pieskaitīt pie vispārējiem, tas ir tādiem faktoriem, kas attiecas uz katru patērētāju neatkarīgi no individuālās situācijas tirgū, turpretī rīcības faktorus drīzāk gan varētu attiecināt uz specifiskajām pazīmēm, kas piemīt atsevišķām tirgus situācijām.
Prognozējot pircēja rīcību ir svarīgi zināt viņa izvēles kritērijus, tas nozīmē, vai pircēju interesē preces kvalitāte, vai pircējs dod priekšroku zemām cenām, vai rūpējas par prestižu un ir gatavs par preci maksāt augstu cenu. Katrā ziņā patērētājs meklē tirgū ne tik daudz pašu preci, cik izdevīgumu no tās patēriņa. Tādējādi segmentēšanas procesā lietderīgi klasificēt pircējus pēc izdevīguma no preču patēriņa.[8,246]
Tirgus segmentu var noteikt ar dažādām metodēm, bet būtība vienmēr ir tā pati – īpašā veidā izcelt kādu tirgus daļu, t.i. patērētāju grupu, preču grupu , vai pat uzņēmumu grupu, kuriem ir kopīgas iezīmes, kuras mārketinga speciālistam ir jāprot ieraudzīt un novērtēt.
Produkta grupēšana tiek veikta, ņemot vērā, kas un kā to lieto kur lieto. Līdzīga lietojuma produktus var apvienot grupās pēc to kvalitātes un cenas. Uzņēmumus var grupēt pēc nozarēm un lieluma.
Katram uzņēmumam jāizvērtē, kas ir nozīmīgāks tieši viņa produkcijas realizēšanai, no tā cik pareizi mārketinga speciālists izvēlēsies uzņēmuma produkcijas segmentu, būs atkarīga uzņēmuma spēja konkurences cīņā.
Ir izplatīti vairāki segmentācijas kritēriji (kritērijs ir rādītājs, ar kura palīdzību tiek pamatota segmenta izvēle):
1. Kvantitatīvie parametri, pie tiem pieder:
• Cik daudz skaitliski un summāri varētu tikt pārdota konkrētā produkcija;
• Cik daudz ir potenciālo pircēju segmentā;
• Cik lielu reģionu tie apdzīvo u.c.
Zinot šo informāciju, uzņēmums var orientējoši noteikt, ar cik lielu jaudu jāražo šī prece un cik lielam jābūt realizācijas tīklam.
2. Segmenta pieejamība uzņēmumam. Kāda ir uzņēmuma iespējas iegūt sadales kanālus ar šim produktam atbilstošiem uzglabāšanas apstākļiem, transportēšanas iespējām izvēlētajā segmentā. Uzņēmumam ir jānoskaidro, kāda ir šo sadales kanālu jauda, vai tie spēj nodrošināt atbilstoša daudzuma produkcijas realizāciju, kas tika noteikta, ņemot vērā potenciālo pircēju skaitu.
3. Segmenta vērtība. To var noteikt, analizējot, cik kāda patērētāju grupa ir noturīga pēc dažādiem kritērijiem. Vai šis segments ir augošs vai mainīgs, vai vērts orientēt uz to savas ražošanas jaudas, vai tās nepieciešams pārprofilēt uz citu segmentu.
4. Ienesīgums. Šis kritērijs nosaka, cik rentabla būs uzņēmuma darbība konkrētā segmentā. Tā tiek noteikta pēc peļņas normas, ienākumiem attiecībā uz ieguldīto kapitālu, akciju dividenžu lielumu, kāds ir uzņēmuma kopējās peļņas pieaugums.
5. Iespēja savienot segmenta salīdzināšanu ar konkurentu tirgu. Izmantojot šo kritēriju, jānoskaidro, kādā pakāpē konkurenti gatavi atkāpties no sava tirgus segmenta, cik dziļi tiek aizskartas viņu intereses, virzot savu preci šajā segmentā. Ja konkurenti būs nopietni būs nopietni norūpējušies par jūsu uzņēmuma produkcijas nonākšanu tirgū un veiks atbilstošus pasākumus, lai to aizsargātu, vai jūs būsiet gatavi ieguldīt papildu līdzekļus, lai iegūtu šo segmentu, vai meklēsiet jaunu, kur konkurence nav tik spēcīga.
6. Darba efektivitāte izvēlētajā segmentā – jāpārliecinās vai uzņēmuma darba pieredze izvēlētajā segmentā ir pietiekoša. Inženieru, tehnologu, preču realizētāju gatavība efektīvi virzīt produktus šajā segmentā, jāpārbauda vai viņi ir gatavi cīnīties ar konkurentiem, arī jānoskaidro vai uzņēmuma rīcībā ir pietiekoši resursi.
7. Izvēlētā segmenta aizsargātība no konkurentiem. Svarīgi noteikt, kas var kļūt par jūsu konkurentu šajā segmentā, kādas ir viņu stiprās un vājās puses, kādas ir jūsu priekšrocības, kādā virzienā jākoncentrē sava saimnieciskā darbība un resursi.
Katrā ziņā, novērtējot sava uzņēmuma potenciālu kopumā, ne tikai pēc viena kritērija, un atbildot uz šiem jautājumiem, mārketinga speciālists var pieņemt galīgo lēmumu, vai šis segments ir piemērots uzņēmumam vai nav.[6,100]
Tirgus segmentācija pēc produkcijas parametriem ir ne mazāk efektīvs segmentēšanas veids salīdzinājumā ar precīzu demogrāfisko vai ģeogrāfisko segmentēšanas faktoru analīzi.
Tirgus segmentācija pēc produkcijas parametriem īpaši svarīga ir tieši jaunu preču ražošanā un realizācijā. Rodas iespēja iegūt priekšrocības konkurences cīņā un noturēties līderu pozīcijā, pastāvīgi atjaunojot un pilnveidojot sortimentu.
Katrā ziņā tirgus izpētes un analīzes galvenā metode ir un paliek tirgus segmentēšana pēc produkcijas parametriem. Tas nozīmē, ka vispirms jānosaka konkrētās preces patērētāju grupas un šīs preces izmantošanas nozares un mērķi. Jānosaka preces funkcionālie un tehniskie parametri, kuriem ir galvenā nozīme konkurencē. Pēc tam var tikt aprēķināta reālā tirgus daļa un investīciju lielums konkrētai precei. Līdz ar to tirgus izpētē rodas iespēja divkāršai segmentācijai – pēc produkcijas parametriem un pēc patērētājiem.
Var lietot vienfaktora modeļus, kad tirgus segmentācija tiek veikta pēc kāda viena faktora un tikai vienai preču grupai (piemēram, analizējot cenu vai kvalitāti, neapskata patērētāju grupas), parasti vienfaktora modeļu analīzi veic pēc tikai pēc kāda viena – vissvarīgākā faktora.
Daudzfaktoru modelis ir tāds, kad tiek veikta analīze, lai noskaidrotu konkrētas pircēju grupas, kuras iegādāsies preces un kādi galvenie rādītāji noteiks produkcijas virzību tirgū (piemēram, analizējot preces cenu, vienlaikus apskata dažādu patērētāju grupu attieksmi). Daudzfaktoru modeļus lieto, kad tiek veikta analīze, lai sadalītu pircējus atsevišķās grupās un preces grupētu pēc noteiktiem parametriem (cenas, kvalitātes, tehniskiem rādītājiem).[6,101]
Apskatot teorētiskos jautājumus, var secināt, ka tirgus segmentēšanas mērķis ir izcelt kādu tirgus daļu vai tā sacīt patērētāju grupu, kuriem ir kopīgas iezīmes, ko arī var dēvēt par noteiktu segmentu un vērst uz to mārketinga darbības. Autors praktisko Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus segmentāciju veiks nākamajā nodaļā, savukārt nākamajā apakšnodaļā tiks apskatītas sadales kanālu funkcijas un nozīme, kā arī noskaidrots, kāds sadales kanāls parasti tiek izmantots auto tirdzniecībā.

2.4. Sadales kanāli.
Sadale ir darbība (pasākumu kopums), ko veic uzņēmums, veidojot un virzot preču plūsmu pie patērētāja.
Sadale sākas tad, kad prece ir gatava piegādei vai pārdošanai, un beidzas tad, kad patērētājs saņem preci. Attīstoties un pilnveidojoties sadalei, produkts kļūst pieejamāks patērētājam.
Sadales kanāls ir uzņēmums vai arī atsevišķu cilvēku kopums, kas izpilda visas starpnieku funkcijas preču virzīšanas procesā no ražotāja līdz patērētājam.[8,419]
Sadales procesā plaši tiek izmantoti starpnieki, neskatoties uz to, ka ražotājs zināmā mērā zaudē kontroli pār preču realizāciju.
Starpnieks ir firma, kas sniedz pakalpojumus, tieši saistītus ar preču pārdošanu un pirkšanu, virzot tās no ražotāja pie patērētāja.
Starpniekus iedala atkarībā no tā, vai viņiem pieder vai nepieder īpašuma tiesības uz sadalāmajām precēm.
Tirdzniecības starpniekiem ir īpašuma tiesības uz precēm, ko tie nogādā tirgū. Pastāv divas tirdzniecības starpnieku grupas: mazumtirgotāji un vairumtirgotāji. Aģentiem -starpniekiem nepieder īpašuma tiesības uz precēm, tie risina jautājumus, kas saistīti ar īpašuma tiesību nodošanu.

Sadales kanālu līmeņi.
Sadales kanāla līmenis ir ikviens jebkura veida starpnieks, kas izpilda jebkuru darbu preču kustībā, kā arī tās īpašuma tiesību nodošanu galējam patērētājam.
Tā kā daļu sadales funkciju izpilda arī pats ražotājs un galējais patērētājs, arī viņi ir jebkura kanāla sastāvdaļa.
Sadales kanālu var raksturot, ņemot vērā līmeņu skaitu tajā (skatīt 1.2. att.). Pamatā kanāla lielums ir atkarīgs no tajā esošajiem starpposmu līmeņiem.

Nulles līmeņa kanāls

Vienlīmeņa kanāls

Divlīmeņu kanāls

Trīslīmeņu kanāls

2.3.att. Patēriņa preču sadales kanālu līmeņi.

Nulles līmeņa kanāls sastāv no ražotāja, kas tieši pārdod preci patērētājam, pienesot preci klāt, sūtot pa pastu vai ražotāju veikalos.
Viena līmeņa kanālā ir viens starpnieks. Patēriņa tirgū šāds starpnieks ir tirgotājs, kas pārdot preces mazumtirdzniecībā. Uzņēmums, kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību veic visas funkcijas, kas saistītas ar preču nogādi līdz patērētājam.
Divu līmeņu kanāls sastāv no diviem starpniekiem, parasti no vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem.
Trīs līmeņu kanāls ietver lielos vairumtirgotājus un sīkos vairumtirgotājus, kas piegādā preces mazumtirgotājiem. Latvijas tirgū šādā veidā notiek tirdzniecība ar daudzām importa precēm.
Iespējami ir arī kanāli ar daudziem līmeņiem, tie satopami reti, jo, ja ir daudz līmeņu sadales kanāliem, tad tos ir grūti kontrolēt un precēm ir augstākas cenas.
Pēc autora domām, Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgū, galvenokārt pastāv vienlīmeņa sadales kanāls, kad auto ražotājs pārdod automobili mazumtirdzniecības uzņēmumam, prasot no tā zināmas klientu apkalpošanas normas, un mazumtirdzniecības uzņēmums tālāk pārdod automobili galīgajam patērētājam.
Sadales kanāli nav kādas sistēmas pastāvīgas attiecības, kas pastāv starp tās dalībniekiem, šīs attiecības atrodas dinamiskā attīstībā un pastāvīgi maina savu struktūru. Rodas vertikālās, horizontālās un daudzkanālu mārketinga sistēmas, kas var konkurēt savā starpā.
Tā kā tradicionālais sadales kanāls sastāv no neatkarīga ražotāja, vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem, un katrs, kas piedalās preču sadales kanālā cenšas nodrošināt sev maksimālu peļņu, nerēķinoties ar to, ka var nodarīt zaudējumus sistēmai kopumā. Savukārt vertikālā mārketinga sistēma sastāv no ražotāja, vairum un mazumtirgotājiem, kuri darbojas kā vienota sistēma. Parasti šādā gadījumā viens no kanāla dalībniekiem ir vai nu īpašnieks vai arī pārstāv viņa tirdzniecības privilēģijas, vai arī nodrošina sadarbību. Vertikālo mārketinga sistēma ir izveidota ar mērķi kontrolēt sadales kanāla darbību un mazināt konfliktu rašanos starp tā atsevišķiem dalībniekiem, kuri cenšas īstenot savus personīgos mērķus.
Vertikālā mārketinga sistēma ir no centra profesionāli vadāms un plānojams uzņēmumu tīkls, kas izveidots ar mērķi sasniegt maksimālu efektivitāti tirgus darbībā.[8,123]
Vertikālajā mārketinga sistēmā ietilpst tāda veida privilēģijas forma kā mazumtirgotāji privilēģijas turētāji ražotāju vadībā. Šāda forma ir izplatīta automobiļu rūpniecībā , kad uzņēmums (piemēram, Honda) izdod licenci uz tiesībām tirgot savus automobiļus neatkarīgiem dīleriem, kuri no savas puses apņemas ievērot zināmus realizācijas un klientu apkalpošanas likumus.
Tomēr pastāv iespēja, ka var rasties konflikti pašā sadales kanālā dažādos līmeņos, tā piemēram, septiņdesmito gadu beigās radās konflikts starp automobiļu ražotāju General Motors un tās dīleriem, jo korporācija piespiedu kārtā mēģināja panākt, lai tiek izpildīti visi noteikumi tehniskās apkalpošanas jomā, cenu izveidē un reklāmā. Tā kā konflikti ir iespējami dažādās situācijās, tomēr jāatzīmē, ka vertikālajā mārketinga sistēmā tie kaut kādā veidā tomēr palīdz uzlabot vadības sistēmu. Lai šī sistēma veiksmīgi darbotos kanāla līderim ir jāizstrādā tādi globālie attīstības mērķi, kurus atbalstītu visi kanāla dalībnieki.
Horizontālā mārketinga sistēma veidojas tad, kad divi vai vairāki lielie uzņēmumi apvienojas ar mērķi apgūt jaunas mārketinga iespējas preču sadalē.
Daudzkanālu mārketinga sistēma ir kombinēta vertikālā un horizontālā mārketinga sistēma, kuras mērķis ir tirgus daļas palielināšana.
Sadales kanāla ķēdes darbību ietekmējošie faktori:
• Preces raksturojums. Piemēram, dārgās preces tiek pārdotas ražotāja firmas veikalos, nevis ar starpnieku palīdzību.
• Uzņēmuma raksturojums.
• Starpnieku raksturojums.
• Konkurentu stāvoklis sadales kanālos. Piemēram, ražotājam var būt, iespējams, ka arī nē, vēlme tirgot ar analoģiskām vai līdzīgām precēm, ar kurām tirgo konkurents un kuras tiek realizētas tajā pašā sadales kanālā.
• Sadales kanālu ārējais raksturojums. Tas netieši ietekmē sadales kanāla izveidi. Likumdošanas iestādes arī var dažādi ietekmēt sadales kanāla veidošanu. Piemēram, daudzās valstīs ir aizliegti sadales kanāli, kas kavē konkurenci un veido monopolus.
Katram uzņēmumam ir jāizlemj, cik starpnieki tiks izmantoti vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, t.i. jānosaka sadales intensitāte. Var izmantot trīs pieejas:
• Intensīvo sadali. Ar intensīvās sadales palīdzību ražotājs pārdod savu preci visos mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības punktos, kur patērētājs varētu to meklēt. Visa reklāma un veicināšana tad ir jāuzņemas ražotājam, jo mazumtirgotāji nav ieinteresēti reklamēt preci, kuru pārdod daudzi konkurenti.
• Selektīvo sadali. Šajā gadījumā sadales kanālam piesaista dažus starpniekus, kuri uzņemas darboties ar preču realizāciju. Arī pašam ražotājam jānodarbojas ar daudziem tirgus uzņēmumiem, kuri savā starpā varētu būt arī mazsvarīgi. Ražotājs var atlasīt un nodibināt labus sakarus ar starpniekiem un gaidīt no viņiem augstu līmeni mārketinga pakalpojumu kompleksā. Rezultātā var samazināt izdevumus un panākt efektīvāku kontroli, nekā intensīvas sadales gadījumā.
• Ekskluzīvā sadale. Parasti ar ekskluzīvo sadali ražotājs piekrīt pārdot savas preces konkrētā tirgū tikai vienam mazumtirdzniecības starpniekam. Ražotājs bieži diktē savus noteikumus, piemēram, pārdevējs nedrīkst realizēt konkurentu preces, kā arī, lai realizējot preces, tās netiktu pārdotas konkurentiem. Praksē ekskluzīvā sadale ir mēdz būt realizējot automobiļus, ekskluzīvas elektropreces. Dodot lielas tiesības dīleriem savu preču sadalē, ražotājs orientējas uz aktīvu un kvalificētu tirdzniecību ar savām precēm, uz iespējamu kontroli pār starpnieka darbību cenu politikas jomā, lielāku uzcenojumu, ņemot vērā produktu markas prestiža celšanu pircēja acīs.
Autors domā, ka šādi rīkojas kompānija Mercedes un Porsche, kas ir devusi atļauju pārstāvēt savu marku tikai vienai kompānijai Latvijas tirgū, t.i. kompānijai Domenikss un Baltijas Sporta Auto.

Nodaļas secinājumi.
Autors domā, ka Latvijas auto tirdzniecības kompānijām lietderīgi ir veikt tirgus ietilpības izpēti, lai noskaidrotu, kāds ir iekļūstošais tirgus, tādējādi var aprēķināt cik daudz automašīnas ir iespējams realizēt tirgū.
Autors domā, ka diezgan bieži auto tirgotāji ņem vērā arī tirdzniecības darbinieku un ekspertu prognozes, jo tas ir salīdzinoši lēti, atsevišķos gadījumos pat prognozes ir diezgan precīzas, tomēr simtprocentīgi uz tām paļauties nevar, jo tomēr tas ir subjektīvs viedoklis.
Pēc autora domām, Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgū, galvenokārt pastāv vienlīmeņa sadales kanāls, kad auto ražotājs pārdod automobili mazumtirdzniecības uzņēmumam, prasot no tā zināmas klientu apkalpošanas normas, un mazumtirdzniecības uzņēmums tālāk pārdod automobili galīgajam patērētājam.
Ja iepriekšējās divās nodaļās galvenokārt tika apskatīti ar auto tirdzniecību saistītie tīri teorētiskie jautājumi, tad turpmāk darbā autors aplūkos praktiskas dabas jautājumus, kas saistīti ar Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgu, kā arī mēģinās saistīt teoriju ar praksi, un noskaidrot kāda tad situācija valda Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgū.

3. Latvijas auto tirgus stāvoklis.
Turpmāk darbā autors aplūkos praktiskas dabas jautājumus, lai noskaidrotu, kāds ir vispārējais auto nozares raksturojums Latvijā, kāda situācija valda starp jaunu automobiļu tirdzniecības uzņēmumiem Latvijā, kādas ir to pozīcijas, kāda konkurence valda to starpā. Lai vieglāk būtu orientēties plašajā automobiļu piedāvājumā, autors veiks vieglo automobiļu piedāvājuma sadalījumu klasēs, kas arī kalpos par pamatu auto tirgus segmentācijai.

3.1.Latvijas auto nozares vispārējs raksturojums.
Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem uz 2003.gada 1.janvāri Latvijā ir reģistrēti 814470 automobiļi, no tiem 619081 ir vieglie automobiļi. Reģistrēto vieglo automobiļu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir 266.[9,2] Līdzīgi tas ir arī citās Centrāleiropas valstīs, savukārt pusotras līdz divas reizes lielāks šis skaitlis ir Rietumeiropas valstīs. Lielākā daļa no Latvijā reģistrētajiem vieglajiem automobiļiem ir vecāki par 11 gadiem (to kopējais skaits ir 538842, kas sastāda 87% no reģistrēto automobiļu skaita Latvijā), 6 līdz 10 gadus veci sastāda 7,3%, 3 līdz 5 gadus veci – 3,6%, savukārt vieglie automobiļi, kas ir jaunāki par 2 gadiem sastāda tikai 2,1 % no kopējā automobiļu skaita Latvijā.[9,5]
Jaunu vieglo automobiļu tirgus dinamiku skatīt attēlā 3.1.
Attēls 3.1. Jaunu vieglo automobiļu tirgus dinamika.[23]
Apskatot grafiku var secināt, ka 1998.gadā bija samērā liels pārdoto jaunu automobiļu skaits, pēc tam ir kritums, ko pēc autora domām ir izraisījusi Krievijas ekonomiskā krīze, kas izpaudās arī Latvijas patērētāju pirktspējā. Pašreiz, līdz ar Latvijas vispārējo attīstību jaunu vieglo automobiļu tirgus ir sasniedzis pagaidām savu augstāko līmeni un var paredzēt, ka jaunu automobiļu skaits pieaugs.
Ja aplūko transportlīdzekļu sadalījumu pēc degvielas veidiem, tad lielākā daļa Latvijā reģistrēto vieglo automobiļu ( uz 2003.g.1.janvāri ) ir aprīkoti ar benzīna dzinējiem un sastāda 533764 automobiļu, kas ir 86,2% no kopējā vieglo automobiļu skaita Latvijā. Ar dīzeļdegvielu darbojošies automobiļi aizņem 12,1% ( 74805 vieglie automobiļi ), ar benzīnu un gāzi darbojošies automobiļi sastāda 1,7 % ( 10383 vieglie automobiļi ) no kopējā vieglo automobiļu skaita Latvijā.[9,3] Lai arī lielākā daļa automobiļu tiek ekspluatēti ar benzīnu, tomēr visu laiku pieaug ar dīzeļmotoriem aprīkoto automobiļu skaits, kas izskaidrojams ar to, ka attīstoties tehnoloģijām tie ir kļuvuši daudz jaudīgāki, klusāki darbībā, kā arī pats galvenais – tie ir ļoti ekonomiski. Arvien lielāks skaits tieši jauno automobiļu tiek aprīkoti ar dīzeļmotoriem. Lai arī jauns ar dīzeļmotoru aprīkots automobilis maksā dārgāk (apmēram par 1000 latiem), to izvēlas ar vien lielāks patērētāju skaits, kas atmaksājas, ja automobilis tiek intensīvi ekspluatēts un ir jānobrauc patiešām ievērojami attālumi ( vairāk par 50000 km gadā).
Liela Latvijā reģistrēto automobiļu daļa ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, tas izskaidrojams ar to, ka automašīnas ir vecas un netiek uzturētas tehniskā kārtībā, kas prasa zināmus finansiālus ieguldījumus, kā rezultātā automašīnas nevar iziet tehnisko apskati, jo Latvijā automašīnu tehniskā apskate ir atbilstoši pasaules standartiem. Sakarā ar to liels daudzums automašīnu, kas ir ražotas bijušajā PSRS nevar atbilst tehniskās apskates prasībām. Visbiežāk tehniskās apskates uzlīmes netiek izsniegtas bremžu bojājumu dēļ ( vieglajiem automobiļiem šis bojājums tiek konstatēts apmēram 22% gadījumu). Latvijā 2002.gada 1.jūlijā bija reģistrētas 602548 vieglās automašīnas, no tām tehnisko apskati bija veikušas 329105, kas sastāda 54,6 % no kopējā vieglo automobiļu skaita Latvijā.[9,5] Var droši sacīt, ka Latvijā ir liela daļa automašīnu, kas ir novecojušas gan morāli, gan fiziski, kā rezultātā pārvietošanās ar tām nav iespējama, atliek tikai minēt cik no apmēram 300000 tehniskajā apskatē nepārbaudīto vieglo automašīnu tiek ekspluatētas uz koplietošanas ceļiem, cik jau sen izjauktas un iztirgotas rezerves daļās un cik rūsē uz ielām un citās vietās. Šie fakti liecina, ka Latvijas autoparks ir ļoti vecs. Tas, ka mums ir vairāk par pusmiljonu reģistrētu vieglo automobiļu ir acu apmāns, jo no tām gandrīz puse ir “mirušās dvēseles”, labākajā gadījumā rezerves daļu donori kādai braucošai automašīnai.[14,36]
Savukārt no tehniskā kārtībā esošajiem 329105 vieglajiem automobiļiem apdrošinājušies ir 288469, kas ir 87,7% no tehniskā kārtībā esošajiem.[9,5] Autors domā, ka tie vieglie automobiļi, kas ir veikuši tehnisko apskati parasti arī tiek intensīvi ekspluatēti, tikai autoīpašnieks dažreiz aizmirst par apdrošināšanu.
Ja apskata Latvijas patērētāju, kurš var atļauties jaunu automobili, tad var secināt, ka Latvijas auto tirgus vispār ir dīvainā situācijā, Latvijā nav izteiktas vidusšķiras jeb vidusslāņa, kas citās valstīs ir galvenie privātie jaunu automobiļu pircēji, pie mums patērētājs nereti izvēlas iegādāties dārgu, lielu, neekonomisku automobili, lai pārvietotos pa Rīgas ielām, dīvains ir sadalījums segmentos – nenormāli liels džipu skaits, no kuriem puse ir ļoti dārgi, tiek izmantoti braukšanai pa pilsētu, ar šādas automašīnas palīdzību īpašnieks vēlas parādīt un pierādīt savu materiālo stāvokli, kā arī pārākumu par citiem.
Metropolē Rīgā var redzēt lepnas un dārgas, pat ekskluzīvas automašīnas, kādas, piemēram, Skandināvijas valstīs ļoti reti ir sastopamas. Tā kā situācija Latvijas auto tirgū ir stipri dīvaina, lai neteiktu patoloģiska.[14,36]
Ja aplūko vieglo automobiļu sadalījumu Latvijas pilsētās un rajonos, tad neapšaubāmi lielākā daļa vieglo automobiļu ir reģistrēti Latvijas galvaspilsētā Rīgā ( uz 2003.gada 1.janvāri 305625 vieglās automašīnas), un attiecīgi pēc tam seko Latvijas lielākās pilsētas – Daugavpils (215577), Liepāja (18601), Jūrmala (17034), Jelgava (15706), Ventspils (12186), Rēzekne (8864).[9,8]
Apskatot populārāko marku automobiļus Latvijā, var secināt, ka izteikti populārākie un visbiežāk uz ceļiem sastopamie automobiļi ir Vācijā ražotie Volkswagen ( uz 2003. gada 1. Janvāri reģistrēti 89915), Audi ( 71488), Opel ( 64554) un Ford ( 59194).[9,10] Šie automobiļi ir populāri Vācijā, tie ir ražoti lielā skaitā un ir ieguvuši popularitāti daudzās valstīs, arī pie mums Latvijā. Automobiļi ir sevi pierādījuši kā droši, uzticami, samērā ekonomiski, viegli remontējami, kas izpaužas tehnikas uzbūves vienkāršībā, protams, ka Latvijā šie automobiļi no Vācijas sāka ieplūst deviņdesmito gadu sākumā, tie bija lietoti, bet Latvijas patērētāju pieprasīti. Patērētājos joprojām valda uzskats, ka vācu automobiļi ir tie labākie, kaut gan arī japāņu automobiļi nav slikti. 90-to gadu sākumā un vidū valdīja priekšstats, ka japāņu automobilis tāds lūznis vien ir – kaut kas līdzīgs vienreizējām šķiltavām, šis priekšstats galvenokārt radies tādēļ, ka pirmās Latvijā ievestās japāņu automašīnas bija sliktā tehniskā kārtībā, ar automātisko ātrumkārbu, nereti ar stūri labajā pusē, jūrnieku ievestas, var teikt tās jau bija nobrauktas, un Latvijā ekspluatējot tām radās defekti, kurus bija problemātiski novērst, jo nebija iespējams dabūt nepieciešamās rezerves daļas.[13,20]
Jau 90-to gadu beigās arvien populārākas Latvijā kļūst japāņu automašīnas, tādas kā Toyota, Honda, Mazda, Mitsubishi, Nissan, Subaru, Suzuki, Lexus, jo cilvēki sāk izprast, ka pirmais iespaids par japāņu automašīnām ir bijis nepareizs, tagad patērētājs Latvijā jau ir pietiekoši informēts par to, ka japāņu automobiļi tos pareizi ekspluatējot un apkopjot ir ļoti uzticami. Japāņu elektronika jau sen tiek uzskatīta par labāko pasaulē, daudzi Eiropas un Amerikas testi liecina, ka Toyota un Lexus automašīnas tiek uzskatītas par visizturīgākajām pasaulē. Par to, ka japāņu automobiļi ir ļoti izturīgi liecina arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas informācija par to, ka tehnisko apskašu laikā vismazāk defektu tiek konstatēti tieši Toyota un Honda automobiļiem. Tomēr vēl šodien daļa Latvijas sabiedrības negatīvi attiecas pret japāņu automobiļiem, tā sacīt, nevar pārvarēt aizspriedumus.
Runājot par jaunu automobiļu tirgu japāņu automobiļi ir sīvā konkurencē ar vācu automobiļiem pārdoto automobiļu skaita ziņā. Pēdējo gadu laikā japāņu automobiļi ir ieguvuši sen pelnīto popularitāti. Izskatās, ka Latvijas patērētājs ir izpratis jauna japāņu automobiļa priekšrocības. Latvijas patērētāji ir ļoti sākuši iecienīt tādus japāņu automobiļus kā Toyota Corolla, Toyota Avensis, Toyota LandCruiser, Honda Civic, Honda CR-V, Mazda 626, Mitsubishi Pajero, Subaru Legacy u.c.
Latvijā ir diezgan plaši attīstīts autoceļu tīkls, bet tā kā daudzi ceļa posmi nav remontēti jau vairākus gadu desmitus, lielākā daļa autoceļu ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Bieži vien tas rada nepatiku autovadītājos, kā arī biežākus automobiļu ritošās daļas mezglu remontus. Lai arī automašīnu skaits nemitīgi pieaug, autoceļi netiek savesti pienācīgā kārtībā.
Līdz ar vispārēju auto nozares attīstību diezgan strauji ir audzis degvielas tirdzniecības uzņēmumu skaits. Tiesa gan pašreiz vairāk netiek būvētas pilna servisa degvielas uzpildes stacijas tik strauji kā tas bija 90-to gadu vidū, jo pieprasījums pēc degvielas ir nostabilizējies. Tomēr daudzas degvielas tirdzniecības kompānijas turpina attīstīties, būvējot automātiskās degvielas uzpildes stacijas, to būvniecības, kā arī uzturēšanas izmaksas ir mazākas, kā rezultātā ir iespējams nedaudz samazināt degvielas cenu.
Apskatot Latvijas auto tirgu no auto zādzību viedokļa, var secināt, ka zagļu iecienītākie automobiļi ir Vācijā ražotie Audi 80 un 100, Volkswagen Passat un Golf, kā arī BMW. Japāņu automašīnas nav iecienītas auto zagļu aprindās, izņemot jaunos apvidus auto – džipus Mitsubishi Pajero, Toyota Land Cruiser, Lexus RX300. Visvairāk tiek zagtas 10 līdz 15 gadus vecas automašīnas, jaunas automašīnas procentuāli tiek zagtas ļoti maz, kas saistīts ar uzlabotajām pretaizdzīšanas ierīcēm jaunos automobiļos, kuras auto zagļiem ir problemātiski uzlauzt. Starp jauniem automobiļiem zagļu vidū pieprasītākie ir paši dārgākie un ekskluzīvākie automobiļi, kas galvenokārt tiek zagti uz pasūtījuma un tiek nogādāti un ekspluatēti ārvalstīs, parasti Krievijā. Visvairāk jaunu automobiļu starpā auto zagļiem tīk tie dārgākie un lepnākie luksus un apvidus klases automobiļi, pēdējā laikā auto zagļi ir ļoti iecienījuši vācu apvidus luksus klases auto BMW X5, Mercedes ML, kā arī amerikāņu Jeep Grand Cherokee, japāņu Nissan Patrol, kā arī jau pieminētos citus japāņu automobiļus. Auto zagļu iecienītākos auto modeļus arī apdrošināšanas kompānijas nelabprāt apdrošina, atsevišķos, aizdomīgos gadījumos pat atsakās veikt apdrošināšanu, redzot, ka auto nozagšanas gadījumā tās īpašniekam būs jāmaksā auto vērtība. Automašīnas, kuras ietilpst riska grupā, tiek apdrošinātas par citiem, daudz augstākiem tarifiem, kas ir ļoti neizdevīgi šādu automobiļu īpašniekiem. Protams, ja viņi vēlās justies droši, tad viņiem nekas cits neatliek kā apdrošināt savu auto arī par dārgāku samaksu, tomēr pastāv iespēja pirms auto iegādāšanās padomāt vai labāk nav iegādāties automobili, pēc kura tik ļoti netīko auto zagļi, kā rezultātā ietaupīt ne tikai pārmaksāto apdrošināšanas summu, bet arī izvairīties no liekiem uztraukumiem.
Lai noskaidrotu kāda situācija valda starp jaunu automobiļu tirdzniecības uzņēmumiem, nākamajā apakšnodaļā autors apskatīs uzņēmumus, kas piedāvā tirgū jaunus vieglos automobiļus.

3.2.Jaunu automašīnu tirdzniecības uzņēmumi un konkurence.
Pašreiz Latvijā darbojās 32 oficiālie dīleri, kuri pārstāv praktiski visas populārākās Eiropas un Japānas automašīnu markas. Latvijā jaunu automašīnu tirdzniecība sāka strauji attīstīties pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Kopš 1992. gada Latvijā strauji ir audzis uzņēmumu skaits, kas piedāvā jaunus vieglos automobiļus. (skatīt pielikumu nr.1.).
Latvijā ar jaunu automobiļu tirdzniecību saistītās kompānijas nepavisam nav līdzīgās pozīcijās, daudzām kompānijām finansiālie rādītāji nav tie labvēlīgākie, kas saistīts ar samērā nelielo tirdzniecības apjomu. Tām auto tirdzniecības kompānijām, kuru piedāvātās automašīnas Latvijas patērētāji nav iecienījuši ir grūti izdzīvot, tām papildus auto tirdzniecībai ir jādarbojas arī citās darbības sfērās.
Latvijas auto dīleri iepērk automašīnas citās valstīs, piemēram, Toyota automašīnas tiek iepirktas no Somijas pārstāvja Toyota Baltic.[13,20]
Ja pasaulē automobiļu ražošanā pastāv oligopolistiskā konkurence, kur visu automobiļu tirgu sadala skaitītas ražotājfirmas un jauniem konkurentiem praktiski nav iespējams parādīties, tad Latvijā ar auto tirdzniecību ir nedaudz savādāk. Pēc autora domām, Latvijas tirgū auto tirdzniecības kompānijas darbojas monopolistiskās konkurences apstākļos, jo pastāv samērā sīva konkurence, kā arī ir iespējams, ka tirgū var ienākt jauni tirdzniecības uzņēmumi.
Auto tirdzniecības kompānijām, kuru automobiļi nav iecienīti Latvijas patērētāju vidū iet ļoti grūti, tās pircēju galvenokārt var piesaistīt tikai ar pievilcīgu cenu, savukārt pazeminot cenu saviem automobiļiem to ieņēmumi un peļņa no auto tirdzniecības ievērojami samazinās. Katrā ziņā firma pārdodot automobili iegūst uzreiz divus klientus, pirmais ir tas, kas samaksājot par automobili kļūst par tā īpašnieku, otrs savukārt ir tas, kas tālāk šo automobili ekspluatējot griežas pie dīlera, lai veiktu automašīnas apkopi, nepieciešamos remontdarbus. Ir ļoti svarīgi jebkuram auto dīlerim, lai klients būtu apmierināts gan ar pašu auto, gan firmas sniegtajiem pakalpojumiem, klients vēlās tikt apkalpots visaugstākajā līmenī, būt drošs, ka neskaidrību gadījumā auto dīleris sniegs visu nepieciešamo palīdzību. Vislabākie pārdošanas rādītāji ir tām auto tirdzniecības kompānijām, kas pārdot Latvijā iecienītus automobiļus, kā arī klientu nodrošina ar labu servisu un kvalitatīvu apkalpošanu.
Latvijas auto tirgū darbojās kompānijas, kuras piedāvā ļoti dažādus automobiļus, ir kompānijas, kas tirgo gandrīz visu klašu vieglās automašīnas, sākot ar pavisam maziem auto, pārdodot arī kompaktklases un vidējās klases automobiļus, un beidzot ar lieliem luksus klases limuzīniem un apvidus automobiļiem, tātad to piedāvājumā var atrast praktiski jebkuras klases automobili (piemēram, Volkswagen dīleris Motors Latvija).
Pēdējos gados konkurence Latvijas auto tirgū saasinās, piemēram, Toyota un Lexus dīlerim Wess Motors ir parādījies konkurents Amserv Motors, kas jau ilgu laiku veiksmīgi darbojas Igaunijā un ir nolēmis iekarot arī Latvijas tirgu. Šīs divas kompānijas Latvijā veiksmīgi darbojās un kopā to pārdoto Toyota automobiļu skaits apsteidz pārējās auto markas. Pārdoto automobiļu proporcijas Wess Motors labā ir 70 pret 30 [13,20]. Sīvākie marku konkurenti pārdoto automobiļu skaita ziņā ir arī japāņu Honda, kā arī vācu Opel, VW un franču Peugeot. Šā gada janvāra mēnesī Latvijā ir reģistrēti 76 jauni Toyota automobiļi, savukārt to sīvākā konkurentu marka Honda, ko tirgo MDL Motors ir pārdevusi 58 jaunus automobiļus. Iespējams, ja Toyota automobiļus Latvijā tirgotu viena kompānija, tad to pārdošanas apjomi nebūtu tik lieli, konkurence liek strādāt labāk, nodrošināt klientiem kvalitatīvāku apkalpošanu, ja klientu interesē Toyota automobilis, tad tam pastāv iespēja izvēlēties pie kura dīlera to iegādāties. Opel markas automobiļus arī tirgo divi dīleri – Hansa Auto (agrāk Opel tirgoja ViAmerika ) un Adam Auto. Arī Suzuki markas automobiļus Latvijā tirgo divas kompānijas – Freibi un Albion Motors.
Pavisam nesen, šā gada martā darbu sācis uzņēmums Aura Auto, kas ir otrais japāņu auto ražotāja Mazda dīleris Latvijā. Latvijā strādājot diviem dīleriem, ieguvējs būs klients, jo katrs auto tirgotājs centīsies piedāvāt labāku servisu, pēc firmas direktora teiktā, konkurence tikai palielinās klientu apkalpošanas līmeni, jo pārstāvju starpā cenu kari nenotiks, šajā ziņā abi dīleri izstrādās kopīgu stratēģiju, kā arī kooperēsies reklāmas aktivitāšu jomā.[16,13]
Gaidāms, ka līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā auto tirdzniecības uzņēmumu skaits pieaugs, ieplūstot ārvalstu kapitālam, radīsies jauni uzņēmumi, saasināsies konkurence, patērētājiem būs lielākas izvēles iespējas. Protams, ka jauni auto tirdzniecības uzņēmumi radīsies tikai tādā gadījumā, ja investoriem Latvijas tirgus šķitīs finansiāli pievilcīgs, ja ārvalstu investori sapratīs, ka Latvijā ar auto tirdzniecību var atpelnīt ieguldītos līdzekļus un gūt peļņu, tad neapšaubāmi tie sāks darbību Latvijas tirgū, lai arī Latvijā ir samērā sīva konkurence jaunu automobiļu tirdzniecībā, tomēr joprojām ir brīvas vietas konkurentiem, Latvijas tirgus vēl nav tik ļoti piesātināts ar tirdzniecības uzņēmumiem kā tas ir, piemēram, Vācijā, kur atrast brīvu vietu ir praktiski neiespējami, jo viss jau ir aizņemts, tādējādi daudzas ārvalstu kompānijas sāk izvērsties ārpus savas valsts robežām.
Latvijā daudzas auto tirdzniecības kompānijas ir neziņā ko darīt, tās nevar izlemt vai ir vērts ieguldīt lielus līdzekļus jaunu autosalonu būvniecībā, jo pastāv risks, ka ienākot jaunām kompānijām Latvijas tirgū, tās izkonkurēs daudzas jau esošās kompānijas. Protams, ka daudz kas ir atkarīgs no auto firmu izvirzītajiem mērķiem, to realizēšanas stratēģijām, kā arī rīcībā esošajiem finansu līdzekļiem. Jau pašreiz Latvijā ir kompānijas, kas ir ieguldījušas ievērojamus līdzekļus jaunu autosalonu būvniecībā. Iespaidīgs ir jaunais TC Motors autosalons Krasta ielā 40, kur tiek pārdoti amerikāņu lepnie Chrysler un Jeep automobiļi. TC Motors autosalons ir interesants ar savu iespaidīgo daudzstāvu konstrukciju, kur automobiļi ir izvietoti vairākos stāvos aiz stiklotām sienām, kas no ārpuses izskatās ļoti pievilcīgi un piesaista klientu uzmanību. Šis TC Motors autosalons ir atzīts par vienu no labākajiem Eiropā, kā arī pagaidām ir lielākais Chrysler un Jeep auto centrs Centrālajā un Austrumeiropā. Ļoti liels un moderns autosalons ir uzbūvēts Toyota un Lexus dīlerim Latvijā kompānijai Wess Motors, tas atrodas ļoti izdevīgā vietā, pie Jūrmalas šosejas – galvenās transporta artērijas, kas savieno Latvijas galvaspilsētu Rīgu ar Jūrmalu un Kurzemes pilsētām. Jaunais autosalons ieies vēsturē ar to, ka tas tika uzcelts rekordīsā laika periodā ( nieka sešarpus mēnešos ), ko paveica būvfirma PBLC. Autosalona vērtība ir aptuveni 6 miljoni USD. Jaunais autosalons iespaidīgs ar to, ka kļuvis ne vien par lielāko dīlera celtni Latvijā, bet arī par apjomīgāko Toyota salonu Austrumeiropā. Toyota un Lexus jaunu automobiļu kopējā tirdzniecības platība aizņem 850 kvadrātmetrus, pie visa tā autosalonā vēl ir milzīgs autoserviss, auto rezerves daļu noliktava un aksesuāru veikals. Uzņēmums Wess Motors ir saglabājis arī veco autosalonu Brīvības ielā, tādējādi tam īpašumā ir tirdzniecības ēkas abos Daugavas krastos. Ieguldītie līdzekļi liecina, ka uzņēmums ir nolēmis ilgstoši un ar panākumiem darboties, par ko arī liecina pārdoto automobiļu skaita pieaugums, acīmredzot klientus piesaista jaunais autosalons, kā rezultātā klients tiek apkalpots augstākā kvalitātē, ko pagaidām vēl nespēj daudzi citi auto tirgotāji. Acīmredzot kompānija Wess Motors ir nolēmusi iegūt stabilu vietu Latvijas auto tirgū un vēlās nostiprināt savas pozīcijas, varētu sacīt iegūt līderpozīciju, un radīt jauniem konkurentiem nevēlamu vidi, t.i. nevēlēšanos ienākt tirgū.
Latvijā lielākā daļa auto tirdzniecības kompāniju atrodas Rīgā, kas ir likumsakarīgi, jo gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju par savu dzīves vietu ir izvēlējušies Rīgu, kur ir augstāks dzīves līmenis, zemāks bezdarba līmenis un augstāka vidējā darba alga, tādējādi Rīgā atrodas vairāk cilvēku, kas var iegādāties jaunu automobili, tomēr aizvien vairāk jaunus automobiļus sāk tirgot arī ārpus Rīgas robežām. Volkswagen markas automobiļus tirgo arī lielākajās Latvijas pilsētās – Daugavpilī, Ventspilī, Liepājā, Siguldā. Automobiļu cena ir identiska ar Rīgas autosalonu, arī garantijas saistības visur ir pilnībā vienādas. Honda tiek pārdota arī Ventspilī. Tā kā automašīna nav ikdienas pieprasījuma prece, tā ir īpaša pieprasījuma prece, patērētājs to iegādājas samērā reti, izvēlei velta daudz laika, kā arī ir ar mieru pirkuma izdarīšanai doties uz Rīgu, tad pagaidām daudzi auto tirgotāji netirgo ārpus Rīgas robežām. Tomēr nākotnē, līdz ar pieprasījuma pieaugumu ārpus Rīgas robežām, ir tendence, ka arvien vairāk auto tirgotāju veidos filiāles visās Latvijas lielākajās pilsētās.
Latvijā faktiski visas pasaules kvalitatīvākās auto markas ir pārstāvētas, izņemot kādas eksotiskās, pēc kurām mēs nejūtam trūkumu. Patērētājam ir iespēja izvēlēties. Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā ir gaidāmas izmaiņas. Pēc “Auto Torino” direktora Viktora Kulberga teiktā turpmākā attīstība ir jāsaskata globālā un Eiropas auto tirgus kontekstā. Šī jaunā Eiropas auto tirgus un tā apkalpošanas liberalizācija nozīmē, ka visas stingrās prasības, ekskluzivitātes groži, kas līdz šim valdīja, ir jau vēsture. Tirgotāji turpmāk drīkst tirgot dažādas markas automašīnas vienuviet, un atsevišķs ražotājs nedrīkst pieprasīt tirgot tikai viņu ražotās automašīnas. Nav obligāti vairs jābūt pilnas programmas dīlerim gan ar savu autosalonu, gan ar savu servisu.[14,36]
Ja šajā apakšnodaļā autors apskatīja kāda situācija valda starp jaunu vieglo automobiļu tirdzniecības kompānijām, tad nākamajā apakšnodaļā autors veiks vieglo automobiļu piedāvājuma sadalījumu klasēs, lai parādītu cik plašs ir piedāvāto automobiļu klāsts, kā arī, lai turpmāk būtu vieglāk veikt praktisko auto tirgus segmentāciju.

3.3.Vieglo automobiļu piedāvājuma sadalījums klasēs.
Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgū esošais piedāvājums ir patiešām plašs, kopējais vieglo automobiļu modeļu klāsts ir pāri 200, (skatīt pielikumu nr.2.). Piedāvājumā esošie automobiļi tiek iedalīti klasēs, lai neradītu apjukumu plašajā automobiļu tirgū, kā arī ļautu vieglāk veikt tirgus segmentāciju un patērētājam dotu iespēju vieglāk izdarīt izvēli.
Apskatot dažādus literatūras avotus var ievērot, ka automobiļu sadalījums klasēs mēdz nedaudz atšķirties, bet, galvenokārt vieglie automobiļi tiek iedalīti klasēs balstoties uz to izmēriem un ietilpību, protams, ka tiek ņemts vērā arī automobiļa motora tilpums un cena.
CSDD vieglie automobiļi tiek iedalīti šādās klasēs:[9,21]
• Mazā klases automobiļi;
• Kompaktklases automobiļi;
• Vidējā klases automobiļi;
• Lielā klases automobiļi;
• Luksus klases automobiļi;
• Apvidus klases automobiļi;
• Daudzfunkcionālie automobiļi;
• Komercautomobiļi;
• Minibusi;
• Sporta automobiļi.

Mazās klases automobiļi. Pie šīs klases pieskaitāmi vismazākie automobiļi, kas ir ideāli piemēroti, lai ikdienā pārvietotos pa pilsētu, vienatnē brauktu uz darbu un atpakaļ, aizmugurējos sēdekļos nav pārāk daudz vietas, tādēļ ar šādu auto ērti var pārvietoties divi pieaugušie un divi bērni. Šīs klases raksturīgākās iezīmes ir:
• mazie izmēri ( garums no 2,5 līdz 4 metriem, platums aptuveni 1,6 metri );
• nelielais motora tilpums ( vidēji 1,2 līdz 1,4 litri );
• ekonomiskums ( degvielas patēriņš apmēram 5,5 litri uz 100 km ) [20,274];
• cena sākot no 3900 Ls.
Latvijā šī auto klase nav iecienīta, cilvēki nelabprāt iegādājas šos mazos automobiļus. Neizskaidrojams ir fakts, ka Latvijā šīs klases automobiļi aizņem tikai 9,3% no kopējā jaunu automobiļu skaita Latvijā, jo, piemēram, Vācijā, kur dzīves līmenis ir daudz augstāks, šī klase aizņem aptuveni piektdaļu no jaunu automobiļu tirgus. Pieprasītākie šīs klases modeļi 2002. gadā bija: Peugeot 206 ar 213 pārdotiem jauniem automobiļiem; Volkswagen Polo ( 119 ); Škoda Fabia ( 111 ); Toyota Yaris ( 70 ); Opel Corsa ( 35 )., sīkāku analīzi skatīt pielikumā nr.2. Auto ražotāji šos automobiļus galvenokārt orientē uz sievietēm.[19,38]

Kompaktklases automobiļi ir vispopulārākie Latvijas jaunu automobiļu tirgū, un aizņem 27,5% no jaunu automobiļu tirgus Latvijā. Kompaktklases automobilis ir nedaudz lielāks par mazās klases auto, tam ir samērā ietilpīgs bagāžas nodalījums, tajā pietiekoši ērti var pārvietoties četri pieaugušie.
Kompaktklases galvenie raksturlielumi:
• garums – aptuveni 4,2 līdz 4,4 metri;
• platums – aptuveni 1,65 metri;
• motora tilpums – vidēji 1,6 līdz 2 litri;
• degvielas patēriņš – aptuveni 7 līdz 8 litri uz 100 km [20,274];
• cena no 6000 Ls.
Lielākā daļa auto ražotāju parasti tieši šajā klasē piedāvā vairākus virsbūves veidus jeb modifikācijas, lai patērētājam būtu lielākas izvēles iespējas, atbilstoši viņa vajadzībām.
Virsbūves tipi iedalās:
• sedanos
• universālos
• coupe tipa
• kabrioletos
• liftbek tipa
• hečbek tipa
2002. gadā pirktākie šīs klases automobiļi bija: Opel Astra ( reģistrēti 385 jauni automobiļi), Peugeot 307 ( 283 ), Honda Civic ( 256 ), Toyota Corolla ( 200 ), Ford Focus (198 ), Volkswagen Bora ( 159), sīkāku analīzi skatīt pielikumā nr.2.

Vidējās klases automobiļi ir otri pieprasītākie uzreiz pēc kompaktklases, to tirgus daļa 2002.gadā sastādīja 20,1%. Vidējā klasē jau ietilpst automobiļi, kas nodrošina pietiekami augstu komforta līmeni, samērā augstu drošības sajūtu, šīs klases automobiļus nereti izvēlās daudzi vidējā un augstākā līmeņa vadītāji, jo šie automobiļi var apmierināt viņu vajadzības, kā arī diezgan bieži atbilst viņu sociālajam statusam.
Šai klasei raksturīgs:
• garums – 4, 5 līdz 4,7 metri;
• platums – aptuveni 1,75 metri;
• motora tilpums – no 1,8 līdz 2,5 litriem;
• degvielas patēriņš – ap 10 litriem uz 100 km [20,274];
• cena no 9000 Ls.
Pieprasītākie šīs klases automobiļi 2002. gadā bija Renault Laguna ( reģistrēti 173 jauni auto), Volkswagen Passat ( 149 ), Ford Mondeo ( 119 ), Mazda6 ( 113), sīkāku analīzi skatīt pielikumā nr.2.

Lielās klases automobiļi ir vēl nedaudz lielāki par vidējās klases automobiļiem, to standartaprīkojums jau ir daudz bagātāks, tie nodrošina ērtu pārvietošanos pieciem pieaugušajiem.
Lielās klases automobiļiem raksturīgs:
• garums – 4,7 līdz 4,9 metri;
• platums – aptuveni 1,8 metri;
• motora tilpums – 2 līdz 3 litri;
• degvielas patēriņš – aptuveni 11 litri uz 100 km [20,274];
• cena – no 13000 Ls.
Šajā klasē pieprasītākie ir Mercedes E klases modeļi ( 2002.gadā reģistrēti 86 ), Toyota Camry ( 70 ), Volvo V70/S70/ C70 ( 56 ), Audi A6 (53 ), sīkāku analīzi skatīt pielikumā nr.2.

Luksus klasē ir ierindojami visaugstākās klases automobiļi, tie parasti ir pirmie, kuros tiek ieviesti jaunākie tehnoloģiskākie risinājumi, tiem ir visaugstākais komforta un drošības līmenis, to aprīkojumā praktiski ir viss iespējamais, kas vien automobilī var būt. Šīs klases automobiļiem ir izvirzītas arī visaugstākās prasības attiecībā uz kvalitāti. Latvijā šīs klases tirgus daļa sastāda 1,3%.
Luksus klasei raksturīgi:
• lielie izmēri: garums – apmēram 5 metri, platums – apmēram 1,9 metri;
• jaudīgi motori ar tilpumu no 2,8 līdz 6 litriem;
• liels degvielas patēriņš – vidēji 13 līdz 15 litri uz 100 km [20,274];
• augstā cena – sākot no 18000 Ls.
2002. gadā izteikti pieprasītākie luksus automobiļi bija Mercedes S klases modeļi un BMW 7sērijas modeļi. ( skatīt pielikumu nr.2.)
Apvidus automobiļu klasē ir pieskaitāmi tādi automobiļi, kuri ir paredzēti, lai ar tiem pārvietotos ne tikai pa auto ceļiem, bet arī pa bezceļiem – pa mežu, pa laukiem, šīs klases automobiļiem ir paaugstināta caurgājamība, tiem ir paaugstināts klīrenss, lielāki riteņi, kā arī apvidus auto ir daudz augstāki, sēdpozīcija ir augstāk nekā parastam vieglajam auto, tā kā auto ir diezgan sarežģītas konstrukcijas un tiem ir lieli gabarīti un visai bieži ļoti bagātīgs aprīkojums, tā cena arī ir diezgan augsta, izņēmums ir vienīgi Krievijā ražotais VAZ 2121 Ņiva apvidus automobilis.
Tomēr Latvijas patērētājs ir visai īpatnējs, jo apvidus automobiļi tiek pirkti diezgan lielā skaitā salīdzinot ar citām valstīm, 2002. gadā ir reģistrēti 1464 jauni apvidus automobiļi, kas sastāda 18,7% no kopējā jaunu automobiļu tirgus Latvijā.[9,21] Tas ir visai dīvaini, to galvenokārt var izskaidrot ar īpatnējo Latvijas patērētāju uzvedību, ir liela daļa iedzīvotāju, kas ar šādas automašīnas palīdzību grib pierādīt savu materiālo stāvokli, pārākumu pār citiem.[11,14] Pārvietošanās šādos automobiļos ir ļoti droša, tos diezgan bieži izvēlas cilvēki, kas uz ielas grib justies pārāki pār citiem, skatīties uz citiem no augšas, ar lielā auto palīdzību izcelties uz pārējo fona, kaut gan ļoti bieži auto tehniskās iespējas tā arī netiek izmantotas.
2002. gadā pieprasītākie automobiļi šajā klasē ir bijuši VAZ2121, Honda CRV, Toyota Rav4, Mitsubishi Pajero, Honda HRV, Hyundai Santa Fe, Toyota Land Cruiser un BMW X5. Sīkāku analīzi skatīt pielikumā nr.2.

Daudzfunkcionālie automobiļi. Agrāk šīs klases automobiļi nebija populāri, bet pēdējos gados tie iegūst arvien lielāku popularitāti, auto ražotāj kompānijas, kas agrāk neizlaida šādus automobiļus, sakarā ar pieprasījuma pieaugumu sāk piedāvāt tirgū šīs klases auto. Izteikts piemērs ir vācu Opel Zafira, kas uzreiz pēc parādīšanās tirgū ir kļuvis ļoti populārs. Daudzfunkcionālie automobiļi jeb tautā arī dēvēti par miniveniem, galvenokārt tiek ražoti uz vieglo automobiļu bāzes, uz tādas pašas šasijas kā tās pašas markas kompaktklases, vidējās klases, vai lielās klases automobiļi, kas samazina ražošanas izmaksas, kā arī rezultātā praktiski visas lielākās auto ražotāj kompānijas pēdējā laikā ir sākušas minivenu ražošanu, protams, ka tas arī saistīts ar pieprasījuma pieaugumu. Autors uzskata, ka tuvākajā laikā konkurence šajā klasē strauji pastiprināsies, jo visas lielākās auto kompānijas piedāvās šīs klases automobiļus. Arī daudzas taksometru kompānijas ir atzinušas šīs klases automobiļus par diezgan labiem un ērtiem pasažieru pārvadāšanas jomā un ir iegādājušās gan Renault Scenic, gan Volkswagen Sharan, kā arī Opel Zafira automobiļus. Ekspluatācijas izmaksas šīs klases automobiļiem arī ir samērā pieticīgas, tātad tas ir labs automobilis lielai ģimenītei, kura mīl daudz braukāt arī ārpus pilsētas, līdzi ņemot diezgan daudz mantu.
2002.gadā šīs klases tirgus daļa sastādīja 8,6%, ( skatīt pielikumu nr.2.).

Komercautomobiļi. Šajā klasē piedāvājums nav pārāk plašs, vieglie komercautomobiļi galvenokārt ir paredzēti nelielu kravu pārvadāšanai, šīs klases tirgus daļa sastāda 5,1%, izteiktākie šīs klases pārstāvji ir Citroen Berlingo , Peugeot Partner un Volkswagen Caddy.[9,21]

Minibusi. Pie minibusiem ir pieskaitāmi tādi vieglie automobiļi, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas un pasažieru sēdvietu skaits nepārsniedz deviņas. Šīs klases tirgus daļa sastāda 1,6%, izteiktākie šīs klases pārstāvji ir Mercedes Vito un Ford Transit.[9,21]

Sporta automobiļi. Pie tiem parasti tiek pieskaitīti divvietīgi divdurvju automobiļi ar interesantu un pievilcīgu dizainu, ar jaudīgu motoru, lielisku un precīzu vadāmību, lieliskiem dinamikas rādītājiem, sporta automobiļi raksturīgi ar to, ka tie nav praktiski, toties ir veidoti ar nolūku sniegt maksimālu braukšanas prieku tā īpašniekam.
Latvijā no īstiem sporta automobiļiem, izteiktākais ir Porsche 911 Carrera, kas ir tīrasiņu divvietīgs sporta auto, tas ir augstākās klases sporta auto ar vārdu, slavu, augstu kvalitāti, kā arī attiecīgi tam visam arī ar ļoti augstu cenu. Arī luksus Mercedes SLK auto ir izteikts sporta auto, protams, šie auto ir ļoti dārgi un tos var atļauties tikai visturīgākie iedzīvotāji. Šīs klases tirgus daļa ir 0,9%.[9,21]
Nākamajā apakšnodaļā autors centīsies praktiski veikt auto tirgus segmentāciju par pamatu ņemot vērā automobiļu sadalījumu klasēs.

3.4.Auto tirgus segmentācija.
Autors uzskata, ka auto iedalīšana klasēs ir segmentēšanas pamatā, jo katras klases automobilis ir paredzēts konkrētam patērētājam viņa vajadzību apmierināšanai. Katras klases automobilis ir paredzēts noteiktam segmentam.
Lielāko auto ražotāju modeļu klāsts parasti ir pietiekoši liels un tie parasti aizņem vairākus segmentus (piemēram, Volkswagen vai Toyota ), nevis cenšas koncentrēties uz kādu vienu noteiktu segmentu. Protams, ka ir atsevišķi auto ražotāji, kas piedāvā automobiļus tikai vienam konkrētam segmentam, piemēram, kompānija Bentley ražo ekskluzīvus un ārkārtīgi dārgus luksus klases automobiļus orientētus uz ļoti turīgu patērētāju, attiecīgi veicot arī mārketinga programmu katram patērētājam, bet tie nav masveida ražotāji un ražo ierobežotu skaitu automobiļu.
Savukārt masveida auto ražotājiem, kuru piedāvājumā ir daudz dažādu modeļu un modifikāciju, ar atšķirīgu lielumu, kvalitāti un cenu ir vēlams veikt tirgus segmentāciju izmantojot daudzus raksturlielumus, jo tā ir iespējams sasniegt lielu precizitāti segmentu skaita noteikšanā un pircēju skaita aprēķināšanā katrā no tiem, rezultātā nosakot mērķtirgu katram automobiļa modelim.
Pēc autora domām, Latvijas auto tirgotāji segmentēšanu veic galvenokārt pēc sociāli ekonomiskā raksturlieluma – patērētāju ienākuma līmeņa, ņemot vērā arī piederību sociālajam slānim, nodarbošanās veidu un izglītības līmeni. Arī personiskie (rakstura tipi) un rīcības faktori spēlē būtisku lomu auto tirgus segmentācijā.
Piemēram, kompaktklases automobili Honda Civic tā lētākajā modifikācijā varētu orientēt uz patērētāju, kurš atbilstu šādiem segmentēšanas raksturlielumiem un kritērijiem: tas būtu vīrietis vai sieviete vecumā no 20 līdz 30 gadiem, neprecējies vai tikko precējies, ar ienākumu līmeni 400 līdz 500 Ls, nodarbošanās veidu – vidēja līmeņa menedžeris, izglītības līmeni – nepabeigtu augstāko vai augstāko izglītību, ar atraktīvu dzīvesveidu, to rīcības kritēriji būtu produkcijas kvalitāte un ekonomija, kā arī tas būtu novators vai ātru adaptācijas pakāpi. Orientējoties uz šādiem kritērijiem, auto tirgotājs arī var virzīt savu produktu tirgū, veidot reklāmu atbilstoši patērētājam un veikt citus mārketinga pasākumus, lai iekarotu tirgu.
Savukārt Honda Civic jaudīgāko un sportiskāko versiju Type-R varētu orientēt uz līdzīgiem raksturlielumiem, tikai demogrāfiskais raksturlielums būtu galvenokārt vīrietis, ar ienākumu līmeni ap 500 Ls, neprecējies, nodarbošanās veids būtu tehniskais darbinieks vai sportists, tā dzīvesveids būtu aktīvs un sportisks, kurš uzsvērtu auto ātrumu, dinamiku un manevrēt spēju.
Savukārt jaunais Honda mazās klases daudzfunkcionālais modelis Jazz, varētu tikt paredzēts galvenokārt sievietēm, arī jauniem vīriešiem, tiem kam ir tieksme uz jauninājumiem – novatoriem, auto īpašnieci varētu raksturot kā meiteni – modeli, kas zina kas ir kartings un viņas somiņā atradīsies eleganti ādas cimdiņi auto vadīšanai.[18,20] Pēc autora domām Honda veiksmīgi segmentē tirgu, arī reklāmas kampaņas to apliecina.
Autors saprot, ka iespējams veikt tirgus segmentāciju arī pēc viena galvenā raksturlieluma ( šajā gadījumā ienākumu līmeņa ), tomēr labāk izmantot vairākus.

3.1.tabula
Iespējamā segmentēšana pēc patērētāju ienākuma līmeņa.
Iespējamie segmentēšanas kritēriji Kritērijiem atbilstošā automobiļa marka un modelis
Ienākumu līmenis Ls 250 – 400 Peugeot 206, Volkswagen Polo,
Škoda Fabia, Toyota Yaris,
Opel Corsa , Renault Clio
Ienākumu līmenis Ls 400 – 500 Opel Astra, Peugeot 307,
Honda Civic, Toyota Corolla,
Ford Focus, Volkswagen Golf/Bora,
Nissan Almera, Renault Megane
Ienākumu līmenis Ls 500 – 600 Renault Laguna, Volkswagen Passat,
Ford Mondeo, Mazda6,
Peugeot 406, Toyota Avensis,
Ienākumu līmenis Ls 600 – 1000 Mercedes E klase, Toyota Camry,
Volvo V70/S70, Audi A6,
Saab 95, BMW 5 sērija,
Opel Omega, Chrysler 300M
Ienākumu līmenis Ls 2000 un vairāk Mercedes S klase, BMW 7 sērija,
Lexus LS, Jaguar XJ

Autors domā, ka labāk segmentāciju veikt pēc vairākiem kritērijiem, piemēram, ņemot vērā ne tikai patērētāju ienākumu līmeni, bet, arī dzimumu, vecumu, ģimenes lielumu un dzīvesveidu.

3.2.tabula
Iespējamā segmentācija ņemot vērā patērētāju ienākumu līmeni, dzimumu, vecumu, ģimenes lielumu un dzīvesveidu.
Iespējamie segmentēšanas kritēriji Kritērijiem atbilstošā automobiļa marka un modelis
Ienākumu līmenis Ls 500 – 600
Dzimums, vecums – sieviete, 20 –29 gadi
Ģimenes lielums – neprecējusies
Dzīvesveids – aktīvs, sportisks Honda HRV, Toyota Rav4,
Hyndai Coupe,
Toyota Celica, Mazda MX-5,
BMW 3 sērija
Ienākumu līmenis Ls 500 – 600
Dzimums, vecums – sieviete, ap 30
Ģimenes lielums – precējusies, 2 bērni
Dzīvesveids – tradicionāls Peugeot 307, Toyota Corolla,
Opel Zafira,
Mazda Premacy, Honda Stream
Volkswagen Golf
Ienākumu līmenis Ls 600 – 1000
Dzimums – vīrietis, 20 – 29 gadi
Ģimenes lielums – neprecējies
Dzīvesveids – aktīvs, sportisks Mitsubishi Pajero,
Subaru Impreza Turbo,
Porsche Boxster,
Audi TT
Ienākumu līmenis Ls 600 – 1000
Dzimums – vīrietis, 30 – 40 gadi
Ģimenes lielums – precējies, 2 bērni
Dzīvesveids – tradicionāls Renault Laguna,
Volkswagen Passat, Ford Mondeo,
Opel Omega, Crysler Voyager,
Toyota Avensis

Kā redzams, tad ienākumu līmenis nebūt nav vienīgais segmentēšanas raksturlielums, pēc kura būtu ieteicams veikt tirgus segmentēšanu. Katrā ziņā veicot tirgus segmentāciju ir jārēķinās ar daudziem faktoriem, jo ir jārēķinās arī ar to, kādas vajadzības konkrētais patērētājs vēlās apmierināt, t.i. vai automobilis tiks pirkts , lai pildītu savas pamatfunkcijas – ērtu pārvietošanos no vienas vietas uz otru, vai arī tas būs zināms pašapliecināšanās līdzeklis, ar kura palīdzību patērētājs ieņems zināmu sociālo statusu sabiedrībā. Kā redzams iepriekšējā tabulā, tad pastāvot vienādiem ienākumiem, bet atšķirīgiem vecuma rādītājiem, ģimenes stāvokļiem un dzīvesveidam, patērētāja rīcība pirkšanas procesā būs atšķirīga. Patērētājam, kuram ir ģimene, nepieciešams lielāks un praktiskāks automobilis, kurš būtu piemērots ģimenes vajadzībām, turpretī jauniem un aktīviem, sportiska gara patērētājiem nepieciešams ātrs un izskatīgs automobilis, un jaunām sievietēm prasības ir apmēram līdzīgas, tikai tām vēl vajag, lai automobilis būtu stilīgs un pievilcīgs dizainā, auto tehniskās iespējas visbiežāk viņas tik ļoti neinteresē.
Katrā ziņā pēdējā laikā lielākie auto ražotāji cenšas iekļūt visos segmentos un piedāvāt tirgū pēc iespējas plašāku automobiļu sortimentu, tādējādi apmierinot jebkura patērētāja vajadzības. Tā piemēram, ja vēl kādu laiku atpakaļ Volkswagen orientējās uz mazgabarīta automobiļu ražošanu, tad pašreiz tas nosedz praktiski visus segmentus, tātad piedāvā automobiļus visās klasēs, tas ir panākts ar jauno luksus klases limuzīnu Phaeton, un jauno apvidus automobili Touareg. Arī tuvākajā nākotnē Volkswagen sporta klasē ierindosies īsts Volkswagen sporta auto W12, kas pēc ražotāju domām veidos konkurenci tādiem īstiem sporta auto kā Porsche un pat Ferrari. Tātad Volkswagen nav pārstāvēts tikai lielajā klasē, kaut gan pēc autora domām, šajā klasē var ierindot vidējās klases modeli Passat. Tādējādi Volkswagen var nosegt visus segmentus, tomēr tam ir jāveic aktīvi mārketinga pasākumi modeļu virzībai tirgū.
Attiecīgi arī Mercedes, kas agrāk galvenokārt koncentrējās uz lielu automobiļu ražošanu, jau kādu laiku piedāvā tirgū kompaktklases ( A klase ) un mazās klases automobili ( Smart ) jau ir izstrādājis jaunus šo klašu modeļus, ko piedāvāt tirgū.[21,14]
Katrā ziņā arī produkta marka ir faktors, kas ietekmē tirgus segmentāciju.
Arī kompānija BMW tuvākā nākotnē plāno sāk ražot mazās klases automobiļus, tādējādi iekļūstot šajā segmentā un popularizējot savu marku. BMW šādu rīcību un segmentēšanu pamato ar to, ka šīs prestižās firmas mazās automašīnas ir paredzētas vidusšķiras turīgākajiem pircējiem kā otrais auto ģimenē un tiem, kuri negrib braukt ar masu produktu. Tā teikt, “kaut mazs, bet tomēr BMW”. Vai arī turīgu cilvēku sievām, bērniem, mīļākajām ( “mēs visi braucam ar BMW”).[11,12]
Pēc autora domām, vislabākie panākumi ir tām auto kompānijām, kuras nosedz vairākus segmentus, jo, ja pārdošanas apjomi kādā segmentā krītas, tad, iespējams, to var kompensēt ar peļņu no modeļiem, kas dominē citos segmentos.

Nodaļas secinājumi.
Jauni vieglie automobiļi sastāda 2.1% no kopējā automobiļu skaita Latvijā, kas pēc autora domām ir ļoti maz, tomēr jaunu vieglo automobiļu skaitam ir tendence pieaugt.
Latvijas tirgū auto tirdzniecības kompānijas darbojas monopolistiskās konkurences apstākļos, starp tām pastāv sīva konkurence, kā arī ir iespējams, ka tirgū var ienākt jauni tirdzniecības uzņēmumi un palielināt konkurenci. Lai kompānijas izturētu konkurenci, tām ir jāveic aktīvi mārketinga un reklāmas pasākumi.
2002.gadā vispieprasītākie ir bijuši kompaktklases automobiļi (27.5%), vidējās klases (20.1%) un apvidus automobiļi(18.7%). Pēc autora domām, apvidus automobiļu lielais īpatsvars raksturojams ar visai dīvaino Latvijas patērētāju psiholoģiju, ka tiem vajag lielu un iespaidīgu automobili, tā kā šie automobiļi ir arī diezgan dārgi, var secināt, ka patērētāji, kas tos iegādājas ir ar visai augstu ienākumu līmeni.
Mazās klases automobiļi sastāda tikai 9.3% no jaunu vieglo automobiļu tirgus, kas ir maz un liecina, ka Latvijas patērētājs nelabprāt izvēlas šīs klases automobiļus, kaut gan to cena ir viszemākā un ir pieejamāka plašākam patērētāju lokam.
Autors domā, ka auto tirgus segmentāciju vislabāk veikt pēc vairākiem kritērijiem, piemēram, ņemot vērā ne tikai patērētāju ienākumu līmeni, bet, arī dzimumu, vecumu, ģimenes lielumu un dzīvesveidu, tādējādi samērā precīzi adresējot kādu konkrētu automobiļa modeli zināmam patērētāju lokam.
Nākamajā nodaļā, autors aplūkos faktorus, kas iespaido jaunu automobiļu tirdzniecību, kā arī mēģinās rast risinājumus, kā uzlabot jaunu vieglo automobiļu tirgus stāvokli Latvijā.

3. Auto tirdzniecību ietekmējošie faktori.
Šajā nodaļā tiks apskatīti faktori, kas ietekmē jaunu automobiļu tirdzniecību, autors aplūkos valsts likumdošanā noteiktos nodokļus, kas iespaido automobiļa cenu, mēģinās rast risinājumus cik tie ir pamatoti, un vai tie nebremzē jaunu automobiļu tirgu.
Tā kā pēdējā laikā arvien populārāks veids kā tikt pie jauna tiek izmantots līzings, tad autors, turpmāk darbā apskatīs arī iespējas, kā automobili iegādāties līzingā, un kā tas ietekmē jaunu automobiļu tirdzniecību.
4.1.Likumdošana, nodokļi, to ietekme uz cenu.
Latvijas likumdošana paredz, ka ievedot un ekspluatējot valstī automašīnu, kas ir importprece, ir jāmaksā nodokļi – akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis, kā arī ir jāmaksā par transportlīdzekļa reģistrāciju, jāmaksā transportlīdzekļa ikgadējā nodeva un jāveic transportlīdzekļa obligātā civiltiesiskā apdrošināšana.
Akcīzes nodoklis. Kārtību kādā akcīzes preces tiek apliktas ar akcīzes nodokli nosaka likums “Par akcīzes nodokli”. Likums attiecas uz akcīzes precēm, kuras akcīzes nodokļa maksātāji ieved, izved, ražo, pārstrādā, glabā, realizē, saņem vai nosūta Latvijas Republikas muitas teritorijā.[2]
Juridiskajām personām akcīzes nodokļa maksājumi jāizdara, pamatojoties uz likuma “Par akcīzes nodokli” 10.panta otro daļu tikai bezskaidras naudas norēķinu veidā.
Fiziskās un juridiskās personas aprēķināto akcīzes nodokli par precēm, kuras no ārvalstīm ievestas Latvijas Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam, samaksā kredītiestādē pirms akcīzes preču uzrādīšanas muitas iestādē.
Vieglie automobiļi, kas paredzēti cilvēku un to bagāžas pārvadāšanai vai speciālu darbu veikšanai un kam ir ne vairāk kā deviņas sēdvietas ir ar akcīzes nodokli apliekamais objekts.
Akcīzes nodokļa maksātāji ir fiziskās vai juridiskās personas vai ar līgumu saistītas fizisko vai juridisko personu grupas, kas ieved (importē) vieglos automobiļus Latvijas Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam.
Saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli’’ 7.pantu no akcīzes nodokļa ir atbrīvoti:[2]
• Vieglie automobiļi un motocikli, kuri ir atbrīvoti no muitas nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atbilstoši likuma “Par muitas nodokli (tarifiem)” 22.pantam un par “Pievienotās vērtības nodokli”;
• Vieglie automobiļi un motocikli, kuru vecums pārsniedz 25 gadus;
• Vieglie automobiļi ar elektromotoru;
• Vieglie automobiļi – kravas furgoni;
• Dzīvojamie vieglie automobiļi;
• Vieglie katafalkautomobiļi.
Akcīzes nodoklis vieglajiem automobiļiem tiek diferencēts atkarībā no automobiļa vecuma, akcīzes nodokli aprēķina pēc likuma “Par akcīzes nodokli” 6.panta otrajā daļā noteiktajām likmēm, kas parādītas 4.1.tabulā.

4.1.tabula.
Akcīzes nodokļa likmes vieglajām automašīnām.[2]
Nr.p.k. Automašīnas vecums Nodokļa summa ar kādu apliekams automobilis ( Ls )
1. Automobiļi ne vecāki par gadu 250
2. 1 gadu veci automobiļi 200
3. 2 gadus veci automobiļi 150
4. 3 gadus veci automobiļi 125
5. 4 gadus veci automobiļi 100
6. 5 līdz 7gadus veci automobiļi 75
7. 8 gadus veci automobiļi 80
8. 9 gadus veci automobiļi 85
9. 10 gadus veci automobiļi 90
10. 11 gadus veci automobiļi 100
11. 12 gadus veci automobiļi 110
12. 13 gadus veci automobiļi 130
13. 14 gadus veci automobiļi 150
14. 15 gadus veci automobiļi 170
15. 16 gadus veci automobiļi 190
16. 17 gadus veci automobiļi 210
17. 18 gadus veci automobiļi 230
18. 19 līdz 25 gadus veci automobiļi 250

Savulaik ( 1999.gadā ) valdība veica izmaiņas likumā “Par akcīzes nodokli”, kas paredzēja diferencēt nodokli ņemot vērā arī automobiļa motora tilpumu, taču izmaiņas nodoklī nedeva gaidīto rezultātu, jo pieauga ārvalstīs reģistrēto automašīnu skaits, liela daļa Latvijas iedzīvotāju iegādājās lietotu automobili Lietuvā, kur nodokļi praktiski nebija jāmaksā un tehniskā apskate tur ir reizi divos gados, tādējādi daļa patērētāju pārvietojās ar Lietuvā reģistrētu automobili, Latvijā iegādājoties tikai apdrošināšanas polisi. Rezultātā noteiktā akcīzes nodokļa likme samazināja lietoto automašīnu reģistrāciju Latvijā, it kā pozitīvs faktors, bet tā kā daudzi patērētāji pārvietojās ar Lietuvā reģistrētu automobili, tad ieņēmumi no akcīzes nodokļa tikai samazinājās un praktiski lietoto automobiļu skaits uz Latvijas ceļiem tikai palielinājās.
Pievienotās vērtības nodoklis. Ar šo nodokli apliek: [3]
1.visu ar šo nodokli apliekamo darījumu vērtību, ja attiecīgos darījumus iekšzemē veikusi ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona, ja likumā nav noteikts citādi;
2.preču importu neatkarīgi no tā, vai preces importē ar nodokli apliekamā persona vai jebkura cita persona, ja precēm tiek piemērota muitas procedūra, kas paredz muitas maksājumu veikšanu.
Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu tirgus vērtība naudas izteiksmē bez pievienotās vērtības nodokļa.
Preču piegādes vērtībā ietilpst arī visi papildu maksājumi par preču piegādes starpniecību, apdrošināšanu, iesaiņošanu un transportēšanu, muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis un akcīzes nodoklis, kas samaksāts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par preču importu vai ražošanu, izņemot pievienotās vērtības nodokli.
Vieglajiem automobiļiem tāpat kā daudzām citām ar šo nodokli apliekamajām precēm nodokļa likme ir 18 procenti no vērtības.
Aprēķināsim kādu summu sastāda akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis mazās klases automobilim Peugeot 206. Automobiļa cena bāzes versijā ir 4800 Ls.
Atņemsim no šīs summas PVN likmi, kas sastāda 18% un akcīzes nodokļa likmi, kas jaunam automobilim ir 250 Ls.
18% no 4800 Ls = 864 Ls
PVN un akcīzes nodokļu summa sastāda 864 + 250 = 1114 Ls
Aprēķināsim kāda būtu automobiļa cena bez šiem nodokļiem.
4800 – 1114 = 3686 Ls
Pēc autora domām nodokļu summa ir visai liela, jo ievērojami sadārdzina automobiļa cenu, kas mazajā klasē spēlē būtisku lomu, tādējādi autors uzskata, ka valdībai vajadzētu samazināt šo nodokļu likmes, kā rezultātā vairāk patērētāju, iespējams, varētu atļauties iegādāties jaunu mazās klases automobili.
Transportlīdzekļu reģistrācija. Latvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot noteiktā kārtībā reģistrētus transportlīdzekļus, kuru konstrukcija un tehniskais stāvoklis atbilst Latvijā obligāto standartu un normatīvu prasībām, kuriem veikta valsts tehniskā apskate un attiecībā uz kuriem ir izdarīta to īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. Atļauju piedalīties ceļu satiksmē papildus ceļu satiksmes likumā noteiktajiem dokumentiem apliecina arī attiecīgā vizuālā informācija – valsts reģistrācijas numura zīmes, tehniskās apskates uzlīmes. Vieglajiem automobiļiem jābūt divām valsts standartā noteiktajām reģistrācijas numura zīmēm, kas ir piestiprināmas šim nolūkam paredzētajās vietās. Pazīšanās zīmju un uzlīmju veidus, to izsniegšanas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. [16]
Transportlīdzekļu ikgadējā nodeva. Šīs nodevas mērķis ir izveidot valsts autoceļu, kā arī pašvaldību autoceļu fondus, nodrošināt autoceļu un pilsētu ielu uzturēšanu, remontu un būvniecību.
Nodokli maksā visas fiziskās un juridiskās personas, uz kuru vārda Latvijā ir reģistrēti transportlīdzekļi, katru gadu pirms transportlīdzekļa kārtējās tehniskās apskates.
Nodokļa likme automobiļiem tiek noteikta atkarībā no to pilnas masas, jo tā ir lielāka, jo lielāka nodeva, skatīt 4.2.tabulu.
4.2.tabula
Vieglo automobiļi ikgadējās nodevas likme atkarībā no automobiļa pilnas masas.[1]
Automobiļu pilna masa Ikgadējā nodeva ( latos )
Līdz 1500 kg 12.00
No 1500 kg līdz 1800 kg 24.00
No 1800 kg līdz 2100 kg 45.00
No 2100 kg līdz 2600 kg 54.00
No 2600 kg līdz 3500 kg 72.00

Nodevas lielākā daļa ( 70% ) tiek ieskaitīti valsts autoceļu fondā un 30 % pašvaldību autoceļu fondos. Nodeva par katru transportlīdzekli maksājama vienu reizi gadā neatkarīgi no tā, cik reižu attiecīgais transportlīdzeklis pārreģistrēts. Transportlīdzekļa tehniskā apskate, reģistrācija un pārreģistrācija netiek izdarīta, ja nav uzrādīti dokumenti par nodevas nomaksu. Nodevu reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
Nākamajā apakšnodaļā autors apskatīs veidu, kā automobili iegādāties līzingā.
4.2.Auto līzings un līzinga kredīts.
Līdz ar Latvijas vispārējo ekonomisko attīstību, ir attīstījusies banku un līzinga kompāniju darbība, pieaudzis sniegto pakalpojumu klāsts, un arī līzinga kompāniju piedāvātie nosacījumi ir kļuvuši demokrātiskāki un pieejami plašam patērētāju lokam. Līzinga procentu likmes pēdējo gadu laikā ir ievērojami samazinājušās un šobrīd svārstās 6 līdz 8,5% robežās galvenokārt atkarībā no valūtas, kādā tiek slēgts līzinga līgums, arī no automašīnas vecuma un termiņa ilguma, kā arī no bankas, kas sniedz pakalpojumu.
Līzings ir ērtākais veids, kā privātpersona var tikt pie jaunas automašīnas, kuras iegādei pašreiz trūkst nepieciešamās naudas summas.
Līzings šodien jau ir pieejams cilvēkiem ar vidēju ienākumu līmeni. Ja patērētājs ir nolēmis iegādāties automašīnu, galvenais viņam ir izvēlēties saviem ienākumiem atbilstošu automobili. Normālā situācijā ikmēneša līzinga maksājumiem nevajadzētu pārsniegt 30 % no patērētāja ikmēneša ienākumiem.
Daudziem varbūt var rasties jautājums – kāpēc tāds ierobežojums? Tas ir tādēļ, ka jāatceras, ka papildus līzinga maksājumiem būs arī citi izdevumi saistībā ar automašīnas ekspluatāciju ( apdrošināšanu, tehnisko remontu izmaksas, degviela u.c. ), kā arī izdevumi, kas nav saistīti ar automašīnu ( komunālie maksājumi, izdevumi apģērbam, pārtikai utt. ), tādēļ līzinga devējs iesaka patērētājam pirms auto izvēles rūpīgi apsvērt, cik dārgu automašīnu ( jeb cik lielus ikmēneša maksājumus patērētājs var atļauties ). Piemēram, ja patērētāja mēnešalga ir 300 Ls, tad ikmēneša līzinga maksājumam nevajadzētu pārsniegt 100 Ls.[10,46]
Izvēlēto automašīnu var iegādāties gan uz finanšu, gan uz operatīvā līzinga nosacījumiem. Galvenā atšķirība ir tā, ka finanšu līzinga laikā tiek nomaksāti 100 % no automašīnas vērtības, un, beidzoties līzinga līgumam, tā pāriet patērētāja īpašumā. Savukārt operatīvā līzinga gadījumā tiek nomaksāta tikai daļa no automašīnas vērtības, un, beidzoties līguma termiņam, automašīna nepāriet patērētāja īpašumā. Galvenā operatīvā līzinga priekšrocība ir ievērojami mazāks ikmēneša maksājums.[10,46]
Latvijā autotransporta iegādi finansē gan komercbankas, gan līzinga kompānijas, galvenā atšķirība ir īpašuma tiesībās uz nopirkto automašīnu.
Paredzams, ka nākotnē Latvijā arvien pieprasītāks kļūs operatīvais līzings, kuru bankas nevar piedāvāt.
Arī valdība grasās pieņemt rīkojumu, kas valsts iestādēm atļautu automašīnas tikai nomāt, nevis iegādāties. Tas būs iepriecinošs faktors līzinga kompānijām un auto tirgotājiem, jo jūtami palielinās noieta tirgu.
Pēc Latvijas līzinga devēju asociācijas jauno vieglo automašīnu līzinga projektu vadītāja Vadima Frolova domām, precīzi matemātiskie aprēķini liecina, ka mašīnas operatīvais līzings valstij būs izdevīgāks, tiesa, ar nosacījumu, ka transportlīdzeklis termiņa beigās netiek izpirkts. Aprēķini veikti, pieņemot, ka līzinga termiņš būs uz trim gadiem, bet automašīnas nobraukums – aptuveni 120 tūkstoši kilometru.[17,2]
Lai arī Latvijā auto līzings kļūst populārāks, tomēr gaidīto popularitāti tas vēl nav ieguvis. Pēc Hansa līzings direktora, Latvijas Līzinga devēju asociācijas prezidenta Arta Birkmaņā teiktā, mūsu kaimiņvalstī Igaunijā līzings tiek izmantots daudz biežāk nekā Latvijā, pie tam 90 % gadījumu automašīna tiek pirkta uz operatīvā līzinga nosacījumiem, kā rezultātā ir mazāki ikmēneša procentu maksājumi un pēc līzinga perioda beigām patērētājam ir izvēle: ņemt jaunu automašīnu un atsākt maksājumus vai izpirkt automašīnu par atlikušo summu. Lietuvā līzingu izmanto apmēram 50 % automašīnu pirkšanas gadījumu. Latvijā situācija ir nedaudz labāka – aptuveni 55 % automašīnu pirkšana noris ar līzinga palīdzību, turklāt arī pie mums arvien atzītāks kļūst operatīvais līzings.[15,1]
Operatīvā līzinga mīnus ir tas, ka pēc līzinga termiņa beigām automobilis nepāriet klienta īpašumā, bet gan, ja klients vēlās, tad tas ir jāizpērk par atlikušo vērtību.
Latvijas patērētāji ir visai aizspriedumaini pret operatīvo līzingu. Par to arī liecina “Adam Auto” ģenerāldirektora teiktais, ka latvietis grib mašīnu īpašumā. Bet priekš kam tas vajadzīgs? Paņem operatīvo līzingu, 3 gadus brauc. Atdod atpakaļ, ņem jaunu modeli. Varbūt labāk būt nomniekam, nevis īpašniekam. Nav vairs tie laiki, kad mašīnu atstāja mantojumā bērniem.[11,15]
Lai labāk saprastu atšķirību maksājumos starp operatīvo un finanšu līzingu, varam aplūkot šādu piemēru.
Piemēram, jaunas automašīnas cena ir 5000 Ls. Noslēdzot operatīvā līzinga līgumu uz trim gadiem, pirmā iemaksa ir 20%, kas sastāda 1075 Ls, ikmēneša maksājums būs tikai 82 Ls, kas nozīmē, ka pie šāda ikmēneša maksājuma patērētāja mēneša ienākumiem jābūt 250 Ls.
Savukārt, ja šo pašu automašīnu ir jāiegādājas ar finanšu līzinga palīdzību, tad ikmēneša līzinga maksājums pie līdzvērtīgas pirmās iemaksas, termiņa un procentu likmes būtu 125 Ls un attiecīgi mēnešalgai vajadzētu būt 375 Ls. Tātad, izmantojot operatīvā līzinga priekšrocības, ir iespējams, ar mazākiem ienākumiem braukt ar jaunu automobili.
Tātad patērētāji, kuru ikmēneša ienākumi ir virs 250 Ls, var droši pretendēt uz jaunas automašīnas iegādi operatīvajā līzingā. Galvenais ieteikums būtu izvēlēties savam ienākumu līmenim atbilstošu automašīnu, un tad arī līzinga kompānijas būs pretimnākošas un visticamāk, ka līzinga saņemšana un ikmēneša maksājumu veikšana patērētājam nesagādās nekādas problēmas.[10,46]
Piemēram, patērētājs ir nolēmis operatīvajā līzingā uz trijiem gadiem ar Hansa leasing & Factoring palīdzību, iegādāties mazās klases daudzfunkcionālo automobili Honda Jazz, kura cena ir 7657 Ls, tad pirmā iemaksa sastādīs 20%( 1532 Ls ), ikmēneša maksājums – 112 Ls, patērētāja ienākumiem vajadzētu būt apmēram 350 Ls / mēnesī.
Ja patērētājs vēlas iegādāties vidējās klases automobili Opel Vectra, kura cena ir 12500Ls, pirmā iemaksa sastādīs 2500 Ls, ikmēneša maksājums – 183 Ls, patērētāja ienākumiem vajadzētu būt apmēram 550 Ls / mēnesī.[24]
Latvijā līzinga kredītu vieglās automašīnas iegādei piedāvā praktiski visas komercbankas, nedaudz atšķirīgi ir tikai to piedāvājumi. Lai varētu tikt pie kredīta, bankas izvirza zināmus nosacījumus. Izskatot dokumentus bankas parasti vienas dienas laikā nolemj vai var patērētājam dot kredītu. Tā kā bankā gandrīz visi pakalpojumi ir par maksu, tad patērētājam ir jārēķinās arī ar papildus izdevumiem, tā sacīt, bankas komisijas maksu.
Piemēram, Pirmās bankas līzinga kredīta saņemšanas nosacījumi ir šādi: patērētājam ir jāuzrāda pase un auto dīlerim vai bankā jāiesniedz šādi dokumenti – aizpildīta līzinga kredīta pieteikuma veidlapa un izziņa par vidējiem mēneša ienākumiem pēc nodokļu nomaksas. Banka izskata dokumentus un sniedz atbildi vienas darba dienas laikā un iekasē komisijas maksu par kredīta noformēšanu 1% apmērā no līzinga kredīta summas.
Ņemot automašīnu kredītā vai līzingā, visas komercbankas kā obligātu nosacījumu izvirza automobiļa brīvprātīgo ( KASKO ) apdrošināšanu, ko, iespējams, klients dažreiz nemaz nevēlās, jo tā ir nosacīti samērā dārga, tomēr nepieciešama, jo tādējādi klients nodrošinās gan pats, gan arī banka. Veicot brīvprātīgo apdrošināšanu nav jāuztraucas par to, ka automašīna tiks nozagta, sadauzīta, vai kā citādi bojāta.
Pirmās bankas līzinga kredīts dod iespēju izmantot automašīnu jau šodien, bet maksāt par to pakāpeniski. Pēc visu maksājumu izdarīšanas automašīna pāriet patērētāja īpašumā.
Pirmā banka izsniedz līzinga kredītu uz termiņu līdz 5 gadiem, ar fiksētu vai mainīgu procentu likmi ( pēc klienta izvēles ), ar minimālo pirmās iemaksas apjomu jaunām automašīnām 15% apmērā no auto vērtības, piedāvā līzinga kredītu ņemt latos, eiro vai ASV dolāros, par nodrošinājumu kalpo pats līzinga objekts – automašīna.
Tabulā redzams, iespējamais ikmēneša maksājums atkarībā no automašīnas cenas, pirmās iemaksas un līzinga termiņa ilguma.
4.3.tabula
Pirmās bankas līzinga kredīta piedāvājums.[26]
Automašīnas cena Pirmā iemaksa Ikmēneša maksājums (līzinga termiņš 3 gadi) Ikmēneša maksājums (līzinga termiņš 5 gadi)
10000 Ls 15% (1500 Ls) 268 Ls 174 Ls
8000 Ls 15% (1200 Ls) 215 Ls 140 Ls
5000 Ls 15% (750 Ls) 134 Ls 87 Ls
10000 Ls 25% (2500 Ls) 237 Ls 154 Ls
8000 Ls 25% (2000 Ls) 189 Ls 123 Ls
5000 Ls 25% (1250 Ls) 118 Ls 77 Ls

Katrā ziņā izskatot komercbanku kredīta nosacījums var secināt, ka tie ir samērā līdzīgi, tomēr ir iespējams atrast atšķirības to piedāvājumos, tādēļ patērētājam pirms ņemt kredītu kādā no bankām ir vērts izanalizēt to piedāvājumus un atrast sev izdevīgāko. Piemēram, Hansa Banka piedāvā zemāku procentu likmi, ja:[24]
• aizņēmēja darba alga vairāk kā 6 mēnešus tiek pārskaitīta uz Hansa Banku;
• aizņēmēja darba devējs ir Hansa Banka klients;
• aizņēmējam ir darba pieredze un izglītība, kas nodrošina ienākumu stabilitāti;
• klienta kredītvēsture bankā ir pozitīva.
Katrā ziņā pēc autora domām, galvenā izvēle, kas rodas patērētājam ir tā, vai izmantot kredīta līzingu vai operatīvo līzingu. Tas ir atkarīgs no patērētāja, vai nu viņš vēlās, lai pēc līzinga termiņa beigām automašīna pāriet viņa īpašumā un maksāt lielākus ikmēneša maksājumus, jeb arī katru mēnesi maksāt mazāk un pēc līzinga termiņa beigām nomaksāt automašīnas atlikušo vērtību, lai tā paliktu viņa īpašumā, vai arī atkal izmantot operatīvo līzingu, ņemot jaunu auto un atsākot maksājumus.
Pēc autora domām, neskatoties uz to, ka it kā ar līzinga būtību viss ir skaidrs, tomēr joprojām daudzos patērētājos valda priekšstats, ka labāk no līzinga izvairīties, jo domā, ka, nenomaksājot vienu mēneša maksājumu, būs jāšķiras gan no automašīnas, gan jau no tās nomaksātās vērtības. Parasti tā nenotiek, jo līzinga kompānijas nav ieinteresētas atņemt klientam automašīnu, jo to bizness ir pārdot naudu, nevis tirgoties ar automašīnām.
Katrā ziņā, ja rodas kādas problēmas ar maksājumiem līzinga devējs vienmēr centīsies panākt kādu kompromisu, piedāvājot klientam vairākas iespējas.
Arī pēc Latvijas Pilnvaroto auto tirgotāju asociācijas prezidenta Jāņa Pormaļa teiktā, Latvijā jaunas automašīnas pārsvarā tiek tirgotas Rīgā, laukos cilvēki, kuriem arī ir normāli ienākumi, vēl baidās no līzinga. Tas ir pārmetums līzinga kompānijām, Rīgā tās dzīvojas kā niere pa taukiem, bet laukos nav aizgājušas līdz potenciālajam klientam, nav pietiekoši labi izskaidrojušas līzinga būtību.[11,16] Tādēļ līzinga kompānijām būt ieteicams veikt mārketinga aktivitātes orientētus speciāli uz lauku iedzīvotājiem.
Ka līzinga tirgus attīstības bremzējošu faktoru var minēt to, ka Latvijā daudziem iedzīvotājiem ienākumi netiek deklarēti, darba alga tiek maksāta aploksnēs, kā rezultātā patērētājs nevar paņemt līzingu, jo līzings tiek piešķirts, ja līzinga ņēmējs var apliecināt savus ienākumus un garantēt līzinga apmaksu.
Likumdošanas trūkums ir arī tas, ka operatīvajā līzingā esošu automobili nevar uzlikt uzņēmuma bilancē un tādējādi ietaupīt uz nodokļu rēķina.[11,12]
Nākamajā apakšnodaļā autors skatīs ar apdrošināšanu saistītos jautājumus.

Apdrošināšana.
Lai pārvietotos ar transportlīdzekli Latvijas teritorijā ir jāveic sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā (OCTA) apdrošināšana.
Ja vēl nepilnus desmit gadus atpakaļ varēja pārvietoties ar automobili neveicot nekādu apdrošināšanu, un, nereti, avārijas gadījumā no vainīgā avārijas izraisītāja zaudējumus varēja piedzīt tikai iesniedzot prasību tiesā, tad sākot ar 1997.gada 1.septembri ir stājies spēkā Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums, kurš nosaka, ka sauszemes transportlīdzekļa īpašniekam ir jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība pret zaudējumiem, ko viņa transportlīdzeklis kā paaugstinātas bīstamības objekts, var sagādāt trešās personas veselībai, transportlīdzeklim, mantai, dzīvniekam, kā arī ceļam, ēkai, būvei. Šajā gadījumā apdrošināt nozīmē noslēgt par noteiktu samaksu ar kādu no licencētām apdrošināšanas sabiedrībām civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu. Apdrošināšanas kompānija, ar kuru noslēgts līgums, tad arī kompensēs trešajām personām nodarītos faktiskos materiālos zaudējumus, kādus limitu ietvaros ir noteicis Latvijas Republikas Ministru kabinets.
Pēc autora domām, civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir nepieciešama, jo tādējādi tiek materiāli pasargāti apkārtējie ceļu satiksmes dalībnieki.
Arī pašam transporta līdzekļa īpašniekam tā ir izdevīga, jo avārijas gadījumā, faktiskie zaudējumi parasti ir nesalīdzināmi lielāki par apdrošināšanas prēmiju, t.i., summu, kas transporta līdzekļa īpašniekam jāmaksā noslēdzot civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu.
Pēdējā laikā apdrošināšanas kompānijas arvien biežāk piedāvā veikt apdrošināšanu ar atlaidēm. Pati OCTA apdrošināšanas prēmijas summa, līdzīgi kā automobiļa ikgadējā nodeva ir atkarīga no automašīnas pilnas masas, kā arī no termiņa uz kādu tiek veikta apdrošināšana. Apdrošināšanu iespējams noslēgt uz vienu dienu, kā arī uz termiņu līdz 1.gadam. Parasti apdrošināšanas prēmija ir mazāka jo uz ilgāku laiku tiek veikta apdrošināšana.
Neskatoties uz to apdrošināšanas kompānijas nereti arī tāpat dod atlaides, lai piesaistītu klientus, piemēram, BTA apdrošināšanas kompānija pēdējā laikā piedāvā veikt apdrošināšanu ar 30% atlaidi, pastāvīgajiem klientiem dodot vēl lielāku atlaidi.[22]
Dažas kompānijas veic speciālas mārketinga aktivitātes un reklāmas pasākumus, piemēram, Balta apdrošināšanas kompānija līdz 1.maijam piedāvā 40% atlaidi OCTA polisēm, bet, ja iegādājas polisi vismaz uz 7 mēnešiem, tad piedāvā papildus vēl iegādāties Dunlop riepas “Auto favorīts” veikalos ar 20% atlaidi.
Parex apdrošināšanas kompānija piedāvā 33% atlaidi, pērkot polises, kuru termiņš ir vismaz 6 mēneši. Parex bankas sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas aptuvenos tarifus fiziskām personām vieglajiem automobiļiem atkarībā no to pilnas masas, skatīt 4.4.tabulā.
4.4.tabula
Parex apdrošināšanas OCTA tarifi vieglajiem automobiļiem.[22]
Automobiļa pilna masa Termiņš 1mēnesis Termiņš 3mēneši Termiņš 6mēneši Termiņš 7mēneši
Līdz 1200 kg 4.00 Ls 9.40 Ls 11.73 Ls 12.13 Ls
1201 – 1500 kg 4.50 Ls 10.70 Ls 13.40 Ls 13.67 Ls
1501 – 1800 kg 5.00 Ls 12.00 Ls 15.08 Ls 15.28 Ls
1801 – 2100 kg 5.40 Ls 12.80 Ls 16.01 Ls 16.48 Ls
2101 – 2600 kg 5.80 Ls 13.80 Ls 17.29 Ls 17.69 Ls
Virs 2600 kg 6.00 Ls 14.20 Ls 17.76 Ls 18.16 Ls

Kā redzams tabulā, tad apdrošināšanas prēmijas apmērs samazinās pieaugot termiņam, tādējādi patērētājam ir izdevīgāk iegādāties apdrošināšanas polisi uz ilgāku laika periodu.
Ir jāsaprot, ka transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas gadījumā, netiek apdrošināta sava automašīna, bet gan tās īpašnieka atbildība pret ceļu satiksmes negadījuma rezultātā nodarītajiem zaudējumiem trešajai personai – citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
Tādējādi, ceļu satiksmes dalībnieks, kas ir izraisījis un ir atzīts par vainīgu, nekādu apdrošināšanu nesaņem, un ir spiests savu bojāto automobili remontēt par saviem līdzekļiem. Katru gadu Latvijā tiek reģistrēti tūkstošiem ceļu satiksmes negadījumu, un bieži vien autovadītāji, kas iekļuvuši šajā bēdīgajā situācijā, ir spiesti tērēt lielas summas, lai apmaksātu avārijā cietušā sava automobiļa remontu.
Lai izvairītos no šādas nevēlamas situācijas, patērētājam apdrošināšanas kompānijas piedāvā veikt brīvprātīgo, tā saukto KASKO apdrošināšanu.
Piemēram, Parex apdrošināšanas kompānija piedāvā divas bāzes programmas transporta apdrošināšanā:
1. pret bojājumiem, kas iekļauj sevī apdrošināšanu pret avārijām, dabas katastrofām, vandālisma aktiem, ugunsgrēku ( neiekļauj transporta līdzekļa pilnīgas iznīcināšanas risku ).
2. Kompleksā, kas iekļauj sevī visu veidu bojājumu risku apdrošināšanu, ieskaitot pilnīgu transporta līdzekļu iznīcināšanu, arī apdrošināšanu pret aizdzīšanu, ieskaitot apdrošināšanu pret zādzību ( transporta līdzekļa aizdzīšanu pielietojot vardarbību ).
Parex apdrošināšanas kompānija apdrošinājumu summu nosaka pēc savstarpējas vienošanās ar klientu. Apdrošināšanas summas apmērs var būt vienāds ar automašīnas atjaunošanas vērtību. Summa, ko izmaksā kā kompensāciju automašīnas aizdzīšanas vai pilnīgas iznīcināšanas gadījumā, nevar pārsniegt automobiļa faktisko vērtību.[25]
Apdrošināšana tarifs ( maksa par apdrošināšanu ) tiek noteikts individuālā kārtībā. Bāzes tarifs vieglajam autotransportam kompleksajai apdrošināšanai ir 5,1% līdz 8% no apdrošinājuma summas.
Atkarībā no automobiļa markas, izlaides gada un citiem faktoriem, apdrošinot automobili pret aizdzīšanu, nosaka prasības kādām automobiļa pretaizdzīšanas ierīcēm jābūt uzstādītām.[25]
Pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās ( tā pret kuru bija apdrošināts transporta līdzeklis ) Parex apdrošināšanas kompānija garantē klientam zaudējumu kompensāciju saskaņā ar apdrošinājuma summu.
Apdrošināšanas atlīdzība, pēc savstarpējas vienošanās starp klientu un apdrošināšanas kompāniju var būt naudas summas veidā, transporta līdzekļa remonta un atjaunošanas pasākumu veidā vai bojātā īpašuma nomaiņa pret līdzvērtīgu.
Parex apdrošināšanas kompānija iekasē neatmaksājamo zaudējumu daļu:
• Aizdzīšanas gadījumā – 10%;
• Pilnīgas iznīcināšanas gadījumā – 10%;
• Bojājumu gadījumā – 50 – 300 USD;
• Stiklu bojājumu gadījumā 25 –100 USD.
KASKO apdrošināšanu veic daudzas apdrošināšanas kompānijas, to nosacījumi, ir samērā līdzīgi, tomēr ir atrodamas arī atšķirības, tādēļ ir vērts paanalizēt to piedāvājumus, lai izvēlētos sev vēlamāko.
Katrā ziņā KASKO apdrošināšana ir būtisks auto tirdzniecību ietekmējošs faktors, jo, lai iegādātos automašīnu līzingā, līzinga kompānijas kā obligātu prasību automašīnas iegādei līzingā, izvirza to, ka obligāti ir jāveic KASKO apdrošināšana.

Secinājumi un priekšlikumi.
Pēc autora domām, Latvijā jaunu vieglo automašīnu pērk gan patēriņa tirgus dalībnieki, gan izmantotāju tirgus dalībnieki, jo vieglā automašīna ir ne tikai pārvietošanās līdzeklis, bet arī prece ar kuras palīdzību atsevišķiem uzņēmumiem ir iespējams labāk veikt savu darbību un gūt peļņu.
Tā kā Latvijas jaunu automobiļu tirgus piedāvājums ir pietiekoši plašs, tad var atrast daudzus automobiļu modeļus, kas ir attiecināmi gan uz līdzskrējēja, gan snoba, gan Vēbena efektiem, var secināt, ka jaunu vieglo automobiļu tirgus ir visai sarežģīts, jo uz to var attiecināt daudzas ekonomiskās likumsakarības.
Autors izvirza arī tādu viedokli, ka līdzskrējēja un snoba efektus iespaido arī patērētāju adaptācijas pakāpe. Piemēram, uz Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgu tas attiecināms tā, ka ir daļa patērētāju, kuriem kāds automobiļa modelis, piemēram, Opel Astra, jau var šķist apnicīgs, un patērētāju rīcību var attiecināt uz snoba efektu, jo viņam ir vēlme iegādāties kādu citu, ne tik izplatītu, kaut gan samērā kvalitatīvu un drošu automobili. Savukārt tie patērētāji, kuru adaptācijas process ir ļoti lēns, t.i., tie, kas ir vēlu vai lēni adaptējušies, iespējams, vēl līdzskrējēja efekta rezultātā, iegādāsies jau samērā novecojušo modeli. Tātad, auto tirgū var veidoties interesanta situācija, kad līdz ar līdzskrējēja efektu, kādā brīdī sāk darboties arī snoba efekts.
Autors uzskata, ka Latvijas auto tirgū jaunu automobiļu tirdzniecības uzņēmumi darbojas monopolistiskās konkurences apstākļos, jo ir pietiekoši daudz firmu, kas piedāvā tirgū samērā līdzīgas automašīnas, protams, ka tām ir atšķirīga marka, kvalitāte, īpašības un cena. Būtiska nozīme ir mārketinga darbībām.
Latvijas auto tirgū galvenokārt ir vērojams klasiskais dzīves cikls vieglajiem automobiļiem, kad automobiļu modeļi iziet visas dzīves cikla stadijas, parasti divu četru gadu laikā, bet ir arī novērojamas likumsakarības, kas ir saistītas ar modes tendencēm, kad kāds auto modelis uzreiz kļūst populārs un pieprasīts.
Tirgus izpēte ir mārketinga procedūra, kuras laikā tiek meklēta un pētīta informācija, lai uzņēmums spētu noteikt mērķtirgu savai precei, attiecīgi veikt mārketinga un reklāmas darbības labākam preces noietam, veiksmīgi izpildīt uzņēmuma misiju.
Pilnīga tirgus izpēte ir samērā dārgs un darbietilpīgs process, tādēļ mazie uzņēmumi, pie kuriem ir pieskaitāmi arī jaunu vieglo automobiļu tirgotāji, tradicionālo tirgus izpēti var veikt tikai daļēji.
Autors domā, ka diezgan bieži auto tirgotāji ņem vērā arī tirdzniecības darbinieku un ekspertu prognozes, jo tas ir salīdzinoši lēti, atsevišķos gadījumos pat prognozes ir diezgan precīzas, tomēr simtprocentīgi uz tām paļauties nevar, jo tomēr tas ir subjektīvs viedoklis.
Autors domā, ka Latvijas auto tirdzniecības kompānijām lietderīgi ir veikt tirgus ietilpības izpēti, lai noskaidrotu, kāds ir iekļūstošais tirgus, tādējādi var aprēķināt cik daudz automašīnas ir iespējams realizēt tirgū.
Jauni vieglie automobiļi sastāda 2.1% no kopējā automobiļu skaita Latvijā, kas pēc autora domām ir ļoti maz, tomēr jaunu vieglo automobiļu skaitam ir tendence pieaugt.
Latvijas tirgū auto tirdzniecības kompānijas darbojas monopolistiskās konkurences apstākļos, starp tām pastāv diezgan sīva konkurence, kā arī ir iespējams, ka tirgū var ienākt jauni tirdzniecības uzņēmumi un palielināt konkurenci. Lai kompānijas izturētu konkurenci, tām ir jāveic aktīvi mārketinga un reklāmas pasākumi. Autors prognozē, ka līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kad ir gaidāms ārvalstu kapitāla ieplūdums Latvijā, radīsies jauni uzņēmumi, kas piedāvās jaunus vieglos automobiļus, kā rezultātā saasināsies konkurence, kā rezultātā ieguvējs būs pircējs, jo konkurence liek strādāt labāk.
2002.gadā vispieprasītākie ir bijuši kompaktklases automobiļi (27.5%), vidējās klases (20.1%) un apvidus automobiļi(18.7%). Pēc autora domām, apvidus automobiļu lielais īpatsvars raksturojams ar visai dīvaino Latvijas patērētāju psiholoģiju, ka tiem vajag lielu un iespaidīgu automobili, tā kā šie automobiļi ir arī diezgan dārgi, var secināt, ka patērētāji, kas tos iegādājas ir ar visai augstu ienākumu līmeni.
Mazās klases automobiļi sastāda tikai 9.3% no jaunu vieglo automobiļu tirgus, kas ir maz salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kur mazās klases automobiļi parasti aizņem 20 – 25% no jaunu vieglo automobiļu tirgus. Tas liecina, ka Latvijas patērētājs nelabprāt izvēlas šīs klases automobiļus, kaut gan to cena ir viszemākā, un šīs klases automobiļi reāli ir pieejami plašākam patērētāju lokam. Var secināt, ka Latvijas patērētājs neizprot jauna un maza automobiļa priekšrocības, vai arī nevēlās pārvietoties ar mazu automobili.
Autors domā, ka auto tirgus segmentāciju vislabāk veikt pēc vairākiem kritērijiem, piemēram, ņemot vērā ne tikai patērētāju ienākumu līmeni, bet, arī dzimumu, vecumu, ģimenes lielumu un dzīvesveidu, tādējādi samērā precīzi adresējot kādu konkrētu automobiļa modeli zināmam patērētāju lokam.
Pēc autora domām, Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgū, galvenokārt pastāv vienlīmeņa sadales kanāls, kad auto ražotājs pārdod automobili mazumtirdzniecības uzņēmumam, prasot no tā zināmas klientu apkalpošanas normas, un mazumtirdzniecības uzņēmums tālāk pārdod automobili galīgajam patērētājam.
Kā negatīvu faktoru jaunu automobiļu tirdzniecībā var minēt akcīzes un pievienotās vērtības nodokli jaunām automašīnām, kas būtiski palielina automobiļa cenu, it sevišķi mazās klases automobiļiem.
Kā pozitīvu faktoru jaunu automobiļu tirdzniecībā jāmin iespēja iegādāties automobili, izmantojot līzinga iespējas.
Patērētājam pastāv iespēja izvēlēties starp finanšu vai operatīvo līzingu, pēdējā laikā arvien lielāku popularitāti iegūst operatīvais līzings, kad patērētājam ar mazākiem ikmēneša maksājumiem, tiek piedāvāta iespēja pārvietoties ar jaunu automobili.

Priekšlikumi.
Lai atjaunotos Latvijas autoparks, valdībai vajadzētu stimulēt jaunu mazās un kompaktklases automobiļu tirdzniecību. Autors uzskata, ja tiktu samazināta cena šīs klases automobiļiem, tad pieprasījums pēc tiem palielinātos, tos iegādātos arvien lielāka to patērētāju daļa, kas pašreiz pērk samērā dārgus lietotu automobiļus. Valdība cenas pazeminājumu šīs klases automobiļiem varētu panākt samazinot vai atceļot akcīzes un pievienotās vērtības nodokli.
Auto tirgotājiem, kas piedāvā mazās klases automobiļus vajadzētu vairāk propagandēt un izskaidrot patērētājam jauna un maza automobiļa priekšrocības pār lielu un lietotu, tādējādi motivējot to patērētāju daļu, kas iegādājas lielus un lietotus automobiļus iegādāties jaunus mazās klases automobiļus.
Tām auto tirdzniecības kompānijām, kuru pārstāvētās auto markas ir nosacīti lētas un nav iecienītas Latvijas patērētājos, vajadzētu veikt aktīvus mārketinga pasākumus un sadarboties ar līzinga kompānijām, lai tās nodrošinātu izdevīgākus līzinga nosacījumus, kā rezultātā patērētājam rastos iespēja pārvietoties ar ne tik pieprasītu, toties jaunu automobili.
Auto līzinga kompānijas vēl pilnībā nav aptvērušas visu Latvijas teritoriju, tādēļ, lai veicinātu automobiļu iegādi ārpus Rīgas robežām uz līzinga nosacījumiem, tām vajadzētu veikt papildus mārketinga aktivitātes orientētas uz lauku iedzīvotājiem, kuriem arī ir samērā augsti ienākumi, un kuri vēlās iegādāties jaunu automašīnu.
Pēc autora domām, lai Latvijā neieplūstu vecas un lietotas automašīnas tik lielā skaitā kā tas ir bijis, tad valdībai vajadzētu paaugstināt akcīzes nodokli tieši vecām automašīnām, kā arī izvirzīt stingrākas prasības pret automobiļa tehnisko stāvokli tieši pirms ievešanas Latvijā, piemēram, tā kā lielākā daļa lietoto automašīnu tiek ievestas no Vācijas, kur tām ir beigusies vai iet uz beigām tehniskā apskate, vajadzētu ieviest likumu, kas aizliegtu iebraukt ar šādu automobili Latvijā.

Izmantotās literatūras un avotu saraksts.
1. Likums par transporta līdzekļu ikgadējo nodevu: LR likums // Latvijas Vēstnesis. – 2001 – Nr.178 – 16.lpp.
2. Likums “Par akcīzes nodokli” / NAIS datu bāze.
3. Likums “Par pievienotās vērtības nodokli” / NAIS datu bāze.
4. Libermanis Georgs. Tirgus, cenas, konkurence. “Kamene” SIA, LU Starpnozaru konsultāciju centrs “Ekonomists”, 1994 – 128.lpp.
5. Škapars Roberts. Mikroekonomika. – Rīga: LU, 2001. – 379.lpp.
6. Tirgzinības pamati. Mācību līdzeklis. Pārstrādāts un papildināts izdevums. – Rīga: Jumava, 2002. – 305.lpp.
7. Bikse. V. Tirgus ekonomikas pamati. 1.daļa. Mācību līdzeklis. Valsts administrācijas skola, 1995, – 127.lpp.
8. Praude V,. Beļčikovs J, Mārketings. – Rīga, Vaidelote, 1999. – 558.lpp.
9. Latvijā reģistrēto transporta līdzekļu ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām statistika, Ceļu satiksmes drošības direkcija, 2003. – 33.lpp.
10. Kassalis Ivars. Ja jums ir 250 lati … // Žurnāls Auto. – 2002 – februāris, Nr.132. – 80.lpp.
11. Margēvičs Juris. Autotirgus. // Žurnāls Auto. – 2002 – septembris, Nr.127. – 80.lpp.
12. Margēvičs Juris. Autotirgus 2. // Žurnāls Auto. – 2002 – oktobris, Nr.128. – 72.lpp.
13. Margēvičs Juris. Autotirgus 4. // Žurnāls Auto. – 2002 – decembris, Nr.130. – 72.lpp.
14. Margēvičs Juris. Vējiem līdzi… // Žurnāls Auto. – 2003 – janvāris, Nr.131. – 72.lpp.
15. Timme Lelde. Autolīzings kļūst populārāks. – Biznesa laiks. – Pielikums Neatkarīgā Rīta Avīze. – 2003 – 12.februāris. – Nr.30 – 2.lpp.
16. Zelmenis Aldis. Mazda strādās tandēmā. // Dienas Bizness. – 2003 – 24.marts, Nr.56. – 18.lpp.
17. Veģe Ilze. Valsts stutēs līzingu. // Dienas Bizness. – 2003 – 8.aprīlis, Nr.68. – 18.lpp.
18. Rus
19. rus
20. rus
21. Birgit Priemer. Wechsel-Kurs. // Auto Motor und Sport. – Heft 7, 19marz 2003, S – 242.
22. Internets – www. bta.lv
23. Internets – www. csdd.lv
24. Internets – www. lizings.lv
25. Internets – www. parex.lv
26. Internets – www. pirmabanka.lv