Latvijas Ģeogrāfija
Baltijas jūra
Veidošanās stadijas:
Baltijas ezers – veidojies kūstot ledum. Šī stadija ilga 6000 gadus.
Joldijas jūra – pastāvēja vairākus simtus gadus. Ledājam kūstot un Baltijas ezera līmenim ceļoties, ūdeņi savienojās ar Ziemeļjūru un Balto jūru, ieplūst sāļais jūras ūdens un parādījās jūras augi un dzīvnieki (pārsvarā gliemene Yoldia arctica).
Ancilus ezers – ledājam kūstot, tā svars samazinājās, un Fennoskandijā notika zemes garozas pacelšanās. Atkal izveidojās ezers, kurā ūdens sāļums pakāpeniski samazinājās. Ezera nosaukums radies no saldūdens gliemja Ancylus fluviatilis. Ezerā ūdens līmenis paaugstinājās un pirms, apmēram, 8000 gadiem ezers savienojās ar Ziemeļjūru. Parādās jauni augi un dzīvnieki, sākās
Litorīnas jūras periods – tas ilga 2800 gadus
Pēclitorīnas (Limnejas) jūras periods – ilgst pašreiz…
Latvijas reljefs
Latvijas reljefā izšķir vairākus rejefa tipus:
1) Augstienes:
• Rietumkursas augstiene
• Austrumkursas augstiene
• Ziemeļkursas augstiene
• Idumejas augstiene
• Sanalas augstiene
• Vidzemes augstiene
• Alūksnes augstiene
• Latgales augstiene
• Augšzemes augstiene
2) Zemienes:
• Piejūras zemiene
• Kursas zemiene
• Viduslatvijas zemiene
• Tālavas zemiene
• Austrumlatvijas zemiene
• Mudavas zemiene
Derīgie izrakteņi
Izraktenis Atradnes Izmantošana
Smiltis un grants Garkalnes, Bolderājas, Kurzemes, Križu, Salienas – Rīvas atradnes. Stikla ražotnei.
Dolomīti Aiviekstes, Biržu, Apes, Pērtnieku, Remīnes, Gaitiņu, Kranciema, Dārzciema, Saulkalnes atradnes. Cementa rūpnīcā, šķembu ražotnē, ēku apdarē.
Māli Nīcgales, Kupravas, Liepnas, Gāršu, Kalnciema, Ugāles, atradnes. Ķieģeļu, jumta kārniņu, cementa, ražošanā.
Kaļķakmens Kūmu, Auces, Sātiņu – Sesiles, Nīgrandes atradnes. Cementa rūpniecība, apdare.
Ģipšakmens Skaistkalnes, Salaspils, Sauriešu atradnes. Būvģipša un cementa ražošana, tēlniecība, medicīna.
Kūdra Cenas, Olaines, Sedas, Baložu, Zilākalna, Strūžānu atradnes. Kurināšanai, mēslošanai, pakaišiem.
Sapropelis Rīgas jūras līča piekraste Lopbarībai, mēslošanai.
Ārstnieciskās dūņas Ķemeri, Baldone, Sigulda un Kandava. Medicīnā.
Minerālūdens Ķemeri, Baldone, Kandava, Valmiera, Daugavpils, Kaņiera ezera apkārtne. Pārtikā, uzturā.
Klimats
Klimats ir ilggadīgi laika apstākļi, kas raksturīgi noteiktam reģionam.
Klimatu veidojošie apstākļi:
1) Ģeogrāfiskai platums (jo tuvāk ekvatoram, jo siltāks).
2) Pasaules okeāns:
a) Okeāns sasilst un atdziest lēnāk, nekā sauszeme.
b) Jūras straumes:
1. Siltās straumes
(siltā Ziemeļatlantijas straume).
2. Aukstās straumes
(aizkavē nokrišņu rašanos).
3) Valdošie vēji (Rietumu vēji).
4) Reljefs:
• Augsti kalni aizkavē gaisu masu pārvietošanos
• Palielinoties augstumam virs jūras līmeņa, pazeminās gaisa to (uz katru km aptuveni 5o)
5) Atmosfēras frontes:
a) Siltā fronte – Veidojas, kad siltais gaiss pakāpeniski ieņem aukstā gaisa vietu. Siltā gaisa fronte nes sev līdz lietu.
b) Aukstā fronte – Kad aukstais gaiss strauji ieņem siltā gaisa vietu. Tad veidojas negaiss, krusa.
Upes
Upe ir horizontāla ūdens plūsma, apkārtnes slīpuma virzienā. Upes iztekā upe sākas, bet ietekā jeb grīvā – ietek jūrā ezerā vai citā upē. Reljefa pazeminājums, pa kuru plūst upe, ir upes ieleja. Zemākā upes ielejas daļa, pa kuru tek ūdens, sauc par gultni. Upes palu laikā applūdušo daļu sauc par palieni. Palienes, kuras vairs neapplūst, jo upe izveidojusi dziļāku gultni, sauc par terasēm. Pali ir ikgadēja ūdens līmeņa celšanās kādā gadalaikā. Plūdi – pēkšņa ūdens līmeņa pacelšanās. Upe kopā ar pietekām veido sistēmu.
Teritoriju, no kuras upes sistēma nes ūdeni uz jūru, sauc par baseinu. Robežu starp diviem upes baseiniem, sauc par ūdensšķirtni.
Latvijas lielākās upes un to pietekas:
Daugava – Dubna, Aiviekste, Pērse, Ogre, Laucesa, Ilūkste, Ķekava.
Lielupe – Buļļupe, Mūsa, Mēmele, Garoze, Iecava, Īslice, Svitene, Sesava, Vircava, Platone, Svēte.
Gauja – Amata, Rauna, Raunis, Abuls, Brasla.
Salaca
Venta – Abava, Ciecere, Vadakste, Zaņa, Liepne, Varduva, Lētīža, Šķērvelis.