Mutācijas fakti
• Hemofīlijas cēlonis ir mutācijas kā rezultātā iztrūkst vai ir nepietiekamā daudzumā kāds no asinsreces faktoriem.
• Jebkurā vidē ir dabiski mutagēniski faktori.
• Atomelektrostaciju darbība. Alfa radiācija, kas izdalās no kodolreaktoriem, veido lielāko emisiju daļu. Šīs daļiņas būtiski neiedarbojas uz ādu, taču satur ievērojamu enerģijas apjomu. Šīs daļiņas ir pietiekami spēcīgas, lai izraisītu šūnu mutācijas organismā, un tas var veicināt vēža attīstību. Pētījumi rāda, ka radioaktīvā viela plutonijs-239, kas tiek iegūta no izmantotās kodol-degvielas, var būt 10-100 reižu kancerogēnāka tieši iekšējas, nevis ārējas iedarbības rezultātā.
• Globālā sasilšana: Kādas reālas sekas var nest divspārņu sugu skaita palielināšanās?
Sekas varētu būt visnegaidītākās. Klimata ietekmi uz sugu daudzveidību nedrīkst skatīt tīri mehāniski – ziemeļu sugas aizies, un vietā ienāks dienvidu sugas. Process notiek ļoti sarežģīti. Ziemeļu sugas cenšas piemēroties klimata pārmaiņām, un ienākošās dienvidu sugas saskaras ar šeit esošajām. Sīko organismu sugās, kuru dzīves ilgums ir īsāks, paaudžu maiņa notiek ātrāk, tādēļ piemērošanās apstākļiem notiek ātrāk un veiksmīgāk – mutācijas, radot izturīgākus indivīdus, notiek no paaudzes paaudzē, un tam nav vajadzīgi ilgi gadi. To apstiprina pētījumi par pesticīdu ietekmi uz kaitēkļiem – ir zināms, ka kaitēkļi piemērojas ļoti ātri, līdz pesticīdi tiem vairs nav indīgi. Tātad vietējās sīkās sugas piemērojas klimata pārmaiņām. Leduslāči vai roņi to nevar izdarīt tik ātri.
• Tāpat ir jāmin arī bēdīgi slavenais DDT jeb dusts. Divdesmitā gadsimta sešdesmitajos gados Zviedrijā novēroja, ka samazinās putnu, it īpaši baltastes ērgļa, kas dzīvo Baltijas jūras reģionā, vairošanās, jo olu čaumalas kļuva tik neizturīgas, ka putni tās vairs nevarēja izperēt. Diezgan nejauši atklāja konkrētas vielas, kas, visticamāk, ir vainīgas pie šiem procesiem – zinātnieki uzskata, ka olu čaumalas trauslas padarīja DDT.
• Elektriskie un elektroniskie aparāti, piemēram, televizors, dators, ledusskapis, radioaparāts, elektriskās bērnu rotaļlietas, fotofilmiņas, baterijas, kompaktdisku atskaņotājs un vēl garš saraksts ar tamlīdzīgiem priekšmetiem satur virkni bīstamu vielu: tādi smagie metāli kā niķelis, varš, arsēns un selēns, nonākot atkritumos un pēcāk – cilvēka organismā –, var radīt izmaiņas atsevišķu orgānu darbībā, izraisot ļaundabīgos audzējus, dažādas mutācijas var ietekmēt nākamās paaudzes.
• Absurda ir mutāciju virzošā loma izlasē, jo arī mutācijas darbojas pēc nejaušības principa; tās parasti pasliktina īpatņa izdzīvošanas spēju, dažkārt to neizmaina, bet nekad neuzlabo. Ja gēnu kopumu salīdzina ar kāršu kavu, tad to var jaukt, kā grib, var pat sabojāt dažas kārtis, bet tā paliks tā pati kāršu kava. Kāršu kava mainīsies, ja radīsies jauna kārts, bet tā var būt piesviesta tikai no ārpuses.
Izmantotie avoti:
priede.bf.lu.lv/…/Genetiskais%20eksperiments/Larmane%20Liga_Hemofilijas%20A%20diagnostika.ppt
www.vza.gov.lv/doc_upl/cito2006_4.pdf
http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=99&what=54
http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=98&what=16
http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=85&what=4
http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=55&what=16