Naftas tranzīts

SATURA RĀDĪTĀJS
SATURA RĀDĪTĀJS 1
1. IEVADS 12
2.ORGANIZĀCIJAS RAKSTUROJUMS 12
2.1. UZŅĒMUMA UN TĀ SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS RAKSTUROJUMS, UZŅĒMUMA VADĪBAS RAKSTUROJUMS 12
2.2 UZŅĒMUMA MĒRĶI. 13
UZŅĒMUMA VADĪŠANAS STILS 14
SWOT MATRICA 15
3.3.KONTROLE 15
4.1. LĒMUMU PIEŅEMŠANAS PROCESS ORGANIZĀCIJĀ 16
4.2. LĒMUMU, MĒRĶU REALIZĒŠANA ORGANIZĀCIJĀ 16
LATVIJAS NAFTAS TRANZĪTA CEĻŠ 21
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI 39

IEVADS

Visiem ir zināms ka Latvija ir tranzīta valsts un ir bijusi tranzīta valsts no seniem laikiem. Kā zināms Latvijai ir izdevīgs ģeografiskais stavoklis starp Austrumiem un Rietumiem un viena no visperspektīvākām infrastruktūrām tranzītu kravu pārkraušanai – trīs ostas un labi attīstītu daļu no transporta infrastruktūras – dzelzceļu.
Liekas it kā Latvijai nebūtu nekādu šķēršļu lai attīstīties, ka valstij, kas pārkrauj un apkalpo tranzīta kravu plūsmu, kura iet no Krievijas uz Rietumiem un otrādi. Un tiešām kā liecina statistika par šiem neatkarības gadiem šī tendence pamatā īstenojas dzīve, vairāk nekā 50% no valsts nacionāla iekšprodukta ir attiecināma uz transporta un pakalpojumu nozare. Šajā nozarē apmēram 80% nodrošina kravu pārvešana, no kuriem 90% ir kravas, kuras iet tranzītā no Krievijas.
Galvenās tranzītkravas, kuras iet caur Latviju ir nafta un tās produkti, tā ir ģenerālkrava. Tāpēc var apgalvot, ka nafta ir tās tranzīta kravas veids, kurā visvairāk ir ieinteresēts tranzīta bizness. Šinī jautājuma Latvija orientējas uz sava Austrumu kaimiņu – Krieviju, kuras politiskais un ekonomiskais stāvoklis tieši ietekmē naftas pārkraušanu Latvijā.

2. SIA’’LatRosTrans” –Latvijas – Krievijas kopuzņēmums.
Shematiski uzņēmum nosaukums parāda ne tikai kompanijas sakarus ne tikai ar nodarbošanās sfēru, ar transporta virzienu, bet arī ar partnierim. Jo cauruļvads tas ir komunikāciju veids, kurš savieno dotajā gadījumā reģionu kur iegūst naftu ar reģioniem kur to saņem pircēji. Kopuzņēmums SIA‘’LatRos TRANS’’ tika dibināts 1993 gadā. Uzņēmums tika dibināts uz naftas vada Samara-Ventspils pamata, kurš šķērso Latvijas teritoriju kā arī saistītās ar to ražošanas tehnoloģiskās sistēmas. Atšķirībā no citām kompānjām SIA‘’LatRosTrans’’ ir kompānija ar vienotu telekomunikaciju dispetčera punktu un tehnisko apkalpojumu, kuras integrēta struktūra atļauj kompleksi risināt jautājumus, kuri stāv uzņēmuma priekšā.
Rezervuāru parks, kurš pēc tilpuma ir otrais lielākais Latvijā pēc A/S Ventspils Naftas var sakrāt un glabāt līdz tālākai transportēšanai 160000 kubikmetru naftas produktu. Uzņēmuma jauda ļauj piegādāt līdz Ventspilij 4 mil. tonnu naftas produktu gadā, bet naftas vada produktivitāte sasniedz 15 miljoni tonnu apjoma gadā.

4. Kas ir LatRosTrans ?

SIA LatRosTrans ir lielākais Latvijas-Krievijas kopuzņēmums Baltijā, kas nodarbojas ar Latvijas teritoriju šķērsojošo maģistrālo naftas un naftas produktu cauruļvadu funkcionēšanas nodrošināšanu. Tas tika izveidots 1993.gada jūnijā, balstoties uz Latvijas un Krievijas valdību panākto vienošanos. 34% no «LatRosTrans» statūtu kapitāla pieder Krievijas valsts īpašuma fondam. Par šīs daļas pilnvaroto pārstāvi kļuva akciju sabiedrība «Transņefteprodukt». Atlikušo 66% īpašnieki ir Latvijas puse. Finansu izteiksmē LatRosTrans ar gada apgrozījumu virs 25 (44,6 milj. ASV dolāri) miljoniem latu ietilpst Latvijas vadošo uzņēmumu divdesmitniekā. «LatRosTrans» naftas produktu transportēšanu Ventspils virzienā nodrošina ne tikai pa naftas produktu vadu, bet arī pa dzelzceļu. Tāpat uzņēmums piegādā naftas produktus arī citiem adresātiem iekšējā tirgū, Baltijas reģionā un NVS pieguļošajos apgabalos.
LatRosTrans caurulvadu sistema
SIA «LatRosTrans» pārvaldē atrodas naftas produktu vads Polocka – Ventspils, kā arī naftas vadi Polocka – Ventspils un Polocka – Mažeiķi kopā ar attiecīgo infrastruktūru. Kopējais SIA «LatRosTrans» pārvaldē esošo cauruļvadu garums ir vairāk kā 700 km.
“LatRosTrans” transportē naftu un tās produktus no Rietumsibīrijas, Urālu, Pievolgas, Tatārijas un Orenburgas apgabaliem. Nafta uz Ventspils naftas termināliem tiek transportēta pa sekojošiem maršrutiem: Surguta- Perma- Nižņijnovgoroda- Jaroslavļa – Polocka- Ventspls un Samāra- Uņeča- Polocka- Ventspils.

ZIMEJUMS Nr.1. Naftas cauruļvads: Polocka – Ventspils

Naftas cauruļvads Polocka – Ventspils ir Latvijas naftas tranzītkoridora nozīmīgākais transporta elements. Tā kopgarums ir 516,8 km, no kuriem 334,234 km atrodas Latvijas teritorijā. Naftas vads Polocka- Ventspils ekspluatācijai tika nodots 1968.gadā kā Krievijas cauruļvadu sistēmas sastāvdaļa, pa kuru nafta no Pievolgas, Urālu un Pečoras naftas laukiem tiek transportēta uz Rietumiem. Naftas vada Polocka – Ventspils projektētā jauda ir 16 milj. tonnu gadā. Šobrīd tiek risināts jautājums par apvedcauruļvadu (looping) celtniecību posmos, kur tas nepieciešams, kā rezultātā naftas vada jauda varētu sasniegt 18 milj. tonnu gadā.

Zimejums Nr.2. Naftas vads: Polocka – Ventspils

Naftas vads Polocka – Mažeiķi paredzēts naftas piegādāšanai Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcai, kurš posmā līdz Biržiem atrodas paralēli naftas vadam Polocka- Ventspils un tā 102,8 km atrodas Latvijas teritorijā. Naftas vads ekspluatācijai tika nodots 1978.gadā ar projektēto jaudu 16 milj. tonnu gadā. 1998.gadā pa naftas vadu Polocka – Birži – Mažeiķi tika transportēti 13,65 milj. tonnu naftas.

Zimejums Nr.3. Naftas vads Polocka – Mažeiķi

Naftas produktu vads Polocka – Ventspils ekspluatācijā tika nodots 1971.gadā. Tā kopgarums ir 506 km, no kuriem 329,052 km atrodas Latvijā. Naftas produktu cauruļvada projektētā jauda ir 5 milj. tonnas gadā, taču patreiz tā caurlaides spēja ir ierobežota līdz 4,03 milj. tonnu 1998.gadā. Galvenā problēma dīzeļdegvielas transportēšanas apjomu palielināšanā ir pienākošā cauruļvada Uņeča – Polocka ierobežotā caurlaides spēja.

Zimejums Nr. 4 Naftas produktu cauruļvads

Naftas un naftas produktu pārsūknēšanas stacijas

Maģistrālā naftas vada apkalpošanu nodrošina Džūkstes naftas pārsūknēšanas stacija, kā arī Skrudalienas naftas pārsūknēšanas stacija (NPS), kas faktiski iekļauj divas NPS – naftas vada Polocka – Ventspils NPS un vēlāk būvēto naftas vada Polocka – Mažeiķi NPS.
Skrudalienas NPS darbojas 8 maģistrālie naftas sūkņi un katra NPS var strādāt ar savu naftas vadu, bet koordinējot aizbīdņu darbu, ir iespējama naftas pārsūknēšana no abām NPS uz abiem naftas vadiem.
Ilūkstes līnijražošanas dispečerstacija nodrošina dīzeļdegvielas pieņemšanu un transportēšanu tālāk uz Ventspils ostu. Bez tam Ilūkstes līnijražošanas dispečerstacijā ir iespējams pa cauruļvadu pienākošo dīzeļdegvielu noliet dzelzceļa cisternās, kas ļauj izmantot Ilūkstes staciju pienākošās dīzeļdegvielas tālākai nosūtīšanai uz tuvākiem reģioniem.

Zimejums Nr.4. Naftas un naftas produktu pārsūknēšanas stacijas

Naftas vada tehniskie parametri
Patlaban Latvijas naftas tranzītkoridora caurlaides spēja sastāda apmēram 25 milj. tonnu naftas un naftas produktu gadā. Vairāk kā 17 milj. tonnu (70%) tiek transportēti pa naftas un naftas produktu vadiem, kas atrodas «LatRosTrans» pārvaldē. Uzņēmuma rezervuāru parks ar kopējo tilpumu 162 000 kubikmetru, ļauj uzkrāt un glabāt naftas produktus un tas ir otrais lielākais rezervuāru parks aiz a/s «Ventspils Nafta» naftas termināla rezervuāra parka.
Noliešanas estakādes kapacitāte ļauj vienlaicīgi apkalpot 55 vagoncisternas vienlaicīgi un piepildīt 4 dzelzceļa sastāvus ar kopējo masu 12 000 tonnas diennakts laikā.

Tab. Nr.1 Maģistrālo cauruļu tehniskais raksturojums

LatRosTrans – Krievijas naftas magistrale Eiropas virziena
Latvijas naftas tranzīta koridors veic Krievijas naftas un naftas produktu eksporta funkcijas vienā no trīs šī eksporta pamatvirzieniem –virzienā uz Ziemeļ – Rietumeiropas tirgiem. Ventspils ostas labvēlīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, maršruta nodrošinājums ar visa veida sauszemes un jūras transportu un lielākais naftas produktu termināls Baltijā veido unikālu un integrētu transporta kompleksu. Maģistrālo cauruļvadu sistēma, kas atrodas “LatRosTrans” pārvaldē, ir Latvijas naftas tranzīta koridora attīstītākais un nozīmīgākais elements.

Struktura

Latvijas un Krievijas kopuzņēmuma SIA LatRosTrans augstākās pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce, padome un valde. Uzņēmuma darbības stratēģiskie jautājumi tiek risināti Latvijas un Krievijas pusēm savstarpēji vienojoties pēc konsensusa principa.
SIA LatRosTrans valde ir uzņēmuma lēmēj institūcija, kas pieņem, izskata un akceptē vai noraida lēmumu projektus saistītus ar uzņēmuma darbību, attīstību, modernizāciju un līdzīgus jautājumus, kā arī uzrauga pieņemto projektu īstenošanu.
“LatRosTrans” padome pilda uzņēmuma valdes un direktorāta uzraugošo funkciju un tās sastāvā ietilpst pieci Latvijas puses pārstāvji un trīs Krievijas puses pārstāvji. Tās kompetencē ir uzņēmuma stratēģisku jautājumu izskatīšana. Savukārt vēl viena SIA LatRosTrans pārvaldes institūcija – direktorāts ir atbildīgs par uzņēmuma saimniecisko vadību.

Attīstība un modernizācja

“LatRosTrans” ir moderns uzņēmums, kura vienotā telekomunikāciju, dispečerdienestu un tehniskā nodrošinājuma sistēma ļauj profesionāli risināt ar naftas un naftas produktu transportēšanu saistītos jautājumus. Augstā uzņēmuma rentabilitāte «LatRosTrans» ļauj veikt cauruļvadu un tās pārvaldē esošās infrastruktūras uzturēšanas un rekonstrukcijas darbus par saviem līdzekļiem, kā arī izskatīt iespēju piedalīties jaunos projektos.
Tikai 1998.gadā vien SIA «LatRosTrans» dibinātāji uzņēmuma attīstībā ir ieguldījuši aptuveni 17,85 milj. ASV dolāru. Savukārt 1999.gadā maģistrālo cauruļvadu sistēmas rekonstrukcijā tiek plānots ieguldīt ap 12 milj. latu. Rekonstrukciju un modernizāciju “LatRosTrans” veic sadarbībā ar starptautiskām kompānijām – Tuboscope, Vetco, AEG, Siemens, ABB, SAAB, Daniel.

Nākamā gadsimta projekti

SIA LatRosTrans ir iekļāvies plaša mēroga projektā, kas paredz jauna naftas vada celtniecību. Projekts nosaukts Rietumu cauruļvadu sistēma un tā nolūks ir izstrādāt naftas tranzīta maršrutu piedāvājumus, kas varētu ieinteresēt un būt izdevīgi gan Austrumiem, gan Rietumiem. Iespējamā perspektīva ietver jauna naftas vada ar ekspluatācijas jaudu 18 miljoni tonnu naftas gadā izbūvi uz Ventspili. Projekta īstenošanas rezultātā būs radīta iespēja pa diviem cauruļvadiem gadā transportēt līdz 34 miljoniem tonnu naftas uz Ventspils brīvostu.

Transportētās naftas un naftas produktu apjomi 1999.gadā.

1999.gadā transportētās naftas apjoms maršrutā Polocka- Ventspils bija vairāk nekā 13 miljoni tonnu, transportētās naftas pa naftas vadu Polocka- Mažeiķi – gandrīz vai 5 miljoni tonnu, bet naftas produktu apjoms virzienā Polocka- Ventspils – 3,58 miljoni tonnu.

Zimejums Nr5. Transportētā nafta pa ceturkšņiem 1999.g. virzienā Polocka-Ventspils (miljoni tonnu)

Zimejums Nr.6. Transportētā nafta pa ceturkšņiem 1999.g. virzienā Polocka-Mažeiķi (miljoni tonnu)

Zimejums Nr.7. Transportētie naftas produkti pa ceturkšņiem 1999.g. virzienā Polocka-Ventspils (miljoni tonnu)

“LatRosTrans” transportētās naftas un naftas produktu apjomi no 1995. – 1999.
“LatRosTrans” transportētās naftas un naftas produktu apjoms pa maģistrālajiem cauruļvadiem laika posmā no 1995.gada līdz 1998 gadam ir nostabilizējis gan Ventspils, gan Mažeiķu virzienā.

Tab.Nr.2. “LatRosTrans” transportētās naftas un naftas produktu apjomi
no 1995. – 1999.

Shema Nr.1“LatRosTrans” transportētās naftas un naftas produktu apjomi no 1995. – 1999.

LatRosTrans finansu rādītāji.
Atbilstoši naftas un naftas produktu transportēšanas apjomu pieaugumam attiecīgi nostabilizējušies arī LatRosTrans finansu rādītāji.
Kompānijas neto apgrozījums 1996.gadā bija 20.88 miljoni latu, 1997.gadā bija 25,23 miljoni latu, 1998.gadā 23,48 miljoni latu.

Tab.Nr.3. Budžets no 1996. – 1998. Gadam

Sponsorēšanas aktivitātes

“LatRosTrans” aktīvi piedalās Latvijas kultūras un sporta pasākumu atbalstīšanā un sponsorēšanā. Piemēram, 1998.gadā “LatRosTrans” bija viens no lielākajiem Latvijas Olimpiskās komitejas sponsoriem. Dažādiem sporta pasākumiem tika ziedoti 320 tūkstoši LVL un 400 tūkstoši ASV dolāru. LatRosTrans regulāri izskata dažādus piedāvājumus, kuros tiek lūgts finasiāls atbalsts kultūras vai sporta norisēm mūsu valstī.

8. Ekoloģija, drošības problēmas un to risinājumi.
Vides aizsardzība

“LatRosTrans” rīcībā ir modernākā tehnoloģija, ko šobrīd lieto vadošie pasaules uzņēmumi, kas nodarbojas ar naftas un naftas produktu transportēšanu.
LatRosTrans speciālisti regulāri veic naftas un naftas produktu maģistrālo cauruļvadu atsevišķu posmu remontu, tiek uzlabotas pārsūknēšanas tehnoloģijas un norit naftas un naftas produktu vada izolācijas atjaunošana.
Lai uzlabotu tranzīta kontroli un padarītu to videi draudzīgāku ieviesta automātiskā dispečerdienesta sistēma, rekonstruēti naftas produktu mezgli.
“LatRosTrans” ekoloģiskajā izpētē un citos vides jautājumos aktīvi sadarbojas arī ar starptautisko kompāniju Baltec Associates. Tas garantē kompānijas darbības nekaitīgumu apkārtējai videi.
Maģistrālā cauruļvada trasē avāriju vai nesankcionētu pieslēgšanās gadījumos var noplūst ievērojams daudzums naftas vai naftas produktu, kas var piesārņot augsni un ūdeņus. Izplūžu gadījumos avārijas brigādes kas atrodas LRDS ‘’Ilūkste” un NPS ‘’Džūkste’’ lokalizē un novērš avāriju. Brigādes ap avārijas vietu maksimāli savāc izplūdušo naftu vai dīzeļdegvielu. Ir noslēgts līgums ar ekoloģisko firmu, kas pēc tam pilnīgi savāc naftu un atveseļo augsni ar bioloģiskām metodēm.
Ņemot vērā objektu pārsūknēšanas staciju un PNP Ventspils bīstamību ugunsdrošības ziņā visi objekti tiek apsargāti un tajos ir stingrs caurlaižu režīms.
Ekoloģijas jautajumiem uzņēmums pievērš lielu uzmanību un tas ir ļoti svarīgi šodien. Tiek veikti pētijumi dabas apkārtnē kopā ar kompāniju Baltec Associates Inc. Pētījumu rezultātā noskaidrojās, ka pārsūknējot naftu un to uzglābajot ir iespējams strādāt nepiesarņojot apkārtējo vidi.

Faktori, kuri ietekmē naftas tranzīta pārkraušanu Latvijas teritorija.

Jebkura valsts, kurai ir tranzītvalsts statuss, objektīvo iemesli deļ neatkarīgo no tas vēlmēm vienmēr ir pakļauta ietekmei no ārējiem apstākļiem no valstīm, kuras tieši nodarbojas ar kravu tranzītu. Šie apstākļi var būt kā ekonomiski, tā arī politiski. Jebkuri konflikti, revolūcija, varas maiņa, kari, dabas kataklizmas negatīvi spaidos tranzīta biznesu.
Politiskā situācija tīrā veidā pie tam spēlēs vissvarīgāko lomu. Jā par piemēru mēs ņemsim Latviju, tad pārliecināsimies ka Krievijas politika radikāli iespaidu tranzītpārvadājumus caur Latviju, to līmeni un stāvokli. Ja politiski stavoklis starp abām valstīm ir mierīgs, ja Krievijai nav nopietnas pretenzijas attiecība pret Latviju, tad naftas tranzīts tik veikts bez problēmām.Abas puses normāli strādā un sarunājas tā lai abiem būtu izdevīgi.
Gadījumā, ja starp valstīm attiecības saasinas politiskajā arēnā, tā Krienija ilgi gaidīt. Viņa radikāli maina savu politiku attiecībā pret Latviju, kā īzdevīgie partneri biznesā.
Latvijai ir jāņem vēra šis fakts vedot savu politiku, jo tranzīta pārvadājumi dod % Latvijas budžetā. Valdībai ir javeic elastīga politika ar Krieviju, lai nepareizi lēmumi nesistu pa jau tā nabadzīgu budžetu.
Ekonomiskā situācija tāpat kā politiskā spēlē tālu ne pēdējo lomu. Krievijas ekonomika stipri ietekmēs tranzīta pārvadājumu līmeni caur Latvijas teritoriju. Ekonomiskais stāvoklis cieši var ietekmēt cenas uz izejvielām transportēšanu, tā arī maksu par pakalpojumiem. Tāpēc jo labāks Krievijas ekonomiskais stāvoklis, un Latvijas arī, jo tranzītbizness būs veiksmīgāks. Nekādā gadījuma nedrīkst aizmirst par tranzītinfrastruktūras modernizāciju un modifikāciju. Nekādā gadījuma nedrikst apstātis uz sasniegtā līmeņa, nepieciešami vērsties nākotnē stratēģiski. Ja mazliet atpalikt, tad Krievija izmantos par partneri citas valstis ar spēcīgāk attīstītu tranzītinfrastruktūru. Atšķīrība no Latvijas, Krievijai ir liela izvēle un priekšroku viņa dos tām valstīm ar kurām būs visizdevīgākie apstākļi.

Mūsdienas tranzītu infrastruktūra
Músdienâs kravu tranzìtu caur Latvijas teritoriju nodrošina augsti attìstìta un sazarota transporta infrastruktúra ,kura ietilpst dzelzceļa ,júras ,cauruļu un automobiļu transports kâ arì Latvijas ievèrojamâkie tranzìta nodrošinâjuma objekti : Ventspils ,Rìgas un Liepajas ostas.Pie tam jâatzìmè ,ka Ventspils un Liepaja ir júras ostas ,kuras ziemâ nesaslst ,bet Rìgas osta sasalst vidèji vienu reizi četros gados .Ventspils pilsèta ,kura ir lielâkâ naftas eksporta osta Baltijas júrâ savienota ar Krieviju ar diviem cauruļvadiem : viens priekš jèlâs naftas transportèšanas, otrais priekš naftas produktiem. Ostas apkalpojas ar plašu dzelzceļa tiklu ,kurš savienots ar Krievijas dzelzceļu un citâm NVS valstìm.

Tranzīta jēga un viņa veidi.
Tranzīts nozīme kravas pārvaldājumus no nosutīšanas vietas līdz saņemšanas vietas bez pārkraušanas starp punktos, jeb tranzīts nozīme pārvelt preci no nosūtīšanas valsts uz valsti saņēmēju pa ceļam braucot garām kaut vienai valstij kura nav tranzīt valsts, ja trūkst kaut vai viens no šiem komponentiem tranzīts nav iespējams.Shēmatiski var attēlot šādas tranzīta dažveidības.

Tranzīts
Tranzīts starptautiskais
tiešais starptautiskais tranzīts netieš starptautiskais tranzīts

Starptautiskais tranzīts tas ir kad pārvadā ārzemju kravas un nosūtēšanas un saņemšanas punkti atrodas aiz šīs valsts robežām. Tiešais starptautiskais tranzīts tas ir kad pārvadā ārzemju preci muitas pavadījuma bez preces atstāšanas muitas noliktavā. Netieš starptautiskas tranzīts tas ir kad pārvadājot ārzemju preci, to novieto muitas noliktavā un pēc tam ved uz ārzemēm. Tāpat jāatzīmējedzieni, kuri tieši saistīti ar tranzītu. Tas ir tranzīta realizāzija, un tranzīta nodevas. Tranzīta realizācija tas ir preces piegāde no ražzotāja noliktavas uz patērētāja noliktavu apejot noliktavas un bāzes, kuras pieder sagādes un realizācijas organizācijām. Tranzīta realizācija tiek veikta, kad prece tiek piegādāta lielos daudzumos, kas dod iespēju veikt kraušanu ar visu jaudu izmantosanu kas ir transporta līdzekļos.
Tranzīta nodevas – muitas nodevas tiek iekasētas, kad ārzemju krava šķērso šās valsts robežu un teritoriju lai to saņemtu 3ja valstī.

Dzelzceļš. Dzelzceļa transports tranzītu tirdzniecība.

Vairāk kā gadsimtu dzelzceļš ir valsts varenības simbols, un ir valsts ekonomiskas stāvokļa rādītai,kā datajā brīdī arī nākotnē. Vajadzība attīstīt dzelzceļa tīklu bija saistīta netikai ar cilvēka darbību miera laikos,bet arī ar baigo nepieciešamību ja notiek iekšvalsts kataklizmi un starptautiskie konflikti ātri pārvietot cilvēkus un materiālos resursus stratēģiski svarīgajos reģionos.
Latvijas tranzītu koridors iekļauj sevi šādus iecirkņus:
Venstpils – Jelgava – Krustpils – Rēzekne – Zilupe (Karsava) _ Krievijas ribēža.Koridora garums pa Latvijas teritorija sastāda – 458 km.
Statistika liecina, ka 40% kravu kas šķērso Latvijas teritoriju katru gadu tiek pārvadātas pa dzelzceļu. Vislielākie kravu apjomi transportējas pa austrumu – rietumu koridoru, apmēram 2/3 sastāda tranzīta kravu, kura transportējas no Krievijas uz Ventspils ostu pamatā naftas produkti, metāli, kālijo,sāls un amonjaks. Rēc ekspertu vērtējuma (ja ik gadējais pieaugums sastāda 2%),kopējais kravu apjoms 2010 sastādīts 23,1 miljonu tonnu kas atnāks pie Krievijas robežām. Ar 1novembri 1998g. likumā ir stājies jauns likums par dzelzceļu kurš paredz sadalīt dzelzceļa infrrastrukturu, kustāmo transportu pasažieru un kravu pārvadājumus, kas pieļauj ka var rasties konkurējošie dzelzceļa pārvadātāji blakus monopolistam VAS “Latvijas Dzelzceļš”.

Vas Latvijas Dzelzceļš kravu struktūra par 9mēnešiem 1999g.
(Pēc VAS “Latvijas dzelzcēļš “datiem)

Graudi,cukurs,ogles – 1%
Kokmateriāli –3%
Kēmiskie un minerālmēsli – 16%
Melnais metāls – 21%
Nafta un naftasprodukti – 41%
Pārējās kravas – 18%
Šī struktura acīmredzot rāda ka nafta un naftasprodukti ieņem līderpozicijas kravu pārvadājumos ar dzelzceļa transportu, un šis fakts norāda uz to, ka šī tranzīta nozare (naftas) ieņem 1. vietu Latvijas valsts ekonomikā. Pēc naftas iet melnie metāli.Šīš kravas pārvadājumi ir gandrīz 2 reizes mazakās par naftas produktu kravu.Vienu no galvenajām vietā ieņem ķīmiskie un minesālmēsli, kuri sastāda 16% no kopējā kravas apjoma.Un tikai nedaudz 4% ieņem kokmateriāli, graudi, cukurs,ogles ir vismazākā struktūras daļa. Viņu % nav nozīmīgs preču apgrozījuma, kas vēlreiz parāda ka pamatā tiek parvadata naftas un naftas produkti.
Ventspils osta – dinamiski funkcionèjoša ražošana.
Gar 500 km garo Latvijas júras robežu ir izvietojušâs 12 ostas. Pèc kravu pârkravâšanas apjomiem vislielâkâ Baltijas júras osta ir Ventspilì un Eiropâ Ventspils osta ir 20 lielâko ostu skaitâ. Šì ir otrâ osta Krievijas naftas eksportèŠanâ, kura cauri laiž gadâ no 13-20% no visa Krievijas naftas eksporta. Ventspils tirdzniecìbas osta atrodas tirdzniecìbas ceļu krustojumâ no Austrumiem uz Rietumiem. Ostai ir lielâkais eksporta terminâls priekš šķidriem naftas produktiem un ķimiskâm kravâm Baltijas reģiona un viens no lielâkiem terminâliem pasaulè mineralmèslu ir potažas pârkrauanai. odien Ventspils brìvâ osta ir músdienìga un dinamiska ražošana. Ventspils ostas terminâlos ar kravu pârkraušanu pamatâ njdarbojas nerlielas privâtas kompânijas. Ventspils ostas vadìba ir parakstìjusi ilgstošas koncesijas uz zemi ,piestâtnèm kas nododas lìzingâuzņemèjiem ,kuri strâdâ ostas teritorijâ. Ostas vadìba apsaimnieko teritoriju1798 ha un 1400ha lielumâ,kura ir brìva brìvai attìstìbai , neskatoties uz to ka firmu darbìba nav obligâti saistìta ar ostas pakalpojumiem.
Ņemot vèrâ to apstâkļi ka šâdi uzņemumi atrodas Ventspils ostas teritorijâ visi tiek atbrìvoti no visâdu veidu nodokîu maksâøanas, tai skaitâ no muitas nodokļa un maksâjumiem budžetâ. Šodien caur Ventspils ostu parkrauj 20% no pasaules apjomiem tirdzniecìba ar potažu 15% no Krievijas naftas eksporta apjomiem un 74% no Latvijas tranzìta. (Tie dati ir par 1998.g.). Ventspils osta ir lelâkâ Baltijâ un uz šodienu šim apgalvojumam pierâdìjumi nav vajadzìgi. Likums par Ventspils ostas brìvzonu ir attiecinâms ne tikai uz terminâliem, kuri darbojas osats teritorijâ ,bet arì uz ražošanam,ja tas tiks uzceltas ostas robežas. Starp citu licenzes strâdât brìvas zonas ostâ var dabút arì ârzemju investori.Ventspils interses un Latvijas intereses ir vienâdas. Ventspils osta uztur sakarus ar razotâjiem un piegâdâtâjiem no NVS valstìm un vinu partneriem visâ pasaulè un piedâvâ ostas lietotâjiem visstabilâkos un kvalitativâkos pakalpojumus visâ reģionâ.

Rezultāti par 1998 gada.Sapīlējums Latvijas – Krievijas attiecības un to ietekmē uz tranzītu.

Uzreiz pēc tam kad marta mēnesī tika izklīdināts pikets pie Rīgas domes, paralēli ar politisko ažiotāžu Krievijas dome, saka runāt par ekonomisko spiedienu uz Latviju. Valsts līmenī ierobežojumi skāra Latvijas ostas un dzelzceļi. Pirmam kārtām tika pieņemts lēmums par naftas eksporta samazināšanu caur Ventspils ostu. Kaut Venspils,ostā vienlaikus ar naftas eksporta samazināšanu tika samaznāti tarifi, pārkrauto kravu kopējais apjoms par pirmo pusgadu samazinājas par 10% salidzinājuma ar to pašu periodu par 1997 gadu.Par ekonomiskās politikas ietikmi uz Rīgas ostu var uzskatīt arī Krievijas sanitārās unspekcijas lēmumu-aizliegt izdot atļaujas uz lauksaimniecības produkcijas tranzītu caur Latvijas ostām,pēc kākompanija “Rīgas ostas”Elevātors kura strāda Rīgas ostā bija spiesta pārtraukt dažus līgumus par jēlcukura un graudu pārkraušanu. Uz to Krievija nav apstājusies un savukārt pieņēma lēmumu atcelt tarifa atlaides uz dzelzceļa pārvadājumiem Latvija un rezultātā absolūtais tarifs uz čuguna transportēšanu Latvijā kļava par 60% lielāks nekā Sankt – Pēterburgā ,Tallinu vai Klaipēdu. Apakšā pievestā tabulu kura spilgti parāda 1998 gada rezultātus.

Latvijas Republikas tranzīta potenciāls par 1995/96g.
Latvijā, kā priekš tranzītvalsts 1996g.bija ļoti veiksmīgs.Saglabājās tendence tranzīta kravu apjomu palielināšanā kopš neatkarības atjaunošanas 1991 gadā,Mainījās tikai kravu apjomu intensivitātes pieaugums,kurš 1996g.pieaudzis par 16% salidzinājumā ar 1995g.

Kravu apjoms, kurš tika pārtraukts 1996 g. sastādija 44,8 mln. t., kas par 6,2 mln. t. vairāk nekā 1995 g. Šo pieaugumu deva Ventspils osta , kura pagājušā gadā tika pārkrauti 35,7 mln. tonnu kravu. Tāds rezultāts nostādija Ventspili 12 jā vietā Eiropā. Kopējais naftas un naftas produktu apjoms, kurš tika pārkrauts sasniedza 27,3 mln. t. un salidzinājuma ar 1995 g. palielinājas par 6,2 mln. tonnam.
Pēc sasniegtiem rezultātiem ir redzams, ka naftas un naftasproduktu eksportieri no Austrumiem un pircēji Rietumos paliek uzticīgi Latvijai. Lai eksportētu kravas viņi izvelas Latvijas rransporta koridoru, kuras sastāvā iettlpst labi attīstīta infrastruktūra ( cauruļvadi, dzelzceļi ) ar nozīmīgu sastāvdaļu Ventspils ostu. Priekš Rīgas ostas 1996 g. ir zīmīgs ar tendenci uz stabilitāti, specializācijas process ostās uz konteineru apstrādi un ģenerālo kravu apstrādi kā arī tāustāmi apjomu pieaugums netraadicionālo naftas produktu kravu apstrādi Rīgas Ostā. 1996 gadā Rīgas ostā tika apstrādāts 7,4 mln. tonnu kravas tikpat cik arī 1995 gadā.
Dotājā gadījumā var rasties priekštats ka osta neattīstas. Bet šis priekšstats ir vispusējs. Ostas vadība ir izstrādājusi un apstiprinājusi attīstības programmu kā arī noteikts stratēģiskais mērķis – kļūt par lielāku ostu priekš konteineru kravām Baltijas jūras Austrumu piekrastē.
Par 121% pieauga abstrādāto konteineru salīdzinājumā ar 1995 gadu, kaut gan Lietuvas, Somijas un Igaunijas ostās konteineru plūsma samazinājās.
Rīgas osta, tāpat kā arī augstāk minēto kaimiņ valstu ostas izteica vēlmi attīstīt naftas produktu parkraušānu. Ka apliecīnājums teiktajam, atzīmēsim ka pagājušajā gadā to bija pārkrauts 983 tūkst. tonnu, kas ir 2 reizes vairāk nekā 1995 gadā.
Apstradāto kravu apjoms sasniedza 1,6 mln.tonnu. Liepājas osta, kura sāka attīstīties 1992 gadā, pēc jūras kara bazu likvidācijas par stratēģiskoo savas virzības mērķi īzvirzīja kravu un pasažieru pramju kustību ar ZiemeļEiropas valstīm. Kravu plūsmas pieaugums šajā virziena ir redzams kātru gadu.

5. Uzņēmuma menedžments

Menedžmenta nozīmīgums konkurētspējīga uzņēmuma funkcionēšanā ir neiztrūkstošs posms un process, kas jārealizē. No šī procesa realizēšanas kvalitātes atkarīga uzņēmuma darbība kopumā.
Informācija diplomdarba izstrādei iegūta no uzņēmuma vadītājiem un darbiniekiem.
Darbā tiek dots koncentrēts apraksts par organizācijas darbību un menedžmentu, kas trešajai personai dod iespēju saprast uzņēmuma būtību un darbības koncepciju. Kā arī darbā atspoguļots mans viedoklis par uzņēmumā esošajām un iespējamām problēmām un to risināšanas veidiem.

2.2. Organizācijas lielums
Pamatkapitāls …………… Ls 6 240 000
Naudas plūsma …………… Ls 119 000
Strādājošo dinamika par 96, 97, 98, 99 gadu.
2.2 Uzņēmuma mērķi.
Uzņēmums nevar veiksmīgi darboties, ja nav noteikti mērķi un misija. Ja nav ne misijas, ne mērķu, tad nav jēgas uzņēmuma darbības uzsākšanai. Mērķis ir tas, uz ko tiecas uzņēmums, katrai darbībai ir jābūt sasniedzamam, reālam mērķim. Savukārt, lai sasniegtu mērķus, ir jāplāno darbība un to jāsaskaņo ar ieplānoto budžetu. Tātad plānošana, tā ir nākotnes paredzēšana. Lai to sasniegtu viens no priekšnoteikumiem ir labs darbaspēks.

Darbaspēks un speciālisti SIA “’Latrostrans’’

Par darbiniekiem

Sabiedrības darbības mērķis ir ………………..

Organizācijas dzīves cikls

Analizējot organizācijas dzīves ciklu jāmin, ka organizācijas dzīves ciklam piemīt tādas īpašības kādas piemīt :
• organizācijas paplašināšanās stadijai (galvenā īpašība – visu resursu pieaugums (cilvēku, finansu, informācijas un materiālu))
• organizācijas attīstības stadijai ( galvenā īpašība – uzņēmums attīstās balstoties uz resursu sasniegtajiem rezultātiem)
No iepriekšminētā jāsecina, ka organizācija atrodas “organizācijas attīstības stadijā”.

Uzņēmuma vadīšanas stils

Vadīšanas stils ietver tādus vadīšanu raksturojošus elementus, kā pieņemtie saimnieciskās un sociālās attīstības plānošanas paņēmieni, organizācijas struktūra, sociāli psiholoģiskais klimats, personāla politika, apmaksas un darba stimulēšanas sistēma, darba un ražošanas organizācija un kultūra un pat apkārtnes arhitektoniskie estētiskais veidols, telpu interjers utt.
Daudz šaurākā nozīmē ar vadīšanas stilu saprot vadītāja darba paņēmienu sistēmu, ko tas izmanto darbā ar cilvēkiem un informāciju. Vadītāja vadīšanas stils izpaužas arī viņa runas manierē, prasmē uzklausīt padotos, mākā sagatavot, pieņemt un īstenot lēmumus.
Konkrēta vadītāja stils veidojas dažādu faktoru ietekmē. Te pirmāmkārtām jāmin apkārtējās vides ietekme uz vadīšanas stilu, jo ekonomiski attīstītā valstī ar stabilu naudas un nodokļu politiku, augsti attīstītu ražošanu vadīšanas stils būs daudz savādāks ne kā tas piemēram ir Latvijā, kura lielā tirgus ceļā sper tikai pirmos soļus. Vadītājs šos faktorus nevar kontrolēt, jo tie iet valsts līmenī. Un ja uzņēmums strādā it kā labi, bet ja nav pirktspējas valsts iedzīvotājiem, tad viņš nevar strādāt labi, jo no kā tad uzņēmums varētu gūt peļņu. Vadīšanas stilu ietekmē arī katra vadītāja individuālās īpašības: fizioloģiskie parametri; izglītība; pieredze; intereses u. tml.
Vadīšanas stilu efektivitātes jautājumi ir ļoti sarežģīti, uz kuriem atbildēt ir grūti. Ir trīs pieejas kā lai nosaka noteicošos efektīvas vadīšanas faktorus:
=Atkarībā no vadītāja personīgām īpašībām
=atkarībā no vadītāja uzvedības
=atkarībā no situācijas
Šī uzņēma vadītāju (ģenerāldirektori) varētu raksturot, kā autoritāru personību. Varētu pat teikt, ka uzņēmuma vadības darbībā ir vērojamas diktatoriskas pazīmes. Manuprāt šī situācija būtu krasi jāmaina, lai panāktu kādu saskaņu darba kolektīvā, jo kā zināms, vadītājam būtu jāpanāk tāda situācija, lai vadītājs ar darbiniekiem būtu kā viena komanda. Vadītājam jābūt par paraugu darbiniekiem.

SWOT matrica
Autors ir veicis uzņēmuma stratēģisko alternatīvu izpēti un analīzi ar SWOT matricu. SWOT ir saīsinājums no angļu valodas vārdu pirmajiem burtiem:
– strengs (stiprums);
– weakness (vājums);
-opportunities (iespējas);
– threats (draudi).
Lai uzņēmums veiksmīgi darbotos, tad menedžeriem ir jāapzinās uzņēmuma vājās un stiprās puses, tas arī ir tas vājums un stiprums. Uzņēmuma darbību ietekmē arī ārējā vide, jo atkarībā no daudziem apstākļiem, ārējā vidē var būt gan draudi, gan arī iespējas. Vadītājam ir jāprot novērtēt radušos situāciju un pielietot kādu no stratēģijas veidiem. SWOT matrica piedāvā četrus veidus:
1) Spēks un iespējas (SO), šis ir visizdevīgākais un veiksmīgākais savienojums. Ja ārējā vide uzņēmumam piedāvā iespējas, tās nekavējoties ar sava spēka palīdzību jāizmanto, kamēr to vēl nav izdarījis konkurents;
2) Vājums un izdevības (WO). Ja ārējā vide piedāvā uzņēmumam izdevības, tad tās ir jāizmanto, un savu vājumu ar izdevību palīdzību jācenšas pārvērst par spēku;
3) Spēks un draudi (ST). Uzņēmumam ir spēks, bet no ārējās vides ir draudi, tad uzņēmumam ar savu spēku jācenšas radušos draudus pārvērst par iespējām;
4) Vājums un draudi (WT). Šis savienojums ir vissliktākais uzņēmumam. Ja ir radusies šāda situācija, tad uzņēmuma vadītājiem ir jālemj par uzņēmuma turpmāko likteni – vai darboties tālāk, bet sašaurināt darbību, vai apvienoties ar citu uzņēmumu, kas ir konkurents, vai arī savlaicīgi izbeigt tā darbību.
SIA’’LatRosTrans” atrodas spēks un iespējas stāvoklī.

3.3.Kontrole
Visus plānus pieņemt un izpildīt nevar viens pats vadītājs, daudzi pienākumi ir jādeliģē uz zemākiem līmeņiem. Bet, lai vadītājs varētu novērst pakļauto kļūdas, ja tādas ir radušās, ir nepieciešama kontrole.
Kontrole nav tiesību ierobežošana, bet tā dod iespēju menedžeriem iegūt objektīvu informāciju par stāvokli uzņēmumā. Kontroles process sākas ar brīdi, kad tiek noteikti uzņēmuma mērķi un uzdevumi. Uzņēmuma vadītājs ar kontroles palīdzību var pārliecināties vai uzņēmums virzās pareizajā virzienā, lai sasniegtu mērķus.
Kontroles nepieciešamību nosaka:
1) nenoteiktība;
2) krīzes situāciju paredzēšana;
3) panākumu nodrošināšana.
Kontroli veic katrs vadītājs, vadītāja pienākums ir kontrolēt zemāk stāvošos, sev padotos. Kontrole ir atkarīga no uzņēmuma vadīšanas hierarhijas.

4.1. Lēmumu pieņemšanas process organizācijā
• lēmumi, kas saistīti ar ilgtermiņa plāniem – augstāko līmeņu menedžera kompetence (prezidents)
• lēmumi, kas saistīti ar īstermiņa plāniem, projektu realizēšanu – vidējā līmeņa menedžeru kompetence (veikala vadītāji)
• lēmumi, kas saistīti ar organizācijas stratēģiju – augstākā līmeņa menedžera kompetence (prezidents)
• lēmumi, kas saistīti ar biznesa, funkcionālo stratēģiju – augstākā un vidējā līmeņa menedžeru kompetence (to dara prezidents un veikalu vadītāji)

4.2. Lēmumu, mērķu realizēšana organizācijā
Neeksistē reāli plāni, pirms nav pieņemts lēmums par cilvēku vai materiālo resursu piesaistīšanu. Pirms lēmuma pieņemšanas, ir jāveic plānošanas studēšana, analīze, jāizvirza priekšlikumi, bet ne reāls plāns. Plānošana ir tilts uz to, kur mēs gribam nokļūt vēlamajā laikā nākotnē.
Organizācijā visi nospraustie īstermiņa mērķi tiek realizēti vadoties pēc :
1. vadošo menedžeru intuīcijas
2. stratēģiskās plānošanas
Lēmumu, mērķu realizēšana saskaņā ar intuīcijas palīdzību tiek pielietota darbiem kuriem ir īstermiņa raksturs, un kuri nav apjomīgi organizācijas resursu izmantošanā. Šo var pamatot ar intuīcijas skaidrojumu – intuīcija ir saistīta ar zināšanām un pieredzi.
Mērķi, projekti kuri veicami izmantojot nozīmīgus organizācijas resursus vai mērķa, projekta realizēšana prasa nozīmīgu priekš organizācijas laika periodu, kas veicami saskaņā ar stratēģiskās plānošanas procesu.
Šajā organizācijā plānošana nozīmē stratēģisku plānošanu, kas pamatojams ar vēlēšanos realizēt nospraustos mērķus, kā arī konkurences draudu faktora ietekme, kuru novēršanai jāpaaugstina menedžmenta kvalitāte uzņēmuma vadīšanā.
Kā visraksturīgāko sastāvdaļu organizācijas stratēģiskajā plānošanā jāmin stratēģisko alternatīvu izpēte, kas raksturo dažādas iespējas un veidus mērķa sasniegšanai.

Problēma- uzņēmumā trūkst darbinieku motivācijas.

Motivēšana ir darbinieku stimulēšana izvēlēties kādu no rīcības alternatīvām, lai sasniegtu organizācijas un personīgos mērķus.
Katram uzņēmumam, kurš ir ieinteresēts ražīgi strādāt un ilgstoši pastāvēt, būtiska loma ir motivācijas procesam. Ja darbinieks uzņēmumā būs motivēts, viņam noteikti būs cita attieksme pret darbu, kā arī ieinteresētība uzņēmuma attīstībā.
Motivācijas ietekmē notiek šādi procesi:
• darbinieki gūst gandarījumu par paveikto un ikdienas darbu;
• uzņēmums ietaupa līdzekļus, jo darbu var paveikt ar mazāku darbinieku skaitu;
• saglabājas vajadzīgie darbinieki, jo motivēts cilvēks darba vietu nemainīs.
Motivācija ietekmē:
• darba atmosfēru;
• saskarsmi;
• ražību;
• saliedētību;
• saikni ar sabiedrību;
• imidžu;
• sadarbību ar klientu;
• plānošanu;
• uzdevumu izpildi;
• kontroli u.c.

D.Makklellands un Dž.Atkinsons izvirzīja teoriju, ka pastāv trīs cilvēkiem piemītošas motivācijas kategorijas:
• panākumi;
• saskarsme;
• vara.
Ir ļoti daudzi un dažādi cilvēku tipi, katram indivīdam ir savādākas prasības un savādākas vērtības, visus cilvēkus – darbiniekus nevar vienādi motivēt, jo, kas dos stimulu strādāt vienam nedos citam. Cilvēku vajadzību izpratni ASV zinātnieks Abrahams Maslovs iedala piecos līmeņos:
1.Fizioloģiskās vajadzības (izsalkums, slāpes, miegs).
2.Pašsaglabāšanās vajadzības (drošība, aizsardzība).
3.Sociālās vajadzības (garīgas tuvības izjūta, kopīgums).
4.Vajadzība pēc cieņas (atzīnība, statuss, novērtēšana pēc nopelniem).
5.Pašapliecināšanās vajadzība (pašrealizācija, sava talanta izpausme, attīstība).
Jebkura organizācijas struktūra sākas ar vadību, bet lai uzņēmums vispār dzīvotu un attīstītos visa pamatā ir darbinieki. Uzņēmuma vadībai ir jāmotivē savi darbinieki, jāgādā par darba vidi un apstākļiem. Uzņēmuma vadītājam ir jābūt par paraugu saviem darbiniekiem, lai viņiem būtu stimuls darboties un līdzināties vadītājam, tādejādi arī veicinot savu izaugsmi, arī tā varētu būt sava veida motivācija.
Kā jau minēts A.Maslova teorijā katrs cilvēks ir indivīds ar savām vajadzībām un īpatnībām. Ja vadītājs grib efektīvi motivēt savus padotos, viņam jāzina katra individuālās prasības, vēlmes. Nevar visus darbiniekus motivēt vienādi, viens cilvēks varbūr ir godkārīgs, atzīšanu alkstoš, citam vajadzības ir piezemētākas, tā saucamās fizioloģiskās vajadzības. Ja darbinieks ir motivēts materiāli, bet viņa fizioloģiskās vajadzības ir apmierinātas, tad tā vairs nebūs efektīva motivēšana, tas nozīmē, ka vadītājam ir jāzina kā apmierināt savu darbinieku ambīcijas.
Psihologi ir arī atzinuši, ka atšķirības uztverē atkarīgas no darbinieku vecuma. Vecāka gada gājuma cilvēkiem ir izteiktāka atbildības sajūta, bet jauniešus vairāk interesē – kas man par to būs.
Izvērtējot motivāciju un motivācijas iespējas uzņēmumā secināju:
1) Darba gandarījums ir atkarīgs ne tikai no darba, bet arī no mikroklimata uzņēmumā;
2) lielu lomu spēlē kontakti ar priekšnieku, jo tas veido cilvēciskās attiecības;
3) ir jāatzīst darbinieka cilvēciskās vērtības;
4) motivācija paredz garīgo, fizisko spēju un spēku izmantošanu nosprausto mērķu īstenošanai, tādēļ darbiniekiem, kas izrāda interesi par savu profesionālo darbību jārada apstākļi, lai viņi varētu realizēt un pielietot savas radošās spējas;
5) ir jāatsakās no principiem, kas paredz darba šauru specializāciju;
6) mērķtiecīgi jāpaplašina izpildītāju atbildība, uzticot viņiem piemēram, paškontroles, patstāvīgas materiālu pasūtījumu, saskarsmes ar patērētājiem, pasūtītājiem funkcijas. Visi šie faktori radīs lielāku interesi par darbu.
7) darbs jāorganizē tā, lai indivīdam būtu iespēja pārvarēt savas personības vājās puses un pilnveidoties arī ikdienas darba ritumā.

Personāla izvērtēšana.

Viss, kas ir saistīts ar un ap uzņēmumu nonāk pie viena kodola – personāla. Cilvēka svarīguma faktors uzņēmumā tika apskatīts analizējot motivāciju. Latvija pašlaik iesoļo tā saucamajā “Eiropā”, arī attiecībā uz personālu pieeja ir mainījusies. Pieaugot prasībām, attīstoties tehnoloģijai, modernizējoties darba sistēmai, arī likmes attiecībā uz personālu ir augušas.

Personāla saimniecības konkrētā organizācijā ietekmē šādi faktori:
• uzņēmuma lielums;
• uzņēmuma organizatoriskā struktūra;
• nozare;
• uzņēmuma vadības attieksme pret darbu un cilvēkiem;
• darbinieku kvalifikācija.

Personāla vadības pienākumi un uzdevumi:
• veikt personāllietu noformēšanu;
• izstrādāt un noformēt dokumentus;
• nodrošināt uzņēmuma personāllietu uzskaiti;
• organizēt personāla kvalifikācijas celšanu un apmācību;
• organizēt konkursus pretendentu atlasei;
• izmantot praksē mūsdienu personāla vadīšanas metodes;
• strādāt ar cilvēkiem;
• pilnveidoties.

Nepastāv viens vislabākais veids, kā vadīt cilvēkus, lai komandas locekļi sasniegtu augstu morāles līmeni un darba ražīgumu. Tomēr pastāv vairāki mainīgie, kuri pasvītro efektivitāti organizācijā. Tie ir šādi:
* menedžera rakstura iezīmes;
* menedžera lietotās varas veids;
* padoto rakstura iezīmes;
* savstarpējās attiecības starp menedžeri un padotajiem;
* savstarpējās attiecības starp grupas locekļiem;
* organizācijas veids un raksturs;
* izpildāmo uzdevumu daba;
* ārējo spēju daba;
* organizācijas struktūra un kultūra;
Lai labi, sekmīgi strādātu, vadītājam jātic saviem spēkiem un izraudzītajiem mērķiem, jājūt kā ekonomiskā, tā politiskā stabilitāte, jārada šī ticība arī strādājošajos.

Naftas tranzīts

Pēdējo desmit gadu laikā Ventspilī notikušas ievērojamas pārmaiņas, un pilsēta ir atjaunojusi savu vēsturisko lomu kā vadošais Austrumu-Rietumu tirdzniecības centrs. Šodienas Ventspils ir pasaules līmeņa osta un vadošā osta Baltijas jūrā. 1997. gadā kravu apgrozījums Ventspils ostā bija 37 miljoni tonnu, un šis skaitlis ierindo Ventspils brīvostu 15 Eiropas vadošo ostu skaitā. Aptuveni 15 % no kopējā Krievijas naftas un naftas produktu eksporta tiek pārkrauti Ventspils brīvostā.
Patlaban Latvijas Naftas tranzīta ceļā (LNTC) notiek apjomīgas ekonomiskās un organizatoriskās pārmaiņas, un šajā tranzīta shēmā aizvien palielinās privātā kapitāla daļa. Naftas terminālu, cauruļvadu sistēmas un brīvostas attīstībā tiek ieguldīti ievērojami līdzekļi, lai uzlabotu LNTC efektivitāti.
Ventspils brīvostas pašreizējā infrastruktūra, piedāvātie pakalpojumi un iekārtas atbilst mūsdienu konkurences prasībām, vides aizsardzības un drošības standartiem.
Eksporta ceļam caur Ventspili ir viskonkurētspējīgākie tarifi jēlnaftas transportēšanai uz Roterdamu no gandrīz visiem Krievijas naftas atradņu reģioniem. LNTC augstā konkurētspēja, kā arī tuvākajā nākotnē paredzamais transporta pakalpojumu pieprasījuma pieaugums ir priekšnoteikumi LNTC jaudas tālākai palielināšanai. Tas būs izdevīgi gan naftas eksportētājiem, gan investoriem, tādēļ LNTC piedāvā izdevīgas ieguldījumu iespējas.
Labvēlīgus apstākļus investīciju piesaistei nodrošina Ventspils izdevīgā uzņēmējdarbības vide biznesa aktivitāšu uzsākšanai: neaizsalstoša un transkontinentāla osta ar plašām potenciālās attīstības iespējām, attīstīta infrastruktūra, brīvostas statusa izmantošanas iespējas un konkurētspējīgi ostas pakalpojumu tarifi.
Lielākā daļa no kompānijām, kas darbojas Latvijas tranzīta biznesā, ir pārstāvētas 1994. gadā izveidotajā Latvijas Tranzīta biznesa asociācijā. Asociācija ir uzņemta starptautiskajā kravu ekspeditoru asociācijā FIATA

Latvijas Naftas tranzīta ceļš

LNTC ir kompleksas cauruļvadu un dzelzsceļa transportēšanas sistēmas sastāvdaļa, kas nodrošina eksporta kravu pārvadājumus no Krievijas un citām NVS valstīm. LNTC sastāv no šādiem komponentiem:
– NVS valstu cauruļvadu sistēmas daļa,
– dzelzceļa sistēma,
– naftas pārkraušanas termināli,
– Ventspils osta, kas specializējas naftas tankkuģu apkalpošanā.

LNTC labā konkurētspēja transporta pakalpojumu tirgū ir priekšnoteikums šī tranzīta ceļa jaudas palielināšanai. LNTC piedāvā izdevīgas ieguldījumu iespējas, un tā attīstība ir izdevīga gan investoriem, gan naftas eksportētājiem. LNTC tehniskās attīstības programmas pamatā ir esošo iekārtu rekonstrukcija un modernizācija, kā arī jauna naftas cauruļvada posma potenciāla izbūve uz Ventspili. Jaunais cauruļvads palielinātu tranzīta ceļa jaudu par 50-55 miljoniem tonnu gadā un nodrošinātu nepieciešamo tehnisko aprīkojumu diferencētiem naftas pārvadājumiem.

Cauruļvadi

Latvijas cauruļvadu sistēma, kas atrodas Latvijas-Krievijas kopuzņēmuma SIA LatRosTrans pārziņā, ir vissvarīgākā Latvijas Naftas tranzīta ceļa sastāvdaļa. Tā ir savstarpēji saistīta, augstas tehnoloģijas sistēma ar saskaņotām telekomunikāciju, ekspluatācijas un ugunsdrošības sistēmām. Latvijas teritoriju šķērso trīs cauruļvadi – divi naftas un viens naftas produktu transportēšanai.

– Polockas-Ventspils naftas cauruļvads sāka savu darbību 1968.gadā. Kopējais šī cauruļvada garums ir 516,8 km, no kuriem 334 km ir Latvijas teritorijā. Cauruļvada jauda ir 16 miljoni tonnu gadā jeb 45,700 t dienā.
– Otro – Polockas-Biržu-Mažeiķu cauruļvadu uzbūvēja, lai ar izejvielām apgādātu Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu. Arī šī cauruļvada jauda ir 16 miljoni tonnu gadā. Polockas-Biržu-Mažeiķu cauruļvads ir paralēls Polockas-Ventspils cauruļvadam posmā Polocka-Birži (283 km).
– Naftas produktu cauruļvads Polocka-Ventspils, kas atrodas paralēli Polockas-Ventspils naftas cauruļvadam, sāka darboties 1971.gadā. Tā jauda ir 5 miljoni tonnu gadā. 1994. gadā, kad cauruļvads nebija izmantots divus gadus, tā maksimālā pieļaujamā jauda, ņemot vērā hidroanalīzes rezultātus, tika noteikta 4,03 miljoni t gadā.

Dzelzceļš

Latvijas dzelzceļa tīkls, kas ir VAS Latvijas dzelzceļš pārziņā, ir savienots ar Krievijas, citu NVS valstu dzelzceļu tīkliem un Transsibīrijas maģistrāli. Pa dzelzceļu galvenokārt transportē naftas produktus (dīzeļdegvielu), kā arī citas tranzīta kravas.
Kopējais kravu apgrozījums 1997. gadā sasniedza 41 miljonu tonnu, 76 % bija tranzīta pārvadājumi. 1997. gadā pa dzelzceļu uz Ventspils brīvostu transportēja apmēram 10,2 miljonus tonnu naftas produktu. Latvijas dzelzceļa tīkla jauda ir 12 milj. tonnu naftas produktu gadā.

Termināli

Ventspils brīvostā ir terminālu komplekss, kas specializējas naftas un naftas produktu izkraušanā, uzglabāšanā un šo produktu iekraušanā tankkuģos. Uzglabāšanas rezervuāru kopējā ietilpība ir gandrīz 950,000 m3, tādēļ kompānijas, kas darbojas terminālu kompleksā, var gadā pārkraut vairāk nekā 30 milj. tonnu naftas un naftas produktu. Terminālu kompleksa vietējie cauruļvadu tīkli nodrošina efektīvu tankkuģu apkalpošanu naftas produktu importēšanai vai eksportēšanai.
1997.g. beigās trīs Ventspils brīvostas termināli – Ventspils nafta, Ventbunkers, Naftas parks – un cauruļvadu īpašnieks LatRosTrans vienojās par noliktavu tvertņu tilpumu apvienošanu, lai apkalpotu lielākus pa dzelzsceļu transportētus naftas produktu tranzīta pārvadājumus. Ventspils nafta šim projektam atvēlējusi 60,000 m3 rezervuāru tilpuma, Naftas parks – 35,000 m3 un Ventbunkers –75,000 m3. Ventbunkers ir šī projekta koordinators.

Termināli

Šķidro kravu termināli
Naftas un naftas produktu pārkraušanas terminālu komplekss – lielākais Baltijas jūras reģionā. Terminālu kompleksā ir 6 piestātnes naftas un naftas produktu pārkraušanai ar maksimālo jaudu 65 miljoni tonnu gadā. Maksimālā pieļaujamā naftas tankkuģu iegrime pie piestātnēm ir 15 m. Pārkraušana notiek pie moliem, kur vienlaicīgi var tikt apkalpoti 6 tankkuģi ar kravnesību no 2 500 līdz 130 000 tonnu. Kopējā rezervuāru ietilpība ir vairāk kā 1 300 000 m3, darbojas 5 dzelzceļa platformas, vietējā terminālu kompleksa cauruļvadu sistēma, sūkņu stacijas un daudzas citas palīgierīces, kas nodrošina efektīvu tankkuģu apkalpošanu. Terminālu kompleksā darbojas kompānijas a/s Ventspils nafta, a/s Ventbunkers, a/s Naftas parks, kuras kopā var pārkraut aptuveni 30 miljonus tonnu naftas un naftas produktu gadā.
Šķidro ķīmisko produktu pārkraušanas termināls – lielākais Baltijas jūras reģionā. Tajā saimnieko a/s Ventamonjaks. Terminālā ir 3 piestātnes šķidro ķīmisko produktu pārkraušanai, pie kurām maksimālā kuģu iegrime ir 12,5 m. Piestātņu kopējā jauda ir 2,7 miljoni tonnu. 1999.gadā šeit pārkrāva 1,4 miljonus tonnu šķidro ķīmisko kravu.

Brīvosta faktos un skaitļos

Ventspils brīvosta kravu apgrozījuma ziņā ir vadošā Baltijas jūras osta un atrodas 15 vadošo Eiropas ostu skaitā.
– Ventspils ostā darbojas pasaules nozīmes termināli:
– lielākais naftas un naftas produktu pārkraušanas termināls Baltijas jūras reģionā,
– lielākais šķidro ķīmisko produktu pārkraušanas termināls Baltijas jūras reģionā,
– otrais pasaules lielākais kālija sāls pārkraušanas termināls.
– Ostas caurlaides spēja ir vairāk kā 50 milj. tonnu gadā. Līdz 2010.gadam tā tiks palielināta līdz 70-80 milj. tonnu dažādu kravu gadā.
– 1999. gadā ostas kravu apgrozījums bija 34,1 miljoni tonnu:
– 20 % kālija sāls pasaules tirdzniecības apjoma,
– 15 % Krievijas naftas eksporta apjoma,
– 74 % kravu apjoma, kas šķērso Latvijas robežu.
– 10 % amonjaka pasaules tirdzniecības apjoma.

Labvēlīgi faktori uzņēmējdarbībai:

Labvēlīgi faktori uzņēmējdarbībai:
– brīvās ekonomiskās zonas priekšrocības,
– neaizsalstoša osta,
– demokrātiska ostas vadība un tirdzniecības vide,
– augstu attīstīta ostas infrastruktūra, kas savienota ar Krievijas un citu NVS valstu naftas un naftas produktu cauruļvadu sistēmu un dzelzceļa tīklu.

Ostas iespējas:
– Maksimālais dziļums pie piestātnēm: 17,5 m,

– Piestātņu kopējais garums: 11012 m,
– Osta var apkalpot kuģus ar maksimālo kravnesību 130 000 t,
– Maksimālais pieļaujamais kuģu garums: 270 m,
– Naftas un naftas produktu rezervuāru ietilpība: 1 300 000 m3, kā arī apjomīgas noliktavas citām kravām,

– Kopējā ostas teritorija: 1728 ha,
– Teritorija, kas var tikt izmantota jaunu ražotņu celtniecībai un attīstībai: 1240 ha.

Brīvostas apraksts

Ventspils neaizsalstošā osta ir vadošais Baltijas jūras eksporta termināls. 1999. gadā tranzīta kravu apgrozījums ostā bija 34 miljoni tonnu, kas ierindo Ventspils brīvostu 15 Eiropas vadošo ostu skaitā. Ostas caurlaides spēja ir vairāk kā 75 milj. tonnu. Ventspils brīvostā tiek pārkrauti 15 % no kopējā Krievijas naftas un naftas produktu eksporta apjoma.
Pasaulē Ventspils osta ir pazīstama kā starptautisks naftas, naftas produktu, kālija sāls, amonjaka u.c. ķīmijas produktu, metālu, dzelzs sakausējumu un kokmateriālu tranzīta centrs. 1997. gada 1. janvārī Ventspils osta pasludināta par brīvo ekonomisko zonu.
Pēdējo gadu laikā ostā ir notikušas ievērojamas izmaiņas. Ostā ir veikti rekonstrukcijas un modernizācijas darbi, tādēļ ostas transporta infrastruktūras, piestātņu, noliktavu un terminālu sniegtie pakalpojumi atbilst mūsdienu konkurences prasībām, vides aizsardzības un drošības standartiem.
Pēc paveiktajiem jūras kanāla un ostas akvatorija padziļināšanas darbiem osta var apkalpot jebkura tipa kuģus, kādi ienāk Baltijas jūrā. Ventspils ostas attīstības programmā paredzēts, ka līdz 2010. gadam ostas jauda tiks palielināta līdz 70-80 milj. tonnu dažādu kravu gadā.
Ostā darbojas 10 termināli un stividorkompānijas, kā arī 14 kuģu aģentēšanas kompānijas. Brīvostas teritorija aizņem 1728 ha, un liela brīvās zemes teritorija var tikt izmantota jaunu ražotņu izveidošanai un darbībai brīvās muitas zonas režīmā. Ostas vadības augstais neatkarības līmenis un demokrātiska tirdzniecības vide nodrošina labvēlīgus biznesa apstākļus, it īpaši investīciju piesaistīšanai, jaunu objektu celtniecībai, tehnoloģiju modernizācijai un personāla apmācībai.
Šobrīd norit ostas modernizācijas valsts pasākumu komplekss: ostas un terminālu rekonstrukcija, jūras kanāla un ostas akvatorija padziļināšana transokeāna tankkuģu ienākšanai un iekārtu modernizācija.

Kravu apgrozījums Ventspils Brīvostā
1999.gadā
Šķidrās kravas Eksports (tūkst.t) Imports (tūkst.t) Kopā (tūkst.t)
Jēlnafta 13.050,7 0 13.050,7
Naftas produkti 11.150,0 126,4 11.276,4
t.sk. dīzeļdegviela 9.657,0 15,7 9.672,7
Šķidrās ķīmiskās kravas 1.379,2 0 1.379,2
t.sk amonjaks 632,1 0 632,1
t.sk. ogļūdeņraža izejviela 724,5 0 724,5
t.sk. citas šķidrās ķīmiskās kravas 22,6 0 22,6
Šķidrās kravas kopā 25.579,9 126,4 25.706,3

Beramkravas Eksports (tūkst.t) Imports (tūkst.t) Kopā (tūkst.t)
Kālija sāls 5.166,0 0 5.166,0
Metālu sakausējumi 593,4 0,5 593,9
Akmeņogles 26,1 0 26,1
Kūdra 15,1 0 15,1
Jēlcukurs 5,1 322,2 327,3
Celtniecības materiāli 0 122,0 112,0
Labība 0 34,5 34,5
Citas beramkravas 0 5,5 5,5
Beramkravas kopā 5.805,7 474,7 6.280,4

Ģenerālkravas Eksports (tūkst.t) Imports (tūkst.t) Kopā (tūkst.t)
Metāls 1.390,3 85,5 1.475,8
Cukurs 0 23,8 23,8
Saldētas zivis 0 5,9 5,9
Kokmateriāli 589,0 0 589,0
Citas ģenerālkravas 28,7 24,4 53,1
Ģenerālkravas kopā 2.009,8 140,5 2.150,3

Kopā 33.395,4 741,6 34.137,0

Kravu apgrozījums Ventspils Brīvostā 1998.gadā
Šķidrās kravas Eksports (tūkst.t) Imports (tūkst.t) Kopā (tūkst.t)
Jēlnafta 14.550,0 0 14.550,0
Naftas produkti 11.471,4 142,8 11.614,2
t.sk. dīzeļdegviela 9.967,7 0 9.967,7
Šķidrās ķīmiskās kravas 1.251,6 0 1.251,6
t.sk amonjaks 746,2 0 746,2
t.sk. ligroīns 458,4 0 458,4
t.sk. citas ķīmiskās kravas 47,0 0 47,0
Šķidrās kravas kopā 27.273,0 142,8 27.415,8
Beramkravas Eksports (tūkst.t) Imports (tūkst.t) Kopā (tūkst.t)
Kālija sāls 4.515,3 0 4.515,3
Koksnes šķelda 4,5 0 4,5
Dzelzs sakausējumi 518,6 5,0 523,6
Celtniecības materiāli 0 1,3 1,3
Nerafinēts cukurs 0 135,7 135,7
Dzelzsrūda 0 0,3 0,3
Beramkravas kopā 5.038,4 142,3 5180,7

Ģenerālkravas Eksports (tūkst.t) Imports (tūkst.t) Kopā (tūkst.t)
Metāli 2.565,5 4,2 2.569,7
Kokmateriāli 641,0 0 641,0
Augļi 0 0 0
Kokvilna ķīpās 0 0 0
Saldētas zivis 0 18 18
Citas ģenerālkravas 65,9 156,9 222,8
Ģenerālkravas kopā 3.272,4 179,1 3.451,5
Kopā 35.583,8 464,2 36.048,0

FIRMAS

Ventspilī ir radīti ļoti labvēlīgi apstākļi uzņēmējdarbības attīstībai. Patlaban Ventspilī ir reģistrēti vairāk kā 1700 uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības. Lielākā daļa no tiem darbojas transporta nozarē, kas ir dominējošā nozare pilsētas ekonomikā. Nozīmīgākās Ventspils kompānijas, kuras darbojas ne tikai Latvijas, bet visas pasaules mērogā.

Ventspils nafta

Ventbunkers

Ventamonjaks

Latvijas naftas tranzīts

Rietumu cauruļvadu sistēma

LatRosTrans

Ventspils tirdzniecības osta

Kālija parks

Ostas flote

Ventplac

Venceb

Naftas filtrs

Filtrs

Ventkondensāts

VARS

UBB Ventspils

Ventspils koks

Ventspils nafta

A/s Ventspils nafta ir lielākais naftas un naftas produktu pārkraušanas termināls Baltijas jūras reģionā un vadošais kravu apgrozījuma ziņā Eiropas ostu vidū. Caur to pārkrauj vidēji līdz 13 % no gada laikā eksportētā Krievijas un Baltkrievijas naftas un naftas produktu apjoma. Terminālā gada laikā tiek pārkrauts līdz 25 milj. t naftas un naftas produktu.
Termināla teritorija aizņem aptuveni 100 ha. Šķidro kravu tvertņu ietilpība ir 1 095 000 m3, un termināla infrastruktūra ļauj vienlaikus izkraut 102 dzelzceļa cisternas. Moderna laboratorija veic naftas un naftas produktu mikrobioloģisko analīzi. Visa pārkraušanas procesa laikā darbojas automatizētas kvalitātes kontroles un monitoringa sistēmas, kā arī drošības, vides aizsardzības un ugunsdrošības dienesti.
A/S VENTSPILS NAFTA galvenâs priekðrocîbas:
 izdevîgais ìeogrâfiskais stâvoklis;
 neaizsalstoða dziïûdens osta;
 attîstîta infrastruktûra;
 brîvas ostas jaudas;
 ilggadîga darba pieredze.

Latvijas Naftas Tranzīts

A/s Latvijas Naftas Tranzīts ir reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 1995. gada 21. novembrī un apvieno lielākās Latvijas naftas un naftas produktu transportētā jkompānijas un stividorkompānijas: a/s Ventbunkers (49,95 %), SIA Ventrans Rīga (10,35 %), SIA Skonto Nafta (15,69 %), SIA Puses (17,05 %) un SIA Man-Tess (6,97 %).
A/s Latvijas Naftas Tranzīts ir lielākais privātais a/s Ventspils Nafta akcionārs, kuram pieder 39,32 % no statūtu kapitāla un tiesības iegādāties vēl 5 % a/s Ventspils Nafta akciju, kas palielinās a/s Latvijas Naftas Tranzīts daļu a/s Ventspils Nafta kapitālā līdz 44,32 %. A/s Latvijas Naftas Tranzīts pieder 46,84 % no a/s Naftas Parks akcijām, kā arī 20 % no a/s Rietumu Cauruļvadu sistēma statūtu kapitāla.
A/s Latvijas Naftas Tranzīts galvenais darbības virziens ir minēto ieguldījumu un investīciju pārvaldīšana.

Rietumu cauruļvadu sistēma

A/s Rietumu cauruļvadu sistēma ir nodibināta 1998. gada sākumā kā jaunā naftas cauruļvada projekta kompānija. To veido piecas Latvijas naftas rūpniecības kompānijas – a/s Ventspils nafta (30% uzņēmuma akciju), a/s Latvijas naftas tranzīts (20%), a/s Ventbunkers (20%), SIA LatRosTrans (19%), a/s Naftas Parks (10%) un RCS valde (1%).
Rietumu cauruļvadu sistēma nodarbojas ar jauna naftas cauruļvada uz Latviju izbūves iespēju izpēti, projekta izstrādi, piesaistot dažādu nozaru konsultantus, būvniecību un perspektīvo naftas transportēšanu pa cauruļvadu. Projekta izstrāde, saskaņā ar pašreizējām prognozēm, varētu ilgt apmēram gadu, un tā piedāvās izdevīgas ieguldījumu iespējas. Jaunā cauruļvada būvniecības projekta realizācijas laikā plānots palielināt kompānijas akciju īpašnieku loku, piesaistot naftas eksportētājus un citus naftas rūpniecības pārstāvjus, kas ir ieinteresēti izmantot Latvijas Naftas tranzīta ceļu.

LatRosTrans

Latvijas-Krievijas kopuzņēmuma SIA LatRosTrans pārziņā ir Latvijas cauruļvadu sistēma, kas ir vissvarīgākā Latvijas Naftas tranzīta ceļa sastāvdaļa. Tā ir savstarpēji saistīta, augstas tehnoloģijas sistēma ar saskaņotām telekomunikāciju, ekspluatācijas un ugunsdrošības sistēmām. Latvijas teritoriju šķērso trīs cauruļvadi – divi naftas un viens naftas produktu transportēšanai. 6 % no SIA LatRosTrans akcijām pieder a/s Ventspils nafta, bet 34 % – KF Valsts nekustamā īpašuma fonds (pārstāvis – Transņefteprodukt). LatRosTrans neto apgrozījums 1998. gada 8 mēnešos ir 15 milj. Ls, bet visā pagājušā gadā – 25 milj. Ls.
1998. gadā Venstpils un Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu virzienā SIA LatRosTrans ir transportējusi gandrīz 14 milj. tonnu jēlnaftas. 1997. gadā pavisam transportēts 18 milj. tonnu naftas. Naftas vads ir pilnībā noslogots, un patlaban tiek meklētas tehnoloģiskās iespējas palielināt tā pārsūknēšanas jaudas. Savukārt, naftas produkti 1998. gada pirmajos astoņos mēnešos pārsūknēti turpat 2 milj. tonnu apmērā, bet 1997. gadā kopā – 2,9 milj. tonnu. LatRosTrans cauruļvadu pārsūknēšanas īpatsvars uz Ventspili ir 69,7 %, bet uz Mažeiķiem – 30,3 %.
SIA LatRosTrans ir viena no piecām Latvijas naftas rūpniecības kompānijām, kuras ir 1998.g.sākumā izveidotās jaunā naftas cauruļvada projekta kompānijas Rietumu cauruļvadu sistēma līdzīpašnieces. LatRosTrans pieder 19 % kompānijas Rietumu cauruļvadu sistēma akciju.
Naftas un tās produktu cauruļvadu apsardzei 1998. gadā LatRosTrans atvēlējusi Ls 600 000 no kopējā budžeta. Tuvākajā nākotnē šim nolūkam plānots arī iegādāties trīs ASV armijas helikopterus, kā arī paaugstināt apsardzes dienesta profesionalitāti. 1999. gadā LatRosTrans plāno būvēt gaišo naftas produktu uzskaites mezglu Ventspilī.

Modernizācija

Tranzīta ceļa tehniskās modernizācijas programmas galvenie mērķi ir paaugstināt pašreiz funkcionējošo iekārtu potenciālu, modernizēt aparatūru un uzlabot sakaru un vadības sistēmas. Plānotā LNTC piecu gadu rekonstrukcijas un modernizācijas programma izmaksās aptuveni 400 miljonu ASV dolāru. Ikgadējās investīcijas būs 50-80 miljonu ASV dolāru apmērā. Pēc programmas pabeigšanas:
– cauruļvadu jauda palielināsies par 15 %, t.i., naftas cauruļvadu jauda – līdz 17 milj. tonnu un naftas produktu cauruļvada jauda – līdz 5 miljoniem t gadā;
– palielināsies dzelzceļa iespējas apkalpot paredzamo pieprasījuma pieaugumu. Ventspils dzelzceļa mezgla caurlaides spēja tiks palielināta no 20 līdz 35 miljoniem tonnu. Tas nodrošinās paredzamā kravu apjoma transportēšanas iespējas;
– kopējā naftas un naftas produktu terminālu kompleksa jauda palielināsies līdz 50 miljoniem tonnu gadā;
– kopējais noliktavu tvertņu tilpums palielināsies līdz 1 miljonam m3. Tas nodrošinās papildu iespējas klientu apkalpošanā un palīdzēs eksportētājiem reaģēt uz izmaiņām starptautiskajā naftas un naftas produktu tirgū.

Attīstība
LNTC attīstības stratēģijas pamatā ir tuvākajā nākotnē paredzamais transporta pakalpojumu pieprasījuma pieaugums un LNTC augstā konkurētspēja. Tādēļ pašreiz LNTC stratēģiskais mērķis ir piesaistīt pieaugošo naftas un naftas produktu eksporta plūsmu no Krievijas un citām NVS valstīm un nodrošināt šo preču apgādes drošību. Lai sasniegtu šo mērķi, prioritāte tiks piešķirta projektiem, kas uzlabo LNTC konkurētspēju (palielina efektivitāti, pazemina tarifus, rada papildu pakalpojumus utt.), kā arī aktivitātēm, kas samazina tirgus apstākļu konkurenci (veido abpusēji izdevīgas savienības ar potenciālajiem konkurentiem, nodrošina dažādas garantijas un slēdz ilgtermiņa līgumus par produktu piegādi).
LNTC attīstības stratēģija paredz:
– izbūvēt jaunu naftas cauruļvadu uz Ventspili, kas piesaistītu papildu 18 milj. tonnu (131 MMBBL) tranzīta plūsmu gadā. 1998 gada sākumā ir izveidota kompānija Rietumu cauruļvadu sistēma, kas nodarbosies ar jaunā cauruļvada būvniecības projekta izstrādi un vadību;
– reorganizēt tranzīta koridora vadības struktūru un radīt Korporatīvu centru, kas būtu atbildīgs par stratēģisko plānošanu, koordināciju, finansiālo un administratīvo kontroli, darbiniekiem un sabiedriskajām attiecībām;
– radīt Latvijas naftas rūpniecības finansu centru, kurš atbildētu par ieguldījumiem kopprojektos, naftas rūpniecības kompāniju apkalpošanu un sadarbību ar citām Latvijas tranzīta industrijas nozarēm.
Analizējot LNTC potenciālu un plānojot tā attīstību, tika ņemts vērā paredzamais eksporta apjoma pieaugums no Krievijas un Kaspijas jūras reģiona tuvāko 10-15 gadu laikā, pasaules naftas tirgu vadošo ekspertu prognozes, Krievijas un Kaspijas jūras reģiona valstu eksporta potenciāls, Krievijas, Kazahstānas un Azerbaidžānas prasības eksportējamās naftas transportēšanai, NVS un Baltijas naftas eksporta infrastruktūru pašreizējās un plānotās jaudas, kā arī esošo un plānoto eksporta ceļu transportēšanas izdevumi.
Eksperti paredz, ka Kaspijas jūras reģiona atradņu intensīva lietošana un pastiprināts Novorosijskas termināla noslogojums ar Azerbaidžānas un Kazahstānas tranzītu tuvākajā nākotnē radīs galveno no Sibīrijas nākošo naftas plūsmu sadali par labu Rietumu un Ziemeļrietumu ceļiem. Pašreiz funkcionējošo, kā arī piedāvāto eksporta ceļu ekonomiskā analīze rāda, ka eksporta ceļam caur Ventspili ir viskonkurētspējīgākie tarifi jēlnaftas transportēšanai uz Roterdamu no gandrīz visām Krievijas naftas atradnēm. Arī salīdzinošā peļņas analīze, pārdodot naftu dažādos Eiropas tirgos, liecina, ka tranzīta ceļam caur Latviju ir ievērojamas priekšrocības.

Jauns cauruļvads

Ventspils priekšrocības ir brīvostas lielā potenciālā jauda, brīvostas statusa izmantošanas iespējas un konkurētspējīgi ostas pakalpojumu tarifi. Pēc rekonstrukcijas darbu pabeigšanas Ventspils naftas un naftas produktu termināli un ostas komplekss varēs pārstrādāt 50 miljonus tonnu naftas un naftas produktu gadā. Vienīgais faktors, kas ierobežo iespēju palielināt eksporta apjomus caur Ventspili, ir terminālus apgādājošo cauruļvadu nepietiekamā jauda. Šīs ierobežotās jaudas dēļ Ventspilī nevar pārkraut ievērojamu apjomu piedāvātās naftas, un netiek gūta potenciālā peļņa. Tādēļ šobrīd tiek plānota jauna naftas cauruļvada būvniecība uz Ventspili papildus jau funkcionējošiem maģistrālajiem cauruļvadiem.
Cauruļvadu sistēmas attīstībai Latvijas teritorijā ir piedāvāti visdažādākie risinājumi, no kuriem pašlaik kā reālākie tiek apspriesti divi. Viens risinājums ir būvēt cauruļvada posmu, kas atzarotos no Jaroslavļas-Polockas cauruļvada pie Neveļas Krievijā. Šajā punktā jauda ir 50 milj. tonnu – pietiekami, lai nodrošinātu pilnas jaudas naftas padevi pa pašreizējiem maršrutiem uz Ventspili un Mažeiķiem, kā arī papildu 18 milj. tonnu pa jaunu posmu uz Ventspili. Otrs risinājums ir būvēt jaunu cauruļvadu posmu no Polotskas Baltkrievijā. Šajā gadījumā jaunā posma maršruts pamatā būtu tāds pats kā jau esošais, bet tiktu apieta Lietuva. Šis variants nodrošinātu labāku saikni ar Samāru, kur saplūst Austrumu un Dienvidu naftas plūsmas.
Abu minēto variantu ekonomiskā analīze rāda, ka otrā risinājuma īstenošanai būtu nepieciešami par 75 milj. ASV dolāru mazāki ieguldījumi – galvenokārt tādēļ, ka daļēji varētu izmantot jau esošo infrastruktūru un aprīkojumu. Savukārt, lai īstenotu pirmo variantu, būtu jāveic detalizēti pētījumi precīza jaunā cauruļvada maršruta noteikšanai. Aprēķini liecina, ka otrā risinājuma realizācijas gadījumā tīrā peļņa pēc 25 gadu darbības būtu 33 milj. ASV dolāru lielāka nekā īstenojot 1. variantu. Arī citi 2. varianta rādītāji ir labvēlīgi: iekšējās atdeves koeficients 16,6 % (1.variantam 14,8 %) un 1,5 reizes īsāks atmaksāšanās laiks. Taču, kopumā ņemot, abiem variantiem ir līdzīgi finansiālie rādītāji, un tādēļ jaunā cauruļvada maršruta izvēlē tiks ņemta vērā Krievijas naftas kompāniju ieinteresētība LNTC, to zemju politiskie apsvērumi, kuras cauruļvads šķērsos, un projektos ieinteresēto korporatīvo un finansiālo grupējumu viedoklis.

Projekta vadība

1997. gada beigās Latvijas valdības izveidotā darba grupa tranzīta tirdzniecības veicināšanai nolēma izveidot starptautisku kompāniju, kuras uzdevums būtu vadīt LNTC paplašināšanas projekta sagatavošanu un realizāciju. 1998. gada sākumā tika nodibināta naftas cauruļvada projekta kompānija Rietumu cauruļvadu sistēma, kuru veido piecas Latvijas naftas rūpniecības kompānijas – a/s Ventspils nafta (30 % jaunā uzņēmuma akciju), a/s Latvijas naftas tranzīts (20 %), a/s Ventbunkers (20 %), SIA LatRosTrans (19 %), a/s Naftas Parks (10 %) un RCS valde (1%).
Projekta kompānija nodarbosies ar jaunā cauruļvada izbūves iespēju izpēti, projekta izstrādi, piesaistot dažādu nozaru konsultantus, būvniecību un naftas transportēšanu pa cauruļvadu. Projekta izstrāde, saskaņā ar pašreizējām prognozēm, varētu ilgt apmēram gadu, un tā piedāvās izdevīgas ieguldījumu iespējas. Jaunā cauruļvada būvniecības projekta realizācijas laikā plānots palielināt kompānijas akciju īpašnieku loku, piesaistot naftas eksportētājus un citus naftas rūpniecības pārstāvjus, kas ir ieinteresēti izmantot Latvijas Naftas tranzīta ceļu. Darbības sākumposmā projekta kompānijai jāformulē projekta finansu stratēģija un jāuzsāk sarunas ar potenciālajiem projekta dalībniekiem gan no Krievijas, gan tām Rietumu naftas kompānijām, kurām ir naftas ieguves tiesības Krievijā vai citās NVS valstīs.

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI

Strādājot pie šī darba es pārliecinājos par menedžmenta svarīgumu, it īpaši attiecībā uz darbu ar personālu jebkurā uzņēmumā. Šodien Latvijā šo faktoru svarīgumu tikkai pamazām sāk novērtēt un apzināties, ka tieši darbs ar cilvēkiem – saviem darbiniekiem nesīs augļus arī biznesā.
Veicot šo darbu ir izdarīti vairāki secinājumi:
1) uzņēmums nevar pastāvēt bez mērķiem;
2) lai sasniegtu izvirzītos mērķus, ir jāplāno darbība;
3) mērķu sasniegšanai ir nepieciešami līdzekļi, tāpēc ir nepieciešama to plānošana, jānosaka budžets;
4) uzņēmumu ietekmē gan iekšējā, gan ārējā vide:
5) visas darbības pamatā ir kontrole;
6) visi augstāk minētie secinājumi ietekmē gala rezultātu.
Pašreiz mūsu sociālās dzīves pamatorientācijā neviens, arī mūsu jaunās brīvalsts veidojumi negarantē mums tik pierasto drošības sajūtu, ko labi varējām sajust neilgi atpakaļ, kad šeit, Latvijā vēl bija Padomju laiki. Citiem tie varbūt asociējās ar nedrošību, tomēr lielākais vairākums tos laiku atceras ar to, ka bija drošība, ka darbs būs vienmēr un arī paēdis varēsi justies vienmēr, lai kā arī nebūtu. Patreiz viss ir nedaudz mainījies Latvijā. Darba tirgū manuprāt valda neliels haoss un pārstrukturizēšanās.
Ļoti liela pieredze mūsdienās tiek kopēta no ārzemēm. Tas ir vajadzīgs un pat nepieciešams process, lai varētu izvērtēt citu pieļautās kļūdas un sekot, lai tādas pašas kļūdas netiktu pieļautas Latvijā. Es domāju, ka diez vai ir vajadzība pilnībā vadīties pēc ārzemju pieredzes, jo katrai valstij tomēr ir savādāka situācija un apstākļi. Tomēr šī pieredze ir jāzina, tā var vismaz atvieglot šo grūtpilno, ērkšķaino mēģinājumu un savu kļūdu ceļu, kur mums no pažobelēm uzglūn neizbēgami zaudējumi un rūgtas vilšanās.
Īpaši šīs krasās pārmaiņas ir vērojamas tieši darba tirgū, kur viss mainās un prasības pēc labāka un kvalitatīvāka darbaspēka aizvien vairāk pieaug. Tiek meklēti un atlasīti darbinieki pēc aizvien stingrākiem izvērtēšanas un atlases kritērijiem. Un arī otrādi – arī darbiniekiem (it īpaši labi kvalificētiem) rodas aizvien stingrākas un noteiktākas prasības gan pret darbu, gan darba vietu. Ne velti mūsdienās kā vissvarīgākais resurss ir izvirzīts cilvēks.Tādēļ vai var būt kas svarīgāks kā darbs ar cilvēkiem, ar personālu?
Viens no svarīgākajiem punktiem mūsdienu personālmenedžmentā nenoliedzami ir personāla (darbaspēka resursa) motivēšana, taču vispirms, lai personālu varētu motivēt, tas ir jāizvērtē. Un tikai tad varam sākt domāt par kādas konkrētas motivēšanas metodes pielietošanu.
Runājot par praksi es to vērtēju pozitīvi, jo tā ļāva man nedaudz iepazīties ar uzņēmumu, tā struktūrām un es varēju redzēt kā praktiski dzīvē tiek slēgti reāli darījumi. No menedžmenta puses skatoties, uzņēmumam vajadzētu paplašināties.

• Organizācijas dzīves cikls atbilst – organizācijas attīstīšanās un paplašināšanās stadijai
• Nepilnīga kontroles sistēma
• Jaunas tehnoloģijas ieviešanas nepieciešamība
• Pārmaiņu bremzējošie spēki uzņēmumā
• Nepilnvērtīga organizācijas stratēģijas plānošana
 Jaunas tehnoloģijas ieviešanu jāpanāk ar objektīvas, finansiāli pamatotas informācijas analīzi
 Pārmaiņu bremzējošo spēku neitralizācijai jāmotivē pārmaiņu nepieciešamība uzņēmumam un tās darbiniekiem
 Organizācijas augstāko vadības līmeņa vadītājam jāstrādā pie jauniem projektiem atbilstoši organizācijas stratēģijas plānošanas prasībām.

POLITIKA
Nemieri naftas tranzītbiznesā
Jūs esat šeit: Lursoft > Laikrakstu bibliotēka > Diena
Strupceļā nonākusi naftas tranzīta artērijas cauruļvadu firmas LatRosTrans (LRT) biznesa vadība — tās valde, kuru it kā nolemts likvidēt, formāli vēl strādā, tomēr reāli biznesu nevada, jo nav lemttiesīga.
Juridisku un privātu nesaskaņu dēļ nemieri valda starp pašreizējo firmas valdes priekšsēdi Valentīnu Kokali un LRT mātesuzņēmuma 66% akciju īpašnieci Ventspils naftu (VN). Savukārt neapmierinātību par valdes lemtnespēju paudusi atlikušo 34% akciju turētāja Krievijas kompānija Transņefteprodukt. Turklāt no abu LRT īpašnieku vēstulēm un paziņojumiem nav īsti skaidrs, vai valde turpinās darbu un kas īsti ar to notiks nākotnē.
VN atzīmē — problēmas ar LRT pārvaldi skar īpašniekus, nevis biznesu — naftas un naftas produktu transportēšanu. Citādi domā V.Kokalis un Transņefteprodukt. Vēstulē VN vadītājam Igoram Skokam Krievijas kompānijas prezidents Iļduss Išmuhametovs norādījis — valdes darba paralizēšana var izraisīt avārijas situāciju uzņēmumā, radot ekonomiskus un finansu zaudējumus. Viņš arī retoriski vaicājis: «Kas no tā cietīs vairāk — divi strādāt atteikušies valdes locekļi vai īpašnieki, kuri, riskējot ar privāto īpašumu, nereaģē uz V.Kokaļa aicinājumiem kaut ko darīt lietas labā?» I.Išmuhametovs aicinājis 1.martā sanākt uz īpašnieku ārkārtas sapulci, kurā kā pirmo izskatīs jautājumu par valdes darba atjaunošanu.
LRT valdi šobrīd var saukt par it kā esošu, jo lēmumu par tās reorganizēšanu ar attiecīgajiem grozījumiem statūtos īpašnieki pieņēma 11.februārī. Tomēr Uzņēmumu reģistrs grozījumus statūtos nereģistrēja. Par it kā strādājošu to var saukt tāpēc, ka divi valdes locekļi atteikušies pildīt savus pienākumus.
V.Kokalis saka, ka jau kopš 21.decembra valde nav spējusi izskatīt nevienu ar uzņēmuma finansu un investīciju darbību saistītu jautājumu. Tas radot kritisku stāvokli, jo, neveicot cauruļvadu remontu, var tikt paralizēts naftas tranzīts. Viņa nostājai oponē VN vadība. Tā atzīst, ka naftas un naftas produktu cauruļvadu darbs neapstāsies valdes lemtnespējas dēļ un jautājums par LRT pārvaldi tuvākā laikā tiks atrisināts.
Strupceļu naftas tranzītā būtiskās LRT vadības darbā V.Kokalis skaidro arī ar privātajām interesēm, sakot, ka šādu situāciju veicinājusi VN, lai atriebtos par skandalozajiem paziņojumiem, kas saistīti ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu. V.Kokaļa skatījumā tieši tāpēc Latvijas īpašnieki arī esot ierosinājuši likvidēt valdi, ar ko neesot mierā Transņefteprodukt. Turpretim VN apgalvo, ka lēmums par valdes likvidēšanu tapis jau labi sen. Tam neesot nekāda sakara ar V.Kokaļa publiskajām atklāsmēm, un tas esot saistīts ar faktu, ka firmas pārvalde ir pārāk smagnēja.

Nafta: viss sen jau izlemts
Jānis BRŪKLENIS
“Ventspils naftu” Maskavai piedāvājušā valsts ministra Ērika Kažas sunīšana, diskusijas par šā objekta privatizācijas norisi un pamatprincipiem, cīņas par savu cilvēku iestumšanu naftas tranzīta pārvaldes struktūrās un uzņēmumos – tāda ir pēdējo mēnešu “naftas cīniņu” fasāde Latvijā. Taču – tikai fasāde.
Konfidenciālais “Konsorts”
Jau pagājušā gada sākumā pa valdības kabinetiem sāka klejot nu jau bijušā finansu ministra, bijušā Saeimas deputāta un caurkritušā “Ventspils naftas” (VN) padomes priekšsēdētāja Ulda Oša firmas “Konsorts” izstrādāts ar 1995. gada 27. janvāri datēts dokuments “Priekšlikumi naftas koncerna izveidošanai” ar norādi “konfidenciāli”.
“Priekšlikumu” pamatdoma bija: pēc intelektuālā un finansu kapitāla piesaistīšanas jaunveidojamais vienotais naftas koncerns, kurā ietilpst VN, naftas vada saimnieki “LaSam” un “LatRosTrans”, kā arī veidojamā SIA “Geoloģijas izpēte”, galu galā nonāktu privātās rokās. Šis holdings iespiestos itin visās ar naftas un degvielas tirgu saistītajās nozarēs Latvijā.
Faktiski “Konsorts” ieteica dibināt visspēcīgāko finansu un rūpniecības grupu Latvijā, turklāt šādas grupas “krievisko” vai “japānisko” variantu: virkni saistītu vienas sfēras uzņēmumu, kuriem ir kopējs “jumts”, kopēja banka (vai bankas) un ļoti spēcīgs atbalsts valstsvīru aprindās.
“Priekšlikumi” ir atraduši dzirdīgas – pat ļoti! – ausis. Gandrīz pusotra gada laikā tie gan ir vēl un vēlreiz palaboti, taču joprojām atrodami gan uz valdības vīru galdiem, gan Privatizācijas aģentūrā.
Būtiskus grozījumus “Konsorta” “Priekšlikumos” nav izdarījusi ne Māra Gaiļa valdība (tās lielā steigā gatavotajos dokumentos par vienotā naftas koncerna izveidošanu pērnajā rudenī bija atrodams ne mazums lapu, kas bija vienkārši pārkopētas no “Konsorta” priekšlikumiem), ne jaunais Andra Šķēles Ministru kabinets.
Zinoši ļaudis teic īsi: lai ko oficiāli bilstu Privatizācijas aģentūras un valdības amatpersonas, tieši “Priekšlikumi” ir un būs pamatā tālākajam Latvijas naftas tranzīta objektu liktenim. Tā liek domāt arī līdzšinējā notikumu gaita.
Vienotais koncerns
Kā tad U. Osis un viņa kolēģi pērn skaidroja iemeslus, kāpēc šāds vienots naftas koncerns būtu jāveido? “Latvijas naftas koncerna izveidošanas mērķis – realizēt Latvijā vienotu naftas biznesa politiku, lai nodrošinātu sekmīgu šīs biznesa jomas konkurētspēju starptautiskā līmenī.”
Pirmām kārtām tas nozīmēja – tranzīta tarifi jāveido nevis katram uzņēmumam atsevišķi, bet gan visā tranzīta koridorā (naftas ceļā no Krievijas līdz Ventspilij) kopumā, jo tieši uz to raugās krievu naftas koncerni: neko nedos zemi VN pārkraušanas tarifi, ja savējos “uzskrūvējis” “LatRosTrans”, kas apsaimnieko naftas vadu (pērn tas tā arī ir bijis).
“Konsorts” ieteica izveidot holdinga kompāniju, kura īsteno stratēģiskās funkcijas, bet operatīvās pārvaldes funkcijas tiktu realizētas holdinga kontrolējamos meitas uzņēmumos. Holdingam tiktu deleģētas “atsevišķas valsts līmenī pašreiz veicamās funkcijas”, piemēram, tranzīta tarifu noteikšana.
Tā arī notika…
Līdz šim notikumi tieši tā arī ir risinājušies. Pērnajā rudenī tika izlemts par vienota naftas koncerna veidošanu, un pirmie soļi jau ir sperti – VN (valsts īpašums) sāk pārvaldīt arī “LaSam” valsts akcijas – 90% no kopapjoma (“LaSam” pārvalda naftas vadu apsaimniekojošā kopuzņēmuma “LatRosTrans” 66% akciju, kas pieder Latvijai).
Abām sabiedrībām ir kopēja valsts pilnvarnieku padome, kuras sastāvā ir arī “LatRosTrans” pārstāvji. Jāpiebilst, ka itin bieži skanējuši nosodoši vārdi par to, ka padomē pārsvarā iekļauti nevis valsts iestāžu pārstāvji, bet gan naftas biznesa ļaudis, kas, iespējams, vairāk domā par savām, nevis valsts interesēm.
Bet raudzīsimies tālāk valdības projektā: “Par holdinga kompāniju tiek veidota VAS VN. (..) Pirmais solis ir privatizēt valsts akciju sabiedrību VN ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi un nākamajā posmā reorganizēt AS “LaSam”, pievienot to VAS VN.”
Pirmais posms tātad ir naftas koncerna izveidošana; var teikt, ka tas jau faktiski ir pabeigts. Otrā posma mērķis – “privatizēt koncernu VN ar tādu aprēķinu, lai pēc privatizācijas valsts saglabātu savu kontroli koncernā un ar to saistītajās struktūrās.” Sākts jau ir arī tas. Kas tad tiek darīts, kas jau izdarīts?
Veicamās darbības saskaņā ar uzlabotajiem “Konsorta” “Priekšlikumiem” – Ministru kabinets pieņem lēmumu par VN un “LaSam” valstij piederošo akciju nodošanu privatizācijai, nosakot šādus būtiskākos privatizācijas pamatprincipus: abu šo objektu privatizācijas rezultātā jāveidojas vienai sabiedrībai; VN privatizācija jāveic ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi; pēc VN privatizācijas jāveic VN un “LaSam” reorganizācija, pievienojot privātajai a/s VN akciju sabiedrību “LaSam”.
Līdz šim viss tā arī notiek precīzi saskaņā ar uzlabotajiem “Priekšlikumiem” – punktuāli tiek izpildīti noteikumi, kādi tie minēti dokumentā: VN ir nodota Privatizācijas aģentūrai, VN pilnvarnieki turpina pildīt savas funkcijas, LPA veic VN novērtēšanu, pretendenti iesniedz privatizācijas priekšlikumus, LPA izstrādā privatizācijas noteikumus…
Tiktāl viss jau pildās. Vēl vairāk: “LaSam” valde jau martā iesniedza priekšlikumu par “LaSam” un VN apvienošanos. Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis izteicies, ka “LaSam” un “LatRosTrans” valsts daļu pārdošana acīmredzot būs saistīta ar pašas VN privatizāciju. Arī viņš pieļaujot, ka privatizācijas gaitā sabiedrības var tikt apvienotas. Un arī VN prezidents Jānis Blaževičs ierunājies par “naftas tranzīta koridora kompāniju”. Ir maz cilvēku, kas iebilst pret šiem plāniem, un tajos pašos neviens īsti neklausās.
Kas tālāk?
Sludinājums par VN nodošanu privatizācijai parādījās 9. maijā, privatizācijas priekšlikumus var iesniegt mēneša ilgumā, bet pats privatizācijas process varētu sākties ne agrāk kā jūlijā. Privatizācijas pamatnoteikumus LPA gatavojas izstrādāt, ņemot vērā iesniegtos priekšlikumus.
Oficiāli Privatizācijas aģentūrai it kā vēl neesot konkrētas nostājas par to, kāds kapitāls būtu jāpiesaista VN privatizācijas gaitā. Aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis ir izteicies, ka daļa VN akciju noteiktu būtu pārdodamas publiskajā piedāvājumā.
Ar ko tiks un vai vispār tiks saskaņota privatizācijas koncepcija – arī to vēl neviens īsti nevar pateikt. Katrā ziņā Saeimas frakcijās jautājums par VN privatizāciju oficiāli vēl nav apspriests, ja par savdabīgu deputātu frakciju saietu neuzskata “Kluba 22” pasākumus, kuros naftas biznesmeņi ir vieni no gaidītākajiem apmeklētājiem.
Bet kā ar krieviem?
Jā, bet kā tad ar krieviem, kā tad ar Krievijas naftas koncerna “LUKoil” privatizācijas plāniem, kā tad ar lielu troksni sacēlušo “Saimnieka” pārstāvja, valsts ministra Ē. Kažas vizīti Maskavā? Patiesībā jau – nekā. Tā kā nekādi krievu koncerni “Konsorta” plānos šajā etapā un posmā neietilpa, “LUKoil” nākas mierīgi “gaidīt pie ratiem”.
Turklāt “labvēļi” pēdējās nedēļās aizvien naskāk piespēlē atklātībai lielu daudzumu “Konsorta” “Priekšlikumu” gara pretiniekiem un “LUKoil” ne pārāk labvēlīgas informācijas. Tiek atgādināts, ka 1994. gadā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāre Aina Bataraga un Krievijas enerģētikas ministra vietnieks jau vienojās – Krievijas sabiedrība “Transņeftj” mēnesī nodrošinās vismaz 1,5 miljonu tonnu tranzītu caur Ventspili, taču tā šos apjomus nespēja sasniegt. Vai “LUKoil” būs čaklāks?
Ar ventspilnieku gādību – brīdinājums Ē. Kažam! – atklātībai apbrīnojami operatīvi tiek nodotas arī “LUKoil” sākotnējās prasības: dodiet 51% VN akciju un vēl zemes pleķi Ventspilī, kur būvēt savu terminālu! Ventspils mērs Aivars Lembergs un ne tikai viņš dziļdomīgi apsver: pārdodot būtisku VN daļu “Lukoil”, naftas tranzīts var arī apsīkt. Kā nekā pašlaik “LUKoil” gada laikā caur Ventspili izpumpē tikai piekto daļu no tranzītnaftas kopapjoma…
Atkal parādās U. Osis un domubiedri. Jau 6. maijā VN preses dienests paziņo par gaidāmo attieksmes izteikšanu pret plāniem privatizēt VN tuvākajā laikā. Pēc dažām dienām seko VN valsts pilnvarnieku paziņojums: privatizācija uzsākama ar naftas koncerna izveidošanu, apvienojot VN un “LaSam”, paredzot iespēju iesaistīties koncerna struktūrā arī citām, tieši vietējām naftas firmām; izveidotais koncerns jāpārveido par publisku akciju sabiedrību; ārvalstu īpašnieki jāpiesaista ļoti uzmanīgi un lēni.
Rezultāts: krievi visu notiekošo traktē viennozīmīgi – “Latvijas ceļš” darot visu, lai paturētu naftas biznesu savā ietekmes sfērā. Bet “LUKoil” tagad ir mierā arī “tikai” ar 30% VN akciju.
Pārmaiņas nav izslēgtas
Realitāte gan var ienest diezgan nepatīkamas pārmaiņas. Pašlaik lielākais naftas pumpētājs caur VN ir tā pati “Transņeftj”. Taču šī valsts sabiedrība darbojas tikai kā starpnieks, kam turklāt nav pārāk labas attiecības ar Krievijas Kurināmā un enerģētikas ministriju. Klīst pat runas par tās gaidāmo likvidāciju, kam neizbēgami var sekot naftas tranzīta samazināšanās.
Paši ventspilnieki to labi saprot, taču skaļi deklarē – gan jau izgrozīsimies, turklāt naudu attīstībai sagrabināsim paši, nevajag mums nekādus tur ārzemniekus. Ventspils ostā plānots jau šogad sākt rekonstrukcijas darbus, kuru mērķis – 5 gadu laikā dubultot pašreizējo ostas kravu apgrozījumu. Ventspils ostas valde izteikusi arī šādu apsvērumu: nez vai esot vērts tērēt naudu ostas pielāgošanā lielkravas tankkuģiem. Varbūt prātīgāk esot orientēties uz sauskravām.
Un tā – “gaidīšanas svētki” turpinās, Privatizācijas aģentūra gaida galīgo komandu no īstajiem noteicējiem. Nav gaidāms, ka šī komanda varētu nākt pirms gaidāmās Krievijas un Latvijas premjeru tikšanās, kas varētu notikt pēc abu valstu prezidentu vēlēšanām – tātad jau vasarā.
Tiesa, jāšaubās, vai tas nu būs faktors, kas izjauks “Konsorta” plānu realizāciju. Tiesa, jāatceras, ka interesentu par naftas un citu tranzītu ir krietni vairāk nekā daži puspolitiķi-pusbiznesmeņi, pāris Krievijas naftas koncernu (arī “ceļinieka” Jāņa Kosīša pārstāvētais “JUKOS”) un vietējās naftas tranzīta firmas. Minēsim kaut vai šādu faktu: maija vidū notikušajā plašajā seminārā par tranzīta jautājumiem bija pieteikušies ne tikai Pareksa bankas, Saules bankas, Vācijas – Latvijas bankas, Rietumu bankas un “Land” bankas pārstāvji, bet pat Saeimas deputāts (“Saimnieks”), Spirta monopola padomes priekšsēdētājs Leonards Teniss…
Daži skaitļi un fakti
Pašreizējie VN tarifi – 5,70 – 5,90 dolāri par tonnas naftas vai naftas produktu pārkraušanu.
Kopējie Krievijas naftas un naftas produktu tranzīta apjomi caur “Ventspils naftu” 1995. gadā – 19,6 miljoni tonnu.
Naftas un naftas produktu tranzīts caur Ventspili 1996. gada pirmajā ceturksnī bijis 6,5 miljoni tonnu, kas par pusi pārsniedz pagājušā gada pirmā ceturkšņa rezultātus.
VN peļņa 1995. gadā – 19,6 miljoni, pašu kapitāls – 70,5 miljoni, pamatlīdzekļi – 31,9 miljoni latu.
VN peļņa 1994. gadā bija lielāka – Ls 31,8 miljoni, kaut gan pārkraušanas apjomi pērn ir palielinājušies par 1,1 miljonu tonnu, sasniedzot gandrīz 20 miljonus tonnu.
1994. gadā “LatRosTrans” tīrā peļņa bija 5,9 miljoni latu, 1995. gadā – 5,6 miljoni latu. Taču būtiski līdzekļi pazaudēti izputējušajā Alejas komercbankā.
Partiju ziedojumu atskaitēs no naftas un tranzītfirmām minētas: “Uniparks”, “Puses”, “New Venta”, “Kālija parks”, “LatRosTrans”, “Venttrans Rīga”, “Ventbunkers”, “Ventamonjaks”, “Ventmas”, “Viada”, “Inkomi -R”, “Latgales nafta”, “Ventbunkerings”.
Publicēšanas datums: 31.05.1996.

Šis brīžam dīvainais Latvijas tranzīts
llona MEDNE
Vienīgais plašākai sabiedrībai līdz šim pieejamais dokuments par tranzītu Latvijā ir bijis Valsts statistikas komitejas informatīvais ziņojums, bet tajā vienīgās ziņas par tranzītu ir saistītas ar Latvijas dzelzceļa panākumiem tranzītkravu pārvadājumos un naftas un naftas produktu transportēšanas apjomiem pa cauruļvadiem. Par visu pārējo statistika klusē, tāpēc “RB” pašu spēkiem sāka pētīt, kādām precēm tad Latvija tiek izmantota kā tranzītvalsts un cik nozīmīgi ir šādi pārvadājumi. Atklājās arī visai dīvainas lietas.
Gadās visai dīvaini sūtījumi
Izrādās, ka Latviju savu preču tranzītam izmanto vairāk nekā 80 pasaules valstis. To skaitā var minēt pat tādas eksotiskas valstis kā Virdžīnas salas, Dienvidāfrikas Republiku un Taivānu, Saūda Arābiju un Singapūru, Menas salu un Bahamu salas. Tomēr lielāko ieguldījumu devušas bijušās PSRS republikas, starp kurām pirmajā vietā nesatricināmi ir Krievija. Tā Latviju izmanto, lai nosūtītu kravas uz vairāk nekā 70 valstīm. No Krievijas krietni atpaliek Lietuva, Igaunija un Baltkrievija.
Tomēr starp šiem sūtījumiem var atrast arī dažus visai dīvainus. Piemēram, dažkārt gadās, ka kravas no Krievijas tranzītā caur Latviju nonāk atpakaļ Krievijā. Par to it kā nebūtu iemesla brīnīties, jo iespējams, ka uz Kaļiņingradu caur Latviju dažām precēm ir īsākais ceļš. Tajā pašā laikā jāpabrīnās, kāpēc Latvija tiek izmantota kā tranzītvalsts, lai preces nogādātu no Krievijas uz Japānu, Koreju vai Uzbekiju.
Bet šādi dīvaini tranzītsūtījumi ir ne tikai Krievijai, kuras aktivitātes varētu norakstīt uz šīs valsts biznesa struktūru puskriminālajām aktivitātēm (“RB” jau ziņoja par “netīrās” naftas tranzītu caur Latviju). Piemēram, Lietuva caur Latviju ir nosūtījusi tranzītkravas uz Lietuvu un pat Latviju (kā tas iespējams, “RB” neizdevās iegūt kompetentu atbildi). Tajā pašā laikā uz Poliju lietuvieši tranzītā caur Latviju tomēr neko nav sūtījuši.
Šādu pieredzi lietā likuši arī attīstīto Rietumvalstu uzņēmēji. Piemēram, no Vācijas kravas caur Latviju devušās gan uz Vāciju, gan Franciju un Nīderlandi. Arī dāņi, izmantojot Latviju kā tranzītvalsti, dažkārt nosūtījuši kravas paši sev. Pat lielā Ķīna, lai nogādātu kravas Krievijā, izmantojusi Latvijas pakalpojumus.
Savukārt Igaunijas uzņēmēji ar šādām dīvainībām nav aizrāvušies. Vienīgais izņēmums dažām tranzītkavām, kurām vajadzēja šķērsot Latviju, kā gala saņēmējvalsts bija norādīta Latvija.
Gods kam gods, vismaz Amerikas kontinenta valstis nav aizrāvušās ar preču nosūtīšanu sev pšām, izmantojot Latviju kā tranzītvalsti. Tās caur Latviju preces nosūtījušas tikai Vecās pasaules pārstāvjiem.
Ziņas par tranzītu – skopas
Lai gan muitnieki saka, ka Latviju šķērso gandrīz viss, kas tiek izvilkts no zemes dzīlēm vai saražots, taču precīzu un visaptverošu ziņu par to, kas tad tiek vests cauri valstij, nav.
Valsts stastistikas komitejā “RB” paskaidroja, ka problēmas ar tranzīta uzskaiti nav tikai Latvijai. Ar to nākas saskarties arī daudz attīstītākām Rietumvalstīm, it īpaši tām, kam ir noslēgti līgumi par brīvo tirdzniecību. Latvijai vēl klāt nāk problēmas ar tranzītkravu uzskaiti muitas punktos. Tāpēc pagaidām precīzākās ziņas iegūtas no valsts akciju sabiedrībām “Ventspils nafta” (ieskaitot sabiedrību “LatRosTrans”) un “Latvijas dzelzceļš”. Tās liecina, ka no 36,5 miljoniem tonnu preču tranzīta caur Latvijas ostām uz citām valstīm dodas 34 miljoni tonnu.
Tāpēc pagaidām sanāk, ka visprecīzākā ir informācija par kravu tranzītu, izmantojot cauruļvadus un dzelzceļu, un dominējošā loma tranzītā ir naftai un naftas produktiem, kas caur Latviju plūst no Austrumiem uz Rietumiem. Statistikas dati liecina, ka pagājušajā gadā caur Latviju pa naftas un naftas produktu vadiem izplūduši 15,2 miljoni tonnu naftas un 2,89 miljoni tonnu naftas produktu. Tā ir puse no visa pašlaik oficiāli uzskaitītā tranzīta.
Taču tas nav viss naftas un naftas produktu tranzīta apjoms. Iepriekš minētajam jāpieskaita arī kravas, kas šķērso Latviju pa dzelzceļu un autoceļiem, – aptuveni 7 miljoni tonnu. Tas viss liecina, cik sāpīgu triecienu var saņemt Latvijas ekonomika, ja Krievija izlems novirzīt naftas produktus caur kādu no savām ostām, jo tikai atlikušais tranzīta apjoms (no kopējiem 36,5 miljoniem tonnu pāri paliek nieka 12 miljoni tonnu kravu) attiecināms uz citiem preču veidiem. To galvenais pārvadātājs ir “Latvijas dzelzceļš”, ar kura palīdzību Latvijā tiek ievesti 15,5 miljoni tonnu kravu, bet izvesti – 1,6 miljoni tonnu kravu. Salīdzinoši niecīgs ir autopārvadātāju un gaisa transporta devums – nedaudz vairāk par miljonu tonnu (saskaitot ievestās un izvestās kravas).
Tas ļauj puslīdz droši apgalvot, ka pēc naftas un naftas produktiem stabilu otro vietu tranzītā ieņem minerālmēsli (kālija sāls), kam seko dažāda veida metāli un dažādas citu ķīmisko vielu kravas (piemēram, amonjaks). Piemēram, krāsaino metālu tranzīts pagājušajā gadā mērāms aptuveni 200 000 tonnu.
Pārējo kravu veidu apjomi jau mērāmi tūkstošos un simtos tūkstošu tonnu. Piemēram, Latviju šķērsojuši arī aptuveni 100 tūkstoši tonnu alkoholisko dzērienu…
Publicēšanas datums: 18.06.1996.

Naftinieki spriež par nākotni
OSVALDS ZEBRIS
Vakar noslēdzās trīs dienu seminārs Naftas un naftas produktu eksporta perspektīvas no Krievijas un citām NVS valstīm caur Baltiju, kurā apmēram simts pārstāvju no Krievijas, Eiropas un Baltijas runāja par naftas lietām. Latvieši darīja visu iespējamo, lai pārliecinātu, ka ērtākais krievu naftas ceļš uz rietumiem ir tieši caur Latviju.
Vairāki referenti, gan no Ventspils, gan Krievijas, gan citām ārvalstīm, semināra laikā apskatīja dažādus iespējamos Krievijā iegūtās naftas tranzītceļus uz Eiropu, un turpat vai visi runātāji nonāca pie atziņas, ka Ventspils ceļš tiešām ir izdevīgākais.
Piemēram, eksperts no Lielbritānijas – uzņēmuma W. Arnold and Associates izpilddirektors Viljams Arnolds, analizējot iespējamos naftas ceļus, apskatīja Ventspils, Porvo (Somijā) un Primorskas (Krievijā) iespējas. Abu pēdējo variantu pluss ir politiskā situācija, jo Krievijai ir labas attiecības ar Somiju, bet Ventspils ir izdevīgāka no ekonomiskā viedokļa.
Liela problēma ir no bijušās PSRS mantoto naftas un naftas produktu vadu sliktais stāvoklis. Pašlaik jau esošā naftas vada Novopolocka–Ventspils kapacitāte ir samazināta drošības apsvērumu dēļ. Satiksmes ministrs VIlis Krištopans pavēstīja, ka Latvijas valdības darba grupa ir pieņēmusi lēmumu piesaistīt investorus vēl viena koncerna izveidei, kas būvētu naftas vadu uz Ventspili. Plānotā jaunā naftas vada atšķirība būtu ne tikai augstāka kapacitāte, bet arī maršruts, jo šis naftas vads vairs nešķērsotu Baltkrieviju un Lietuvu, bet atrastos tikai Latvijas un Krievijas teritorijā. Celtniecības izmaksas būtu apmēram 827 miljoni ASV dolāru
Ventspils naftas un LatRosTrans padomes pārstāvis Ojārs Kehris, runājot par jauna naftas pārkraušanas termināla būvi Baltijas valstu mērogā, pieminēja arī Būtiņģes termināla (Lietuvā) projektu, kas būtībā ir uzskatāms par alternatīvu Latvijā notiekošajam. Tomēr Latvijas piedāvājums gan investoriem, gan naftas eksportētājiem esot pievilcīgāks, teica O. Kehris.
Nākamnedēļ ir paredzēta visu triju Baltijas valstu satiksmes ministru tikšanās un, iespējams, arī Lietuvas amatpersonu vizīte Ventspilī.
Publicēšanas datums: Trešdiena, 1997. gada 1. oktobris.
Rubrika: Latvijā (2. lpp.)

Ventspils tranzīta bizness veido Rietumu cauruļvadu sistēmu
Jūs esat šeit: Lursoft > Laikrakstu bibliotēka > Diena
Pieci caur Ventspils ostu strādājošie Latvijas tranzītbiznesa uzņēmumi — Ventspils nafta (VN), LatRosTrans, Latvijas naftas tranzīts (LNT), Naftas parks un Ventbunkers — nesen izveidojuši jaunu organizāciju — a/s Rietumu cauruļvadu sistēma (RCS). Pēc dibinātāju ieceres, tā būs juridiski patstāvīga kompānija, kura, vismaz sākotnēji, nodarbosies ar projektu izstrādi naftas un tās produktu plūsmas novirzīšanai no Austrumiem uz Rietumiem caur Ventspili, tajā skaitā arī pa jaunuzbūvētiem cauruļvadiem. RCS vadīs bijušais VN prezidents, tagad VN padomes priekšsēdētāja vietnieks un LatRosTrans padomes loceklis Jānis Blaževičs. Viņš Dienai pastāstīja, ka RCS nav veidota kā alternatīva vai pretsvars Krievijā radītajai Baltijas cauruļvadu sistēmai (BCS), kas orientēta uz kaimiņzemes naftas krājumu transportēšanu pa jauniem cauruļvadiem un jaunām ostām, kas tiktu būvētas Krievijas ziemeļrietumos.
«Mūsu nolūks ir izstrādāt naftas tranzīta maršrutu piedāvājumus, kas varētu ieinteresēt un būt izdevīgi gan Austrumiem, gan Rietumiem un, protams, arī Latvijai. Šo projektu tapšanā, bez šaubām, ir nepieciešama ārvalstu firmu līdzdalība. Austrumu firmām un arī Ventspilij jau ir iestrādes šajā virzienā, tāpat Rietumi sen interesējas par to. Mums tikai jāsekmē gaisā virmojošo ideju praktiskā realizācija,» sacīja J.Blaževičs.
Kā starta materiāls RCS darbā var noderēt pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma izstrādātais Krievijas naftas papildus apjomu transportēšanas variants. Pētījumu par Timanas—Pečoras baseinā iegūtās naftas nosūtīšanu caur Ventspili, Porvo (Somija) vai jauniecerēto Krievijas ostu Primorsku veikusi neatkarīgā ārzemju konsultāciju firma William Arnolds Associates Ltd, un tas rāda Latvijas virziena izdevīgumu.
«Jebkurš cits risinājums būs politisku iemeslu diktēts, un to lieliski saprot Krievijas uzņēmēji, kuri atklāti atzīst, ka tieši caur Ventspils ostu viņiem ir un būs visizdevīgāk eksportēt naftu,» nešaubījās J.Blaževičs. Ilustrācijai viņš minēja skaitļus, kas liecina, ka naftas vada ierobežotās jaudas dēļ Ventspils šogad nav pārkrāvusi iespaidīgu daudzumu no piedāvātās naftas, tādējādi zaudējot vairākus miljonus dolāru.
«LatRosTrans, protams, dara iespējamo, lai palielinātu tagadējā cauruļvada spēju, rekonstruējot vai nomainot tā atsevišķas sistēmas un mezglus,» teica tā padomes loceklis. «Tas šogad varētu dot vairākus simtus tūkstošu tonnu pieauguma, bet neatrisinās problēmu ilglaicīgi. Aktuāla ir jauna cauruļvada būve, un tas varētu stiepties ne tikai no Timānas—Pečoras, bet arī citurienes. Piemēram, ceļu uz Latviju sadarbībā ar Krievijas uzņēmējiem varētu izlauzt lētā Kazahstānas nafta, kuru jau tagad dienvidu republikai pa dzelzceļu atmaksājas sūtīt uz Somijas ostām. Kālab tā nevarētu būt arī Ventspils? Un kāpēc to nevarētu izmantot vēl arī Azerbaidžāna? Tieši šādu perspektīvu risinājumu meklēšana, piesaistot ārvalstu firmas, zinātniekus un praktiķus, būs BCS darbalauks,» teica J.Blaževičs. Viņš neprognozēja, kā nākotnē varētu pārveidoties BCS, jo «neviens biznesmenis par saviem plāniem pilnīgi atklāti nerunā». Taču apstiprinājumu to realitātei viņš ieguvis nesenajā Maskavas vizītē un būdams rietumvalstīs, kur Ventspili uzskata par nopietnu partneri. A/s RCS prezidents uzskata, ka ir laiks atgriezties arī pie Lietuvas un Latvijas jūras robežu sakārtošanas, lai beidzot atrisinātos strīds par naftas laukiem, uz kuriem pretendē abas valstis. Ar valdības lēmumu tieši VN pārstāv Latviju šajā ekonomisko interešu sadursmē, kuras J.Blaževičs uzskata par vismaz daļēji atrisināmām jau tuvākajā nākotnē.
«Mēs jau tagad varētu vienoties par dažām teritorijām, jo par tām strīda nav. Tas dotu pamatu turpināt sarunas ar ASV firmu AMOCO, ar kuru Latvijai jau ir līgums par šo lauku izpēti. Nav izslēgts, un ar to jārēķinās, ka lietuviešu pusē šīm sarunām varētu pievienoties arī Krievijas firma LUKoil, kurai tāpat interesē šīs atradnes un kura varētu izdarīt spiedienu uz Lietuvas valdību. Bez tam potenciālās naftas ieguves vietas ir arī Latvijai neapšaubāmi piederošajā Baltijas šelfā. Kamēr nav nokārtots robežjautājums ar Lietuvu, Latvija kopā ar ārzemniekiem varētu veikt to izpēti, bet pēc tam piedāvāt viņiem šo rajonu atradnes pirkšanai,» ieteica J.Blaževičs. Viņš ir pārliecināts, ka pēc Lietuvas prezidenta vēlēšanām pavērusies jauna iespēja sarunām ar kaimiņvalsti. To vajadzētu izmantot, neļaujot sevi iespaidot politiskajām kaislībām Latvijā, kas varētu uzvirmot Saeimas vēlēšanu sakarā un atturēt amatpersonas no riskantiem vai nepopulāriem soļiem naftas lauku dalīšanā ar kaimiņiem.
Jautāts par to, vai pēc paredzamās VN un Latvijas un Krievijas kopuzņēmuma LatRosTrans apvienošanās koncernā tā iekšienē neradīsies pretrunas, J.Blaževičs atbildēja noliedzoši.
«Protams, šajā kopuzņēmumā (LatRosTrans — red.) Krieviju pārstāv valsts, kura ir paziņojusi vēlmi naftu un degvielu eksportēt caur savām ostām. Tajā pašā laikā tā ir ieinteresēta ekonomiski un tehniski izdevīgā tranzītā, kāds līdz šim ir caur Ventspili. Esmu pārliecināts, ka Krievijai būs pragmatiska nostāja, jo tur komercstruktūrās dominē reāli domājoši ekonomisti, kas var pretoties politiskajam spiedienam no Baltijas nelabvēļu puses,» teica J.Blaževičs.
Autors: Jānis Trops.
Publicēšanas datums: Pirmdiena, 1998. gada 26. janvāris.

Nafta atkal plūst caur Ventspili
Kā zināms, no 2. aprīļa vienpusējā kārtā un bez pamatotas motivācijas tika pārtraukta dīzeļdegvielas pārsūknēšana pa cauruļvadu Latvijas teritorijā. Šādu lēmumu, oficiāli neinformējot Latvijas pusi, pieņēma a/s “Transņefteprodukt” – Krievijas puses dalībniece naftas un naftas produktu cauruļvadu kopuzņēmumā SIA “LatRosTrans”.
Zaudētājas pirmām kārtām bija Krievijas kompānijas, kuru krava – aptuveni 130 tūkst. t dīzeļdegvielas – divu nedēļu laikā netika transportēta, bet uzkrāta rezervuāros, kas atrodas gar cauruļvadu. Latvijas puses kopš 2. aprīļa neiegūtie ieņēmumi sasnieguši ap 290 tūkst. USD.
A/s “Ventspils nafta” viceprezidents Olafs Berķis uzskata, ka par formālajiem naftas produktu cauruļvada apturēšanas iemesliem “Transņefteprodukt” vadība minējusi patiesībai neatbilstošus faktus: piemēram, it kā kravu trūkumu no Krievijas naftas produktu ražotāju puses vai “Transņefteprodukt” izpratnē nenoslēgto “LatRosTrans” un Krievijas kompāniju savstarpējo līgumu. To, ka šie argumenti neatbilst patiesībai, pierāda noslēgtie līgumi un Krievijas kompāniju paustā vēlme panākt tālāku sev piederošo dīzeļdegvielas kravu transportēšanu.
Patiesais naftas produktu cauruļvada apstādināšanas iemesls acīmredzot bija Krievijas un Latvijas kompāniju pretestība “Transņefteprodukt” vadības vēlmei kā vienīgo iespējamo starpnieku dīzeļdegvielas transportēšanai, pārkraušanai un ekspeditēšanai Latvijas teritorijā uzspiest pašas “Transņefteprodukt” kopā ar kādu Virdžīnijas salās reģistrētu off-shore firmu “Gentech Ltd” dibināto kompāniju “Agenttransnefteprodukt”. Lai panāktu “Agenttransnefteprodukt” interešu ievērošanu, “Transņefteprodukt” faktiski nodarbojusies ar sabotāžu, pārtraucot naftas produktu pārsūknēšanu.
Naftas produktu cauruļvads patlaban strādā normālā režīmā, uzsver a/s “Ventspils nafta” viceprezidents Olafs Berķis.
Jāatgādina, ka atbilstoši četrpusējam līgumam starp Ventspils ostā strādājošajiem termināliem a/s “Ventspils nafta”, a/s “Ventbunkers”, a/s “Naftasparks” un cauruļvadu kopuzņēmumu SIA “LatRosTrans” par tās dīzeļdegvielas pārkraušanu, kas pienāk pa cauruļvadu, no šā gada janvāra ir apvienotas minēto terminālu naftas produktu rezervuāru jaudas. Saskaņā ar līgumu šā projekta koordinators ir a/s “Ventbunkers”, kurš projektā ieguldījis arī lielāko rezervuāru parku.
A/s “Ventspils nafta” preses dienests
Publicēšanas datums: Ceturtdiena, 1998. gada 7. maijs.
Rubrika: Ziņas ( 8. lpp.)

Kur tek nafta, tur tek nauda
A. Drēziņš
Džūkstes bams
Tukuma rajona Džūkstes pagastā atrodas Latvijas un Krievijas kopuzņēmuma “LatRosTrans” naftas produktu pārsūknēšanas stacija uz Ventspils ostu. Paši džūkstenieki šo objektu iesaukuši par bamu. Padomju laikos šim objektam pārāk lielu uzmanību neviens nepievērsa, tas bija kā tāds svešķermenis apkārtējo saimniecību vidū, arī strādāt tajā neskaitījās īpaši izdevīgi. Tagad aina ir gluži citāda. Bamā varot ļoti labi nopelnīt. Interesants objekts šis bams, īpaši, kad tik daudz runā un raksta par tranzīta nozīmi priekš Ventspils un Latvijas un tiek plānoti jauni naftas vadi uz Krieviju, tāpēc es, “Lauku Avīzes” žurnālists, uz to arī devos. Džūkstenieki gan šūpoja galvas un sacīja, ka man diez vai kaut ko izdosies uzzināt, jo objekts esot slepens, arī satiktie pāris bamā strādājošie nekādās sarunās neielaidās, vien grieza galvas prom un sacīja, ka viņiem neesot brīv neko teikt, arī par gluži nevainīgām lietām. Nuja, kārtībai jābūt, nodomāju, bet vai tad šeit būtu lielāka slepenība nekā Skrundas lokatora bāzē? Aiziešu uz bamu, stādīšos priekšā, tad jau nu gan vismaz vispārīgas ziņas iegūšu. It kā nekāds militārs objekts nav, lai gan visu uzņēmumu aptver augsts žogs, aiz kura snauž nelidojošie helikopteri, lidojošie tricina gaisu kā pie kara lidlauka, daudz tehnikas. Stacijas priekšnieks Andrejs Deļs, visnotaļ simpātisks krievu kungs, bija saprotošs, taču nekādās runās neielaidās – neesot brīv runāt. Kaut ko teikšot un rādīšot tikai tad, ja “LatRosTrans” ģenerāldirektore Jadviga Bērziņa atļaušot. Kad telefoniski iepazinos ar Bērziņas kundzi, pirmais, ko izdzirdēju, bija nikns uzbļāviens: “Ar kādām tiesībām jūs tur atrodaties un kā jūs vispār iedrošināties bez saskaņošanas ar mani interesēties par šo objektu!” Tādu toņkārtu 10 gadus ilgajā žurnālista praksē nebiju dzirdējis, tāpēc teicu, ka man ir tikai vismiermīlīgākie nolūki. “Brauciet uz Daugavpili pie manis, tad arī runāsim! Es nezinu jūsu nolūkus,” sekoja kategoriska atbilde. “Atsūtiet man savus jautājumus, mēs te apspriedīsimies, saņemsiet atbildes, tad uzrakstīsiet, atkal mums atsūtīsiet, tad mēs izrediģēsim ”
Pagasta vara apmierināta
Lielā nerunība, slepenība un arī ģenerāldirektores rupjība ieinteresēja. Gāju ievākt ziņas pie pagasta varas, kuras teritorijā šis slepenais objekts atrodas.
Džūkstes pagasta padomes priekšsēdētāja Agija Novicka stāstīja, ka viņa arī īsti nevarot pateikt, no kā “LatRosTrans” baidās: “Varbūt, lai kaut ko spridzināmu neienes, lai kaut ko neizlūko, ko pēc tam izmantotu sliktiem nolūkiem.” Tā priekšsēdētāja, kuras vīrs, starp citu, strādā bamā par garāžas priekšnieku. “Bet vispār pagasts ir ieguvējs, ka tā teritorijā ir naftas pārsūknēšanas stacija,” stāsta A. Novicka. “Tajā strādā 13 pagasta iedzīvotāji, kas saņem labas algas, bet pagasts – ienākuma nodokli no tām. Īpašuma un nekustamā īpašuma nodokļu veidā vien pagasts iegūst vairāk nekā 100 000 latu gadā, kas ir gandrīz puse no pagasta gada budžeta. Stacijā strādā ap sešdesmit cilvēku, daudz krievu, bet kolektīvs tur ir ļoti labs, visi labi pelna, nav skaudīgi, kā tas pie latviešiem pierasts Nekad pagastam netiek atteikta palīdzība, kad nepieciešams autotransports vai traktori. Zinu, ka daudzi ļaudis no tiem pagastiem, caur kuriem neiet naftas cauruļvads, mūs apskauž, bet reti kurš padomā, ka principā džūkstenieki dzīvo stratēģiski bīstama objekta tuvumā.”
Džūkstes pagastā cauruļvads stiepjas cauri 36 zemnieku saimniecībām 14 kilometru garumā un skaitās apgrūtinājums, par kuru – 25 metrus abpus vada – zemniekiem neesot jāmaksā zemes nodoklis un šo zemi lauksaimnieciskai darbībai nedrīkstot izmantot. Taču, pēc priekšsēdētājas vārdiem, zemnieki šo aizliegumu bieži neievēro. Tā tas esot bijis arī Rumbu zemnieku saimniecībā, kad dīzeļdegvielas kārīgu svešinieku caururbts vads pirms pāris gadiem sabojājis zemi 1,3 hektāru platībā. Tiesa, naftinieki par zemes apsaimniekošanu virs naftas vada zemniekiem neesot pārmetuši, bet kompensējuši zaudējumus. “Precīzi nezinu, bet domāju, ka daudzi zemnieki būtu gribējuši atrasties viņu vietā – Rumbas labi nopelnīja,” tā A. Novicka. Žēl, ka ar zemnieci Ritu Rumbu man saruna neiznāca, jo, lūk, kad negadījums noticis, tieši informācijas dēļ “Lauku Avīzē” viņai radies konflikts ar “LatRosTrans”, tāpēc viņa neko nestāstīšot. Redzams, ka naftinieki labi samaksājuši par zaudējumiem.
Gluži kā amerikāņu kriminālfilmā
Tā jau vienmēr bijis, ka tur, kur tek nafta un atrodams zelts, sākas varas darbi. Un ne jau tikai tā kā amerikāņu filmās un Amerikā. Džūkste nav izņēmums. Jau pirms gadiem četriem biju liecinieks, kā pa pagastu braukāja apkārt puišeļi un tirgoja uz pusi lētāku dīzeļdegvielu, nekā to iespējams nopirkt. Pēkšņi pagastā parādījās, bet tikpat ātri arī pazuda degvielas uzpildes stacija, ciema ļaudis stāstīja, kā tāds un tāds zemnieks nav kautrējies piebraukt ar traktoru pie cauruļvada un “pa tiešo” uzpildīt tvertnes Nav jau tā, ka katram savs urbumiņš, bet pēdējos divos gados Džūkstes pagastā oficiāli konstatēti divi naftas urbšanas gadījumi.
– Kas te īsti notiek? – jautāju Džūkstes pagasta policistam Ivanam Kucinam. “Bet tev nemaz nav bail? Es brīdinu – tev būs jāguļ bruņuvestē, ja sāksi šo lietu pētīt!” tā mani brīdināja policists. “Visu naftas vadu kontrolē mafija, kuras pavedieni ved uz Rīgu. Ir viens jumts, viena galva, kas vada grupējumus, kuri sadalījuši naftas vadu iecirkņos. Kuldīgā kāds reiz bija pieurbies “ne savā daļā”, tāpēc bija spiests pārrakstīt uz bandītu vārda savu “firmu” un divus gadus viņu labā atstrādāt – cilvēks vēl bija priecīgs, ka dzīvs palicis. Jā, kaut kādus urbējus un vedējus jau noķer, bet tās visas ir sīkas zivtiņas, līdz lielajām netiek. Ir izveidota tāda sistēma, kur viens otru nepazīst, ir moderni sakari ar mobilajiem tālruņiem, rācijām, visas komandas tiek nodotas tādā veidā, ir arī noklausīšanās ierīces, lepnas un jaudīgas automašīnas. Neviens jau tā vienkārši ar urbi pār plecu neiet urbt to vadu. Ir speciāli diennakts novērotāji, pavadītāji, sargi ar automātiem, vedēji, kuri nomaina viens otru. Ja arī kādu noķer, tad, pat labi gribēdams, vairāk par vienu līdzdarbojošos šis cilvēks uzrādīt nevar. Katru dienu no “LatRosTrans” vada nelegāli tiek nosūkts milzīgs daudzums dīzeļdegvielas, pat 400 tonnas. Parēķini, kas tā par naudu! Bīstami šajās lietās rakņāties ”
Vaicāju, vai policists pats nemaz nebaidās, bet varbūt pats ir viens no mafijas locekļiem? “Varbūt (smejas). Ir jau bail, bet ko lai dara – tāds darbs. Man ir draudēts – tad, kad divatā aizturējām vada urbējus un vedējus. Visādi gājis. Reiz nakts laikā mēģināju noķert smago mašīnu ar degvielas cisternu, kas devās Jelgavas virzienā. Šis negribēja apstāties. Noliku savu auto šķērsām ceļam, bet lielais “Scania” tik brauca man virsū. Knapi paspruku malā. Dzinos pakaļ, izsaucu palīgspēkus, bet pa to laiku arī divas bandītu mašīnas piebrauca. Bez numuriem. Automāta man nebija, ar pistoli sašāvu vienai logu, tā pazuda. Jaunbērzē, kur bija gaišāks, domāju – smago auto apdzīšu un mēģināšu no priekšas aizturēt, bet mani grāvī gandrīz iestūma, ceļazīmi nolauzu, tomēr izdevās izlauzties priekšā, bet mani atkal no mugurpuses mēģināja taranēt Kad teju vajadzēja būt klāt palīgspēkiem no Dobeles policijas, smagais auto man aiz mugurs pēkšņi sagriezās ceļam šķērsu, tam aiz muguras no sānceļa izbrauca vieglais auto un visi aizbrauca, pametot “Scania” un 40 tonnas dīzeļdegvielas. Tā “viņi” strādā. Zemessargs, kas bija kopā ar mani, teica, ka nekad mūžā vairs ar mani kopā nebrauks Reiz atkal Irlavas virzienā kādās mājās dzērāji bija sakāvušies un nakts vidū braucu tos izšķirt, kad pavisam nomaļā vietā tik nepiemērotā laikā pamanīju lepnu ārzemju autovilcēju ar cisternu. Paspēju tik nobrīnīties, kad man kāda cita automašīna ar tālajiem uguņiem brauca jau virsū. Pierakstīju numuru un pamuku. Kad vēlāk pēc numura sameklēju it kā auto īpašnieku, tas, protams, par “savu” auto nekā nezināja Citureiz atkal bija gadījums, kad viens brālis, kas strādājā “bamā”, otram brālim iznesa laukā urbi, lai tas urbj. Bet viņi neko nepaspēja izdarīt – pieķēra notikuma vietā.”
Ko darīt? “Manuprāt, vajadzīgas patruļas, ātras reaģēšanas vienības. Zini, Kanādā arī zog degvielu no cauruļvadiem, kaut arī tur ir novērošanas videokameras. Cilvēki strādā maskās, tad pagriežas pret kameru, ar roku parāda nepieklājīgu žestu un ar āmuru to kameru sadauza. Tā tas notiek.”
Visiem pietiks
Nolēmu uzzināt, ko par mafijas darbiem domā Tukuma rajona prokuratūrā. Kā pārliecinājos, virsprokurors Jānis Salenieks un prokurore Ērika Ašmane labu brīdi aiz durvīm apspriedās, ko, kā un vai vispār man ko sacīt. Pēc tā vien nospriedu, ka lieta nopietna. “Dienaskārtībā ir divas ļoti smagas lietas,” sacīja Ē. Ašmane. “Par vienu gadījumu 1995. gadā tiesa jau bijusi, seši cilvēki sēž cietumā un viens sodīts nosacīti, bet vēl gaidāma apelācijas tiesa. Par zagšanu pagājušogad krimināllieta ir beigšanas stadijā un tuvākajā laikā būs tiesa, tāpēc nekādu informāciju nevaru sniegt.”
“Tas cauruļvads ir naudas ādere atsevišķām personām. Kad gribējām, lai to apsargā zemessargi, “LatRosTrans” nepiekrita, ” teic J. Salenieks. “Jo viņiem, lūk, esot cits viedoklis.” Kāds? “To pajautājiet viņiem pašiem Valsts daudz zaudē, izmeklējot šīs lietas, jebkurā gadījumā daudz vairāk, nekā firmai vajadzētu ieguldīt, lai izveidotu efektīvu apsardzi.”
“Latvijas policijai un prokuratūrai jāiegulda ļoti lieli līdzekļi, jāpiesaista daudz cilvēku, lai atklātu šīs zādzības, jo nezog jau tikai Tukuma rajonā. “LatRosTrans” noteikti būtu jāpadomā par labāku apsardzi, kas kontrolētu situāciju,” piebilst Ē. Ašmane. Dažas mazās zivtiņas ir aiz restēm, bet kas tiek darīts, lai prokuratūra pavirzītos pa mafijas trepītēm uz augšu?
“Ir izdalīta atsevišķa krimināllieta pret tām personām, kuras līdz šim nav noskaidrotas. Izmeklēšana turpinās.” Vai Ašmanes kundze jūt, ka ir tādas personas?
“Tas nav jūtams, tas ir redzams pēc izmeklēšanas materiāliem. Tā jau nav, ka visi pilnīgi klusē un izmeklēšana notiek pa tukšo. Šo to jau uzzinām. Bet ir cita lieta. Šiem cauruļvada apzadzējiem ir iz-strādāta laba aizsardzības stratēģija tiesā, nodrošināts alibi, viņu labā strādā vesels advokātu kantoris – tiesā viens pats prokurors sēž pretī septiņiem advokātiem!”
Vai pašai firmai nevajadzētu vairāk rūpēties par savas mantas aizsardzību?
“Likumdošanā jau nekas tāds nav paredzēts,” atbild J. Salenieks. “”LatRosTrans” uzskata: pilnīgi pietiek ar to, ka caurule ir ierakta zemē un vēl šis tas izdarīts, kaut gan, manuprāt, jādomā par kompleksu drošības pasākumu sistēmu. Bet prokuratūrai jau nav tiesību piespiest uzņēmumus un firmas sevi rūpīgāk apsargāt.”
Taisnība prokuratūrai. Vai tai būtu lieki jāsargā vienas firmas maks? Gribot negribot jāsecina, ka naftas firma ar visu notecināšanu pelna ļoti labi un pārmērīgi neuztraucas. Šķiet, ka visiem pietiek – priekš kriminālās mafijas arī.
Publicēšanas datums: Pirmdiena, 1998. gada 22. jūnijs.
Rubrika: Vietējās ziņas ( 7. lpp.)

Kur tek nafta, tur tek nauda.
A. Drēziņš
Bet tā netek likumīgā kabatā
22. jūnijā “Lauku Avīzē” rakstīju par Latvijas-Krievijas kopuzņēmuma “LatRosTrans” slepeno objektu Džūkstē, par firmas vadības neslēpto nepatiku, kad “LA” žurnālists vēlējās uzzināt, kā darbojas “LatRosTrans” un kādas ir šā uzņēmuma attiecības ar tiem zemes īpašniekiem, pāri kuru zemes īpašumam gulst naftas vads. Pēc tam skaidrību mēģināju gūt Valsts zemes dienestā. Tur uzzināju, ka izveidojusies dīvaina situācija. Zemi īpašumā atguvuši zemnieki, savukārt cauruļvadu privatizēja naftinieki. Taču vada atrašanos uz privāta īpašuma principā jāreglamentē pēc vispārīgām īpašumu tiesībām, taču vadi ir iebūvēti padomju ērā un no zemes īpašnieka pozīcijām tie tur atrodas nelegāli. Vienošanās nav notikusi, saimnieki atlīdzību nesaņem.
Kā pastāstīja Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors Guntis Grūbe, zemes īpašumu atgūšana ir notikusi daudz straujāk nekā dažādu komunikāciju, virszemes un iekšzemes lietu (naftas un gāzes vadu, visāda veida kabeļu, kanalizācijas utt.) apzināšana un jo sevišķi kūtra ir šo komunikāciju saimnieku vēlēšanās nokārtot juridiskās attiecības ar zemes īpašniekiem. Drīzāk var runāt par to, ka šādas saistības vadiniekiem nokārtot nenāk ne prātā. Vēl vairāk – (gāzes vadu sakarā) ar izpalīdzīgu Saeimas deputātu palīdzību ir šis tas jau darīts, lai saimnieku tiesības, viņiem nezinot, ierobežotu. Tas viss gadiem ilgi notiek Zemnieku savienības (partijas) un citu zemniekmīļu acu priekšā (arī “Saimnieka”), un šīs partijas ne pirkstu nav pakustinājušas zemnieku labā. Taču šo politikāņu bezdarbību izpētīsim speciāli. Klusējusi arī ZS partijas apsaimniekotā Zemkopības ministrija. Saimnieki jau ir zaudējuši miljonus.
– Tā viennozīmīgi ir šo objektu – vai tas būtu naftas vads, vai kas cits, – īpašnieku problēma, ka nav līgumattiecību ar zemes īpašnieku, – saka G. Grūbe. – Objekta īpašniekiem ar katru zemes īpašnieku jāslēdz atsevišķs līgums, jāstājas līgumattiecībās, objektam kā apgrūtinājumam jābūt reģistrētam zemesgrāmatā. Jo aizsargjoslu likums kā tāds jau nekādu īpašu statusu objektam neparedz, kā vien nosaka aizsargjoslu. Ja nav nekādu citu līgumu, tad civillikums viennozīmīgi paredz, ka viss, kas atrodas virs zemes, uz zemes un zem zemes līdz pat planētas centram, pieder zemes īpašniekam. No juridiskā viedokļa šādu objektu īpašnieki riskē ar to, ka, nesakārtojot attiecības, viņi var nonākt nepatīkamā situācijā. Ja zemnieks kaut ko tīši vai netīši, piemēram, ar cauruļvadu izdara un lieta nonāk tiesā, tad vada īpašnieki tiesu zaudēs. Neko tiem nepalīdzēs arī aizsargjoslu likums, jo pats galvenais – īpašumu attiecības – līdz galam nav noformēts. Starp citu, arī paši zemes īpašnieki var griezties tiesā ar prasību, ka netiek sakārtotas īpašumu attiecības. Es kā valsts amatpersona, protams, neaicinu uz tik radikāliem soļiem, taču uzskatu, ka īpašumu attiecības ir civilizētā veidā ar līgumiem jānoformē, un vēlreiz gribu uzsvērt: tā nav zemes īpašnieku, bet gan šo objektu īpašnieku problēma, pareizāk, pienākums.
– Bet varbūt tomēr kādām valsts institūcijām jāuzņemas atbildība, ka šīs lietas nav sakārtotas?
– Tā nav ne Zemes dienesta, ne arī kādu citu institūciju problēma, lai gan zinu, ka daudzu šādu objektu īpašnieki domā: lai valsts visu nokārto, lai citi visi kārto, mēs ne Varbūt arī “LatRosTrans” īpašnieki iedomājas, ka, ja reiz vads ierakts zemē, tad tur arī ir un cauri, un lai neviens nemēģina uztraukties! Domāju, ka “LatRosTrans” ir pietiekami naudīga organizācija, lai risinātu savas problēmas. Zemes dienestam šobrīd vairāk rūp pilsoņu problēmas, taču, kad būsim beiguši lielos mērniecības darbus, mēs pievērsīsimies šai lietai un sāksim šo objektu īpašniekus spaidīt. Tas varētu notikt pēc pāris gadiem, kad, domāju, arī likumdevējiem būs te krietni nopietnāk ko piestrādāt.
– Kāda ir pasaules prakse šādu īpašumu lietu kārtošanā?
– Ar katru zemes īpašnieku, kura zemē atrodas cita īpašnieka objekts, ir noslēgts līgums. Un tās lietas jau kārtojas pretēji. Vispirms jau bija zemes īpašnieki, kuru zemē kāds gribēja, teiksim, rakt naftas vadu. Nu un tad šis naftinieks gāja pie zemnieka runāt Bet pie mums faktiski nevienam nepiederošā zemē tika ierakts cauruļvads, ko vēlāk privatizēja. Taču arī zemi privatizēja! Un tagad šie vada īpašnieki uztraukušies, ka viņiem kaut kur jāiet un jākārto kaut kādas attiecības. Skaidrs, ka jāiet! Lai palasa civillikumu! Ir valstis, kur vienojas abi īpašnieki, ir valstis, kur starpnieka loma ir kādai valsts institūcijai, bet jebkurā gadījumā situācija tiek atrisināta vienošanās ceļā. Viens piedāvā vienu summu, otrs pieprasa citu, iespējami tiesas darbi, taču – galu galā – lieta tiek juridiski korekti nokārtota.
– Jā, un ne tā, kā gadījumā ar kādu zemnieku saimniecību Džūkstes pagastā, kad pēc naftas izplūduma “LatRosTrans” pārmeta cietušajiem, kad tie afišēja notikušo, un visas attiecības ar viņiem nokārtoja tā, ka cietušie joprojām par to nestāsta un arī pagasta vara neko nezinot.
– Acīmredzot vada īpašnieki uzskata, ka ērtāk ir labi samaksāt un miers mājās nekā staigāt pa tiesām, bet var jau parādīties arī kāds izglītotāks un gruntīgāks zemnieks, kas tik viegli un lēti nesamierināsies.
– “Lat RosTrans” un tamlīdzīgu uzņēmumu vadībā un padomēs taču ir gudri cilvēki, kam vajadzētu apzināties, cik nopietna lieta ir īpašumu lietu sakārtošana. Es saprotu, ka naftas vada īpašniekiem ir liela ķēpa ar katru zemnieku kārtot līgumattiecības (uz 14 km naftas vada Džūkstes pagastā vien ir 36 zemes īpašnieki!).
– Daudzas bijušās PSRS organizācijas, kas tagad kļuvušas privātas, nav “nolaidušās” līdz Latvijas likumiem, iespējams, viens otrs, lasot šīs rindas, būs kā no gaisa nokritis Acīmredzot šo objektu īpašnieki nav dabūjuši pretī nevienu juridiski labi pārstāvētu saimnieku, kas varētu radīt itin lielas problēmas. Citādi to nevaru izskaidrot. Īpašumu attiecības ir noformētas 98% Latvijā lauksaimniecībā izmantojamo zemju, visi dati pie mums ir pieejami, tikai kādam – arī “LatRosTrans” – ir jāvēlas tos izmantot, lai nokārtotu īpašumu attiecības.
Esmu pārliecināts, ka “LatRosTrans” savu mantu (vadu) ir “nosviedis” zemē, kas tam nepieder, tāpēc arī jāsāk uztraukties. Bet “LatRosTrans” neuztraucas! Valsts uzdevums nav šos privatizētos objektus auklēt un sargāt, valsts var tikai palīdzēt, pārējais ir pašu šo objektu īpašnieku ziņā.
Publicēšanas datums: Otrdiena, 1998. gada 30. jūnijs.
Rubrika: Ziņas ( 5. lpp.)

Kur tek nafta, tur tek nauda
A. Drēziņš
Par to, kā līdz šim Latvijas un Krievijas privāta kopuzņēmuma “LatRosTrans” nauda labu laiku brīvā Latvijā tek un aiztek visādos virzienos, tikai ne zemnieku kabatās, rakstīju 22. un 30 jūnijā. Patiešām, tā ir privāta zeme un privāts naudas vads! Dabiski, ka centos uzzināt, cik garš tas naudas vads ir, caur kuriem pagastiem tas iet un cik galu galā ir to zemnieku, caur kuru īpašumiem tas iet? Diemžēl Valsts zemes dienestā Rīgā precīzu datu nebija, tikai Latvijas kartes kontūra ar shematisku vada svītru, arī Kadastra centrs neiepriecināja, ieteica painteresēties rajonu Valsts zemes dienesta nodaļās. Tomēr arī šo nodaļu darbinieki varēja sniegt tikai aptuvenu informāciju. Pašu spēkiem noskaidrojām pilnīgi droši, ka naftas vads iet cauri desmit rajoniem un tas ir aptuveni 340 kilometru garš.
Visgrūtāk veicās ar zemes īpašnieku skaita noskaidrošanu, taču, ja par aprēķina izejas datiem ņem to, ka naftas vads Tukuma rajonu šķērso 60 km garumā aptuveni 300 privātīpašumus, tad visā Latvijā tādu personu varētu būt ap pusotra tūkstoša. Daži skaitļi.
Daugavpils rajonā vads šķērso Kalkūnes, Lauceses, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderas, Vecsalienas pagastus aptuveni 70 km garumā, Jēkabpils rajonā – Rites pagastu aptuveni 7 km, Aizkraukles rajonā – Pilskalnes un Neretas pagastus aptuveni 30 km, Bauskas rajonā – Brunavas, Ceraukstes, Gailīšu, Īslīces, Rundāles, Viesturu pagastus aptuveni 45 km. Precīzu ziņu par zemes īpašniekiem šo rajonu Valsts zemes dienesta nodaļu darbiniekiem neatradās – daži teica, ka tās varbūt varētu būt pie nodaļu priekšniekiem, kuru dažādu iemeslu dēļ nebija uz vietas, vai arī lai meklējot pagasta mērniekus, tie pateikšot. Taču, tā kā pat vada garuma noteikšana atsevišķās nodaļās prasīja vairākas dienas, sapratu, ka šīs informācijas noskaidrošana var krietni ieilgt Turklāt nevar jau nemaz paredzēt, ko un kā tev vispār atbildēs, jo slepenības durvis vēl dažbrīd aizcērtas, ka noskan vien! Piemēram, kad ne bez pūlēm biju uzzinājis, ka Jelgavas rajonā naftas vads aptuveni 38 km garumā šķērso Vircavas, Platones, Svētes, Glūdas, Līvbērzes pagastus un piezvanīju Valsts zemes dienesta rajona nodaļas kadastra daļas vadītājai Inārai Stepiņai, lai uzzinātu zemes īpašnieku skaitu, sagaidīju: “Ko, jūs gribat, lai mani cietumā ieliek! Jau tas, ka mēs jums pateicām par tiem pagastiem, skaitās dienesta pilnvaru pārkāpums! Ziņas par īpašniekiem es jums nedrīkstu sniegt un nesniegšu, tā ir oficiāla informācija, kas satur slepenību! Turklāt šādas izziņas sagatavošana ir milzīgs darbs. Kas man par to samaksās?”
Dobeles rajonā vads iet pa Bērzes un Jaunbērzes pagastiem aptuveni 10 km, bet, jautāts par īpašniekiem, Valsts zemes dienesta rajona nodaļas vadītājs Roberts Pintāns nopūtās: “Tad jau speciāli jāskaita Mums nekad tādas statistikas nav bijis un to tik ātri nemaz nevar sagatavot.”
Tukuma rajonā vads šķērso Džūkstes, Lestenes, Degoles, Tumes, Zemītes, Matkules un Vānes pagastus aptuveni 60 km un, kā zināja teikt Valsts zemes dienesta rajona nodaļas mērniecības biroja vadītājs Ēvalds Ciematnieks, tas iet pa aptuveni 300 zemes privātīpašumiem. Talsu rajonā vads ir tikai
4, 7 km garumā un aizķer tikai Abavas pagasta 5 zemes privātīpašumus.
Kuldīgas rajonā vads iet cauri Rendas un Kabiles pagastiem aptuveni 26 km un, kā sacīja Valsts zemes dienesta rajona nodaļas vadītāja vietnieks Gints Astičs, vads atrodas uz kādiem 10 zemes īpašumiem. Interesanti, ka vairākās vietās šajā rajonā naftas vads mērnieku vainas dēļ zemesgrāmatās nav pat iezīmēts un fiksēts kā apgrūtinājums.
Iepriekšminētajos deviņos rajonos naftas vads un tā aizņemtā vieta skaitās kā apgrūtinājums uz zemes privātīpašumiem, vai arī – kā izrādās – tajos vienkārši tāpat atrodas. Bet pavisam interesanti ir Ventspils rajonā, kurā vads aptuveni 50 km garumā šķērso Usmas, Ugāles, Tārgales pagastus un pašu Ventspils pilsētu.”Šobrīd vada aizņemtā platība, kas ir 9 metrus un vairāk plata, nevienam nepieder, ” saka Valsts zemes dienesta rajona nodaļas vadītājs Guntis Fišers. “Kad atdevām bijušajiem īpašniekiem zemi vai to devām no jauna, naftas vadu izmērījām ārā – tas neskaitās apgrūtinājums, tā ir kā tāda josla, kas iet cauri īpašumiem. Šobrīd “LatRosTrans” kārto dokumentus, lai iegūtu lietošanas tiesības uz šo zemi zem un virs vada. ”
Te nu pastrīdēsimies! Vai naudas vads, kas iet pa jūsu īpašumu, ir apgrūtinājums? Droši vien formāli mērnieki tā var spriest, jo vairāk, ja jums par to nekas nepienākas. Bet ja jums par to kaut kas pienākas un to izmēra ārā, tad runa būs pavisam cita. Praktiski, ja jums atņem tiesības likumīgi nopelnīt, kā uz šādu rīcību raudzīties? Tā dzīvē notiek, ka apgrūtinājums mainīgos apstākļos kļūst par ieguvumu. Ja kaut kādu zemi izmērā ārā, tad jānoskaidro, vai īpašnieks tam piekritis un kam tiks ienākums par izmērīto zemi.
Publicēšanas datums: Ceturtdiena, 1998. gada 2. jūlijs.
Rubrika: Ziņas ( 3. lpp.)

Tranzītbizness pilnībā atkarīgs no Krievijas

Ventspils mēra Aivara Lemberga pēdējā laika izteikumos krietni pārvērtēta tranzītbiznesa nozīme valsts tautsaimniecībā, viņa vadītās pašvaldības ostas un tās lielākā uzņēmuma — Ventspils naftas devums «nācijai». Turklāt, kā Dienai atzinuši vairāki speciālisti, viņu vidū arī ar Ventspils mēru nesaistītās Rīgas ostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs — vienīgais uzskatāmais A.Lemberga kā publiska tranzītbiznesa atbalstītāja devums šai nozarei kopumā esot jautājumu par kravu robežkontroli sakārtošana. «Visas pārējās viņa aktivitātes ir tendenciozi vērstas uz Ventspili un naftas tranzītu,» teica L.Loginovs un uzsvēra — lai arī tranzīta biznesam esot pietiekami liela nozīme valsts ekonomikā, tas ir arī ienesīgs, kas Ventspils sakarā radot jautājumu — kam ienesīgs?
Analizējot A.Lemberga runas, ir jāatzīst, ka Satiksmes ministrijas (SM) dati apliecina, ka Ventspils tranzītbizness, arī Ventspils ostas ieņēmumi un spēja atdot gan ar pašu, gan ar valsts budžeta garantijām līdz šim aizņemtos vairāk nekā 56 miljonus latu (valsts investīciju programmā (VIP) šobrīd iekļautā vislielākā summa) tieši atkarīga no Krievijas un tās naftas eksportētājiem. Atšķirībā no abām pārējām ar tranzītu saistītajām Rīgas un Liepājas ostām, Vents-pils darbība galvenokārt balstīta uz šīs kaimiņvalsts naftas un naftas produktu tranzītu. Ja Latvijas ražotājiem Krievijas ekonomiskās krīzes un nestabilās politiskās vides dēļ nākas šo tirgu zaudēt un meklēt citu rietumvalstīs, tad naftas tranzītbiznesā tirgus maiņa nav iespējama. Šim biznesam ir tikai virziens «austrumi-rietumi». Ņemot vērā, ka Krievija ir viena no naftas lielvalstīm, caur Ventspils ostu naftu nekad nevajadzēs transportēt «rietumu—austrumu» virzienā un naftas tranzītbizness, mainoties ekonomiskiem nosacījumiem, pasliktinoties politiskajai situācijai, nevar pārorientēties uz rietumu tirgiem. To apstiprina arī biznesa konsultāciju firmas Konsorts prezidenta Ulda Oša aprīlī Dienai teiktais: «Ja gadu vai divus turpinātos zemās naftas cenas pasaules tirgū, es nezinu, ko ventspilnieki darītu. Krievijā ar katru gadu krītas naftas ieguve un vēl pēc dažiem mēnešiem sāk-tu kristies arī eksports. Joma, ko mēs uzskatījām par salīdzinošu priekšrocību, pazuda».
Zīmīgi arī, ka šopavasar pirmoreiz kāda augsta valsts amatpersona Dienai bija paudusi bažas, ka līdz šim neviens tā īsti nav analizējis, cik ekonomiski pamatoti, droši un nepieciešami bijuši Ventspils ostai izsniegtie, arī valsts garantētie kredīti. Vai tie ir izlietoti lietderīgi un vai nav ieguldīti riskantos projektos.
Diena lūdza Ventspils mēra komentārus par viņa paustajiem pārspīlējumiem tranzīta nozares devumā valsts tautsaimniecībai, kā arī sniegt atbildes uz vairākiem jautājumiem par ostas ienākumiem, kredītiem, ostā strādājošās a/s Ventspils naftas nodokļu maksājumiem un nodokļu atvieglojumiem. Ne īpaši tiešas un precīzas atbildes uz dažiem uzdotajiem jautājumiem Ventspils mēra vietā sagatavoja Ventspils domes ekonomikas nodaļas vadītājs Ēvalds Cīrulis.
«Nācijas» intereses pārspīlē
Par A.Lemberga pārspīlējumiem liecina Ekonomikas ministrijas (EM) un Valsts ieņēmu-mu dienesta dati. Proti, 13.maijā Dienas Biznesā (DB) A.Lembergs paudis, ka «tranzīts veido 1/5 daļu no Latvijas tautsaimniecības un tas skar visu nāciju», tāpēc to nevarot uzskatīt par privātu lietu. EM Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību liecina, ka 1997.gadā, arī 1998.gadā tranzītpārvadājumi un ostu pakalpojumi Latvijas preču un pakalpojumu eksportā veidoja gandrīz 1/7 daļu no Latvijas tautsaimniecības jeb valsts iekšzemes kopprodukta apjoma. Tā A.Lembergs savos izteikumos par tranzītbiznesa nozīmi kļūdījies vidēji par 6%, naudas izteiksmē devumu tautsaimniecībai pārvērtējot par vairāk nekā 192,6 miljoniem latu. Bez tam EM pētījums liecina, ka krietni lielāks devums Latvijas tautsaimniecībā gan 1997.gadā, gan 1998.gada bijis no apstrādājošās rūpniecības. Skaidrojot A.Lemberga un oficiālu datu nesaderību, Ē.Cīrulis Dienai norādīja — IK varot rēķināt pēc trijām metodēm un, ja to darot no ieņēmumu aspekta, tad tranzīta devums tautsaimniecībai esot līdz 25%. Tiesa, viņš arī atzīmē, ka šādā aspektā oficiāli statistikas dati nav pieejami un minētais tranzīta īpatsvars no ieņēmumu viedokļa esot noteikts pēc ekspertu vērtējuma. Ē.Cīrulis neprecizē, kādu ekspertu vērtējums tas ir.
Aizvadītajā nedēļā A.Lembergs presei atgādināja, ka 1997.gadā VN nodokļos samaksājusi 15 miljonus latu, DB publikācijā sakot, ka tāpēc esot objektīvas viņa rūpes par sekmīgu šī uzņēmuma darbību. VN auditētais pārskats liecina, ka uzņēmums 1997.gadā nodokļos samaksājis gandrīz par 3 miljoniem latu mazāk — 12,2 miljonus latu, bet VN kā koncerns (ietilpst uzņēmums LatRosTrans) — 12,7 miljonus latu. 1998.gada VN auditētais pārskats vēl nav publiski pieejams, bet šā gada VN budžetā prognozēts, ka kompānija nodokļos valsts budžetā maksās 6,8 miljonus latu — par 8,2 miljoniem latu mazāk nekā A.Lembergs publiski piesauc, norādot uz 1997.gadu. Viņa minētajā aizpagājušajā gadā 2,6 reizes vairāk nekā VN valsts budžetā nodokļos bija samaksājusi, piemēram, a/s Latvijas balzams (LB) — summa pārsniedza 32,6 miljonus latu.
Cita starpā, gandrīz divas reizes lielāka nekā valsts budžetā nodokļos samaksātā summa 1997.gadā bija VN tīrā peļņa, kas pārsniedza 23,2 miljonus latu. No tās 3,3 miljoni tika izmaksāti akcionāriem dividendēs, pārējai naudai paliekot uzņēmuma rīcībā. Tajā pašā laikā LB kā lielākā nodokļu maksātāja peļņa 1997.gadā veidoja desmito daļu no VN peļņas — uzņēmuma rīcībā pēc nodokļu nomaksas atstājot 2,33 miljonus latu. Šobrīd nav pamata cerēt, ka pieaugs VN akciju dividenžu lielums. 1998.gadā VN peļņa tiek prognozēta aptuveni par 3—4 miljoniem latu, bet šogad — par 7,6 miljoniem latu mazāka nekā 1997.gadā.
Bez Krievijas naftas — bez miljoniem
A.Lembergs vairākkārt ir izteicies par konkurentiem, kas mēģina izstumt Latviju no starp-tautiskā tranzītbiznesa. Minēta gan Somija, kas ES lobē sev izdevīgo Ziemeļu dimensiju, gan Lietuvas jaunuzceltais Būtiņģes naftas termināls, gan pašas Krievijas plāni sava naftas vada būvniecībā. Tiesa, konkurence ir neatņemama tirgus ekonomikas sastāvdaļa. Tas, ka arī ostas konkurē nav nekas īpašs, turklāt ne Rīgas, ne Liepājas ostu vai attiecīgo to pašvaldību vadītāji nav publiski tik uzstājīgi norādījuši, ka kāds tās mēģina izstumt no starptautiskā tranzītbiznesa.
Būtiskākā atšķirība starp šīm trim ostām un tranzītbiznesu ir to kravu struktūra — ja Vents-pils ostā absolūti lielāko daļu veido Krievijas naftas un naftas produktu tranzīts, tad abās pārējās nafta vispār netiek pārkrauta un salīdzinoši nelielu daļu no kopējā kravu īpatsvara veido naftas produkti. Pēc SM datiem, pērn Ventspils ostas kravu apgrozījums pārsniedza 36 miljonus tonnu, no tā 72,7% jeb vairāk nekā 26,2 miljonus tonnu veidoja ostā pārkrautā Krievijas nafta un naftas produkti. Bez šīm kravām Ventspils osta bija saņēmusi un nosūtījusi 9,7 miljonus tonnu kravu, kas ir mazāk nekā Rīgas osta (no tās kravu apgrozījuma atņemot pārkrautos naftas produktus). Speciālistu vērtējumā, šāds ostas kravu apgrozījums ir salīdzinoši neliels, īpaši, ja ņem vērā, ka gandrīz pusi no tā veido ķīmiskās kravas. Kopumā Rīgas ostā naftas produktu apjomi pērn veidojuši mazāk nekā 1/7 daļu no kopējā apgrozījuma, bet Liepājas ostā — tikai 3%.
A.Lemberga aktivitāšu sakarā, to, ka Ventspils ostas un tranzīta darbība ir ļoti atkarīga no Krievijas naftas un naftas produktu tranzīta un, gadījumā ja kaimiņvalsts «aizgrieztu naftas vadu», Ventspils būtu neliela osta Baltijas jūrā, Dienai atzinuši speciālisti. Par to, ka šāda rīcība no Krievijas nav nekas pilnīgi neiespējams, liecina gan šīs valsts amatpersonu paziņojumi par iespējamām sankcijām pret Latvijas naftas tranzītu, gan Krievijas naftas kompāniju pārstāvju paustā neapmierinātība ar VN pārkraušanas tarifiem, un norādes, ka Krievija naftu var eksportēt pa Ventspilij alternatīviem tranzīta «ceļiem».
Milzīgi VIP fiksēti kredīti
Ņemot vērā nestabilo situāciju Krievijā un tās aktivitātes sava naftas vada celtniecībā, norises naftas tirgū pasaulē un zemo naftas cenu noteikto nepieciešamību samazināt naftas transporta izmaksas, kā rezultātā VN jau samazinājusi savas peļņas prognozes, zināmas bažas var radīt valsts investīciju programmā (VIP) iekļautā, Ventspils ostas rekonstrukcijai kopīgi ar izsniegtajām valsts garantijām fiksētā kredītu summa. Tā patlaban sasniegusi 56,549 miljonus latu, Ventspils ostu krietni izvirzot priekšā citiem VIP iekļautajiem projektiem. Kopā ar VIP fiksētajiem kredītiem Latvijas dzelzceļa (A.Lembergs ir LDz valsts pilnvarnieks) «austrumu— rietumu» tranzīta koridora (no Latvijas robežās līdz Ventspils ostai) attīstībai un Ventspils dzelzceļa mezgla Jūras parks un tā savienojošo ceļu būvniecībai ar Ventspili saistīto kopējo kredītu summa pārsniedz 132,8 miljonus latu. Tajā pašā laikā gandrīz uz pusi mazāka nekā VIP fiksētā kredīta summa ir Vents-pils ostas budžetā plānotā šā gada ieņēmumu daļa — 26,925 miljoni latu, no kuriem 13,6 miljonus latu veido kredīts. Skaidrojot kopējo VIP fiksēto kredītu apjomu, Ē.Cīrulis uzsver — lai arī tranzīta tirgus nosacījumu izmaiņas nevarot izslēgt, tās tomēr nevarot būt tik lielas, lai ietekmētu kredītu atdošanu.
Jāpiebilst, ka VIP apstiprina valdība, bet ar tranzītu saistītus projektus tai izvirza SM. Liepājas ostas rekonstrukcijai VIP fiksētā kopējā kredīta summa šo-
brīd ir 13,7 miljoni latu, Rīgas ostai — aptuveni 1,7 miljoni latu. Kopējā VIP fiksētā Ventspils ostai izsniegtā kredītu summa veido 32,8% no visām VIP fiksētām valdības izsniedzamajām kredītu garantijām. Savukārt kopā ar LDz tranzīta koridora attīstības kredītiem laikā līdz 2001.gadam — 51% no visām valdības izsniedzamajām kredītu garantijām.
Autors: Baiba Rulle .
Publicēšanas datums: Ceturtdiena, 1999. gada 20. maijs.
Rubrika: Bizness (5. lpp.)

LatRosTrans peļņa pērn – Ls 4 446 000
Naftas cauruļvadu uzņēmuma SIA LatRosTrans peļņa pērn pēc nodokļu nomaksas bija Ls 4 446 000, aģentūru LETA informēja uzņēmuma galvenais grāmatvedis Česlavs Teivāns.
LatRosTrans ir Krievijas un Latvijas kopuzņēmums: AS Ventspils nafta pieder 66 procenti, bet Krievijas akciju sabiedrībai Transņefteprodukt – 34 procenti uzņēmuma.
Publicēšanas datums: Sestdiena, 1999. gada 5. jūnijs.
Rubrika: Īsumā (4. lpp.)

Nākamgad sāks būvēt naftas cauruļvadu
Jūs esat šeit: Lursoft > Laikrakstu bibliotēka > Diena
Plānots, ka šogad pilnībā tiks pabeigta jaunā naftas cauruļvada uz Ventspili projekta tehniskā izstrāde un nākamgad sākta tā celtniecība, ceturtdien 4.starptautiskās transporta, komunikāciju un loģistikas konferences Baltijas tranzīta ceļš ‘99 ietvaros Dienai teica naftas cauruļvada projekta vadībai izveidotās a/s Rietumu cauruļvadu sistēma (RCS) prezidents Jānis Blaževičs. Viņš arī uzsvēra, ka jaunā cauruļvada celtniecība tiks sākta, neraugoties uz to, vai ar Krieviju būs panākta politiska vienošanās un noslēgti starpvalstu līgumi gan par Krievijas lielākās naftas kompānijas LUKoil līdzdalību RCS projektā, gan par investīciju aizsardzību, dubulto nodokļu neaplikšanu u.c. Jaunā cauruļvada celtniecība tikšot sākta paralēli starpvalstu vienošanās sarunām, lai tādējādi nekavētu šī projekta realizāciju, kuram atbalstu izteikusi Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), ASV gāzes, naftas un enerģētikas koncerns ENRON un, oficiāli pagaidām vēl neapstiprinot, arī LUKoil.
Patlaban RCS tehniskās projektēšanas darbi esot gandrīz pabeigti un zināms, ka jaunā cauruļvada virziens būs no Ventspils uz Polocku (Baltkrievijā), kur tas savienojas ar maģistrālajiem Krievijas naftas vadiem. Atšķirībā no esošajiem naftas un naftas produktu cauruļvadiem jaunais naftas vads nešķērsos Lietuvas teritoriju. Naftas vada infrastruktūras celtniecības izmaksas būšot 200 miljonu ASV dolāru, teica J.Blaževičs un lēsa, ka vienas tonnas naftas transportēšanas tarifs pēc projekta realizēšanas būs 4 USD. Viņš arī pastāstīja, ka šobrīd tiek apspriesti citādi jaunā projekta finansēšanas un šiem mērķiem veidojamā konsorcija modeļi. Proti, atšķirībā no sākotnējām iecerēm, kas paredzēja veidot konsorciju, kurā 20% akciju piederētu Latvijas, 40% — Krievijas, 20% — rietumu, 10% — ERAB un tikpat Baltkrievijas kompānijām, tagad plānots, ka konsorcijs tiks veidots, par pamatu ņemot esošo naftas un naftas produktu cauruļvadu kompāniju Latvijas—Krievijas kopuzņēmumu SIA LatRosTrans (LRT). Šobrīd tiekot izskatīti divi varianti. Pirmais paredzot, ka LRT pamatkapitālā iekļauj jauno cauruļvadu un, emitējot jaunas kapitāla daļas, tiek veidots uzņēmums, kurā līdzšinējai 66% LRT akciju turētājai Ventspils naftai pieder vismaz 50+1% kapitāla, pārējo kapitālu sadalot starp Krievijas, rietumu kompānijām un citiem investoriem. Otrajā variantā paredzēts, ka tiek veidota jauna kompānija, kurā 50+1% akciju pieder LRT, pārējās daļas —Krievijas un rietumu kompānijām. Kā zināms, jaunā naftas cauruļvada jauda būs 18 miljoni tonnu naftas gadā, ļaujot dubultot pašreizējos naftas tranzīta apjomus caur Ventspili.
Konferencē J.Blaževičs arī pauda uzskatu, ka neatkarīgi no tā, vai Krievija realizēs savu jaunā naftas cauruļvada Baltijas cauruļvadu sistēma projektu, dzīvotspējīgs būs tas tranzīta virziens, kas piedāvās izdevīgākus nosacījumus, arī transporta tarifus. To, ka kravu tranzītā uz rietumiem izmantojot jau esošo Baltijas valstu infrastruktūru, Krievija ieekonomēs ap 10 miljardiem USD kapitālieguldījumos un 500 miljonus USD kārtējos izdevumos, pēc LETA ziņām, konferencē norādījis Igaunijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Mihails Bronšteins.
Pēc viņā teiktā, Krievijas plāniem par jaunu ostu celtniecība Somu jūras līča piekrastē neesot ne ekonomiska, ne ekoloģiska, ne pat politiska pamatojuma. Uzbūvējot jaunas ostas Primorskā un citur, Krievija ne tikai cietīšot zaudējumus, bet vēl vairāk «grūdīšot» Baltijas valstis «rietumu apkampienos», uzsvēris igauņu akadēmiķis un paudis cerību, ka uzvarēs veselais saprāts un tiks attīstīta esošā infrastruktūra, nevis būvēti jauni «baltie ziloņi». Cita starpā M.Bronšteins izteicis arī piezīmi par Somijas pārstāvēto Ziemeļu dimensijas projektu, norādot — «somi stratēģiski ir gudrāki, tomēr arī šajā projektā parādās nacionālas intereses,» jo gāzes un naftas plūsmas novirzot caur Somiju, Baltijas valstīm palikšot tikai VIA Baltica ar ļoti mazu kravu apjomu. Igauņu akadēmiķa vērtējumā, milzīgas esot arī Ziemeļu dimensijas izmaksas — 800 miljoni eiro, kuras plānots iegūt no ES līdzekļiem.
Rīgā notiekošajā konferencē aptuveni 200 vietējo un ārvalstu speciālistu lokā tiek spriests par dažādām ar tranzītu un to saistītās transporta infrastruktūras attīstības iespējām, virzieniem, finansējumu. Tāpat tiek runāts par muitas un transporta likumdošanu, kravu plūsmām, transporta tehnoloģijām, vides prasībām u.tml.
Atšķirībā no pērnā gada šā gada konferencē nepiedalās Ventspils mērs, Latvijas Tranzītbiznesa asociācijas prezidents Aivars Lembergs. Pērn šajā konferencē viņš uzstājās pret Ziemeļu dimensijas projektu, to īpaši kritizējot un uzsverot, ka Somija, to lobējot ES, cenšas Latviju izstumt no starptautiskā naftas tranzīta biznesa. Toreizējās valsts amatpersonas, viņu vidū arī satiksmes ministrs Vilis Krištopans, atturīgi vērtēja A.Lemberga iniciatīvas Ziemeļu dimensijas sakarā.
Autors: Baiba Rulle .
Publicēšanas datums: Piektdiena, 1999. gada 28. maijs.
Rubrika: Bizness (6. lpp.)

Baltijas valstu naftas projekti esot saistošāki investoriem
Jūs esat šeit: Lursoft > Laikrakstu bibliotēka > Diena
Rīga, 5.febr. Ārvalstu investori labāk izvēloties ieguldīt līdzekļus Baltijas valstu naftas projektos un īpaši nesteidzas piedalīties Krievijas izstrādātajā projektā Baltijas cauruļvadu sistēmas (BCS), Krievijas presē izteicies Krievijas Valsts domes deputāts Aleksandrs Tjagunovs, ziņo BNS. Viņš uzsvēris, ka «rietumu uzņēmēji jau aktīvi piešķir kredītus un iekārtas Baltijas valstīm, kuras nolēmušas krasi palielināt savu ostu un ar tām saistīto cauruļvadu caurlaides spēju».
Esošā naftas cauruļvada uz Ventspili īpašnieka Latvijas—Krievijas kopuzņēmuma SIA LatRosTrans valdes priekšsēdis un Baltijā lielākā naftas termināla a/s Ventspils nafta (VN) valdes loceklis Valentīns Kokalis Dienai pauda, ka šādi izteikumi vērtējami pozitīvi. Tie pat esot labvēlīgi jaunā naftas cauruļvada uz Ventspili celtniecības projektam, kura vadību organizē a/s Rietumu cauruļvadu sistēma (RCS). Būtiska nozīme tālākai RCS projekta virzībai būs Krievijas naftas koncerna LUKoil prezidenta Vagita Aļekperova vizīte Latvijā nākamnedēļ, pēc kuras varētu kļūt zināms, vai LUKoil iesaistīsies RCS projektā, atzīmēja V.Kokalis. Kā zināms, atbalstu RCS projektam ir paudusi Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. Par to, ka būtu ļoti pozitīvi, ja LUKoil iesaistītos RCS projekta īstenošanā, aģentūrai BNS izteicies Globālā enerģētikas pētījumu centra eksperts Džuliāns Lī. Pēc viņa sacītā, Ventspils osta vēl arvien ir Krievijai izdevīgākais naftas eksporta maršruts. Attiecībā uz izteikumiem par naftas cauruļvada un terminālu būvi pašā Krievijas teritorijā, Dž.Lī norādījis, ka tiem ir tikai politiski iemesli. Viņaprāt, Krievijai šādus celtniecības plānus nebūs viegli īstenot. Dž.Lī gan atzīmējis, ka «krievu politiķi, kuri vēlas, lai nafta plūstu uz Primorsku, tik viegli nepadosies».
Kā zināms, BCS ir jauna naftas cauruļvada būves projekts Krievijā, kas domāts naftas eksportam uz Ziemeļeiropas valstīm no Timanas—Pečoras naftas un gāzes atradnēm, kā arī no Rietumsibīrijas un Urāliem — Pievolgas caur naftas termināliem Baltijas jūrā. BCS projekts paredz jaunas ostas būvi Primorskā (Krievijā). Tāpat arī plānota naftas cauruļvada izbūve līdz Porvo ostai Somijā. Šonedēļ Krievijas naftas transporta kompānijas Transņeft (organizē BCS projektu) ģenerāldirektors Dmitrijs Saveļjevs somu presē gan bija teicis, ka Krievija atteikusies no naftas cauruļvada būves uz Porvo un vispirms nodomājusi būvēt cauruļvadu uz Primorsku un uzcelt tur naftas terminālu. BCS projekta vērtība tiek lēsta aptuveni 2 miljardu USD apjomā, un eksperti pauduši pārliecību, ka BCS projekta realizācija nav ekonomiski pamatota. Krievijas presē Latvijas jaunā naftas cauruļvada projekts tiek atzīts par BCS konkurentu. Taču Latvijas speciālisti uzskata, ka BCS nav nozīmīgs konkurents, vispirms jau dārgo izmaksu dēļ. V.Kokalis atzīmē, ka RCS projektam salīdzinājumā ar BCS ir vairākas priekšrocības — jau esošs naftas vads, naftas termināls, osta.
Ar RCS projekta tālāko virzību saistīti arī plāni par esošā naftas cauruļvada modernizāciju un caurlaides spēju palielināšanu. V.Kokalis precizēja, ka drīzumā LatRosTrans plānojis sagatavot investīciju programmu laikam līdz 2005.gadam. Pagaidām gan viņš atturējās izpaust, kāds būs šīs programmas apjoms, tomēr norādīja, ka tie noteikti būšot vairāki miljoni. V.Kokalis arī teica, ka jau šogad LatRosTrans aptuveni par 2 miljoniem tonnu varētu palielināt esošo naftas vadu caurlaides spēju (patlaban tā ir 16 miljoni tonnu naftas gadā).
To, ka BCS projekts ir pārāk dārgs un nav ekonomiski pamatots, Dienai atzina arī LUKoil Baltijas grupas vadītājs Haims Kogans. Vienlaicīgi gan H.Kogans piesardzīgi izsakās par LUKoil dalību RCS projektā.
Patlaban tiek lēsts, ka jaunā naftas cauruļvada būve uz Ventspili varētu izmaksāt no 200 miljoniem USD līdz vairāk nekā 500 miljoniem USD. Tā caurlaides spēja būs 18 miljoni tonnu naftas gadā.
Autors: Baiba Rulle .
Publicēšanas datums: Sestdiena, 1999. gada 6. februāris.
Rubrika: Nacionālās ziņas (1. lpp.)

Financial Times par Ventspili un naftas tranzītu
VAIRIS VILKS
Ventspils ostai ir asa konkurence ar citām reģiona valstīm, kas vēlas sagrābt daļu no peļņu nesošā naftas tranzīta biznesa, ceturtdienas numurā raksta ietekmīgais britu laikraksts Financial Times, ziņo LETA.
1998. gadu raksturo kā smagu
Latvijas Ventspils ostai iepriekšējais gads bija sarežģīts. Krievijas naftas galvenajai tranzītostai Baltijas jūras austrumos uzbrukumi tika veikti divās frontēs, raksta ietekmīgais finansu laikraksts.
Krievija, kas 13% savas naftas eksportē caur Ventspils ostu, pērngad pret Latviju ieviesa ekonomiskās sankcijas un izstrādāja plānus par konkurējošu naftas terminālu būvi Somu jūras līča piekrastē. Tikmēr kaimiņvalsts Lietuva, kas vēlas sagrābt Latvijas daļu peļņu nesošajā naftas tranzīta biznesā, sāka naftas termināla būvi pie abu valstu robežas.
Pašlaik Latvijas osta saglabā dominējošo pozīciju, taču šie konkurējošie projekti met ēnu uz Ventspils ostas ambīcijām vadošās lomas saglabāšanā reģionā, eksportējot Krievijas jēlnaftu, raksta Financial Times.
Krievijas ieceres nosauc par ambiciozām
Krievijas plāni uzbūvēt divus terminālus Somu jūras līča piekrastē – Primorskā un Batareinajā – no paša sākuma bija dārgi un pārmērīgi ambiciozi, uzskata analītiķi. Plānotie termināli, kuru būves projektētās izmaksas būtu 5 miljardi dolāru, bija Krievijas ekonomiskās krīzes upuri, un gan valdība, gan Rietumu bankas izvairījās no iesaistīšanās tajos. «Krievijai padomā ir daudzi projekti, taču tai nav naudas,» laikrakstam sacījis AS Ventspils nafta ģenerāldirektora vietnieks.
Krievijas naftas kompānijas pērngad augustā izstājās no diviem naftas projektiem un faktiski palielināja naftas eksportu caur Ventspils ostu, mēģinot nostiprināt savas finanses, kas cieta no jēlnaftas zemajām cenām pasaules tirgū un no Krievijas ekonomiskās krīzes.
Kopumā Ventspils nav zaudējusi
Ventspils osta pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos piedzīvoja naftas tranzīta samazināšanos. Krievijas kompānijas samazināja savas piegādes pēc tam, kad saasinājās abu valstu attiecības jautājumā par krievvalodīgo iedzīvotāju stāvokli Latvijā, raksta Financial Times.
Gada pēdējā ceturksnī Ventspils atguva iepriekšējos mēnešos nokavēto, sacījis Ventspils naftas ģenerāldirektora vietnieks. Tomēr gada kopējais jēlnaftas un naftas produktu tranzīta apgrozījums 1998. gadā samazinājās līdz 20,6 miljoniem tonnu, salīdzinot ar 24,1 miljonu tonnu 1997. gadā, norāda Financial Times.
Krievijas naftas termināli Somu jūras līča piekrastē pagaidām Ventspilij vēl ir tāls drauds, bet Būtiņģes naftas termināls Lietuvā ir gan tiešs drauds, gan abu valstu asu domstarpību objekts.
Būtiņģes termināls, kas daļēji pieder ASV kompānijai Williams International, var sākt naftas tranzītu šā mēneša beigās. Nafta netiks iekrauta no parastā doka, bet no peldošas bojas, ko Latvijas valdība uzskata par riskantu pasākumu, kas var izraisīt naftas noplūdi jūrā.
Latvijas naftas industrijas pārstāvji privāti atzīst, ka par Būtiņģi nav jārunā kā par vides aizsardzības jautājumu, bet gan kā par finansiālas dabas problēmu. «Sliktākajā gadījumā Būtiņģe paņems vienu līdz divus miljonus tonnu no mūsu pašreizējās ikgadējās plūsmas,» laikrakstam sacījis Ventspils naftas pārstāvis.
Strīds par Būtiņģes terminālu ir ne tikai saasinājis Latvijas un Lietuvas attiecības, bet arī licis plānot naftas tranzīta racionalizēšanu reģionā, raksta Financial Times.
Naftasvads darbojas ar pilnu jaudu
Pašreizējais naftasvads no Polockas Baltkrievijā caur Lietuvu līdz Ventspilij darbojas ar pilnu jaudu un pārsūknē 15 miljonus tonnu jēlnaftas gadā. Latvijas un Krievijas kopuzņēmums Rietumu cauruļvadu sistēma izveidots, lai izpētītu un finansētu jaunus iespējamos naftas tranzīta ceļus.
Kompānijas Rietumu cauruļvadu sistēma akcionāra LatRosTrans priekšsēdētāja vietnieks Ojārs Kehris laikrakstam teicis, ka labākais ceļš ir savienot Ventspili ar Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu. Mažeiķi atrodas pašreizējā Ventspils naftasvada pagarinājumā. Krievijas naftasvadam ir rezerves kapacitāte līdz Mažeiķiem, un šī kapacitāte dos labumu, ja naftasvadu savienos ar Ventspili. O. Kehris sacīja, ka tas būtu lētākais variants un Mažeikiu nafta produktiem būs labāka pieeja Ventspilij.
Tomēr šāds maršruts tika atcelts pēc tam, kad Lietuvas valdība nolēma pabeigt Būtiņģes naftas termināla būvi, lai nodrošinātu Lietuvas «enerģētisko neatkarību». «Ja mēs vēlamies būt patiesi neatkarīga valsts, mums jāattīsta pašiem savi resursi,» sacījis Lietuvas ekonomikas ministra vietnieks Viktors Valentukēvičs, runājot par Lietuvas vēlmi norobežoties no iespējamā Krievijas spiediena.
Mažeiķi atkarīgi no Lukoil
Financial Times norāda: pagājušās nedēļas notikumi apstiprināja Lietuvas bažas, jo Krievijas naftas kompānija Lukoil, kas koordinē jēlnaftas piegādi Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcai, atteicās atjaunot piegādes līgumu, ja tai netiks pārdota rūpnīcas akciju pakete.
Tomēr Lietuva nevarot rēķināties ar Latvijas naftas biznesa atbalstu, kas tiecas Lietuvu izslēgt no jaunā naftas vada maršruta.
Pašlaik tiek apsvērti divi ceļi. Pirmajā gadījumā iespējama jauna naftasvada būve blakus jau esošajam – no Polockas tieši uz Ventspili. Tā būves izmaksas būtu apmēram 200 miljoni dolāru. Otrais variants – no Ņeveļas Krievijā, apejot Baltkrieviju. Abos gadījumos netiks iesaistīta Lietuva, raksta Financial Times.
Publicēšanas datums: Piektdiena, 1999. gada 12. februāris.
Rubrika: Ekonomika (3. lpp.)

Naftas produktu vads strādā normālā režīmā
Marlena Briede
Kā informē a/s «Ventspils nafta» preses dienests, no 22. aprīļa atjaunota naftas produktu cauruļvada darbība uz Ventspili. Tas noticis 20 dienas pēc tam, kad 2. aprīlī vienpusējā kārtā un bez pamatotas motivācijas dīzeļdegvielas pārsūknēšana pa cauruļvadu Latvijas teritorijā tika pārtraukta a/s «Transņefteprodukt» vienpusējas rīcības rezultātā. «Transņefteprodukt» ir Krievijas puses dalībnieks Latvijas – Krievijas naftas un naftas produktu cauruļvadu kopuzņēmumā SIA «LatRosTrans».
A/s «Ventspils nafta» viceprezidents Olafs Berķis uzskata, ka naftas produktu cauruļvads strādā normālā režīmā. Atjaunojoties naftas produktu cauruļvada darbībai Latvijas teritorijā, kravu plūsmas intensitātes dēļ uz vairākām stundām cauruļvada darbību nācies atkārtoti apturēt. Lielāku dīzeļdegvielas plūsmu nepieļāva Ventspils ostā darbojošos terminālu rezervuāru parka jaudas. Ņemot vērā šī brīža naftas un naftas produktu zemo cenu līmeni pasaules tirgū, Ventspils ostas uzņēmumu pakalpojumus izmantojošiem klientiem izdevīgāk savu kravu pieturēt Ventspilī, gaidot tirgu konjunktūras uzlabošanos.
Atbilstoši četrpusējam līgumam Ventspils ostā strādājošiem termināliem a/s «Ventspils nafta», a/s «Ventbunkers», a/s «Naftas parks» un cauruļvadu kopuzņēmumu SIA «LatRosTrans» par tās dīzeļdegvielas pārkraušanu, kas pienāk pa cauruļvadu, 1998. gada janvārī minēto terminālu naftas produktu rezervuāru jaudas ir apvienotas, šā projekta koordinators ir a/s «Ventbunkers», kas projektā ieguldījis lielāko rezervuāru parku.
Publicēšanas datums: Pirmdiena, 1998. gada 4. maijs.
Rubrika: Ziņas (2. lpp.)

Pārbauda LatRosTrans saistību ar pedofilijas skandālu
DAIGA BLUĶE
Lai pārbaudītu informācijas patiesumu par iespējamo uzņēmuma LatRosTrans saistību ar tā dēvētā pedofilijas skandāla finansēšanu, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) sācis tā dokumentācijas pārbaudi.
Vairāki SAB darbinieki apmeklējuši a/s LatRosTrans biroju, lai iepazītos ar viņus interesējošiem dokumentiem, kas varētu palīdzēt lietas atklāšanā, atsaucoties uz LatRosTrans ģenerāldirektores Jadvigas Bērziņas teikto, ziņo BNS. Jau ziņojām, ka SAB sācis pārbaudi arī par LatRosTrans līdzīpašnieku a/s Ventspils nafta (VN). Maksimāli īsā laikā veikt visas nepieciešamās izmeklēšanas darbības SAB pagājušajā nedēļā aicināja arī VN vadība. SAB pagaidām neprognozē, cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai pabeigtu izmeklēšanu.
Jau ziņojām, ka LatRosTrans valdes priekšsēdētājs Valentīns Kokalis nāca klajā ar paziņojumu, ka vairāki Ventspils uzņēmumi, arī LatRosTrans, ir pārskaitījuši līdzekļus Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai, kuras pārstāvis Jānis Ādamsons vada parlamentāro izmeklēšanas komisiju pedofilijas lietā, tādējādi finansējot pedofilijas skandālu. V. Kokalis apgalvo, ka LatRosTrans sociāldemokrātiem 1999. gadā pārskaitījis vairāk nekā 100 tūkstošus latu.
Publicēšanas datums: Trešdiena, 2000. gada 1. marts.
Rubrika: Latvijā (3. lpp.)
Gailis Kokaļa paspārnē
Gunārs Valdmanis, pēc LETA
Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra informāciju uzņēmuma «LatRosTrans» padomē apstiprināts bijušais premjers un būvuzņēmējs Māris Gailis.
Uzņēmumu reģistra Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lana Cimmere informēja, ka uzņēmuma «LatRosTrans» padomē šā gada 22. februārī reģistrēts jauns loceklis – ekspremjers un bijušais «Latvijas kuģniecības» padomes loceklis Māris Gailis.
Arī «LatRosTrans» ģenerāldirektore Jadviga Bērziņa apliecināja, ka M. Gailis ir kļuvis par uzņēmuma padomes locekli.
Kā norādīja J. Bērziņa, M. Gailis ieņēmis tobrīd vakanto «LatRosTrans» padomes locekļa vietu, un viņš šim amatam ticis virzīts no «LatRosTrans» dalībnieku – uzņēmuma «Ventspils nafta» puses.
Uzņēmumu reģistra pārstāve arī informēja, ka «LatRosTrans» Uzņēmumu reģistrā bija vērsies ar lūgumu reģistrēt izmaiņas uzņēmumā, kuras paredzēja likvidēt «LatRosTrans» valdi, taču šādas izmaiņas neesot tikušas izdarītas.
Kā jau iepriekš tika ziņots, Māris Gailis 1. februārī tika atbrīvots no «Latvijas kuģniecības» padomes locekļa pienākuma pildīšanas. Bijušais premjers paziņoja, ka tas esot protests pret ilgstošo «Latvijas kuģniecības» privatizāciju, savukārt «Latvijas kuģniecības» padomes priekšsēdētājs Druvis Skulte pauda viedokli, ka Māris Gailis padomes locekļa amatu ir atstājis tāpēc, ka nav vēlējies palikt valsts amatpersonas statusā.
Publicēšanas datums: Trešdiena, 2000. gada 1. marts.
Rubrika: Aktualitāte (2. lpp.)
Gailim atkal amats kompānijas padomē
Jūs esat šeit: Lursoft > Laikrakstu bibliotēka > Diena
Ekspremjers, uzņēmējs un nesen Latvijas kuģniecības padomi pametušais Māris Gailis februāra vidū ticis pie jauna amata — jau aptuveni nedēļu viņš ir naftas cauruļvadu firmas LatRosTrans (LRT) padomes loceklis.
LRT padomē viņš apstiprināts februāra vidū notikušajā īpašnieku sapulcē un tajā pārstāv firmas mātesuzņēmumu Ventspils nafta, otrdien Dienai teica VN preses sekretāre Gundega Vārpa. Pēc viņas vārdiem, M.Gaili par savu pārstāvi VN izvēlējusies, jo viņš esot profesionāls, viņam esot plašs redzesloks un labas starptautisko attiecību zināšanas, kas sadarbībā ar Krieviju varot noderēt. VN meitasfirmas padomē esot 5 padomes locekļu vietas, un viena no tām līdz šim bijusi brīva. Pēc aģentūras LETA ziņām, Uzņēmumu reģistrs M.Gaili kā LRT padomes locekli reģistrējis 22.februārī.
M.Gailim ir diezgan plaša pieredze uzņēmuma padomju darbā, jo bez 1.februārī pamestās LK padomes viņš jau labu laiku strādā Latvijas gāzes padomē. Pametot LK, M.Gailis teica, ka tādējādi protestē pret ieilgušo uzņēmuma privatizāciju, savukārt citi vērtēja, ka viņš to dara, jo negrib iesniegt valsts amatpersonas ienākumu deklarāciju. Strādājot LRT, deklarācija M.Gailim nebūs jāiesniedz, jo juridiski tā ir privāta firma un ar valsts īpašumu tai nav tieša sakara.
Autors: Baiba Rulle .
Publicēšanas datums: Trešdiena, 2000. gada 1. marts.
Rubrika: Bizness (5. lpp.)
Kokalim neizdodas apdrošināt amatu
Arnis KLUINIS
SIA «LatRosTrans» valdes priekšsēdētājs Valentīns Kokalis ir divas reizes iesniedzis Daugavpils tiesā (Daugavpilī atrodas uzņēmuma juridiskā adrese un birojs) prasību atcelt “LatRosTrans” īpašnieku kopsapulces lēmumu par uzņēmuma valdes likvidēšanu. Tiesa prasības nav pieņēmusi, jo, kā aģentūrai BNS paskaidroja Daugavpils tiesas priekšsēdētājs Ernests Joksts, Kokalis tiesā varētu apstrīdēt viņam nelabvēlīgu Uzņēmumu reģistra lēmumu, bet pagaidām Uzņēmumu reģistrs ir atteicies reģistrēt izmaiņas “LatRosTrans” statūtos, ar kurām “Lat RosTrans” akcionāri nodod valdes funkcijas direktoru padomei. Tādējādi Kokalis paliek amatā, bet viņam nav izdevies savu stāvokli uzņēmumā nodrošināt ar tiesas spriedumu.
Publicēšanas datums: 29.02.2000.
Rubrika: Tautsaimniecība (8. lpp.)

Nemieri naftas tranzītbiznesā
Jūs esat šeit: Lursoft > Laikrakstu bibliotēka > Diena
Strupceļā nonākusi naftas tranzīta artērijas cauruļvadu firmas LatRosTrans (LRT) biznesa vadība — tās valde, kuru it kā nolemts likvidēt, formāli vēl strādā, tomēr reāli biznesu nevada, jo nav lemttiesīga.
Juridisku un privātu nesaskaņu dēļ nemieri valda starp pašreizējo firmas valdes priekšsēdi Valentīnu Kokali un LRT mātesuzņēmuma 66% akciju īpašnieci Ventspils naftu (VN). Savukārt neapmierinātību par valdes lemtnespēju paudusi atlikušo 34% akciju turētāja Krievijas kompānija Transņefteprodukt. Turklāt no abu LRT īpašnieku vēstulēm un paziņojumiem nav īsti skaidrs, vai valde turpinās darbu un kas īsti ar to notiks nākotnē.
VN atzīmē — problēmas ar LRT pārvaldi skar īpašniekus, nevis biznesu — naftas un naftas produktu transportēšanu. Citādi domā V.Kokalis un Transņefteprodukt. Vēstulē VN vadītājam Igoram Skokam Krievijas kompānijas prezidents Iļduss Išmuhametovs norādījis — valdes darba paralizēšana var izraisīt avārijas situāciju uzņēmumā, radot ekonomiskus un finansu zaudējumus. Viņš arī retoriski vaicājis: «Kas no tā cietīs vairāk — divi strādāt atteikušies valdes locekļi vai īpašnieki, kuri, riskējot ar privāto īpašumu, nereaģē uz V.Kokaļa aicinājumiem kaut ko darīt lietas labā?» I.Išmuhametovs aicinājis 1.martā sanākt uz īpašnieku ārkārtas sapulci, kurā kā pirmo izskatīs jautājumu par valdes darba atjaunošanu.
LRT valdi šobrīd var saukt par it kā esošu, jo lēmumu par tās reorganizēšanu ar attiecīgajiem grozījumiem statūtos īpašnieki pieņēma 11.februārī. Tomēr Uzņēmumu reģistrs grozījumus statūtos nereģistrēja. Par it kā strādājošu to var saukt tāpēc, ka divi valdes locekļi atteikušies pildīt savus pienākumus.
V.Kokalis saka, ka jau kopš 21.decembra valde nav spējusi izskatīt nevienu ar uzņēmuma finansu un investīciju darbību saistītu jautājumu. Tas radot kritisku stāvokli, jo, neveicot cauruļvadu remontu, var tikt paralizēts naftas tranzīts. Viņa nostājai oponē VN vadība. Tā atzīst, ka naftas un naftas produktu cauruļvadu darbs neapstāsies valdes lemtnespējas dēļ un jautājums par LRT pārvaldi tuvākā laikā tiks atrisināts.
Strupceļu naftas tranzītā būtiskās LRT vadības darbā V.Kokalis skaidro arī ar privātajām interesēm, sakot, ka šādu situāciju veicinājusi VN, lai atriebtos par skandalozajiem paziņojumiem, kas saistīti ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu. V.Kokaļa skatījumā tieši tāpēc Latvijas īpašnieki arī esot ierosinājuši likvidēt valdi, ar ko neesot mierā Transņefteprodukt. Turpretim VN apgalvo, ka lēmums par valdes likvidēšanu tapis jau labi sen. Tam neesot nekāda sakara ar V.Kokaļa publiskajām atklāsmēm, un tas esot saistīts ar faktu, ka firmas pārvalde ir pārāk smagnēja.
Autors: Baiba Rulle .
Publicēšanas datums: Piektdiena, 2000. gada 25. februāris.
Rubrika: Bizness (5. lpp.)

Naftas tranzītā sācies noriets
Jūs esat šeit: Lursoft > Laikrakstu bibliotēka > Diena
Krievijas ekonomiskā krīze, pašreizējās ieceres attīstīt savas ostas un realizēt jaunu naftas vada būves projektu, politisko lēmumu nestabilitāte ir noteikusi būtiskas izmaiņas Latvijas līdz šim ienesīgajā tranzītbiznesā, īpaši naftas un naftas produktu transportā. Ne jau bez pamata valstī iepriekš viena no pelnošākajām kompānijām a/s Ventspils nafta (VN) šā gada peļņas prognozi samazinājusi teju uz pusi, salīdzinot ar pērno gadu, vai divām trešdaļām, salīdzinot ar 1998.gadu, sakot, ka nopelnīs 8—9 miljonus latu.
Analizējot nākotnes perspektīvas, speciālisti atzīst — uz tādiem peļņas apjomiem un rentabilitāti kā 90.gadu vidū vairs nav ko cerēt. Citādi sakot, arī naftas tranzītnieku zelta laiki esot beigušies, līdz ar to mazinājusies arī ietekme valsts ekonomikā kopumā. Tagad speciālisti arī atzīst — šajā biznesā esam atkarīgi no Krievijas, turklāt vispirms no tās politiskajiem lēmumiem. Tas gan, protams, nenozīmējot, ka šis savulaik ļoti ienesīgais bizness uzskatāms par sevi izsmēlušu un Latvijā neperspektīvu. Zināmā mērā par to liekot šaubīties kaut vai Krievijā valdošā nevienprātība par jauna naftas cauruļvada un ostu celtniecību.
Arī VN prezidenta Igora Skoka skatījumā šo biznesa sfēru joprojām var raksturot kā vienu no ienesīgākajām. Viņš norāda — pēdējos gados VN pārkraušanas biznesā ir sasniegusi ļoti labus rezultātus un tas, ka «mēs šobrīd plānojam krietni mazāku peļņu, nav nekāda traģēdija. Tas ir bizness. Tāda peļņa, kāda VN bija, piemēram, 1997.gadā (ap 25 miljoni latu), vairs nebūs nekad, un ar to ir jārēķinās.»
Turklāt jāatceroties, ka kopš 1997.gada VN naftas pārkraušanas tarifu ir samazinājusi par 0,8 USD tonnā. Savukārt kopā ar cauruļvadu firmu LatRosTrans — tonnas naftas transportēšana un pārkraušana šajā laikā esot kļuvusi par 1 USD lētāka, lai arī tranzīta apjomi nav pieauguši. Esot loģiski, ka šāda situācijā samazinās šī biznesa kopējie ieņēmumi un peļņa, ar ko jārēķinās akcionāriem, cerot saņemt lielākas dividendes.
Stiprinās sakarus ar kazahiem
Iespēju, ka naftas tranzīts vienā dienā varētu pilnībā apstāties, I.Skoks noraida ar faktu, ka nepietiekamu transporta jaudu dēļ Krievija nevar naftu un tās produktus eksportēt tikai caur savām ostām un citu valstu termināliem, apejot Ventspili.
Tomēr VN prezidents norāda, ka, tieši lai mazinātu atkarību no Krievijas naftas, ir sāktas ļoti aktīvas sarunas par sadarbību ar Kazahstānas kompānijām par tās naftas un naftas produktu tranzītu. I.Skoks pieļauj, ka nelielos apjomos Kazahstānas naftas tranzītu caur VN varētu sākt jau šā gada otrajā pusē.
Tiekot pieļauta arī iespēja naftu no Kazahstānas transportēt pa dzelzceļu. Tā tiekot apsvērta, jo Krievija ar kvotām ierobežojot to naftas un naftas produktu daudzumu, ko Kazahstāna var transportēt pa tās cau-ruļvadiem. Turklāt nereti gadoties, ka Krievija nosaka arī virzienu, kādā kazahu nafta tiks transportēta. Ņemot vērā, ka šīs Kaspijas jūras baseina valsts nafta ir augstvērtīgāka, Krievija to labprāt izmantojot savām vajadzībām.
Pēdējos gados nafta uz VN pa dzelzceļu gan nav tikusi transportēta. Tas tiek darīts, izmantojot salīdzinoši lētāko cauruļvadu transportu.
Pieļauj arī pirkšanu un pārdošanu
Sarunā ar Dienu I.Skoks neslēpa — ir spriests arī par to, ka VN varētu uzsākt naftas un tās produktu pirkšanu un pārdošanu. «Negribētu šo jautājumu izslēgt kā pilnībā neiespējamu, taču teikt, ka mēs to varētu darīt tuvākā laikā, noteikti nevar,» uzsvēra I.Skoks.
18—20 miljonu tonnu pārkraušana jau ir milzīgs darbs, viņš piebilda. Blakus tam nodarboties vēl ar tirdzniecību esot diezgan sarežģīti. Turklāt prakse liecinot, ka parasti, kad pārkraušanas termināls sāk naftas pirkšanu un pārdošanu, klientiem, kas izmanto tikai pārkraušanas pakalpojumus, rodoties nevajadzīgas aizdomas.
«Ja jau mūsu apjomi strauji saruks, mēs, protams, varam sākt naftu uzglabāt, pirkt un pārdot. Tomēr ar to negribu norādīt, ka mēs gatavojamies straujam pārkraušanas apjomu kritumam,» teica VN prezidents. Raugoties uz janvāra pārkraušanas apjomiem, kas varētu būt līdzīgi arī februārī un martā, varot lēst, ka šis gads nebūšot pārlieku kritisks, vērtē I.Skoks.
Vienlaikus viņš gan atzina — Latvijas politiķi par maz darījuši, lai vairotu mūsu valsts atpazīstamību Maskavā. «Nesaku, ka obligāti jārunā par naftu, var runāt arī par zivju konserviem vai alu, bet uz turieni ir jābrauc un jāpanāk labvēlīga attieksme jebkurā jautājumā. Tad arī pārējiem būs vieglāk dzīvot,» saka VN prezidents.
Autors: Baiba Rulle .
Publicēšanas datums: Trešdiena, 2000. gada 23. februāris.
Rubrika: Bizness (5. lpp.)
Kavējas LatRosTrans investīciju programmas īstenošana
ANDRIS LĀCARS
Maģistrālo naftas vadu apsaimniekotāja Latvijas un Krievijas kopuzņēmuma SIA LatRosTrans (LRT) rekonstrukcijas un modernizācijas programmas sākšana kavējas, jo nav atbilstoša kompānijas valdes lēmuma.
LRT preses sekretārs Kristaps Valdnieks informēja, ka pagaidām nav zināms, kad notiks valdes sēde, kurā varētu pieņemt saistošus lēmumus par investīciju realizāciju programmā, kas tika apstiprināta pērnā gada beigās.
LRT valdes priekšsēdētājs Valentīns Kokalis paziņojis, ka kavēšanās ar modernizācijas sākšanu var izraisīt neparedzamas sekas. Viņš vaino LRT Latvijas pusei piederošo kapitāla daļu kontrolētājas a/s Ventspils nafta (VN) pārstāvjus par valdes darba sabotēšanu. Savukārt VN vadība izplatījusi paziņojumu, kurā par LRT problēmām atzīts atbildīgs pats uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, kas nav spējis tikt galā ar saviem pienākumiem. Kā zināms, pirms neilga laika VN ierosināja veikt SIA reorganizāciju, kas paredzēja vadības struktūru optimizāciju, bet šīs izmaiņas nepiekrita reģistrēt Uzņēmumu reģistrs.
V. Kokalis aģentūrai LETA atzinis, ka LRT elektrosistēma un radio releji ir kritiskā stāvoklī un gadījumā, ja notiks kāda nopietna avārija, sekas var būt ļoti nopietnas, jo nebūs iespējams laikus aizvērt vārstus un pārtraukt naftas produktu sūknēšanu. Viņš arī apgalvoja, ka uzņēmuma sadarbības partneri jau ir izteikuši savu neapmierinātību ar nepietiekamajām investīcijām drošības palielināšanai. «Nauda ir, investīciju programma ir, konkursi notikuši, bet naudu naftas vada uzturēšanā un remontēšanā neiegulda,» sacījis V. Kokalis.
Pēc viņa teiktā, Krievija un Baltkrievija apsver iespēju pārtraukt naftas produktu transportu uz Latviju. Krievijas pusē naftas vadam esot nomainītas ar automātiku saistītās releju līnijas, bet Latvijas pusē palikusī vērtība šajā ziņā esot nulle.
Kā Neatkarīgo informēja VN preses sekretāre Gundega Vārpa, kompānijas vadība neuzskata par vajadzīgu īpaši komentēt LRT valdes priekšsēdētāja jaunatklājumus. Tomēr, iepazīstoties ar publikācijām presē, jāsecina, ka V. Kokalis ir ļoti paškritisks, novērtējot savu darbību valdē. Tieši valde un attiecīgi valdes priekšsēdētājs ir atbildīgi par investīciju programmas izpildi, un ir mazliet dīvaini, ka LRT valdes priekšsēdētājs šādā jocīgā veidā informē uzņēmuma īpašniekus par savām grūtībām veikt tiešos darba pienākumus jau ilgākā laika posmā. VN rīcībā nav faktu, kas apstiprinātu V. Kokaļa izteikumus par Krievijas un Baltkrievijas apsvērumiem naftas produktu transportēšanas pārtraukšanai uz Latviju. Vēl nesen Latvijā, arī Ventspilī un tostarp Ventspils naftā viesojās Baltkrievijas ekonomikas ministrs, taču šāda veida iespējamās problēmas netika minētas. Protams, loģiski, ka cauruļvadiem, kas tiek ekspluatēti jau ilgāku laiku, ir nepieciešama rekonstrukcija, un par tās īstenošanu ir atbildīga uzņēmuma valde ar valdes priekšsēdētāju priekšgalā, sacīja G. Vārpa. Runājot par paredzamo LRT reorganizāciju, G. Vārpa paskaidroja, ka šis jautājums tiek risināts, bet, tā kā ar kopuzņēmuma Krievijas puses pārstāvjiem pastāv vienošanās neapspriest šo procesu publiski, nekāda sīkāka informācija netiks sniegta.
Pirms dažām nedēļām V. Kokalis tā neuztraucās par cauruļvadu slikto stāvokli, bet intervijā laikrakstam Dienas bizness pat slavēja LRT iespējas pret Krievijas iecerēto Baltijas cauruļvadu sistēmas (BCS) projektu. Viņaprāt, BCS projekts Latvijas naftas un naftas tranzīta tirgu vismaz tuvāko gadu laikā noteikti neapdraudēs, jo, pirmkārt, tas vēl aizvien ir projekta stadijā, un, otrkārt, šādas ieceres vienmēr prasa milzīgas investīcijas, tātad – kredītus, kas būs jāatdod, bet ar to Krievijai ir regulāras grūtības. Lai BCS veiksmīgi spētu darboties un gūt peļņu, uzņēmumam jānosaka salīdzinoši augsti tarifi – tādi, no kuriem būtu iespējams atdot aizņēmumus kaut cik pārskatāmā laikā. Savukārt Latvijā viss jau ir gatavs – LRT maģistrālie cauruļvadi ir spējīgi gadā pārsūknēt virzienā uz Ventspili gandrīz 16 miljonus tonnu naftas un 5 miljonus tonnu naftas produktu.
Toreiz V. Kokalis uzskatījis, ka LRT piedāvāto pakalpojumu kvalitāte un cena jau ir labāka par to, ko spēs piedāvāt BCS īpašnieki nākotnē. Par Krievijas draudiem pārtraukt naftas produktu sūknēšanu LRT valdes priekšsēdētājs izsakās, ka tie varētu būt politiski un nekādā gadījumā nesakrīt ar Krievijas naftinieku interesēm.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka laika posmā līdz 2003. gadam uzņēmuma infrastruktūras uzlabošanā un naftas vadu caurlaides jaudas palielināšanā plānots ieguldīt 100 miljonus ASV dolāru pašu līdzekļu. Kopējās investīciju programmas izmaksas tiek lēstas ap 260 miljoniem dolāru. Programmai nosacīti ir trīs posmi. Pirmajā paredzēta infrastruktūras modernizācija. Tā skars enerģētikas, sakaru, automātisko iekārtu un citas sistēmas.
Publicēšanas datums: Trešdiena, 2000. gada 9. februāris.
Rubrika: Ekonomika (4. lpp.)