NOVELE. RŪDOLFS BLAUMANIS (1863-1908)
Izdales materiāls 7. klasei
1.Kas ir novele un ar ko tā atšķiras no stāsta?
Stāsts un novele ir mazās epikas formas. Ir zinātnieki, kas uzskata, ka stāsts un novele nav šķirami, taču darbības risinājuma veidā šajos žanros vērojamas ļoti būtiskas atšķirības. Stāsts ir daudz plašāks jēdziens. Par stāstiem var nosaukt visus mazās epikas formas prozas darbus. Taču novele ir tikai viens no stāsta paveidiem.
NOVELE ir neliela apjoma prozas sacerējums, kuram raksturīgs spraigs sižeta risinājums ar neparastu notikumu centrā, nereti ar negaidītu atrisinājumu. Tā ir sacerējums, kura saturs veltīts kādam atsevišķam, neparastam, negaidītam notikumam cilvēka dzīvē.
Novele pieder pie tehniski vissarežģītākajiem, bet arī visinteresantākajiem žanriem pasaules literatūrā.
Krievu rakstnieks Alekseja Tolstojs par noveli raksta: “Novele ir mākslas visgrūtākā forma. Lielā stāstā lasītāju var “apvārdot” ar lieliskiem aprakstiem, asprātīgiem dialogiem, – vai nu mazums, ar ko… Turpretī te jums viss ir kā uz delnas. Jums jābūt gudriem, jums jābūt nozīmīgiem – mazā forma neatsvabina jūs no liela satura.”
Tātad viena no noveles galvenajām, obligātajām prasībām – tā nedrīkst būt pārāk gara. Arī darbojošos personu skaits ir ierobežots. Fabulai jābūt koncentrētai, darbības risinājumam jābūt spraigam un dramatiskam, visiem izteiksmes līdzekļiem maksimāli koncentrētiem. Garus tēlojumus, dabas aprakstus, arī darbojošos personu raksturojumus pa lielākai daļai aizstāj trāpīgas, izteiksmīgas detaļas. Obligāts noveles priekšnoteikums ir arī negaidīts darbības pavērsiens un atrisinājums.
2.Rūdolfs Blaumanis (1863-1908). Biogrāfija.
Dzimis Ērgļu muižā. No 5 gadu vecuma līdz mūža beigām viņa dzīve saistīta ar Ērgļu pagasta Braku mājām. Tur pašreiz iekārtots Blaumaņa memoriālais muzejs. Izglītību Blaumanis ieguvis vācu skolās, tomēr kļuvis par vienu no latviskākajiem latviešu rakstniekiem. Strādājis Kokneses muižā par rakstvedi un pārvaldnieka mācekli, vēlāk darbojies žurnālistikā, palaikam saimniekojis Brakos. Miris no plaušu tuberkulozes 45 gadu vecumā Tahakarju sanatorijā Somijā. Apbedīts Ērgļu kapos.
3.Rūdolfs Blaumanis – psiholoģiskās noveles izkopējs.
Rūdolfs Blaumanis bija pirmais rakstnieks latviešu literatūrā, kas sāka rakstīt noveles un līdz pilnībai izveidoja psiholoģisko rakstura noveli. Viņa novelēs gan tiek ievērots obligātais žanra priekšnoteikums – neparasts notikums, bet ļoti liela uzmanība pievērsta cilvēku pārdzīvojumiem un raksturu atklāsmei šajā neparastajā situācijā. It īpaši tas sakāms par noveli “Nāves ēnā”. Neparasti veidota notikumu gaita arī novelē “Andriksons”, lai atklātu zemnieka Andriksona lepno raksturu un viņa attieksmi pret muižu.
4. R. Blaumaņa novele “Nāves ēnā” (1899).
Katras Blaumaņa noveles centrā ir cilvēka iekšējā pasaule, tās pretrunu pētījums grūtas izvēles brīžos.
Novelē tēlota cilvēku rīcība ekstremālā situācijā – jūras vidū uz atlūzuša ledus gabala. Drošais un uzņēmīgais Grīntāls stājas nelaimē nonākušo zvejnieku pulciņa priekšgalā un organizē visu, kas nepieciešams izdzīvošanai līdz glābiņam. Bagātais saimnieks Zaļga pat tādā brīdī sargā savu mantu un gaida maksu, jo viņam vienīgajam vezumā ir zivis, ar ko apmierināt izsalkumu. Jaunais, trakulīgais Birkenbaums, kurš līdz šim visās situācijās vienmēr izūlies sveikā, spiests atzīt: “Ar spēku jau te nekā nevar izdarīt.” Viņā mostas žēlums pret pusaudzi Kārlēnu, un Birkenbaums cenšas visādi palīdzēt, pat iegriež sev rokā un dod sūkt asinis, kad Kārlēnam neizturami gribas dzert.
Raksturi visspilgtāk atklājas noveles finālā, kad glābējlaivā (igauņu laivā) var uzņemt tikai 7 zvejniekus, bet trim jāpaliek uz ledus gabala. Zaļga pirmais manās uz laivu. Grīntāls liek vilkt lozes, sākot ar vecākajiem vīriem, bet pats paliek pēdējais. Vecais Dalda savu vietu laivā atdod dēlam Janim. Birkenbaums šaubās, viņam žēl Kārlēna, taču dzīvības spēks ir stiprāks. Vecais Dalda, Grīntāls un Kārlēns paliek uz ledus gabala.
1971. gadā uzņemta mākslas filma “Nāves ēnā”. Tās režisors ir G. Piesis.
Materiāla tapšanā izmantotā literatūra:
1.Lūse D., Lasenberga Z., Vēze L. Latviešu literatūras konspekti. – R.: Zvaigzne ABC, 37. – 43. lpp.
2.Literatūra 9. klasei. Eksperimentāla mācību grāmata. – R.: Zvaigzne ABC, 1996 – 129.-132. lpp.