Olivera Tvista raksturojums

Olivera Tvista raksturojums Č. Dikensa romānā
„Olivera Tvista piedzīvojumi”

Viņa izskats:
„Kāds brašs no skata – un apģērbts atkal kā kungu bērns! (..) Tas pats jaukais vaidziņš, tikai ne tik bāls, tās pašas mīļās actiņas, tikai ne tik skumīgas. (..) viņa lēno smaidu; (..)”
(misis Bedvina, 354.lpp.)
Viņa raksturs:
„(..)darbanams (..) tas pats izģindušais sargs pie vārtiem – viņu ieraugot, Olivers sadrebēja, tad nosmējās pats par savu muļķību, tad apraudājās, tad atkal smējās (..)”
(autors, 438.lpp.)
„Tikai ne tante! (..) Nekad nesaukšu tevi par tanti…Māsa…mana mīļā, dārgā māsa, kuru tūliņ tik karsti iemīļoju! Roze, mīļā, mīļā Roze!”
(Olivers, 447.lpp.)
Citu raksturojums:
„(..) kādreiz jūs esat parādījuši lielu laipnību un labvēlību manam mīļajam, mazajam draugam, (..)”
(Roze, 351.lpp.)
„Pēdīgais nekrietnelis! Savu galvu esmu ar mieru apēst, ja viņš nav beidzamais nelietis!(..)”
(misters Grimvigs, 351.lpp.)
„Tas ir bērns ar cēlu raksturu un atsaucīgu sirdi, (..)”
(Roze, 351.lpp.)
„(..)ir iedēstījusi viņa krūtīs tādu uzticību un tādas pieķeršanās jūtas, kas darītu godu daudziem, kuru dienu skaits mūžā sešreiz lielāks.”
(Roze, 352.lpp.)
„Tas tak mans nabaga puikiņš!”
( misis Bedvina, 353.lpp.)
„(..) Jāatmaksā šim nevainīgajam, maigajam bērnam, jo tāds viņš ir, kaut arī noziedzīgas, visnelaimīgākās mīlas auklējums, (..)”
(misters Braunlovs, 424.lpp.)
„Tas ir tas bandu bērns.”
(Monkss, 440.lpp.)
„Vai man lai neatsilst sirds, kurš viņu kā draudzes bāriņu uzaudzinājis, ja tagad manas acis redz viņu sēžam starp tik smalkām lēdijām un džentlmeņiem (..) es vienmēr esmu šo bāriņu mīlējis, it kā viņš būtu mans paša (..)”
(misters Bambls, 443.lpp.)
„(..) viņš saskatīja Oliverā aizvien lielāku līdzību ar savu agri nomirušo draugu, (..)”
(autors, 463.lpp.)

Laikmeta raksturojums Č. Dikensa romānā
„Olivera Tvista piedzīvojumi”

„(..) bija jāpalaiž garām pasta karietes (..)”
(autors, 358.lpp.)
„(..) ienira šauru, līkumainu un netīru ieleļu krēslā starp Greisinleilu un Smitfīldu, kuras pārvērta šo pilsētas daļu par vienu no visriebīgākajiem un nožēlojamākajām, kādas vēl pēc pārbūves palikušas pilsētas centrā.”
(autors, 360.lpp.)

„Uz kamīna dzegas stāvēja vecs, nokvēpis krūšutēls, bet virs apsūdzēto sola karājās putekļiem klāts pulkstenis – vienīgais priekšmets šai telpā, kas šķita darām to, kas tam jādara, jo netikums vai nabadzība, vai pierasta saskare kā ar vienu, tā otru bija visu dzīvo radību apzīmogojusi ar negoda traipiem – diezin vai mazāk pretīgiem par to biezo, taukaino netīruma kārtu, kas bija nogulusi uz visiem nedzīvajiem priekšmetiem un rādīja īgnu seju dzīvajiem.”
(autors, 376.lpp.)
„Pār upi klājās migla, caur to nespodri mirgoja kuģu ugunskuri daudzajās piestātnēs un tumšās celtnes krastmalā atēnojās vēl drūmākas un bezveidīgākas. Abos krastos pār jumtu un tornīšu blīvi pacēlās vecas, apkvēpušas noliktavas; smagas, īgnumpilnas un saviebušās tās noraudzījās ūdens līmenī, tik melnā, ka tas nespēja atspoguļot pat šādu milzeņu apveidus. Vecās Pestītāja baznīcas kupols un Svētā Magnusa torņa smaile – šī mūžvecā tilta sensenie gigantiskie sargi – vēl bija saskatāmi pelēkajā tumsā, bet mastu mežs lejpus tilta un bieži izkaisīto baznīcu torņi augšpusē gandrīz vairs nebija redzami.”
(autors, 390.lpp.)
„Šķita, ka visas plašās debesis degtu. Cauri dzirksteļu lietum, cita citai pāri stiepdamās, šāvās gaisā liesmu mēles, apgaismodamas apkārtni vairāku jūdžu tālumā un dzīdamas dūmu mākoņus (..) cauri dzirksteļu lietum un sarkani kvēlojošām, brūkošām sijā (..) sienas līgojās un gāzās degošajā akā (..) izkusušais svins un dzelzs kā balta, verdoša straume lija zemē (..) ”
(autors, 413.lpp.)
„Pilsētas nomalē, Temzas krastos, netālu no Roterhaitas baznīcas, kur upmalā gūzmojas visnetīrākās celtnes, upē – vismelnākie kuģi, apkūpējuši ar ogļu putekļiem un zemo nameļu blīvas dūmiem, atrodas riebīgākais, baismīgākais, dīvainākais nostūris, kādi vēl atrodami Londonā un kādus vairums tā iedzīvotāju nepazīst pat vārda pēc.”
(autors, 426.lpp.)
„Džeikoba salā noliktavas ir bez jumtiem un tukšas; sienas drūp kopā; logi nav vairs logi; durvis gāžas uz ielām; dūmeņi melni, bet dūmi pa tiem ārā neveļas. (..) Mājām īpašnieku nav; durvis tām uzlauztas, un iekšā apmetas tie, kam ir drosme” to darīt (..)”
(autors, 426. – 427.lpp.)
„(..) darbanams, viņa bērnu dienu baigais cietums, stāv īgni pavēris drūmus logus pret ielu (..)”
(autors, 438.lpp)

Čārlzs Dikenss „Olivera Tvista piedzīvojumi”
XXXIX – LII nodaļai
XXXIX nodaļa:
 stāda priekšā dažas ievērojamas personas, ar kurām lasītājs ir jau iepazīstināts, un parāda, kā Monkss un ebrejs saliek savus gudros prātus kopā;
 Saikss ir slims jau kādu laiku un Nensija viņu aprūpē, viņa pacieta visu, ko Saikss darīja un teica;
 ierodas Čārlijs, Feidžins un Kūmiņš jeb Džeks Dokins – viņu sauca arī par Manīgo;
 Saikss pārmet ebrejam, ka tas nav licies ne ziņas par viņu, kamēr bijis pavisam slims;
 atnācēji parāda savu šīsdienas laupījumu, bet Saikss saka ebrejam, lai iedod avansu 3 mārciņas 4 šiliņi un 6 pensi – Nensijai ir jāaiziet pie ebreja pēc naudas un jāatnes tā viņam;
 pie ebreja ierodas Monkss un paziņo, ka viņam svarīgas ziņas;
 Nensija iedod Bilam opiju un pati aiziet , kad viņš ir atslēdzies – viņa aizskrien uz ģimenes pansiju un vaicā pēc tikšanās ar kādu lēdiju.
XL nodaļa:
 Nensija satiekas pansijā ar lēdiju vārdā Roze;
 viņa pastāsta Rozei par sarunu, kuru noklausījās, un kura ir saistīta ar Olivera pagātni kā arī nākotni;
 par to ka Monkss ir vienīgos pierādījumus par Olivera izcelšanos iemetis upē;
 Roze uzzina, ka Olivers ir Monksa pusbrālis;
 Roze apsola palīdzēt Nensijai;
 viņa piedāvā Nensijai sākt visu dzīvi no jauna, bet viņa atsakās.
XLI nodaļa:
 satur jaunus atklājumus un parāda ka pārsteigums, tāpat kā nelaime, reti nāk viens vien;
 Roze apdomā, kam varētu lūgt palīdzību notvert Monksu un noskaidrot visu patiesību par Oliveru, viņa iedomājas par savu bijušo draugu misteru Losbernu, bet tad pārdomā, jo tas būtu pārāk sāpīgi viņam;
 Olivers atgriežas no pastaigas un pastāsta rozei, ka redzējis misteru Braunlovu un, ka viņš vēlas ar viņu atkal satikties un parunāt;
 Roze nolemj braukt pie Braunlova ar Oliveru un lūgt palīdzību viņam;
 Roze pastāsta misteram Braunlovam par Olivera dzīvi līdz šim brīdim, Braunlovs vēlas viņu satikt, jo ir priecīgs par to, ka viņš ir izrādījies labs cilvēks;
 Viņa izstāsta misteram Nensijas stāstu, viņš piekrīt palīdzēt;
XLII nodaļa:
 Noass ar Šarloti bēg uz Londonu, jo ir nozaguši zārceniekam naudu no kases;
 viņš izturas pret Šarloti kā pret savu kalpu;
 viņi nonāk „Trīs kropļos” – tieši turpat, kur savu dzīvi Londonā sāka arī Olivers;
 viņi iepazīstas ar ebreju, kas piedāvā viņiem darbu savā paspārnē;
 ebrejs nomaina Noasam Kleipolam un Šarlotei vārdus, tagad viņus sauc misters Moriss Bolters un misis Boltera;
 ebrejs pasaka Noasam, ka viņam nākamajā rītā būs jātiekas ar cilvēku, kas dos viņam šo darbu, bet izrādās , ka tas ir viņš pats;
XLIII nodaļa:
 ebrejs pasaka Bolteram, ka viens no viņu komandas ir notverts;
 ierodas Čārlijs un pasaka, ka ir atrasts cilvēks, kam piederējusi sudraba doze , ko Kūmiņš nozadzis un nu viņam draud izsūtīšana;
 ebrejs nolemj sūtīt Bolteru izlūkos uz Kūmiņa tiesu;
 Kūmiņš uzvedas tiesā kā kungs, viņu pasludina par vainīgu.
XLIV nodaļa:
 ir svētdienas vakars un Nensijai ir jātiek uz satikšanos ar Rozi pusnaktī;
 pie Saiksa ciemojas Feidžins;
 Nensija vēlas iet ārā, bet Saikss viņu nelaiž, jo viņa nesaka kurp viņa grib iet un darīt;
 Nensija netiek uz satikšanos;
 Feidžins domā, ka viņa ir atradusi jaunus draugus un dod mājienus viņai, ka Saiksu vajadzētu novākt no ceļa;
 ebrejs nolemj, ka Bolteram ir jāizseko Nensija, lai viņš varētu uzzināt ar ko viņa tiekas un par ko runā.
XLVI nodaļa:
 ir pagājusi nedēļa un Nensija dodas uz tikšanos ar Rozi;
 viņi tiekas uz tilta pusnaktī un Nensija izstāsta savu stāstu vēlreiz misteram Braunlovam;
 viņa pastāsta, kur zagļi satiekas, kurā mājā, no kurienes viņus visizdevīgāk novērot un arī kad to vislabāk darīt;
 viņa aprakta kā izskatās Monkss un izrādās, ka Braunlovs viņu pazīst;
 Roze vēlreiz piedāvā Nensijai sākt visu dzīvi no jauna, bet viņa atkal atsakās;
 Bolters ir izsekojis viņu un noslēpies pakāpienu zemāk aiz stūra, kur viņu nevar redzēt, visu dzirdēto viņš pastāsta ebrejam.
XLVII nodaļa:
 ebrejs ir ataicinājis pie sevis Saiksu, lai varētu viņam visu izstāstīt;
 viņš pajautā vispirms, ko viņš darītu, ja viņu būtu nodevis Čārlijs, Kūmiņš, Beta vai viņš pats un Saikss atbild, ka ar visiem viņš darītu vienu un to pašu – saberztu viņu galvas daudzās drumslās, cik viņam matu uz galvas;
 ebrejs pasaka, ka Nensija viņus ir nodevusi, bet lai arī viņš nerīkojas pārāk strauji;
 Saikss dodas uz mājām, izrauj no gultas Nensiju;
 Nensija lūdzas lai apžēlojas par viņu, saka, ka parunās ar Rozi un lūgs,lai palīdz arī viņam sākt visu dzīvi no jauna citā valstī;
 Bils grib viņu nošaut, bet saprot, ka to dzirdēs, tāpēc viņš iesit viņai divas reizes ar pistoli pa seju un paņem rungu ar kuru vairākas reizes sita Nensijai pa galvu, kamēr viņa vairs nebija dzīva un neskatījās uz viņu;
XLVIII nodaļa:
 viņš sadedzina rungu kamīnā un ar suni bēg prom no Londonas;
 viņš gāja nezinādams uz kurieni;
 ap deviņiem vakarā viņš iegriežas kādā traktierī paēst un padzert;
 uz ielas viņš dzird sarunājamies vietējo cilvēku un cilvēku no Londonas – viens pasaka, ka Londonā notikusi drausmīga sievietes slepkavība;
 Bils nonāk kādā šķūnī, kur domā pārnakšņot, bet viņš nespēj pagulēt, jo visur uz viņu skatās divas acis un viņš domā ka viņam seko rēgs;
 viņš dzird tālumā cilvēkus kliedzot, ka ir ugunsgrēks un viņš nolemj doties viņiem palīgā;
 viņš dzird, ka viņam uz pēdā jau ir slepenie un nolemj doties uz Londonu, jo tā jau būs pēdējā vieta, kur viņu meklēs, tāpēc viņam arī jāatbrīvojas no suņa, jo tas arī ir nozagts – viņš nolemj atbrīvoties no suņa, bet suns to jūt un aizbēg;
XLIX nodaļa:
 notiek Monksa un Braunlova saruna;
 Monka īstais vārds ir Edvards Līfords tāpat kā viņa tēva vārds;
 Monksam ir divas iespējas vai nu runāt ar viņu vai arī viņš viņu nodos policijao;
 Braunlovs pasaka, ka viņam ir jaunāks brālis, bet viņš to noliedz;
 Monkss atsakās stāstīt patiesību, tāpēc Braunlovs stāsta to viņam pats;
 Braunlovs ir bijis Monksa un Olivera tēva sens draugs, un zina visu viņa dzīves stāstu;
 Monksa vecāki izšķīrās, bet viņā tēvs atrada sev jaunu mīlestību un vēlējās ar šo jauno meiteni, kam bija tikai 19 gadu nodibināt ģimeni – Agnesi Flemingu – viena no virsnieka divām meitām, ko viņa tēvs satika’apvidū, kurā nonāca;
 Gada laikā viņš bija saderinājies ar vecāko meitu, bet viņam bija jābrauc uz Parīzi, jo tur bija nomiris kāds viņa bagāts radinieks un atstājis mantojumu;
 šajā ceļojuma laikā viņa tēvs smagi saslima, viņa bijusī sieva viņam sekoja, bet dienu pēc viņas ierašanās viņš nomira;
 Braunlovs atklāj, ka meklējis viņu, bet nav varējis viņu atrast;
 Pastāsta par testamentu, kuru atstāja viņa māte, un tajā rakstīts arī par bērnu, kas piedzims no viņa tēva bēdīgā mīlas sakara;
 Braunlovs atstāj ieslēgtu viņu istabā apdomāties un pats dodas Feidžina medībās.
L nodaļa:
 Stāsta par to kā vēl brīvie zagļi bēg un slēpjas;
 Čitlings, Tobijs Krekits un kāds 50 gadus vecs vīrs slēpjas uz Džeikoba salas kādā vecā mājā un apspriež jaunākos notikumus;
 Feidžins ir notverts, Bolters tāpat, bet Beta aizsūtīta uz trakomāju, jo sāka kā traka kliegt, kad ieraudzīja Nensijas līķi, bet Beits vēl bēguļo, jo baidās nākt uz slēptuvi pa gaismu;
 viņi pieļauj iespēju, ka Bolters varētu arī nodot parējos;
 „Trīs kropļi” esot pilni ar policiju;
 Pie viņiem atskrien Bila suns un vēlāk arī pats Bils;
 Čārlijs kliedz un nevēlas atrasties ar Bilu vienā vietā, tāpēc viņš uzbrūk Bilam, bet zaudē pats un viņu iemet kambarī, kur ir mazs lodziņš;
 pie mājas, kur viņi slēpjas, ierodas pilsētnieki;
 Saikss izdomā lekt kanālā, kaut vai tā viņš ņems galu, bet viņam vienalga, bet visi logi ir aizmūrēti un vienīgais lodziņš ir kambarī tik mazs, ka viņš pa turieni nevar izlīst;
 viņš uzkāpj uz jumta un gribēdams bēgt netīšām paslīd kāja un viņš pakaras;
 suns grib uzlekt saimniekam uz pleciem, bet aizlec garām un uz akmens izšaida savu galvaskausu.
LI nodaļa:
 noskaidro ne vienu vien noslēpumainu lietu un pastāsta par bildinājumu, kur līgavai nenodrošina ne bagātību, ne kniepadatnaudu;
 divas dienas pēc iepriekšējā nodaļā notikušā Olivers, misis meilija, Roze, misis Bedvina, lādzīgais dakteris, Grimvigs un Braunlovs devās uz Londonu;
 Olivers domā par to, ka satiks atkal savu veco draugu, bet izrādās, ka viņš ir miris;
 Visu stāstu, ko Monkss un Braunlovs apsprieda viņa kabinetā, viņi izstāsta visiem klātesošajiem;
 testamentā ir teikts, ka viņa tēvs sadala savu mantu divās daļās viena Oliveram ar viņa māti, bet otra viņa otram dēlam – Monksam, bet Olivers šo naudu varētu saņemt tikai, kad būtu pilngadīgs un arī, ja nebūs līdz tam aptraipījis savu vārdu;
 ir ataicināti Bamblu pāris, kas pastāsta kā ieguvuši gredzenu un medaljonu, ko atstāja Olivera māte, savam bērnam un arī kā viņi to pārdevuši;
 tiek atklāts ka otra virsnieka meita ir Roze un līdz ar to viņa arī ir Olivera tante, jo viņu pieņēma kāda sieviete bagāta no zemnieku ģimenes un rūpējās par viņu kā par pašas meitu;
 Roze saderinās ar savu draugu Hariju.
LII nodaļa:
 tā ir stāsta, par Feidžina tiesu un viņa pēdējo nakti savā mūžā;
 pēdējā viņa dzīves naktī pie viņa ierodas Olivers un misters Braunlovs, lai pavaicātu, kur atrodas papīri, kurus viņam iedeva Monkss;
 ebrejs pasaka Oliveram, kur atrodas šie papīri.
LII nodaļa:
 Roze un Harijs pēc nepilniem 3 mēnešiem salaulājās baznīcā un dzīvoja nelielā lauku mājiņā;
 misis Meilija apmetās pie dēla un vedeklas;
 Monkss saņēma savu mantojuma daļu iztērēja to un nonāca atkal iepriekšējā dzīvē;
 misters Braunlovs pieņēma Oliveru dēla vietā un pārcēlās ar viņu savu veco saimnieci uz jaunu dzīvesvietu, netālu no Rozes jaunajām mājām, un ar katru dienu vairoja viņa zināšanas;
 godājamais dakteris arī pārceļas uz citu dzīvesvietu;
 bamblu pāris zaudēja savu vietu un pamazām pagrima galīgā nabadzībā un beigu beigās kā ubagi nokļuva patversmē;
 Čārlijs sāka jaunu dzīvi un ar laiku kļuva par jautrāko lopu uzpircēju Nortemptonšīrā;
 vecās ciema baznīcas altāra dziļumā bija balta marmora plāksne, kurā iegravēts Olivera mātes vārds „Agnese”.