Pārejas elementi : *Pieder 1B- 8B grupas elementi. * Oksidēšanās pakāpe mainīga un sasniedz vērtību kas vienāda ar grupas numuru. *Kopējā masa zemes garozā 5%, bet izplatītākie Fe, Cu, Ti u. c. Reti sastopami Ag, Au.
Varš (Cu) -1) dabā: gan savienojumu veidā (Cu 2S:vara spīde, melanīts-izmanto celtniecībā)arī tīrradņu veidā. 2) Fizikālās īp. : sarkanīgs, smags, mīksts, jeb plastisks, labi vada elektrību. 3) Kīm.īp,: ķīmiski neaktīvs, reaģē ar hologēniem ( Cl) reaģē ar koncentrētu slāpekļskābi un sērskābi, bet izdalās nevis H2, bet N un S dioksīdi. Mitrā gaisā varš un tā savienojumi veido bāzisko Cu(2) karbonātu (zaļu apsūbējumu- 2Cu + O2+ H20+ CO2->[Cu(OH)2]CO3. 4) Izmantošana: elektrotehnikā, sakausējumu iegūšanai – bronza, misiņš. 5) Vara savienojumi – Visi vara sav. Ir indīgi. * Cu2O- Sarkans pulverveida, izmanto stikla un emaljas krāsošanai.* CuO- melns pulveris, amfotērs. *CuSO4*5H2O- vara sulfāta kristālhidrāts, izmanto sēklu kodināšanai , kokmateriālu piesūcināšanai, fugicīts- sēnīšu apkarošanai.* Cu2Cl- pirotehnikā iegūst zaļu krāsu. *Cu2+- Pazīšanā izmanto liesmas reakciju( liesma krāsojas zaļa). * Cu joni ir nepieciešams mikroelements arī augiem un dzīvniekiem- mazasinība, traucēta vielmaiņa augiem.
Sudrabs (Ag) – cēlies no Argentīnas. 1) Dabā: * Sastopams gan savienojumu veidā (Ag2S- argentīts), gan tīradņu veidā. * Iegūst ar hidrometalurģijas metodi. 2) Fiz.īp., – spoži balts, plastisks, smagais metāls. Pirmais elektrovadītājrindā. 3) Ķīm. Īp.- metālu aktivitātes rindā –neaktīvs. Sudrabs gaisā reaģē ar skābekli un sērūdeņradi- apsūbē (4Ag+2H2O+O2->2Ag2S+2H2O.) Sērūdeņradis H2S veidojas no atmirušiem orgāniem. 4) Izmantošana: elektrotehnikā, spoguļu, termosu izgatavošanā, juvilierizstrād. 5) Savien. – * Ag2O –Sudraba oksīds, izmanto organiskajās sintēzēs. * AgNO3- sudraba nitrāts, jeb elles akmens, jeb velna akmens- izmanto medicīnā, kārpu dedzināšanai, brūču dezinfekcijai. * AgBr – Agbronītu izmanto radiotehnikā.
Zelts (Au) -1) Dabā: Lielākoties tīrradņu veidā, retāk minerāli. Iegūšana- Hidrometalurģija. 2) Fiz. Īp. –neaktīvs metāls, zeltu pierāda ar „karaļūdeni”, kas sastāv no koncentrētas slāpekļskābes un HCl maisījumiem. 3) Izmantošana: tikai sakausējumu veidā, var sakausēt ar Ag u.c., radiotehnikā, stikla apzeltīšanā un rotās. Savienojumi: Au(OH)3 –zeltskābe.
Cinks (Zn) – 1) Dabā: tikai savienojumu veidā (ZnS- Zn neāns, Zn sulfīds; ZnCO3- Zn špats, Zn karbonāts). Iegūst elektrometalurģijā un pirametalurģijā. 2) Fiz.īp.- zilganbalts, trausls. 3) Ķīmiskās īpašības.-* gaisā pārklājas ar plānu oksīda kārtiņu. * Vidēji aktīvs metāls, tāpēc spēj reaģēt ar hologēniem, skābēm, un ūdeni. 4) Izmantošana- Dzelzs izstrādājumiem pretkorozijas pārklājumiem (Cinkotais skānels), jumtiem, notekām. Arī sakausējumiem- misiņā. 5) Savienojumi: * ZnO- cinka oksīds, balta, pulverveida viela- amfotērs. Izmanto baltās eļļas izgatavošanai, medicīnas ziedēs Nivea krēmā. * Zn(OH)2 – amfotērs. * Zn Cl2- lodējamo virsmu attīrīšanā, kokmateriālu piesūcināšanai. *Kokmateriālu apstrādei var izmantot arī CnSO4 .* Cinks ir mikroelements kas nepieciešams cilvēkam, bet Cinka traukus aizliegts lietot.
Titāns (Ti) – 1) Dabā: Tikai minerālu veidā un ļoti izkliedēts (TiO2- Titāna oksīds- rutils izplatīts). Iegūšana – vispirms pārvērš titānu hlorīdā, tad reducē ar magniju. 2) Fi.īp.,- gaišs, pelēks, viegls, plastisks, izturīgs. 3) Ķīm.īp., – gaisā oksidējas, pārklājas ar plānu oksīda kārtiņu, bet paaugstinātā temp. Spēj iesaistīties reakcijās – Ti+2Cl2->TiCl4 . 4) Izmantošana- Sakausējumu ražošanai, kas ir viegli, mehāniski izturīgi, tāpēc to izmanto aviācijas, raķešu tehnikā. 5) savienojumi: TiO2 – amfotērs. *H2TiO3- titānskābe, tās sāļi titenāti, tie ir hidroskopiski-uzsūc ūdeni. * Na2TiO3- nātrija titenāts, šo sāli izmanto stikla ražošanai, luminiscējošo vielu ražošanai(Atstarotāji). * BaTiO3- izmanto ultraskaņas aparātos.
Hroms (Cr)- Dabā: sastopams savienojumu veidā, izplatītākie minerāli- Hromīds- FeO*Cr2O3, krokoīds PbCrO4.Iegūšana- elektrolīzes ceļā. 2) Fiz.īp.- sudrabbalts, spožs metāls, viscietākais no metāliem. 3) Ķīm.īp.- ķīmiski inerts (neaktīvs) bet parastos apstākļos spēj reaģēt ar nemetālu Fluoru, sālsskābi un sērskābi. 4) Izmantošana- sakausējumu ražošanai, nerūsējošais tērauds, hromēšanai. 5)Savienojumi: hroms veido savienojumus ar vērtībām 2,3,6. Mainoties Hroma vērtibai izmainās savienojumu īpašības.
Mangāns (Mn)- 1) dabā: galvenokārt izkliedētā veidā un savienojumos. Izplatītākais Mn O2- Pirolozīts. Ieģūšana- elektrolīzes procesā. 2) Fiz.īp. – Mn ir ciets, trausls, sudrabbalts metāls. 3) Ķīm.īp.- parastos apstākļos Mn ir ķīmiski inerts, jo to klāj oksīda aizsargkārtiņa, bet paaugstinātā temp spēj reaģēt ar hologēniem, skābēm. 4)Izmantošana- sakausējumu iegūšanai , iegūst tēraudus ar ļoti lielu cietību(nerūs.tērauds). Izmanto melnajā metalurģijā, jo tas atņem citiem savienojumiem skābekli, sēru, fosforu, oglekli. Mn ir mikroelements, kas nepieciešams dzīvajiem org. Tā trūkums augiem izraisa –nehrozi, dzīvniekiem augšanas traucējumus un anēmiju. 5) Savienojumi: Oksidēšanās pakāpe +1-+7. * MnCl2- visi Mn sāļi rozā krāsā un to izmanto par pigmentu krāsai. * MnO2- lieto par oksidētāju pirotehnikā sausajos galveniskajos elementos, stikla rūpniecībā arī brūnās krāsas izgatavošanai. *Mn6 savienojumi ir zaļā krāsā. * Mn2O7 – spēcīgs oksidētājs, kura klātbūtnē uzliesmo uguns, nedrošas vielas. * HMnO4- permanganātskābe. * KMnO4 – kālija permanganāts, zilie graudiņi- antiseptisks līdzeklis.
Dzelzs (Fe) – 1) Dabā: lielākoties savienojumu veidā, tīrradņi reti. Izplatītākie savienojumi- dzelzs rūdas. Visvētīgākā ir magnētiskā rūda, jeb magnetīts Fe3O4(Fe2O3*FeO). Sarkenā dzelzs rūda, jeb hemitīds- Fe2O3. Brūnā Fe rūda, jeb limonīts- Fe2O3*H2O. Pirīds- FeS2. 2) Iegūšana- no dzelzs rūdām vispirms ražo čugunu(melnā metalurģija). * Krāsns kurā ražo čugunu – donna. * Izejvielas čuguna ražošanā ir koks un kušņi (kaļķakmens vai dolomīts). Lielāko daļu čuguna pārstrādā par tēraudu. *Tērauda ražošanas metodes 1)martenkrāsnis;2)Tērauda iegūšana pēc konvertora metodes; 3) Tērauda kausēšana elektrokrāsnīs. 3) Fiz.īp.- dzelzs ir sudrabaini peleks, plastisks, viegli kaļams, ļoti labi izteiktas magnētiskās īp. 4) Ķīm.īp.- korodē ar nemetāliem, atšķaidītām skābēm. 5) Izmantošana: metalurģijā visvairāk pielietotais metāls. Fe kā mikroelements nepieciešams arī cilvēka org. augiem dzelzs nepieciešams hlorofila veidošanā. 6) Savienojumi: * FeO4- magnetīts, izmanto kā magnētisku materiālu elektrotehnikā. * Fe2O3- izmanto brūnas krāsas pigmentu arī cementa ražošanā. * FeSO4*7H2O- Fe vitriols, izmanto krāsu ražošanā, augu kaitēkļu iznīcināšanai, medicīnas preparātu ražošanai. * Fe2(SO4)2un FeCl3- ūdens attīrīšanā. * Fe hidrodenkarbonāts (Fe(HCO3)2) ir sastopams ūdens sastāvā.