Pēteris Čaikovskis

Mazliet par Pētera Čaikovska dzīvi kur piedzimis, mācījies utt. talak aprakstīts sižets par vina slavenākajiem darbiem Gu;bja ezers un Riektkodis!

PĒTERIS ČAIKOVSKIS
1840-1893

Čaikovskis piedzima 1840. gada 25. aprīlī Votkinskā. Viņš nomira 1893. gada 25. oktobrī Sanktpēterburgā. Iespējams, Čaikovskis ir populārākais baleta mūzikas komponists. Viņš ir sarakstījis baletus „Riekstkodis”, „Gulbju ezers” un „Apburtā princese”. Viņš ir sarakstījis arī sešas simfonijas, vairākas klaviersonātes, operas „Pīķa dāma”, „Jevgēņijs Oņegins”, kā arī daudzus citus skaņdarbus. Čaikovska tēvs bija valdības ierēdnis, un viņa māte bija francūziete. Kā tai laikā Krievijā bija parasts, viņam bija franču guvernante. Pētera interese par mūziku netika atbalstīta. 14 gadu vecumā Čaikovska māte nomirst no holēras, un tas viņam ir liels pārdzīvojums. Savas bēdas viņš apliecina, vēlāk uzrakstot valsi klavierēm. 1850. gadā Pēteris sāka studēt jurisprudenci, bet vakaros mācās Mūzikas biedrībā. Pēc skolas pabeigšanas, viņš sāk strādāt Tieslietu Ministrijā. 1862. gadā Čaikovskis pamet darbu, lai iestātos Pēterburgas konservatorijā. Te viņa skolotājs bija slavenais krievu komponists Antons Rubinšteins. Čaikovskis viņam veltīja 1. klavierkoncertu. Viņš neveiksmīgi apprecējās. Liela nozīme Čaikovska dzīvē bija Nadežda fon Meka. Viņa bija inteliģenta, bagāta sieviete, kura dievināja Čaikovska mūziku. Viņi nekad netikās klātienē, bet tikai sarakstījās. Nadežda Čaikovski atbalstīja finansiāli, kas bija ļoti nozīmīgi, jo viņš varēja savu laiku veltīt tikai daiļradei, nedomājot par savu iztikšanu. Lielāko daļu no sava mūža Pēteris pavadīja viens, un daudzi cilvēki tic, ka viņa mūzika atspoguļo šīs jūtas, it īpaši viņa pēdējā simfonija. Čaikovskis ir bijis vairākās koncerttūrēs ārzemēs – ASV, Eiropas pilsētas. Viņš nomira 1893. gadā neilgi pēc pēdējās simfonijas pirmizrādes no holeras.

Čaikovska baleti.

Čaikovska pirmais balets bija „Gulbju ezers”. Kā viņš pats rakstījis kādā vēstulē, šo darbu viņš uzņēmies rakstīt „daļēji naudas dēļ, daļēji tādēļ, ka viņš jau sen ir gribējis izmēģināt roku šajā žanrā”. Kā zināms, šis mēģinājums bija veiksmīgs. Čaikovskis ir sarakstījis tikai 3 baletus, bet visi no tiem ir pasaules klases skaņdarbi.
Izcilais simfoniju meistars un operu komponists Čaikovskis iegājis vēsturē arī kā baleta reformators. Viņš uzskatīja, ka deja nemazina mūzikas vērtību, bet tieši otrādi – piešķir tai īpašu dinamiku. Trīs darbi – „Gulbju ezers”, „Apburtā princese” un „Riekstkodis”, ko viņš sarakstīja šajā žanrā, atstāja lielu iespaidu uz horeogrāfijas mākslu. Sākot jaunu, simfoniskā baleta ēru, viņi ieņēma pelnītu vietu blakus labākajām 19. gadsimta operām un simfonijām.
Čaikovska baleti ir spilgts piemērs auglīgai teātra un instrumentālās mūzikas mijiedarbībai. Muzikālais teātris un opera veidoja 18. gadsimta klasisko simfoniju. Mazāk nozīmīga bija baleta jeb deju mūzikas ietekme.
Baleta kā žanra evolūcija notika lēni, bet atpalikšana no straujās operas un simfonijas attīstības 19. gadsimta pirmajā pusē noveda pie nopietna pagrimuma. Harmonijas trūkums elementos, kas sastādīja baleta izrādi, bija baleta teātra Ahilleja papēdis. Lai tas sasniegtu klasiskās mākslas virsotnes, trūka citu mūzikas žanru atbalsts. Operas un baleta ietekme uz baleta žanru sāka parādīties tikai 19. gadsimta vidū. Klasiskā baleta radītāja Čaikovska daiļradē šai ietekmei ir īpaša nozīme: simfonista un operu komponista pieredze ieņēma baletu radīšanā galveno lomu.
Baletā Čaikovskis, tāpat kā citos žanros, necentās stāties pretim pieņemtajām normām. Tieši otrādi, viņš pieņēma tā laika mākslas tradīcijas. Un tomēr, parādot veco jaunā gaismā, viņš dabiskā ceļā tās lauza, piepildot tradicionālās formas ar jaunu saturu, tanī pašā laikā, mainot to jēgu. Viņš piedeva vecajam jaunu kvalitāti, attīstot dažādas tā formas vai elementus. Vēsturisko Čaikovska reformas neizbēgamību noteica kopējā baleta, operas un instrumentālās mūzikas attīstība.
Kā pirmo Čaikovskis saraksta baletu „Gulbju ezers”. Nākošo baletu Čaikovskis uzraksta pēc visai ilga laika, tas ir „Apburtā princese”. Pēdējais balets, ko ir sarakstījis Čaikovskis, ir „Riekstkodis”. Visi šie trīs baleti ir pasaulslaveni. Kad Latvijā parādījās balets, trīs no pirmajām četrām izrādēm bija trīs Čaikovska baleti.
Čaikovska baleta mūzika ir izjutusi dažādu māksliniecisku parādību ietekmi, kas pirmajā brīdī šķiet tālas viena no otras gan stiliski, gan žanriski. Čaikovska baleta avoti ir meklējami ne tikai pasaules baleta teātra vēsturē, lai gan arī tas vien jau palīdz izprast Čaikovska baleta partitūru specifiku, bet arī dejas stihijas attīstībā operā un pakāpeniskā dejas nozīmes palielināšanās dramaturģijā vispār. Paši svarīgākie avoti ir instrumentālās mūzikas ietekme. Deja kļūst par bagāta, daudzveidīga, liriska satura atspoguļotāju.

Gulbju ezers.

Darbība notiek viduslaiku Vācijā. Dārzā, kas ielenc prinča Zigfrīda un viņa mātes pili, pulcējas ļaudis, lai svinētu Zigfrīda pilngadības iestāšanos. Rītdienas ballē viņam starp piemērotām princesēm būs jāizvēlas līgava. Svētku laikā pāri viņiem pārlido gulbju bars. Princis un Zigfrīds dodas tos medīt. Mednieki nonāk pie ezera, kura malā atrodas sabrukusi ēka. Zigfrīdam parādās skaista jaunava Odeta un lūdz apturēt medības: viņa un citi gulbji dzīvo ļaunā burvja Rotbarta varā; tikai pusnaktī un rītausmā viņi var atgūt savu cilvēka izskatu. Lāstu var noņemt, ja kāds, kurš ir gatavs viņas dēļ mirt, zvēr viņai mūžīgu mīlestību. Zigfrīds, kuru ir apžilbinājis viņas skaistums, lūdz viņai ierasties pilī nākošajā vakarā. Kamēr viņa stāsta, ka viņa var ierasties tikai pēc pusnakts, parādās Rotbarts maskējies pūces izskatā un noslēpjas drupās. Nākošajā vakarā ceremoniju meistars stāda priekšā sešas princeses. Kad Zigfrīds paziņo, ka neviena no princesēm viņu neapmierina, parādās maskējies Rotbarts ar savu meitu – ļauno Odetas dubultnieci – Odili. Maldinātais Zigfrīds izvēlas viņu par savu līgavu un zvēr viņai mūžīgu uzticību. Gar logu nolido Odeta gulbja izskatā, un Zigfrīds metas naktī viņu meklēt. Pie ezera Odetas biedri gaida atgriežamies savu karalieni skumjā garastāvoklī. Ierodas izmisusī Odeta. Kad parādās Zigfrīds, Rotbarts uzbur vētru. Princis lūdz piedošanu: Odeta viņam saka, ka viņi nekad vairs nesatiksies, bet Zigfrīds paņem viņas kroni un iemet to ezerā. Abus mīlētājus aprij ūdens. Norimst vētra, un uz ezera ir redzams baltu gulbju bars.

Riekstkodis.

Ir Ziemassvētku vakars Stālbaumu mājā. Tā ir liela un grezna māja ar brīnišķīgu eglīti. Stālbaumi svin ikgadējo Ziemassvētku balli. Bērni, Fricis un Klāra, ir laimīgi un lūdz savus draugus piedalīties spēlēs un dejās. Tad atbrauc Friča un Klāras krusttēvs Droselmeijers. Viņš pasniedz dāvanas abiem bērniem. Lai gan Friča dāvana ir ļoti jauka, tomēr Klāras skaistais Riekstkodis neapšaubāmi ir balles nagla. Fricis atņem viņai Riekstkodi un salauž to. Klāra to ļoti pārdzīvo, bet Droselmeijers Riekstkodi salabo. Drīz viesi izklīst, un ģimene dodas gulēt. Bet Klāra, noraizējusies par savu mīļoto Riekstkodi, aizlavās pie eglītes viņu apraudzīt. Sāk notikt dīvainas lietas.
Istaba sāk pildīties ar pelēm, ko vada varenais peļu ķēniņš. Riekstkodis atdzīvojas un stājas pretim pelēm. Lai gan viņš izsauc savus kareivjus, viņš nevar apturēt vareno peļu ķēniņu. Peļu ķēniņš sagūsta Klāru un Riekstkodi. Bet Klāra izdara izšķirošu triecienu un peļu ķēniņš krīt. Visas pārējās peles sēro par savu līderi.
Riekstkodis pārvēršas princī un aizved Klāru uz sniega zemi, kur viņu sveic dejojošas sniegpārsliņas.
Saldumu zemē Klāru apsveic ar dejām:
• Spāņu deja
• Arābu deja
• Ķīniešu deja
• Puķu valsis
Finālā Cukurplūmju Feja un kavalieris dejo Pas De Deux.
Klāra atmostas no viņas sapņa un atrod sevi pie eglītes kopā ar iemīļoto Riekstkodi.

Leave a comment