1.Tēma.
Prozas darbs ir par garīgo un materiālo vērtību konfliktu- par mīlestību un aprēķinu.
2.Problēmas.
Galvenā problēma ir Lienes iekšējais konflikts. Meitene nespēj izlemt, vai precēt Andru, kalpa puisi, ko viņa mīl, vai nemīlamo, veco, bet bagāto „Mālnieku” saimnieku. Lienes izvēli ietekmē arī apkārtējie. „Vanagu” saimnieks meiteni mudina iet istabā un runāt ar veco precinieku, tādā veidā neapzināti uzlikdams Lienei pienākuma sajūtu. Liene pati, būdama tikai kalpone, tiecas pēc bagātības un saimnieces statusa, viņas vēlmi kļūt par turīgu sievieti ietekmē arī pašas iztēle un pašvērtība, proti, kad Mālnieks ar lielu pārliecību pasaka, ka Lienes atteikuma gadījumā viņš precēs Stakļu jaunāko meitu, Lienes tieksme pēc mantas kļūst vēl lielāka. Liene domā: „Kādēļ Stakļu meitai novēlēt labumu, kas man pašai tiek? Ko ļaudis sacīs, kad dabūs zināt, ka viņa tādu laimi aizlaiduse garām? Vai tie pavisam ticēs, ka Mālnieks viņu bildinājis?”
Iekšējais konflikts atklājas arī Andrā. Kad viņš uzzina, ka Liene ies uz „Mālniekiem” par saimnieci, puisis ir pārsteigts un nespēj saprast, kā viņam būtu jārīkojas. „Kā sasalis puisis stāvēja viņas (Lienes) priekšā. Kas te notika? Vai tie ļaudis te ākstījās? Vai viņš bija traks palicis? Jeb vai viņš murgoja? (…) Vai viņam bija kliegt? Un ko viņam ar to roku bija darīt, ko viņš savā priekšā gaišrozā piedurknē redzēja? Un ar to asiņaino vīnu? Dzert? Vai devējai šaut acīs?” Andrs tomēr nedara neko, kas pierādītu apkārtējiem, ka viņš pārdzīvo.
3.Vēstījums.
Prozas darbā uzmanība pievērsta ikdienai nelielā lauku sabiedrībā. Notikumi atklāj personu raksturus, skatījumu uz dzīvi un iekšējos konfliktus. Tas liecina par reālistisko vēstījumu. Liela nozīme arī dabai, tā palīdz radīt iespaidu par varoņa, precīzāk, Andra noskaņojumu. Pašā prozas darba sākumā, kad Liene nes Andram pusdienas, tieši dabas tēlojums liek saprast puiša mīlestību pret jauno meiteni. Prozas darbs sastāv no vēstījuma 3. personā un dialogiem, un varoņu iekšējiem monologiem.
4. Varoņu raksturojums.
Prozas darbā raksturi atklājas un veidojas notikumu attīstībā.
Kad Liene ir pieņēmusi Mālnieka bildinājumu, viņas attieksme krasi mainās. Meitene kļūst lepna un, kaut gan redz, ka „Vanagu” saimnieks pret viņu un viņas izvēli izturas ar nicinājumu, ir gatava sevi pārliecinoši aizstāvēt. „„Es dzirdu… dzirdēju nupat tādu… ļoti priecīgu vēsti. Jā, jā, Lien, kas to būtu domājis…Tādu laimi… tik lielu, ka laimes vēlējumam vairs nemaz nav vietas.” Viņa (Vanaga) vārdos skanēja tā pate nicināšana, kas atspoguļoja un aizskāra Lienes uztrauktās jūtas. Kā viņš šitā ar viņu drīkstēja runāt?” Liene, lai apklusinātu savu sirdsapziņu, kļūst asa un iedomīga: „Jā, nu es esmu iesēdusēs laimes klēpī. Es nu būšu desmit un piecpadsmitrez bagātāka par Vanadzeni.”
Andrs ir kluss, intraverts puisis, romantisks un naivs. Viņa mīlestība pret Lieni ir patiesa, puisis redz gaišu nākotni, nemaz nenojauzdams un nepieļaudams domu, ka nākotne var būt arī citādāka, nekā viņš iedomājies. Andrs ir bērnišķīgs. Viņš drīzāk raudās pie sava zirga, nekā savu sāpi izrunās un mazinās rīkojoties. Varētu teikt, ka viņš ir bailīgs- bīstas pats no sevis, neuzticas savai rīcībai un teiktajam, baidās no citu nosodījuma.
5.Valoda (leksika, tēlainās izteiksmes līdzekļi).
Prozas darbs sastāv no īsiem, viegli saprotamiem, brīžiem pat lakoniskiem teikumiem. Stāstījumu papildina spraigi dialogi un iekšējie monologi. Tieši dialogos vislabāk atklājas varoņu savstarpējās attiecības.
R. Blaumanis izmantojis simbolus- pats prozas darba nosaukums ir simbolisks, proti, pirmās daļas apakšvirsraksts „Ziedi”, bet otrās daļas- „Salna” pārnestā nozīmē atspoguļo vēstījuma galveno domu. Arī Lienes gaiši rozā lakatiņš, rozā jaka un baltais priekšauts netieši simbolizē meitenīgumu, jaunību un pievilcību, arī naivumu. Tieši tādu Lieni redz Andrs.
Puķe, ko Andrs prozas darba sākumā bezbēdīgi piesprauž pie cepures, domādams par Lieni, simbolizē pirmo mīlestību, kuru stāsta beigās Andrs apraud, atkal minēdams puķes vārdu.
6.Prozas darbā paustās problēmas kāda cita latviešu autora darbā.
Izvēle starp mīlestību un bagātību ir ļoti populāra tēma ne tikai latviešu, bet arī pasaules literatūrā. Arī paša R. Blaumaņa daiļradē tā tikusi vairākkārt apcerēta („Raudupiete”, „Purva bridējs”, „Nauda zeķēs” u.c.). No citu latviešu autoru darbiem nāk prātā pirmais latviešu romāns- brāļu Kaudzīšu „Mērnieku laiki”. Tajā Lienai bija jāizšķiras starp mīļoto Kasparu un bagāto Prātnieku, taču, atšķirībā no Lienes „Salnā pavasarī”, viņa par savu izvēli nešaubās, izšķiroties par labu mīlestībai. Kaut arī Liena labi zina, ka, izvēloties Kasparu, viņa nolemj sevi nabadzībai un atstumtībai, viņas morāle liedz precēties aprēķina dēļ. Līdz ar to Liena parāda savu nicinājumu Prātniekam, kurš neprec viņu aiz mīlestības, bet gan „Oļiņu” saimniecības dēļ.