Prozas teksta analīze – Regīna Ezera „Māte”
1. Tēma
Mātes un dēla attiecības un to sarežģījums brīdī, kad māte nesaprot, ka viņas dēls ir pieaudzis.
2.Problēma
Cik daudz mātes drīkst regulēt sava dēla dzīvi? Māte cenšas regulēt sava dēla dzīvi, uztraucas par lietām, kas ir nebūtiskas. Māte nepieņem, ka dēls vairs nav mazs. Pārlieku liela pieķeršanās dēlam raksturojama ar to, ka viņu pameta vīrs un dēlu nācās audzināt vienai.
3. Vēstījums
Tēlotā vide ir koncerta zāle, kurā māte sēž pirmajā rindā, lai noklausītos dēla priekšnesumu. Vēstījums veidots kā tēlojums, atsedzot mātes domas, jūtas un dažādus apstākļus. Vēstījumu veido mātes pieredzētais un pārdzīvotais mūža garumā (vīra aiziešana, dēla audzināšana, nepabeigtā mūziķes karjera).
Autore darbu rakstījusi 3.personā, taču atklājot mātes personīgās domas un izjūtas. Redzami arī iekšējie monologi, no kuriem var secināt par to, kā mainās mātes izjūtas, klausoties dēla atskaņoto skaņdarbu. Māte vēro dēlu un uztraucas par to, ka „tam nekad nav bijis bērnības” un „vai dēlam nespiež jaunās, melni lakotās kurpes”.
Sajūtu gleznas tiek tēlotas, lai lasītājs iztēlotos tēloto vidi un situāciju. Redzes glezna „redzēja, cik bāls ir viņas dēls”, dzirdes glezna „viņas dēls spēlēja Paganīni”.
4. Varoņu raksturojums
R.Ezera stāstā tēlojusi tikai divus galvenos varoņus – māti un dēlu. Tie ir galvenie tēli, bet darbā nav epizodiski tēli.
Māte ir sieviete ar stingru un spēcīgu raksturu, jo viena pati uzaudzinājusi dēlu. Strādā grāmatvedībā, bet kādreiz vēlējās nodarboties ar mūziku. Viņai neveicās, tāpēc ļoti lielas pūles un ieguldījumu deva dēla audzināšanai par labu mūziķi. Māte „ļoti ticēja savam dēlam”. Tas liecina par to, ka māte ļoti mīlēja savu dēlu. Viņas dzīve nav bijusi viegla, tāpēc visu savu ticību atdeva savam dēlam, lai viņš dzīvē ko sasniegtu. Māte, skatoties dēla sniegumu, jūt lielu satraukumu un negaidīti atskārš, ka vairs savu dēlu nepazīst, jo viņai nav pieņemami, ka dēla seju rotā pašapmierināts smaids.
Dēls bērnībā bija bāls zēniņš ar šauriem pleciem, bet laikam ejot kļuvis par izcilu mūziķi. Smagie darba gadi atstājuši arī pēdas, kas liecina par plikgalvību. Par saviem sasniegumiem mūzikā dēlam jāpasakās mātei, jo „viņa ticēja, kas tas vēl sev neticēja, un ticēja, kad tas vairs pats sev neticēja”.
5. Valodas analīze
R.Ezera darbā izmanto daudzveidīgu leksiku, tēlojot vidi un izvirzītās problēmas. Tiek izmantoti sinonīmi (piemēram, smeldzīgi, skumji) un antonīmi (piemēram, sātanisks – dievišķs). Tie stāsta par mātes izjūtām. Teikumi veidoti vienkārši, lielākoties stāstījuma teikumi, kas liecina par vienmērīgu domu bez sarežģījumiem. Tēlainās izteiksmes līdzekļi atklāj varoņu raksturīgākās iezīmes. Epiteti (šauri pleci, melni lakotas kurpes), metaforas (klusas skumjas), salīdzinājumi (raudzīdamās sit kā miruša cilvēka vaigā, ticība kā saule) vairāk stāsta par mātes attieksmi pret dēlu.
6. Tēmas aktualitāte
Mūsdienās aktuāla ir tēma par to, ka mātes vienas pašas audzina savus dēlus un viņu labā dara pilnīgi visu. Gan dēlam, gan mātei ir grūti, ja ģimenē nav otrs vecāks, kas varētu palīdzēt audzināšanas darbā, taču māte pierāda savu spēcīgo raksturu un ticību. Mātes un dēla attiecības ir tēma, ar kuru nākas saskarties arī ikdienā. Mātes, kuras audzinājušas bērnu vienas un kurām ir tikai 1 bērns, nespēj pieņemt to, kā pieaug viņu bērni, tāpēc tās cenšas visa mūža garumā jaukties bērnu dzīvēs. Tas noved pie konflikta.