R.Blaumaņa “Raudupiete”analīze

Andrejs Upīts.

„Zelts”.

Šajā Andreja Upīša daiļdarbā „Zelts”, manuprāt, galvenā tēma ir: nesaskaņas ģimenē, ko rada nauda, tās iegūšanas veids. To pierāda Augusta nicinošā attieksme pret ģimenes pret ģimenes locekļiem: „Augusts aizsmacis iesmējās[…] Viņš saņēmās un nicinoši pagrieza tēvam muguru”. Augusta tēvs Sveilis nespēj pieņemt veidu, kā viņa dēls ir ieguvis mantu, tādēļ izraisās strīds, kas, manuprāt, ir šā fragmenta galvenā tēma.

Manuprāt, šā fragmenta galvenā problēma ir: vai jāpalaiž garām iespēja kļūt bagātam, dzīvot kā cilvēkam arī tad, ja ir jāpārkāpj kādas morāles normas? Manuprāt, daudz kas ir atkarīgs no paša cilvēka, kā viņš izvēlas iegūt bagātību. Tomēr ir jāatzīst, ka negodīgā ceļā naudu var iegūt vairāk un ātrāk, nekā strādājot tādu smagu, neizdevīgu darbu kā Sveilis. Manuprāt, Augusts izvēlējās vieglāko, bet ne pareizāko naudas iegūšanas veidu. Tas ir atbilstoši viņa negatīvajam raksturam, tomēr jāatzīst, ka tā ir arī Augusta tēva Sveiļa vaina. „Pateicoties” Sveiļa smagajam un iespējams ilgajam darbam, dēlam bērnībā netika iemācītas pamatvērtības. Iespējams, Augusts bērnībā saprata to, ka godīgs, bet smags darbs materiālā izteiksmē nav izdevīgs un izvēlējās vieglāko ceļu. Arī slimās mātes izsmiešana liecina par Augusta nelāgo dabu. Iespējamais problēmas risinājums – tēva un dēla salīgšana, Augusta kļūdu atzīšana. Situāciju ģimenē varētu uzlabot dēla algota (godīga) darba strādāšana.

Andreja Upīša daiļdarbā „Zelts”, ir saskatāmas reālisma īpatnības, kas tēlo dzīvi objektīvi, patiesi, atbilstoši tā laika notikumiem. Vēstījums ir trešajā personā, kurš stāsta par nesaskaņām kādā ģimenē, kuras izraisa negodīgais naudas iegūšanas veids. Fragmenta vēstījums ir diezgan spraigs. Kurš parāda varoņu rīcību, atklājot galveno iekšējo un ārējo portretu. Fragmenta vēstījums, galvenokārt, tiek atklāts ar Augusta monologu un tēva-dēla dialogu. Augusta monologs atklāj varoņa uzskatus, rīcības motīvus un savstarpējās attiecības. Savukārt Augusta –Sveiļa dialogs parāda fragmenta galveno problēmu un saspringtās tēva-dēla attiecības, paaudžu nesaskaņas.

A. Upīša daiļdarba „Zelts” varoņi: Sveilis, Augusts, Made, Roberts un Māte. Manuprāt, šā fragmenta galvenie varoņi ir Augusts un Sveilis, jo viņu rīcība, uzskatu sadursme ir galvenā darbības virzītāja. Pārējie tēli – Made, Māte un Roberts ir minēti epizodiski, viņu attieksme pret izvirzīto problēmu un pret citiem varoņiem ir parādīta visai maz. Made un Roberts – visai līdzīgi tēli, abi bez nekādiem sirdsapziņas pārmetumiem spētu pieņemt „netīro” naudu. Savukārt Mātes attieksme pret notiekošo ir noraidoša, kas liecina par viņas neitralitāti pret ģimenes locekļiem un izvirzīto problēmu. Galveno varoņu rakstura iezīmes: Augusts – augstprātīgs, lielīgs, iekšēji nedrošs, egoistisks (negatīvā nozīmē) . Tēvs Sveilis – spītīgs, stingrs, konservatīvs, principiāls, noteikts, skarbs. Manuprāt, Sveilis šajā fragmentā ir parādīts kā tipisks latvietis, tēvs. Par to liecina viņa attieksme pret negodīgi iegūto naudu un savu darbu, kurš nebūt nav prestižs. Savukārt Augusts ir parādīts kā negatīvais tēls – iereibis, nicinoši izturas pret ģimenes locekļiem, neapzinās naudas vērtību. Šo divu pretpolu (tēva un dēla) dialogs rada spriedzi šajā daiļdarbā, kas atklāj tā problēmu.

Ņemot vērā laiku, kad prozas darbs „Zelts” ir sarakstīts, tajā pārsvarā tiek izmantoti jaunvārdi. Valoda lasītājam ir viegli saprotama. Tās tēlainība ir standartizēta, bez īpašas noskaņas. Prozas darbā izmantotās metaforas: „mazā lampiņa it kā sakaunējās un satumsa”, „visa istaba it kā kļuva krēslāka, visi novalkātie, apdilušie priekšmeti sarāvās savās vietās”. Epiteti – „izvilka jaunu dzelteni spīdīgu naudas maku”, „sīva alkohola un tabakas smaka”, „maigi baltā roka”.

Esmu izvēlējies salīdzinājumam Rūdolfa Blaumaņa daiļdarbu „Salna pavasarī”, kurā galvenā problēma ir saistīta ar naudas iegūšanu, pārkāpjot morāles un ētikas normas. Andrs bija godīgs lauku puisis, smaga darba strādātājs (Sveilis „Zeltā”), kurš bija iemīlējies kaimiņu skaistajā meitenē Lienē (Augusts). Lienei tika izteikts bildinājums no bagātā kaimiņu veča puses, kurš arī tika pieņemts. Iespējamais problēmas risinājums – Andrs spēj pārliecināt Lieni atteikt bildinājumu vecim, Liene saprot savu kļūdu un „neiekrīt” vieglā veidā nopelnīt naudu, tādējādi saglabājot godu un cieņu citu cilvēku acīs.