Āraišu ezerpils

ĀRAIŠU EZERPILS

Āraišu ezerpils atrodas 7 km uz dienvidiem no Cēsīm. Kā arheoloģiskais piemineklis Āraišu ezera saliņa pazīstama jau kopš 19.gs. beigām. Tomēr vairāk informācijas uzzināja tad, kad arheologa Jāņa Apala vadībā laikos no 1965.-1969. un 1975.-1979.g. desmit arheoloģisko sesiju laikā tika izpētītas ¾ no apmēram 2500 m² lielās ezerpils platības, kā arī ceļu uz krastu. Lai varētu veikt šos pētījumus, bija nepieciešams ezera līmeni pazemināt par 1 metru, ap izrakumu laukumiem uzbērt dambjus, bet laukumos ieplūstošo ūdeni izsūknēt ar motorsūkņiem un strādāt poldera apstākļos. Izrakumu gaitā atklājās, ka Āraišos bija pilnīgi saglabājušās ezera mītnes pamatu konstrukcijas, uzejas bruģi ieskaitot, varēja nošķirt pavisam piecus apbūves plānojumus, kas pēc ugunsgrēka vai pamatu nosēšanās nomainījuši viens otru. Varēja precīzi fiksēt koka ēku veidojumus, sētas, ietves, apkures ierīces, sākot no atklāta pavarda līdz māla krāsnij, tika atrasti arī sadzīvē izmantotie darbarīki: dravnieku piederumi, aušanas un vērpšanas piederumi, tāšu lāpas, lūku virves. Atrasto senlietu vecuma noteikšanai izmantoja radioaktīvā oglekļa analīzes metodi. Pēc šiem pētījumiem radušies vairāki jautājumi, piemēram, kā apstrādāti kokmateriāli pirms šīs pils celtniecības un cik lietderīgi ir senie kokapstrādes darbarīki. Lai to noskaidrotu, izlēma būvēt pirmo eksperimentālo ēku. Izraudzīja pirmās apbūves konstruktīvi sarežģītāko celtni, no kuras bija saglabājušies pamati, grīdojums, sienas no 1 – 5 vainagu augstumā un lieveņa labās puses piebūves pamats. Šo darbu, toreizējās RPI Arhitektūras un inženierceltniecības fakultātes pieci 5.kursa studenti, paveica 45 dienās, ņemot vērā to, ka viņiem šādā darbā nebija iepriekšējas pieredzes. Viņi izmantoja 9.gadsimta šaurasmens cirvju kopijas, kam zoba platums bija 5 cm, tikuši izmantoti arī ezera mītnē atrasto kaltu, kapļu, slīmestu, koka ķīļu un koka vāļu kopijas, kā arī mūsdienu darbarīki. Kā celtniecības materiāli tika izmantoti apaļi egles un priedes baļķi, diametrā 18 – 20 cm pamatam un 15 – 16 cm celtnei, un kārtis, diametrā 8 – 10 cm, grīdojumam. 1980.gada beigās saliņas pamatnei tika uzvesta grants, kas pacēla to apmēram 1 m virs ūdens līmeņa, kas, salīdzinot ar 9.gs. ir cēlies gandrīz par 2 metriem, lai varētu izveidot ēku rekonstrukcijas pamatu. Jau 1994. gadā ezerpils nonāca Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pakļautībā, bet 1998.gadā jau bija rekonstruētas apmēram 2/3 no visām ēkām. Pēc arheoloģiskajiem izrakumiem, to pētījumiem un rekonstrukcijas arheologi secināja, ka Āraišu ezerpils bijusi pastāvīgi apdzīvota, pilskalniem līdzīgi nocietināta dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkā celta uz mazas, pārplūstošas saliņas. Ezerpili cēluši un 9.-10.gs. apdzīvojuši senie latgaļi. Tā bijusi domājams kāda latgaļu dižciltīgā rezidence, kurā viņš mājoja kopā ar saviem tuviniekiem un saimes ļaudīm. Ezerpils iemītnieki nodarbojās ar zemkopību, lopkopību, meža dravniecību un tirdzniecību. Kultūrslānī atrastās rotaslietas un ieroči visnotaļ raksturīgi seno latgaļu kultūrai, tomēr to vidū ir arī atsevišķi zemgaļu un skandināvu cilmes priekšmeti, kas liecina par kontaktiem ar kaimiņu kopienām un tautām.