1. ST jēdziens un rašanās pamati.
Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par
labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.
ST= tiesību kopums, kas regulē saistību rašanos, izpildi, izbeigšanos ( objekt. t)
ST – ties., kas pēc darījuma vai pēc cita juridiska fakta pamata rodas konkrētai personai kā
relatīvas tiesiskas attiecības dalībniecei ( subjekt. t) un tām atbilstošos parādnieka pienākumus.
ST regulē mantisko attiecību dinamiku. ST pats galvenais ir nevis stāvokļa konstatējums, bet
pienākums saistību izpildīt un pats izpildes process.
ST ir relatīvas tiesiskas attiecības, kurās ir vismaz 2 vai vairāk dalībnieki. Dalībnieku skaits
vienmēr ir noteikts. ST parasti ir atjaunojošas vai dispozitīvas normas.
Ir 3 ST rašanās pamati:
no tiesiska darījuma: vienpusēja, divpusēja, daudzpusēja;
no neatļautas darbības: līguma pārkāpums;
uz likuma pamata.
Visvairāk saistības rodas uz līguma pamata.
Vairākums saistību izpaužas kā pozitīvi vērtējamas parādības – līgumi u.c. darījumi nodrošina materiālo vērtību kustību, preču apmaiņu, ekonomisko un arī garīgo vajadzību apmierināšanu. Ir arī saistības, kas atspoguļo tiesību pārkāpumu ( delikti) radīto seku novēršanu vai mazināšanu. Arī tās kalpo sabiedrības locekļu interešu aizsardzībai.
2. Saistību tiesiskā attiecība un tās elementi.
ST sastāv no 2 daļām: l.d.- tās ST normas, kuras sauc par vispārnoteiktām, kas attiecas uz visiem atsevišķiem saistību veidiem; 2.d.- tiesību normas, kas regulē atsevišķus saistību veidus. S tiesiskās attiecības- viens no ST veidiem. Būtība – saistība ir tāda civiltiesiska attiecība, uz kuras pamata vienai personai, parādniekam, jāizdara par labu otrai personai, kreditoram, zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Saistībā ir divas puses- parādnieks, kreditors. Tiesiskā attiecībā ir 3 elementi: • objekts; • subjekts (dalībnieks); «saturs. Parasti katrā pusē ir viena persona (klasiskais variants), tomēr jebkurā saistību pusē var būt vairākas personas, vairāki kreditori vai vairāki parādnieki. Ja vairāki- veidojas daudzpersonu saistības.
3. Saistību kopdalībnieku savstarpējās attiecības.
Pēc saistību dalībnieku skaita var būt šādi:
viens kreditors pret vairākiem parādniekiem[divas personas nodarījušas miesas
bojājumus vienai personai, abi sitēji- kopparādnieki]
viens parādnieks pret vairākiem kreditoriem- kopkreditori;
var būt vairāki kreditori pret vairākiem parādniekiem.
4. Daļējās saistības.
DS- tādas saistības, kur: 1) katram kreditoram ir tiesības prasīt no parādnieka vai vairākiem parādniekiem saistību izpildījumu kādā noteiktā daļā; 2) katram parādniekam ir pienākums pret kreditoru vai vairākiem kreditoriem, izpildīt saistību tikai noteiktā daļā.
Izpildījuma daļu apmērs tiek norādīts līgumā. Katrs kreditors savu daļu saņēmis no saistības izstājas. Ja saistību savā daļā izpildījis, tad saistība uz viņu izbeidzas.
5. Solidārās saistības.
Ir tādas, kur:
katrs no kreditoriem var prasīt nevis atsevišķu saistību daļu, bet visu saistību priekšmetu, visu
izpildījumu kopumā (saistību priekšm.);
katram no vairākiem parādniekiem ir pienākums izpildīt visu saistību kopumā nevis atsevišķutās daļu.
Solidārās saistības rodas: a) ja tas paredzēts līgumā;
b) ja tas speciāli norādīts likumdošanā;
ja saistību priekšmets ir nedalāms, (nav jāņem vērā fiziskā sadalāmība, jābūt juridiskinedalāmam);
ja kāda lieta ir nodota vairākām personām kopīgi glabājumā, patapinājumā, izīrēta, iznomātavai ieķīlāta;
kad vairākas personas izdarījušas noziedzīgu nodarījumu (vienalga vai soda vai nesoda, ir klvai nav).
6. Prasījuma tiesību cesija.
PTC- kad kreditors atsakās no savām prasījuma tiesībām par labu kādai citai personai. Puses šajā darījumā ir cedents un cesions. Cedents- persona, kas nodod prasījuma ties., cesionārs- pērs., kurai nodod prasījuma ties. Ja bez atlīdzības- uzdāvina, ja ar- pārdod. Cesija ir līgums starp cedentu un cesionāru, taču nav likumā tādas norādes, ka jābūt viņam īpašā speciālā norma. Saskaņā ar likumu, ja cesija saistīta ar rakstisku aktu izmantošanu tad uz šo aktu ir jābūt cesiju uzrakstam. Lai cesiju līgumu noslēgtu nav nepieciešama parādnieka piekrišana. Cesija ir spēkā pat tad, ja parādnieks par to nezin. Pēc cesijas līguma noslēgšanas agrākais kreditors pret parādnieku līdz tam laikam savas prasījuma tiesības nezaudē,», kamēr cesionārs nav dabūjis apmierinājumu no parādnieka,», kamēr nav cēlis prasību pret to, «kamēr cesionārs par to nav paziņojis parādniekam.
7. Tiesiska darījuma jēdziens un tā dalībnieki.
Tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai (pirkuma līgums, dāvinājums, atcēlājlīgums) vai izbeigšanai.
Katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā :
dalībnieki;
priekšmets;
gribas izteikums;
sastāvdaļas;
forma.
Pēc pušu skaita tiesisku darījumu klasificē :
vienpusējos;
divpusējos;
daudzpusējos.
Vienpusējie d- vienas puses gribas izpausme, nevis vienas pērs.
2pusēji ir tādi darījumi, kuru noslēgšanai ir nepieciešama 2 pušu darbība, tās gribas izpausmes ir
pretējas, tās parasti ir līg. (piem., viens grib pirkt, otrs- pārdot) Vienā pusē var būt arī vairākas
personas. Šeit ir saskaņotas 2 pušu pretēji vērstas gribas izpausmes. Šo darbību sauc par
vienošanos un tie ir līgumi.
Daudzpusējie TD ir 3 un vairāk puses, kuros gribas izpausme ir vērsta 1 virzienā kopējā mērķa
sasniegšanai (sabiedrības līgums, kopīpašuma izveidošana u.c.)
TD dalībniekiem jābūt tiesību un rīcību spējai. Fiziskai personai tiesībspēja piemīt no dzimšanas. Tiesībspēja – spēja būt par civilo tiesību nesēju subjektu. Rīcībspēja- spēja ar savām darbībām iegūt tiesības un uzņemties pienākumus, tās trūkst- nepilngadīgajiem; personām, kas atrodas
aizgādībā; izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ un gara slimiem. TD, ko taisījušas rīcībspējīgas personas nesamaņas vai gara darbības traucējuma stāvoklī, nav spēkā.
Juridiskas personas vārdā darījumus taisa tās likumīgais pārstāvis ( vadītājs vai pilnvarnieks). Ne katra personu apvienība ir juridiska persona. Pastāv formāli kritēriji: ieraksts dibināšanas dokumentā (statūtos); noteiktā kārtībā reģistrēts (uzņ.reģ).
8. Tiesiska darījuma priekšmets.
Darījuma priekšmets (lietas nodošana, darbības izpilde) vai atturēšanās no darbības. Darījuma priekšmets nedrīkst būt pilnīgi nenoteikts, neskaidrs.
Nav spēkā tiesisks darījums, kas pēc satura ir pretrunā ar reliģiju, likumiem vai labiem tikumiem. Par tiesiska darījuma priekšmetu nevar būt neatļauta un nepieklājīga darbība.
Saistības priekšmetu, kā arī pašu tā izpildīšanu nevar atstāt vienīgi parādnieka ieskatam. Tiesiska darījuma priekšmets var būt alternatīvs (izvēles), t.i., aizdevuma līgumā parādnieks var izvēlēties vai viņā atmaksās ar naudu vai ar kaut ko citu, izvēle var būt līdz tam brīdim, kamēr viņš pilda saistību, ja nepilda- izvēle pāriet kreditoram.
9. Tiesiska darījuma dalībnieku gribas izteikums un īstums.
Darījuma esamības priekšnoteikums ir gribas brīvības izpausme. Gribu var izteikt vai nu noteikti, vai klusējot. Noteikti gribu var izteikt vai nu ar vārdiem, mutiski vai rakstiski, vai ar zīmēm, kam ir vārdu nozīme. Griba ir izteikta klusējot, kad tā izpaužas bez tieša mērķa izteikt gribu taisni šajā izpratnē. Darbībai, kas uzskatāma par klusējot izdarītu gribas izteikumu, jābūt tādai, lai no tās varētu droši secināt tādas gribas esamību.Divpusējā vai daudzpusējā darījumā vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Akta parakstīšana uzskatāma par piekrišanu. Šim gribas izteikumam jābūt ar mērķi radīt tiesiskas sekas. Darījumi, kuros griba izteikta tikai izskata pēc, bez vēlēšanās radīt tiesiskas sekas, ir saucami par šķietamiem jeb fiktīviem.
Gribas īstums ir saistīts ar 3 gribas defektiem:
Maldība – darījuma dalībnieku nepareizs, īstenībai neatbilstošs priekšstats par apstākļiem, kas saistīti ar TD priekšnoteikumiem, saturu, tiesiskajām sekām ( informācijas trūkums, vai tās kļūdaina izpratne). Faktiska maldība – nepietiekošas ziņas par kādiem faktiskiem apstākļiem. Tiesiska maldība- nepietiekošas ziņas par kādām tiesiskām normām (nav tiesisku seku- pats vainīgs!). Lai faktiska maldība izbeigtu TD sekas, tai jābūt svarīgai un atvainojamai ,t.i., ne dalībnieku neuzmanības dēļ.
Viltus – kādas ieinteresētas personas mērķtiecīga, bet nevardarbīga darbība dalībnieka ietekmēšana ar negodīgiem līdzekļiem, lai viņu piedabūtu darboties pretēji savām interesēm. Darījums, kas noslēgts viltus iespaidā, nav spēkā neesošs, bet gan apsūdzams, pie tam ne visos gadījumos.
Spaidi – darījuma dalībnieka gribas ietekmēšana, radot viņam bailes. Šāda ietekmēšana var izpausties vai nu fiziskā vardarbībā vai psihiskā ietekmēšanā ar draudiem. Spaidu rezultāts ir darījuma apstrīdēšana, un ja draudi apstiprinās- darījuma atcelšana.
10. Tiesiska darījuma sastāvdaļas.
Būtiskas- kas izriet no darījuma jēdziena un bez kurām darījums kļūst neskaidrs, nekonkrēts īres un nomas būtiskas sastāvdaļas ir īres priekšmets un maksa).
Dabiskas- kuras pie vienošanās par būtiskām sastāvdaļām kļūst pēc likuma par šīs vienošanās papildinājumiem, dabiskām sekām (pārdodot lietu tiek pārdoti visi tās piederumi).
Nejaušas- līguma blakus noteikumi (īpaši minētie nosacījumi un termiņi); dabiskas darījuma sastāvdaļas paplašinājumi un aprobežojumi.
CL ir 3 blakusnoteikumi:nosacījumsUzlikumsTermiņš
11.Tiesiska darījuma forma.
TDF- tiesiska darījuma ārējā izpausme. To var brīvi izvēlēties, izņemot gadījumus, kad tā ir speciāli paredzēta likumos.
No formas viedokļa TD var būt:
Mutiski vai ar konkrētām darbībām noslēgti;
Rakstiski;
Notāra vai citas pilnvarotas amatpersonas apliecināti;
Nostiprināti ar reģistrāciju zemesgrāmatā (koroborēti)
CL prasa rakstisku formu:
kā zināmu darījumu būtisku sastāvdaļu;
taisot darījumu pie notāra vai citām kompetentām personām (konsuli, kuģa komandieri);
kad tas jāieraksta zemesgrāmatās;
kā nosacījumu prasības tiesības uz darījuma pamata.
Darījuma noslēgšana var notikt privāti vai publiski (notariāli un tam pielīdzināmā kārtībā), liecinieku klātbūtnē vai bez tiem.
Darījuma rakstveida formai var būt 2 mērķi- pierādījumu nodrošināšana vai juridiska spēka piešķiršana sasniegtajai norunai:
notārs var apliecināt notariālā aktā (pārbauda pēc būtības);
apliecināt uzrādījuma kārtībā (pārbauda tikai parakstus, būtību nepārbaudot).nav uzsākti noteiktajā termiņā.
12. Līguma jēdziens, veidi.
Līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību.
Līguma būtība- vienas puses apsolījums un tā pieņemšana no otras puses (vienpusējs līgums) vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm (divpusējs vai daudzpusējs līgums).
Dažkārt līguma slēgšanas procedūrā ietilpst ne tikai apsolījumi, bet arī lietas nodošana (reāllīgums).
Līgumu klasifikācija pēc dažādiem kritērijiem:
1) pēc tiesību un pienākumu sadales
a)vienpusējs līgums- vienai pusei ir tikai tiesības, otrai tikai pienākumi, (patapinājuma,
aizdevuma);
b)divpusēja līgums- gan tiesības, gan pienākumi ir abām pusēm.
2) pēc līguma noslēgšanas veida
a) konsensuālie – tiek noslēgti ar pušu vienošanās brīdi.
b)reālie – tiek noslēgti ja vismaz viena puse izpilda līgumu noslēgšanas brīdī.
3)pēc līguma atlīdzības rakstura
a) atlīdzības līgumi
b) bezatlīdzības līgumi
13. Līdzēji.
Viss, kas attiecas tiesiska darījuma dalībniekiem piemērojami arī līguma noslēgšanai. Līdzējiem jābūt tiesību un rīcības spējai.
Trešajai personai, kuras labā noslēgts līgums, ir tiesības apsolījumu vai nu pieņemt vai no tā atteikties. Pievienojoties līgumam, trešā persona iegūst patstāvīgas, no apsolījuma saņēmēja vai devēja neatkarīgas, tiesības.
Līguma attiecības var veidoties arī vērtspapīru izlaišanas rezultātā. Tad kreditors var būt persona, kas nav individuāli nosaukta (uzrādītāja vērtspapīra turētājs).
14. Līdzēju vienošanās
Līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu tikai tad, kad starp līdzējiem notikusi pilnīga vienošanās par darījuma būtiskām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties. Piem., ja līgumā ir atruna, ka par termiņu un % vienosies atsevišķi, tad līgums vēl nav noslēgts, ir tikai priekšlīgums.
Līgums nav uzskatāms par noslēgtu pat tad, ja puses ir vienojušās par darījuma būtiskām sastāvdaļām, bet paturējušas sev tiesību vēl norunāt par zināmiem blakusnoteikumiem
Ja pēc likuma vai līdzēju vienošanās līgums jāslēdz zināmā formā, tad tas būs spēkā tikai tad, kad šī forma ir ievērota
Līguma noslēgšanas stadijas:
piedāvājums vai oferte;
priekšlikuma pieņemšana vai akcepts;
līguma noslēgšana.
Priekšlīgums pušu vienošanās par nākotnē noslēdzama līguma būtiskām sastāvdaļām, viņu apņemšanās saistīties uz šādiem norunātiem noteikumiem. Priekšlīgums nerada tiesības. Tātad atbildība var iestāties nevis par lietas nenodošanu, bet par līguma nenoslēgšanu. Priekšlīgumā var izvērst arī līgumsodu par atkāpšanos no tā noteikumiem.
15. Līguma priekšmets.
Par tiesiska darījuma priekšmetu var būt tiklab darbība, kā arī atturēšanās no tās, un tiklab darbība, kuras mērķis ir nodibināt vai atdot lietu tiesību, kā arī darbība ar kādu citu mērķi) un turpmākos pantos par tiesiska darījuma priekšmetu, attiecas arī uz līguma priekšmetu.
Līgumi par kautko neiespējamu nav spēkā; bet kad izpildīšana ir neiespējama nevis vispārīgi, bet tikai apsolītajam, vai kad neiespējamība ir viņa paša darbības sekas, tad viņam
jāatlīdzina zaudējumi tam, kam viņš devis apsolījumu. Ja apsolījuma priekšmets ir alternatīvs un vienu no priekšmetiem nav iespējams izpildīt, tad saistība uzskatāma par beznosacījuma saistību, kas vērsta tikai uz iespējamo priekšmetu.
Ja kāds apsola vai nu gādāt, lai trešā persona kaut ko izpilda, vai viņu pie tam piedabūt, tad tā jau ir apsolītajā paša darbība, un tādēļ viņam jāatlīdzina zaudējumi, ja minētā trešā persona neuzņemas izpildīt.
16. Līguma blakus noteikumi.
Katrā līgumā var ievest dažādus blakus noteikumus, un proti, nosacījumus un termiņus.
Blakus noteikumu nosacījumi un termiņi, kas ietverti līgumā, nav mazāk svarīgi, nekā līguma būtība un dabiskā sastāvdaļa.
Nosacījums- nākotnē gaidāms un nezināms vai vismaz par tādu domājams notikums. Var būt: © atliekošs- līdz kādam juridiskam faktam nosakot tā sākumu; © vai atceļošs- nosaka līguma beigas, iestājoties kādam juridiskam faktam.
Termiņi- attiecīgo tiesību un pienākumu sākums un beigas. Cik ilgi saistības pastāv? (noilgums 10 g). Var būt pienākumu izpildes termiņi. Vienā līgumā tādi var būt vairāki, (piem., preču piegādes termiņi gada ietvaros (starptermiņi)). Līgumu var izpildīt arī pirms noteiktā termiņa, ja nav norunāts tieši pretējais, vai ja nav skaidri redzams, ka termiņš bijis noteikts kreditoram par labu. Ja saistības izpilda pirms noteiktā termiņa, tad saistību izpildītājam nav tiesību prasīt savu izpildījumu atpakaļ.
Termiņa cesijai nav atpakaļejoša spēka, un tādēļ tam, kam lieta jāaizdod, nav pienākums līdz ar to izdot arī augļus, kas saņemti no tās kopš līguma noslēgšanas laika.
17. Līguma noslēgšanas sekas.
Ne līguma smagums, ne velāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma. Nesaista vienīgi līgumi, kas veicina kaut ko pretlikumīgu vai negodīgu Var apstrīdēt arī līgumu no formas viedokļa, ne tikai no satura.
CL paredz 3 pamatus, kad pieļaujama vienpusēja atkāpšanās no likuma:
1)kad atkāpšanās pamatota ar paša līguma raksturu, piem., ja viena puse nevar izpildīt savu
saistību tāpēc, ka otra nepiegādā izpildei vajadzīgos materiālus;
2)kad atkāpšanos pie noteiktiem apstākļiem atļauj likums, piem., ja kreditors nokavējuma dēļ
bija spiests preci iegādāties no cita un tāpēc ir zaudējis interesi par līguma izpildi;
3) kad puses līgumā ietvērušas atkāpšanās tiesības, piem., tiesības izbeigt līgumu, ja darbi nav uzsākti noteiktajā termiņā.
18. Neatļautas darbības jēdziens, veidi.
Neatļauta ir katra darbība vai bezdarbība, kas aizskar tiesības. Šādā nozīmē prettiesiska ir gan līguma pārkāpšana, gan arī ārpuslīgumisks pārkāpums, delikts.
Tiesību aizskāruma nav:
ja, kāds izlieto sev piederošu tiesību;
ja, kāds darbojas pēc aizskartās personas gribas;
ja, kāds darbojas pašaizstāvības nolūkā.
Par tiesību aizskārumu nav vainojami bērni līdz 7 g un garā slimie, rīcības spējīgas personas, kas to izdarījušas nesamaņas vai gara darbības traucējuma stāvoklī ar alkoholiskiem dzērieniem vai citiem līdzekļiem.
19. Vaina kā civiltiesiskās atbildības priekšnoteikums.
Vaina- personas subjektīva attieksme pret tiesību pārkāpumu. Eksistē šādas vainas formas: ■ļauns nolūks; «neuzmanība, tā var būt gan rupja, gan viegla.
Zaudējumu atlīdzības un citu civiltiesisku seku ziņā rupja neuzmanība pilnīgi pielīdzināma ļaunam nolūkam.
Ļauns nolūks- ja persona tīši nodara kaitējumu, apzināti aizskar un ar to vēlējusies panākt prettiesisku rezultātu.
Neuzmanība- ja persona nodara otram kaitējumu bez ļauna nodoma, bet šī persona par nodarījumu ir vainojama.
Rupja neuzmanība- ja kāds darbojas neuzmanīgi (vieglprātīgi) un mazāk rūpējas par svešām un savām mantām.
Viegla neuzmanība- rūpības un čakluma trūkums, kas jāievēro krietnam un rūpīgam saimniekam.
Vaina nevar būt bērnam līdz 7g vecumam, garā slimiem, rīcības spējīgām personām, kas izdarījušas nodarījumu nesamaņas vai gara darbības traucējuma stāvoklī.
Prasījumos, kas izriet vienīgi no tiesību aizskārumiem un neskar jau pastāvošas saistību attiecības, tiesību aizskārējs atbild par katru, pat vieglu neuzmanību.
20. Nokavējums kā prettiesiska rīcība.
Nokavējums- saistības izpildīšanas novilcinājums. Pirmajā gadījumā ir parādnieka, bet otrajā kreditora nokavējums.
Parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis:
Kad viņš dabūjis lietas valdījumu noziedzīgā vai vispār prettiesīgā kārtā;
kad izpildīšanai noliktā laikā nav iespējams viņu sastapt un viņa prombūtnes attaisnošanainav svarīgu iemeslu;
kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu,vai arī pēc paražas.
Kreditora nokavējums izpaužas izvairīšanā vai atteikšanā pieņemt izpildījumu (piem.: telpas trūkums). Kreditora nokavējums atvieglina parādnieka stāvokli, ja viņš to spēj pierādīt, ka ir piedāvājis izpildījumu, bet tas to nav pieņēmis.
Ja nokavējis parādnieks, tad saistības paliek spēkā, un tai pievienojas arī pienākums atbildēt pat par saistības priekšmeta nejaušu bojāeju, atbildība par saistību priekšmeta bojāeju atkrīt, ja parādnieks pierāda, ka šis priekšmets, pat laikā nodots kreditoram, tomēr būtu gājis bojā un kreditors to nebūtu varējis pārdot.
21.% saistības.
Procenti- atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai nokavējumu, samērā ar viņu daudzumu un viņu lietošanas ilgumu.
% saistības ir papildsaistības (piem., pamats aizdevuma kredītlīgums).
% jāatdod no tās pašas šķiras lietās, no kādām sastāv galvenais parāds, izņemot, ja ir naudas parāds, tad puses var vienoties, ka kreditors % vietā lieto kādu parādnieka lietu vai saņem no viņa kādus citus izpildījumus.
% veidi:
Norunātie vai līgumiskie- atrunātie tiesiskā darījumā % apmērs nav ierobežots:
Likumiskie 6 % gadā (ja nav vienošanās par % apmēru).
Likumiskie % prasāmi reizē ar galveno saistību, un to nevar prasīt vēlāk, ja kreditors paņem galvenā parāda samaksu bez piebilduma; kreditora izdarīts samaksas termiņa pagarinājums atbrīvo parādnieku no pienākuma maksāt jau uzkrājušos %, ja viena puse nav vienojusies citādi.
22. Saistību izpildījuma nodrošināšanas jēdziens un veidi.
Civiltiesībās nevar ar spēku otru pusi kaut ko izdarīt. C ties galvenais ir iedarbība uz parādnieka apziņu un viņa ekonomiskajām interesēm. Šādi uz parādnieku iedarbojas noteikums par to, ka pienākumu neizpildīšanas gadījumā vainīgajam būs jāatlīdzina zaudējumi un šī zaudējuma atlīdzība neatbrīvos viņu no pienākuma izpildīt saistību.
Saistību spēku bez ķīlas pastiprina:ar galvojumu;ar līgumsodu;ar rokas naudu.
Visi šie veidi ir papildsaistības, kurām pašām par sevi nav patstāvīgas nozīmes, tās ir pievienotas kādai pamatsaistībai un to papildina.
ST pastiprināšanas līdzekļus var iedalīt:
personīgos, kas balstīti uz uzticību kādai personai (galvojums, līgumsods, rokasnauda);reālos, kas balstīti uz uzticību mantai un tās vērtībai (ķīla).Vēl viens iedalījums atkarīgs no tā, kas dod saistību:
tieši (līgumsods, rokas nauda, parastā ķīla);
netieši, ko dod trešās personas (galvojums, ķīla).
23. Ķīlas tiesība.
ĶT- tiesība uz svešu lietu, uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var dabūt šā prasījuma samaksu. Ja nodod» kustamu lietu- rokas ķīla,» ja nekustamu- hipotēka,» ja ievāc augļus un kreditors valda- lietošanas ķīla. Katrā ķīlas tiesībā ir nepieciešams prasījums, par ko ķīla atbild. Nodibināt ķīlas tiesību uz nekustamas lietas daļu vai uz vienam kopīpašniekam piederošas daļas daļu nav pielaižams. Ja ieķīlā namu vai zemesgabalu, tad ķīlas tiesība pati par sevi attiecas arī uz servitūtiem kas tiem pieder.
24. Galvojums.
G ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešo personu, parādu neatbrīvojot tomēr no pēdējā parāda. Ja vairākas personas galvo par viņu un to pašu parādu, tad viņas atbild solidāri. Kredītu var prasīt no jebkura galvinieka vai abiem.
Galvojuma saistība var būt:
1)kad galvotājs atbild kā parādnieks un kreditors var izvēlēties pret kuru vērst savu prasību.
2) kreditoram vispirms ir jāgriežas pie galvenā parādnieka, ja piedziņa izdarāma tikpat sekmīgiun viegli.
G jābūt rakstiskā formā, var būt ierobežota atbildība,-ka galvinieks uzņemas samaksāt mazāku summu nekā uzņēmies galvenais parādnieks. Ja šādu ierobežojumu nav, ka paredz, ka galvinieks atbild par visu galveno parādu plus vēl par zaudējumiem, kas radušies kreditoram plus vēl jāsedz tiesas izdevumi.
25. Līgumsods.
Līgumsods- pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.
Pametums- mantisks samazinājums, kas var būt gan naudā, gan kādā citā vērtībā.
Līgumsodu var noteikt citā summā vai % no līguma summas vai summas (%), kuru lielumu nosaka atkarībā no nokavējuma ilguma (šajā gadījumā līgumsods noteikts par neizpildīšanu īstajā laikā (var saukt arī par nokavējuma naudu)).
L ir 3 funkcijas:
1.soda funkcija; 2.atkāpšanās naudas funkcija;3.zaudējumu atlīdzināšanas funkcija (L piedzīt vienkāršāk nekā pierādīt un piedzīt zaudējumus.)
Ja parādnieks izpilda tikai daļu no saistības, viņam tāpat jāmaksā viss L. L apmērs nav ierobežots.
26. Rokas nauda.
Ar rokas naudu jāsaprot tas, ko līgumu noslēdzot viena puse dod otrai ne vien par galīgi noslēgta līguma pierādījumu, bet līdz ar to arī par tā izpildījuma nodrošinājumu, tātad rokas naudai ir 2 funkcijas:
1) norāda, vai noslēgts līgums (līguma noslēgšanas pierādījums); 2) nodrošina šī līguma izpildi.Rokas naudas došana ir papildlīgums, ko slēdz kāda cita līguma izpildes nodrošināšanai. RN līgums ir reāllīgums, kura noslēgšanai nepieciešama nauda vai kādas citas vērtības iedošana. RN jāatšķir no avansa. Ja līgums tiek lauzts, avanss atdodams atpakaļ. RN tā devējs zaudē, ja neizpilda līgumu, kura nodrošināšanai tā dota, izņemot gadījumu, kad puses, labprātīgi vienojoties, atcēlušas līgumu vai tā izpildīšana kļuvusi neizpildāma bez RN devēja vainas. RN līgums rada abpusēju atbildību. Ja līgumu lauž RN saņēmējs, viņam tā jāatdod divkāršā apmērā. Vainīgajai pusei bez norādītām summām vēl jāatlīdzina otrai visi zaudējumi. Ja līgums tiks izpildīts, puses var vienoties par RN likteni divējādi:
ieskaitīt RN līguma izpildei izdarāmos maksājumos;
RN jāatdod atpakaļ devējam, kas izpildījis savu saistību
27. Zaudējumu jēdziens, veidi un atlīdzināšanas priekšnoteikumi.
Ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums (mantisks samazinājums, zudums vai bojājums), kas novērtējams naudas izteiksmē. Zaudējumi var rasties :»gan līguma nepildīšanas gadījumā, «gan neatļautas darbības (delikta, tiesībaizskāruma) gadījumā.
Pēc zaudējuma izcelsmes veida var iedalīt:
tiešos Z — prettiesiskas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas (huligāns izsit logu);netiešos Z – rodas, sagadoties sevišķiem apstākļiem ( atstāja mašīnu, taču stiprā vēja dēļ tā
sāka kustēties un sabojāja otru mašīnu);nejaušos Z – zaudējumi, ko izsaucis notikums ( casus ) vai nepārvarama vara ( slikti ar
sirdi, iekrīt logā un sasit stiklus).
Tikai nejaušs zaudējums nav jāatlīdzina. Zaudējumu piedziņai nepieciešami 4 priekšnoteikumi:
prettiesiska rīcība (darbība, bezdarbība);nodarītajā vaina;zaudējumu esamība un to apmērs;
cēloniskais sakars starp prettiesisku rīcību un zaudējumiem.
28. Zaudējumu atlīdzināšanas pienākums.
Saistības, kas rodas no Z nodarīšanas, piedalās 2 puses: 1) cietušais, kuram zaudējums nodarīts un kurš var pasīt Z atlīdzību un 2) Z nodarītājs, kurš Z nodarījis un kuram ir pienākums Z atlīdzināt.
Cietušais —> kreditors
Zaudējumu nodarītājs —♦ parādnieks
Cietušajam neatkarīgi no vecuma un citām iezīmēm, ir tiesības uz atlīdzību. Var prasīt arī Z atlīdzību arī cietušā mantinieki, rīcībnespējīgas personas- likumiskie pārstāvji.
Cietušais nevar prasīt atlīdzību, ja pats varēja zaudējumu novērst, ievērojot pienācīgu rūpību (piem., atstājis mašīnu celtniecībā, kur krīt ķieģeļi), izņemot gadījumu, kad otra puse pieļāvusi ļaunprātīgu tiesību aizskārumu.
Z atlīdzina tas, kas tos nodarījis. Šis pienākums var tikt pārnests uz mantiniekiem. Ir gadījumi, kad Z atlīdzību pienākums uzlikts trešai personai:
par Z, ko nodarījis bērns līdz 7 g vecumam, garā slimie un rīcības spējīgas personas
nesamaņas vai gara darbības traucējuma stāvoklī. Vispirms atbild tie, kas pielaidušas
neuzmanību, pildot viņu uzraudzības pienākumus. Ja šo personu manta nav pietiekama Z
segšanai, tad piedziņu var vērst pret bērna un citu minēto personu mantu, ciktāl tas neatņem
viņu uzturam nepieciešamos līdzekļus.
Ārpus līgumiskās attiecības jāatbild par visiem Z nodarītajam. Līgumiskās saistībās attiecību apmēru nosaka līguma saturs.
29. Zaudējumu apmēra noteikšana.
Z jāpierāda cietušajam. CL ir noteikti principi Z apmēru novērtēšanā:
ja bojāta vai nozaudēta lieta, jāskaita ne tikai galvenās lietas, bet arī piederumu vērtība(piem., vijole- lociņi);
vērtējot lietu, jāņem vērā ne tikai parasta vērtība, bet arī tās sevišķā vērtība zaudējumucietējiem (piem., invalīda pārvietošanās līdzeklis ir nozīmīgāks nekā veselam cilvēkam),tomēr ar personiskām tieksmēm pamatotas lietas augstāka novērtēšana nav ņemama vērā(piem., dārga piemiņa);
Likumisko saistību pārkāpumā svarīgi ir saistību izpildījuma vieta un termiņš. Ja līgumā noteiktā lieta bija jānodod noteiktā vietā, tad lietas vērtību nosaka pēc cenas, kāda ir šajā vietā, bet ja vieta nebija noteikta, tad pēc cenas, kāda ir prasības celšanas vietā (parasti pēc atbildētāja atrašanās vietas).
30. Saistības izpildīšana – saistības izbeigšanās pamatveids.
Saistību izpildījums ir vēlamais saistību izpildīšanas veids, bet ne vienīgais (piem., lietu nodošana, atturēšanās no darbības).
Saistība jāpilda īstajiem parādniekiem pret īsto personu, īstā vietā, laikā un pienācīgā kārtā. Kreditoru nevar piespiest saņemt kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesības prasīt. Ja saistību izpildījums ar īsto priekšmetu izrādās neiespējams, saistība vai nu pārveidojas par saistību samaksāt naudā vai pat izbeidzas, (piem., ja lieta nejauši gājusi bojā). Ja kreditors paņem daļu izpildījuma, viņam ir tiesības prasīt visu izpildījumu.
Parādniekam saistību izpildes brīdī jābūt rīcībspējīgam, ja viņš tāds nav, tad saistību izpilde jāveic likumiskajam pārstāvim.
Kreditors nevar atteikties pieņemt saistību izpildi no kādas trešās personas, nevis no parādnieka puses. Izņēmums ir gadījumi, kad saistību izpilde pēc dabas ir neatraujami saistīta ar parādnieka personību (piem., advokāts” nevar uz tiesu sūtīt stažieri).
Ja saistību priekšmets ir nauda, tad nevar piespiest kreditoram saņemt naudas vietā, piem., vērtspapīrus.
Samaksas fakts jāpierāda samaksātajam. Samaksas ņēmējs nevar atteikties dot samaksas devējam rakstisku apliecinājumu par izdarīto saistību.
Saistību izbeigšanās. CL regulē sekojošus saistību izbeigšanās veidus:
izpildījums; ieskaite; sakritums; atcēlājlīgums; izlīgums; pāratjaunojums; noilgums; tiesas spriedums.
31. Saistības izbeigšanās ar ieskaitu.
Ar ieskaiti jāsaprot prasījumu dzēšana ar pretprasījumu. Šāda situācija var izveidoties, ja 2 puses apmainās lomās (parādnieks- kreditors).
Ieskaitam var vērst tikai pašam parādniekam piederošu prasību. Izņēmumi: ieskaitu var realizēt ar cesijas palīdzību (parādnieks var vērst pretprasījumu ieskaitam pret cesionāru);
1) galvinieks var ieskaitīt galvenā parādnieka cedenta prasīj urnu;
ja pastāv laulāto mantas kopība, var ieskaitīt viņu prasījumos tos parādus, par kuriem atbildkopīgā manta;
mantiniekus var ieskaitīt savam kreditoram tā parādus mantojuma atstājējam;
solidārās sabiedrībās parādnieks var ieskaitīt savus varbūtējos prasījumus pret kādu nokopkreditoriem;
kopparādnieks solidārās sab., no kura prasa saistību izpildījumu var likt priekšā ieskaitamtikai savus pretprasījumus pret kreditoru, ja vien kopparādnieki neatrodas sabiedrībasattiecībās.
32. Sakritums, atcēlējs līgums.
Saistību tiesības izbeidzas ar sakritumu, kad kreditors un parādnieks apvienojas vienā personā. Sakritums var būt:
kreditora un parādnieka savstarpēja mantošana;
uz pirkuma līguma pamata, ja nomnieks vai īrnieks nopirka īpašumu, kuru viņš nomā vaiīrē;
organizāciju apvienošanās, pievienošanās rezultāts.
Atcēlēja līguma formai jābūt tādai pašai, kā atceļamajam līgumam (ja līgums noslēgts pie notāra, atceļ arī pie notāra).
Izlīgums- līgums, ar kuru tā dalībnieki kādu apstrīdējumu vai kā citādi apšaubāmu savstarpēju tiesisku attiecību, savstarpēji piekāpdamies, pārvērš par neapstrīdamu un neapšaubāmu (tiesisks kompromiss). Tā ir pušu brīvas gribas izpausme. Izlīgums ir iespējams jebkurā procesa stadijā.
33. Pārjaunojums.
Katru saistību tiesību var atcelt, pārvēršot to jaunā, ar dalībnieku sevišķu līgumu, ko sauc par pārjaunojumu. Līdz ar P izbeidzas visi blakus prasījumi (piem., ķīla, galvojums).
P 2 veidi:1.P starp tām pašām personām; 2. P starp citām personām.
Ja P agrākā kreditora vietā iestājas jauns, vajadzīga parādnieka piekrišana ( ar to atšķiras no cesijas). Līdzīgi ir nepieciešama kreditoru piekrišana, ja parādnieks pārved savu parādu uz citu personu. Ja agrākais prasījums nav bijis spēkā, tad nav spēkā arī pārjaunojums, bet ja pāratjaunojuma līgums nav spēkā, tad agrākā prasījuma tiesība paliek spēkā.
34. Noilgums.
Saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā. Vispārējs saistību lietošanas termiņš ir l0g.
Ja kāds labticīgi ir valdījis lietu 10g., neviens cits nevar šo lietu atprasīt pat pierādot savas tiesības ar dokumentiem. Citādāk, ja valdījums bija ļaunticīgs.
Izņēmums no vispārēja noteikuma ir tiesības, kas ierakstītas zemes grāmatā, tās noilgumam nav pakļautas. Noilgumam nav pakļauta prasība par robežu pārbaudīšanu.
Ir arī speciālie noilguma termiņi, kuriem ir priekšroka (piem., likums par a/s- pretenzijas pret direktoru- 3g, bankas noguldījumiem- 60g.
N sāk tecēt ar brīdi, kad ir noticis patiess vai šķietams tiesību pārkāpums. Ja saistība ir terminēta, noilgumu sāk skaitīt no termiņa notecējuma, ja saistība ir ar nosacījumu- N sāk skaitīt ar nosacījumā ietvertā fakta iestāšanās brīdi.
Tikai 1 gadījumā likums piešķir juridisko aizsardzību noilgušai saistībai: ja parādnieks aiz kaut kāda iemesla, pat maldība vai kļūdas dēļ izpilda noilgušu prasījumu, tad viņš nevar izpildīto atprasīt.
35. Dāvinājuma līguma jēdziens un noslēgšanas kārtība.
Dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību.
Dāvināt var katra rīcības spējīga persona. Dāvanu iegūt var katrs, kam vispār ir spēja iegūt. Dāvinājums ir divpusēja tiesiska darbība un tas obligāti jāzina apdāvinātājam.
Ja nav altruisma, labvēlības, tad nav arī dāvinājuma (aiz devības). Parasti dāvinājums rada apdāvinātajam īpašuma tiesības uz lietu, taču par dāvinājumu var saukt arī prasījuma tiesību bezatlīdzību nodošanu, parāda atlaišanu, kalpošanu, lietojuma tiesību atdošanu utt.
Dāvinātājs nedrīkst būt tik pārlieku devīgs, ka apdraud neatraidāmo mantinieku neatņemamās daļas. CL par izšķirošo ir pasludināta apdāvināmā piekrišanas izteikšana, tātad dāvinājums ir konsensuāls līgums. Pēc piekrītošās atbildes uz dāvanas piedāvājuma (oferti), apdāvinātais kļūst par apdāvināto un viņam ir tiesības prasīt tiesas ceļā dāvanas nodošanu, bet nedrīkst prasīt nokavējuma % augļus.
Pēc pušu pienākuma un tiesības sadales DL- vienpusējs līgums; dāvinātajam ir pienākums nodot lietu, apdāvinātajam tiesības prasīt lietu.
Dāvinājuma bezatlīdzības raksturs. Visas uz dāvinātās lietas guļošās nastas un apgrūtinājumi pāriet uz apdāvināto.
Dāvinājuma līgumā nav paredzēta nekāda sevišķā forma, izņemot ar nekustamo īpašumu saistītos dāvinājumus, jābūt rakstiski noformētam un jāieraksta zemes grāmatā.
36. Dāvinājuma atsaukšana.
Dāvinājumu var atsaukt šādos gadījumos:
ja apdāvinātais ir rupji nepateicīgs pret dāvinātāju. Nepateicība- dāvinātāja rupji apvainojumi
vārdos vai darbos, viņam tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums un viņa dzīvības
apdraudējums, kā arī viņa atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams palīdzēt. Šo
dāvinājumu var atsaukt personīgi dāvinātājs. Nepateicībai ir personisks raksturs.
Ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatraidāmiem mantiniekiem neatliek pat
viņu neatņemamās daļas, tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas.
Aprēķinot neatņemamo daļu, jāņem par pamatu dāvinātāja mantas stāvoklis dāvināšanas
laikā. Jāievēro arī mantas pavairojums.
Ja bezbērnu dāvinātājam vēlāk piedzimst bērni, tad viņš var atsaukt savu dāvinājumu tiktāl,
cik tas vajadzīgs vēlāk dzimušo bērnu neatņemamām daļām.
4) Laulātais dāvinātājs var atsaukt pēc saderināšanās vai laulības laikā izdarītu dāvinājumu:
Tiesības atsaukt dāvinājumu var izlietot tikai pats dāvinātājs a) no nāves dienas; b)c) kad nācis spēkā spriedums.
37.Sevišķie dāvinājuma veidi.
CL paredzēti 3 īpaši dāvinājuma veidi:
Visas mantas dāvinājums.Manta atzīstama par dāvinātu tikai tiktāl,
ciktāl no tās atvilkti dāvinātāja parādi. Kreditori var prasīt apmierinājumu no dāvanas;
Dāvinājums ar uzlikumu (uzlikums- nejauša lieta saistību tiesībās, kurā noteikts pienākums,
kas aprobežo kādas personas tiesības):
AANorādījums, kādā veidā dāvana izlietojama;BKādam mērķim dāvana izlietojama;CDāvanas lietojuma ilguma aprobežojums (piem., uz noteiktu laiku);DVar uzlikt apdāvinātajam pretpienākumu (piem., izturēties ar cieņu pret dāvinātāju).
Šādā gadījumā vajadzīga apdāvinātā piekrišana. Dāvinātājs var celt prasību par uzlikuma izpildīšanu, bet, ja tas nav izpildīts aiz apdāvinātā vainas, tad prasīt, lai viņš atdod to, ko saņēmis. Ja uzlikuma izpildīšana ir neiespējama (dabiski šķēršļi, prettiesiska ), tad uzlikums atkrīt, bet dāvinājums paliek spēkā.
3) dāvinājuma atlīdzība nozīmē- dāvinājums, kas piešķirts kā atlīdzība par izdarītiem pakalpojumiem. Šāda dāvinājuma atsaukšana nepateicības dēļ nav pielaižama.
38. Aizdevuma līguma jēdziens un noslēgšanas kārtība.
Ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
AL ir šādas būtiskas sastāvdaļas:
aizdot var tikai atvietojamas lietas ( graudi, naglas utt, māja nav atvietojama lieta).
Atvietojamas lietas- daudzums un kvalitāte;
aizdotas lietas nodošana īpašumā;
aizdevuma līgums tiek noslēgts tikai ar aizdevuma lietas nodošanu aizņēmējam.
Aizdevuma līgums — reāls līgums.
Taču saista apsolījums aizdot un aizdevumu ņemt. Ja puses ir vienojušās par aizdevumu, rodas priekšlīgums, no kura patvaļīgi atteikties nevar. Atšķirība ir ļoti liela. Ja ir noslēgts aizdevuma līgums, aizņēmējam jau ir radušās īpašuma tiesības uz aizdoto mantu. Turpretī no priekšlīguma izriet vienīgi pienākums aizdot, ko nevar piespiedu kārtā realizēt caur mantas piespiedu atņemšanu aizdevējam. No viņa var piedzīt tikai zaudējumus.
4) aizņēmēja pienākums atdot aizņemto lietu pēc līgumā paredzētā termiņa. Aizdevuma
līgums ir vienpusējs- aizņēmēja pienākums, aizdevējam tiesības atprasīt aizdoto lietu.
Aizdevuma līgums principā ir bezatlīdzības līgums, ja nav līgts citādi.
39. Aizdevuma līguma forma.
Aizdevuma līguma forma nav noteikta CL. Tā kā aizdevuma līgums ir atdošanas līgums, kreditors prasīs atdot lietu atpakaļ.likums prasa rakstisku formu, kā nosacījumu prasības tiesībai uz darījuma pamata.
Rakstveidā noformējot aizdevuma līgumu, tajā jānorāda:
kas ir aizdevējs;
aizņēmējs;
aizdotā lieta;
ja puses vēlas, arī termiņš, var norādīt visu summu ne tikai ar cipariem, bet ari ar vārdiem.
Vēlams norādīt, kur notiks aizdevuma atmaksa.
Aizdevuma līgumu var noslēgt vienā eksemplārā (parasti 2, 3 eks.). Aizdevuma līgumu var noslēgt arī pie notāra, jo tas var paātrināt parāda atdošanu.
40. Procenti aizdevuma līgumā.
Ja citādi nav līgts, tad ir bezatlīdzības līgums, bet pietiek pusēm vienoties, kad aizdod ar %, lai sāktu darboties noteikumi par likumiskajiem %.
Puses var noteikt arī augstākus vai zemākus %. Norunātie % ir līguma nejauša sastāvdaļa (ierobežojumi uz % apmēru nav). Taču ja nokavēts aizdevuma aizdošanas termiņš, par pašu aizdevumu % nebija jāmaksā. Tātad, ir kapitāllietošanas % un nokavējuma %. Ja norunātie %
konsensualie līgumi- tiek noslēgti ar pušu vienošanas bridi (pirkuma, nomas);
reālie līgumi- tiek noslēgti ja vismaz viena no pusēm izpilda līgumu līguma noslēgšanas
brīdī (aizdevuma, glabājuma).
atlīdzības līgumi- jādod atlīdzība par pakalpojumu vai preci;
bezatlīdzības (patapinājuma, dāvinājuma).
pārsniedz likumiskos 6%, aizņēmējs pēc 6 mēnešu notecējuma var parādu atdot pat tad, ja līgums noslēgts uz ilgāku laiku, tātad tiesīgs līgumu vienpusēji lauzt, paziņojot par to 3 mēnešus iepriekš
41. Aizdevuma atmaksa.
Aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis, nevis tās pašas naudas vai tādas pat šķiras lietas.
Naudas zīmes vai lietas.
Puses var vienoties, ka atvietojamu lietu aizdevumu var dzēst naudā. Tad jāvadās no lietas tirgus cenas aizdošanas nevis atdošanas brīdī. Taču CL neaizliedz vienoties arī par atdošanas brīdī pastāvošas cenas vai kāda cita kritērija pielietošanu. Aizdevumu var izsniegt arī vērtspapīros. To vērtība nosakāma pēc tā kursa, kāds pastāvējis aizdevuma nodošanas laikā. Ja aizdevums jāatdod pec uzteikuma, tad termiņš aprēķināms no tās dienas, kad uzteikums paziņots parādniekam, bet, kad uzteikuma termiņš nav noteikts, tad tas pieņemams kā 6 mēnešu garš.
Samaksas pierādījumi.
Ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt to var ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti, samaksas saņēmējs nevar atteikties to izdot parādniekam.
Kreditoram, samaksu saņemot, jāatdod parādniekam parāda akts, ja tāds ir. Ja parāda akts atdots parādniekam, vai iznīcināts, pārsvītrots, ieplēsts vai saplēsts, tad to tam jāpieņem, ka parāds samaksāts, kas tomēr neatņem tiesību pierādīt pretējo.
42. Patapinājuma līgums.
Patapinājums (lietošanas aizdevums) ir līgums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar nosacījumu atdot to pašu lietu (piem., gleznas eksponēšana). Lietu nodod tikai lietošanā (faktiskā valdījumā, turējumā) nevis īpašumā.
Patapināt var tikai nepatērējamas lietas. P ir reāllīgums, tas rodas ar lietas nodošanu citas personas turējumā. Lietas īpašnieks saglabā savu īpašnieka statusu, ieskaitot valdījuma tiesības.
CL neizslēdz svešas lietas nodošanu patapinājuma (piem., var patapināt nomā paņemtu lietu). Taču vispārējos noteikumos par normu tāpat kā par patapinājumu ir aizliegts, tālākdošana bez īpašnieka piekrišanas.
P ir tīrs bezatlīdzības līgums, ja no saņēmēja ņem atlīdzību, tas būs īres (nomas) līgums.
P var izpausties arī atvēlējumā bez atlīdzības lietot zemi vai māju.
Patapinātājs- kas nodod lietu otram un otrs- patapinājuma ņēmējs.
Par patapinājuma priekšmetu var būt gan kustamas, gan nekustamas lietas.
Vienas lietas patapināšana vairākām personām rada solidāru saistību.
43. Glabājuma līguma jēdziens un noslēgšanas kārtība.
Ar glabājuma līgumu glabātājs uzņemas uzglabāt kustamu lietu, ko viņam nodevis glabājuma devējs. Pēc pirmā glabājuma devēja pieprasījuma lieta ir jāatdod atpakaļ.
G līgums ir reāllīgums, jo tas uzskatāms par noslēgtu, tiklīdz devējs iedevis glabājuma priekšmetu glabātājam. Apsolījums glabāt, vai vienošanās bez lietas nodošanas nav G līgums, tas ir priekšlīgums un rada tiesiskas sekas, kā aizdevuma līgums.
G līgums kalpo mantas pasargāšanai no zudumiem vai bojājumiem, uzticot rūpes par to citai personai. G priekšmets var būt tikai kustama lieta, arī atvietojama lieta, nauda.
Nekustamās mantas saglabāšanai slēdz apsargāšanas līgumu, kas pieskaitāms uzņēmuma tipa līgumiem. Naudas glabāšana bankā nav glabājums CL izpratnē. G līgums ir divpusējs līgums.
Viesnīcnieka glabājums- specifisks glabājuma veids. Viesnīcnieka pienākums rodas pats no sevis. Viesnīca uzņemas atbildību jau no brīža, kad šveicars ienes ceļotāju somas.
44. Glabājuma Līguma forma.
Glabājums- līgums, kurā glabātājs uzņemas uzglabāt kustamu lietu, ko viņam nodevis glabājuma devējs (līdzīgs patapinājumam).
G līgums kalpo mantas pasargāšanai no zudumiem vai bojājumiem, uzticot rūpes par to citai personai. G priekšmets var būt tikai kustama lieta, ari atvietojama lieta, nauda (nekustamai mantai- aizsargāšanas līgums uzņēmuma tipa).
Naudas glabāšana bankā nav glabājums CL izpratnē. Tā ir tuvāka aizdevumam, kurā banka ir aizņēmējs un maksā %. Toties līgums par bankā nodoto dārglietu vai vērtspapīru glabāšanu ir glabājuma līgums, izņemot gadījumus, kad klients īrē atsevišķu seifu vai glabātuvi.
Glabājuma līgums ir reāllīgums, tas uzskatāms par noslēgtu ar lietas nodošanas bridi. Priekšlīguma (apsolījums glabāt vai vienošanās bez lietas nodošanas) neizpildes gadījumā var prasīt tikai zaudējumu atlīdzību.
Glabātājs ir tikai lietas turētājs, viņš nevar šo lietu lietot bez glabājuma devēja piekrišanas, nevar rīkoties ar šo lietu (pārdot, iznīcināt).
45. Glabātāja un glabājuma devēja pienākumi.
Glabātāja pienākumi.
1) jādara viss nepieciešamais lietas saglabāšanai un jāatbild par katru savu neuzmanību. No glabātāja, tā kā viņš ir tikai lietas turētājs neprasa atbildību par nejaušu risku (casus
Ja glabājums ir bezatlīdzības, tad glabātājs atbild tikai par ļaunprātību vai rupju neuzmanību.
Glabātājam jāatdod lieta nebojāta, tiklīdz to pieprasa, kaut tas arī būtu pirms iepriekš noteiktā termiņa. Lieta jāatdod ar visiem piederumiem un augļiem. Ja glabājumā ir bijusi nauda un tās atdošana ir nokavēta, tad glabātājam jāmaksā par to glabājuma devējam %.
2) glabātāja pienākumi pāriet uz viņa mantiniekiem (atbildība- solidāra). Ja mantinieki nezinot pārdod šo lietu, viņiem jāatdod tikai dabūtais par lietu.
Glabājuma devēja pienākumi.
jāņem glabājumā nodotās lietas atpakaļ, kad notecējis termiņš, bet ja tas nav bijis noteikts tad pēc pirmā pieprasījuma.
Jādod glabātājam norunātā atlīdzība pēc glabājuma izbeigšanās.
Jāatlīdzina lietas glabāšanas izdevumi, ja tie bijuši nepieciešami vai izdarītu ar glabājumadevēja piekrišanu.
Jāatlīdzina glabātājam zaudējumi, kas tam radušies glabājuma dēļ.
46. Viesnīcnieka glabājums.
Viesnīcnieka glabājums- saistība, kas rodas bez īpaša līguma noformēšanas. Tas ir papildlīgums pie viesnīcnieka un viesa līguma par viesnīcas istabas (telpas) īri. Ar terminu «viesnīcnieks” jāsaprot ne vien viesnīcas individuāls īpašnieks, bet arī viesnīca kā juridiska persona.
Viesnīcnieka vaina ir prezumēta likumā. Tādēļ viņam jāpierāda savas vainas neesamība vai nepārvaramas varas iedarbība. Viņš atbild ari par nejaušu gadījumu. Sludinājums, ka viesnīcnieks (administrācija) neatbild par viesu mantām nav spēkā. Aprobežots vienīgi viesnīcnieka atbildības apjoms tajos gadījumos, kad viesis ienes naudu, vērtspapīrus vai dārglietas. Šī atbildība aprobežota ar 20 minimālo mēnešalgu apmēru. Bet, ja speciāli paņēmis naudu, vērtspapīrus vai dārglietas savā glabājumā, aprobežojums nedarbojas, kā arī, ja par lietu bojāeju vainojams pats viesnīcnieks vai viņa kalpotāji.
Viesnīcnieka glabājums- specifisks glabājuma veids. Viesnīcnieka pienākums rodas pats no sevis. Viesnīca uzņemas atbildību jau no brīža, kad šveicars ienes ceļotāju somas. Neatbildēs tad, ja zaudējums ir noticis:
aiz pašu ceļotāju vainas;
no nepārvaramas varas;
no lietu īpašībām.
47. Pirkuma līguma jēdziens un noslēgšanas kārtība.
Pirkums ir līgums ar ko viena puse apsola otrai par norunātas naudas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesību. Tas ir divpusējs līgums, katrai pusei ir gan tiesības, gan pienākumi. Par pirkuma līguma priekšmetu var būt visas tās lietas, kuras nav atsavinātas; var būt gan ķermeniskas gan bezķermeniskas.
Ja abi zina, ka tā ir zagta, tad to atdod īpašniekam, pircējam un H nekompensē. Ja pircējs nezināja, ka lieta ir zagta, pārdevējs to zināja, tad lietu atdod īpašniekam un pircējam pārdevējs atlīdzina zaudējumus.Pirkuma līguma forma ir atkarīga no prasībām. PL ir reāls atlīdzības līgums.
48.Pirkuma līguma būtiskas sastāvdaļas.
Pirkuma līguma būtiskas sastāvdaļas ir pirkuma maksa un pirkuma priekšmets. Pirkuma līguma priekšmetam jābūt konkrētam, patiesi pastāvošam. Izņēmuma veidā CL pieļauj, tā saucamo, cerību pirkumu (bez nosacījumiem, ar nosacījumiem).
Pirkuma līguma priekšmets- ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, ko atļauts un iespējams atsavināt. Ja abām pusēm vai vienīgi pircējam bijis zināms, ka pārdoto lietu nav bijis atļauts atsavināt (zagta lieta), tad līgums nav spēkā. Bet, ja tas bijis zināms tikai pārdevējam, tad līgums paliek spēkā, lietas jāatdod un pārdevējam jāatlīdzina pircējam zaudējumi. Ja tas nav bijis zināms nevienai pusei, tad līgums nav spēkā. Ja ieguvējs preci ir ieguvis tiesiskā ceļā (lietas glabātājs preci pārdod), tad prece nav jāatdod.
Pirkuma maksa- jānotiek naudā (ja pirkuma maksa noteikta citās lietās, tad lieta nav pirkums, bet maiņa). Papildus naudas summai pircējs var uzņemties vēl kādas mantiskas saistības, bet tām jābūt mazākā vērtībā nekā maksājamās naudas summai. Svešas naudas izmantošana maksāšanai var notikt tikai tādā ceļā, ja pircējs ir ieguvis tiesības rīkoties ar šādu naudu (saņēmis kredītu) un dara to savā vārdā.
Pirkuma līgumu var atzīt par noslēgtu arī tad, ja cena nav konkrēti noteikta, bet ir zināmi noteikšanas kritēriji (piem., tirgus cena) vai persona, kas tiesīga cenu noteikt kā lietpratējs.
49. Risks par pirkuma priekšmeta nejaušu bojāeju.
Pirkuma līguma noslēgšana nerada īpašuma tiesību, bet gan tikai prasījuma tiesības. Atkāpjoties no vispārējā principa, ka risku nes īpašnieks, šajā nodaļā risks par nejaušu lietas bojāšanos vai bojāeju uzlikts pircējam ar līguma noslēgšanas brīdi.
CL noteikumā par pircēja risku ir 6 izņēmumi;
kad pirkuma priekšmets nav individuāli noteikts un tikai to nododot dabū noteiktību, tad līdz
nodošanai risku nes pārdevējs;
kad atvietojamas vai citādas lietas pārdotas ar skaitu, mēru vai svaru, tad risks pāriet uz
pircēju tikai pēc tam, kad tās saskaitītas, nomērītas vai nosvērtas;
kad pirkums noslēgts ar atliekošu nosacījumu, tad risks par lietas bojāeju pāriet uz pircēju
šim nosacījumam iestājoties, bet par risku par bojājumu viņš nes no tā laika, kad pirkums
noslēgts, kaut arī nosacījuma iznākums vēl nebūt nav zināms;
kad lietas bojāeju vai bojājumu var pārdevējam pieskaitīt par vainu, kā arī kad viņš nokavējis
nodošanu, tad risks jānes viņam;
kad lieta pirkta ar nosacījumu papriekš to pārbaudīt vai apskatīt, tad līdz pircēja paziņojumam,
ka viņš ar mieru to pieņemt, visu risku nes pārdevējs;
kad pārdevējs noteikti uzņēmies risku, nenosaukt termiņu, tad risks pāriet uz pircēju tikai no
lietas nodošanas laika.
50. Pirkuma Līguma forma.
īpašu prasību attiecībā uz līguma formu CL nav. Tātad juridiskās sekas rada arī mutiski noslēgti, bet nekustamas lietas pirkumam vajadzīga rakstiska forma, tādēļ, ka bez tās nevar notikt koroborācija. Oficiālu dokumentu veidā ir apstiprināti daži līgumu paraugi.
51. Pārdevēja pienākumi pirkuma līgumā.
Pārdotā lieta īstā laikā un īstā vietā jānodod pircējam ar visiem tās piederumiem, kā arī ar visu to, kas var nodrošināt tiesību uz šo lietu.
Ja pārdevējs pārdoto lietu nemaz nenodod vai nenodod attiecīgā kārtā, tad pircējs var prasīt atlīdzību par visiem zaudējumiem. Pārdevējam patvaļīgi atteicoties lietu nodot, pret viņu var lietot piespiedu līdzekļus.
Ja viena un tā pati kustama lieta pārdota atsevišķi diviem pircējiem, tad priekšroka ir tam no viņiem, kuram tā nodota, bet ja vēl neviens no viņiem šo lietu nevalda, tad tam, kurš pirmais noslēdzis pirkuma līgumu.
Pārdodot nekustamu īpašumu, priekšroka ir tam pircējam, kura līgums ierakstīts zemes grāmatās.Atstumtam pircējam pārdevējs atlīdzina nodarītos zaudējumus.
Pārdevējam lieta, kā arī visi tās piederumi jānodod tādā veidā, kādā tie bijuši apsolīti vai domājami.
52. Pārdevēja atbildība par atvasinātās lietas trūkumiem.
Katrā atlīdzināma atvasinājuma līgumā (tai skaita arī pirkuma) atsavinātājam jānes atbildība pret ieguvēju par to, ka :
lietu neattiesās;
lietai nav nekādu apslēptu trūkumu un, ka tai ir visas labās īpašības, kādas apgalvotas un pieņemamas.
Pārdevējs atbild ne vien par atsavinātās lietas vainām un trūkumiem, ko viņš zinājis un nav uzrādījis, bet arī par viņam nezināmiem apslēptiem trūkumiem.
Pārdevējs katrā gadījumā atbild par tiem trūkumiem, par kuriem viņš tieši apgalvojis, ka to nav. Pārdevējam, kas ļaunā nolūkā noklusējis vai apslēpis viņam zināmos lietas trūkumus, vai noteikti apgalvojis, ka tai ir zināmas īpašības, jāatlīdzina pircējam visi zaudējumi. Visos citos gadījumos pircējam ir tiesības tikai prasīt, pēc paša izvēles, vai nu līguma atcelšanu, vai lietas cenas samazināšanu.
53. Pircēja pienākumi pirkuma līgumā.
Pircēja pamatpienākums ir samaksāt pirkuma maksu. Abām pusēm līguma paraksti jāizpilda vienlaicīgi. Viens dod lietu, otrs maksā naudu. Pirms samaksas lieta nav jāatdod. Var būt norunāts citādi- par samaksu pa daļām, pirkumu uz kredīta.
Ja norunu nav, tad samaksa ir būtisks īpašuma tiesību pārejas priekšnoteikums. Pat, ja lieta nodota pircējam, bet par to nav samaksāts, īpašuma tiesības nepāriet. No situācijas vai norunas var izrietēt, ka pārdevējs piekrīt vēlākai maksai. Tas īpašuma tiesības pāriet ar lietas nodošanas brīdi.
Kad pārdotai lietai draud attiesājums, pircējam ir tiesības aizturēt pirkuma maksu, ja pārdevējs nevar vai negrib viņu pret attiesājumu pietiekoši nodrošināt.
Pircējam jāatlīdzina pārdevējam lietai pēc līguma noslēgšanas taisītie izdevumi, kā nepieciešamie, tā arī derīgie, ja pēdējie taisīti labā ticībā, kā arī ja ir ticams, ka arī pats pircējs būtu tos taisījis.
54. Pirkuma līguma atcelšana.
Vienpusēja atkāpšanās no pirkuma līguma nav pielaižama pat arī tad, ja otra puse neizpilda savu saistību.
Pirkuma līgumu var atcelt abām pusēm savstarpēji vienojoties, noslēdzot atcēlājlīgumu tādā pašā formā, kādā tika noslēgts atceļamais līgums (ja noslēdz pie notāra, tad atceļ pie notāra).
Pārmērīga zaudējuma gadījumā, tas ir, kad pirkuma maksa nesasniedz pat ne pusi no lietas parastās vērtības, pārdevējs var prasīt, lai līgumu atceļ, kad viņa samaksātā pirkuma maksa vairāk kā divkārt pārsniedz lietas īsto vērtību.
Tiesība prasīt pirkuma līguma atcelšanu pārmērīga zaudējuma dēļ attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad pierāda, ka zaudējuma nodarītajā puse rīkojusies ļaunprātīgi. To var darīt 1 gada laikā no noslēgšanas.
Pārmērīgs zaudējums ņemams vērā arī pie atpakaļpirkuma, kad laika tecējumā priekšmeta vērtība būtiski mainījusies.
55. Pirkuma blakus līgumi.
Blakus līgumi- pirkuma līguma paveidi, kurus par tādiem padara līguma nejaušas sastāvdaļas. CL regulēti šādi pirkuma līguma paveidi:
atkāpšanās tiesības pirkuma cenas nesamaksas dēļ balstās uz nosacījuma: ja pircējs laikā
nesamaksā, pārdevējs var atkāpties. Pārdevējam nekavējoties jāpaziņo, ka viņš uzskata
saistību par izbeigtu.
Atpakaļ pirkumu vai atpakaļpārdevumu var paredzēt pēc vienas un otras puses iniciatīvas, tas
var būt terminēts vai beztermiņa nosacījums.
Pirmpirkuma tiesības ir priekšrocība pirkt lietu, ja pircējs to gatavojas pārdot tālāk. Kustamas
lietas- jāpaziņo nekavējoties, nekustama 2 mēnešu laikā. Ja pirmpirkuma tiesīgais vēlas savu
tiesību izlietot, tad viņam, ja nav citādi norunāts, jāizpilda tie paši nosacījumi ko piedāvā
jaunais pircējs.
Pirkums ar pārbaudi vai apskati- šajā līgumā pircējam pieder tiesības vispirms pērkamo lietu
pārbaudīt.
Nomaksas pirkums (preces iegāde uz kredīta)- pirkuma līgums ar samaksu vēlākā laika
periodā, iespējami 2 varianti: (1) pircējs kļūst par lietas īpašnieku ar lietas nodošanas brīdi;
(2) pircējs kļūst par īpašnieku ar pilnīgas samaksas brīdi.
Pārdevējs var prasīt lietas atcelšanu un pārdotās mantas atdošanu ar atlīdzību par lietošanu un nodarītiem zaudējumiem, ja pircējs pielaiž 2 maksājuma termiņus, ja nolīgts maksāt pirkuma cenu pa daļām (pie līzinga 1 termiņš)
6) līdzēji bez tam var noslēgt visādus citādus blakus līgumus, ar ko tie pārgroza likuma
noteikumus (piem., par risku vai par atlīdzības lielumu, vai arī nodrošina savas tiesības)
56. Pārdošana izsolē.
Pārdošana izsolē ir priekšlikums tam, kas par atklāti pārdodamo lietu sola dot visaugstāko cenu, noslēgt par to pirkuma līgumu (oforte)
Vairāksolītājs ir saistīts ar savu solījumu, taču saistības rašanās svarīgs elements ir izsoles āmuriņa piesituma brīdis. Ar šo brīdi jāizpilda viss, kas paredzēts izsoles noteikumos.
CL regulē galvenokārt:
labprātīgu izsoli, bet satur arī dažus norādījumus par
piespiedu izsoli.
1 .drīkst izdarīt, pēc lietas īpašnieka paša ieskata, kā tiesas ceļā (nekust īpašums), bet 2.katrā ziņā tikai tiesas ceļā. Izsoles kārtību tiesas ceļā regulē CPL.
57. Nekustamā īpašuma pirkuma līgums.
Reāls, divpusējs līgums.
Nekustamais īpašums- zeme vai būves, kas ir uzbūvētas uz zemes un saistītas ar zemi.
Slēdzot līgumu jāņem vērā vairāki momenti:
kam īpašums pieder: jāpārliecinās, vai objekts, kas tiek pārdots, patiešām pieder konkrētai
personai, kas objektu pārdod. Jāpārbauda, vai pārdodamajam īpašumam ir saimnieks, vai
pārdevējam ir īpašuma tiesību apstiprinoši dokumenti, vai tie ir pareizi noformēti,
nostiprināti. īpašumam jābūt nostiprinātam zemes grāmatā.
Vai ir līdzīpašnieki un vai tiem ir piedāvāts pirkt, jo katram līdzīpašniekam ir pirmpirkuma
tiesības uz pārdodamo daļu (2 mēneši).
Vai ir piedāvāts pirkt pašvaldībai, pirmpirkuma tiesības:
vai ir īpašnieka laulātā piekrišana ( kopīga manta);
vai līgumslēdzējs ir rīcībspējīgs. Ja līguma slēgšanā piedalās juridiska persona, jāpārbauda
tās tiesībspēja.
Līguma ir obligāta rakstiska forma, līgumu nostiprina zemes grāmatā.
Vai pērkamais īpašums ir brīvs no saistībām, jo ieguvējam šīs saistības jāuzņemas.
Kādas priekšrocības notariāli apstiprinātam līgumam. Privāto līgumu jebkurā brīdī var viena
puse sagrozīt, atteikt, neatzīt.
9) kā jāapliecina īpašuma nostiprinājuma lūgums. Pirms nekustamā īpašuma nostiprināšanas
zemesgrāmatā, obligāti pie notāra vai pagasttiesā ir jāapliecina nostiprinājuma lūgums (
uzrādījuma kārtībā).
58. Piegādes līgums.
Ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu cenu.
Piegāde- ja notiek preču periodiska nodošana, preces, ko apņemas piegādāt dotajā brīdī vēl nav un notiek periodiska norēķināšanās. Kad piegādātājs lietu piegādājis, viņu savstarpējās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma noteikumiem. Piegādes līgums ir konsensuāls līgums (ar noslēgšanas bridi), divpusējs līg., jo abām pusēm ir tiesības un pienākumi. Noslēgšanas forma likumā nav noteikta, bet ieteicama rakstiska, lai būtu prasījuma tiesības un darījuma pamats.
59. Maiņas līgums.
Maiņas līgums ir divu personu abpusējs apsolījums dot vienu priekšmetu pret otru, izņemot naudu.
Tas ir konsensuāls, divpusējs līgums. Piemērojami pirkuma līguma noteikumi. Ir izņēmums-vienīgi maiņas līgumā nav ņemamas vērā trešo personu intereses (pirmpirkuma un izpirkuma ties.). Mainot ķermeniskas lietas, katra puse atbild, lai otra puse kļūst par nododamās lietas īpašnieci. īpašuma tiesības pāriet uz lietas saņēmēju tūlīt pēc tās nodošanas neatkarīgi no tā, vai viņš savu pretpienākumu ir vai nav izpildījis.
60. Uztura līgums.
Ar uztura līgumu viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otrā tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par šā pienākuma ilgumu nav norunāts citādi.
Uztura līguma noslēgšanā nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz līdzēja vecumu vai darba spējām.
Līgumu var noslēgt ne tikai par mājas, bet par jebkuras mantiskas vērtības nodošanu, pretī saņemot uzturu plašā nozīmē.
Ar uzturu, ja nav norunāts citādi, jāsaprot ēdiens, miteklis, apģērbs un kopšana, bet ja uztura saņēmējs ir nepilngadīgs, arī audzināšana un izglītošana skolā (pamatizglītība līdz 18.g.).
Līgumu parasti noslēdz uz laiku, kamēr uztura ņēmējs dzīvos, līdz ar to līgumā ir abpusējs risks, ka dotā uztura apjoms neatbildīs precīzi atsavinātās mantas vērtībai. Uztura līgumus neatceļ aiz tā iemesla, ka kāda puse cieš pārmērīgus zaudējumus un tādēļ, ka uztura ņēmējam vēlāk dzimst bērni. Uztura līgumu var noslēgt uz konkrētu laiku.
UL var noslēgt par labu trešai personai, tad šai personai jāpievienojas līgumam.
UL-reāls līgums, stājas spēkā ar brīdi, kad konkrēta lieta tiek nodota uztura devējam. Ja uztura devējam nodod nekustamo īpašumu, tad zemes grāmatā ierakstāma uztura saņēmēja labā ķīlas tiesības uztura vērtībā.
UL- vienpusējs līgums, jo uztura ņēmējam tikai tiesības, uztura devējam tikai pienākumi. UL-atlīdzības līgums.
UL izbeidzas:
ar uztura ņēmēja nāvi (ja uztura devējs iet bojā- uzturēt turpina mantinieki);
ar abu pušu vienošanos ( nedrīkst aizskart trešās personas tiesības);
ja ir svarīgs iemesls, ko nosaka tiesa. Par svarīgu iemeslu atzīstams katrs tāds apstāklis,
kurš aiz tikumības un savstarpējas taisnprātības apsvērumiem neatļauj turpināt līguma
attiecības.
Var atcelt vienpusēji, ja līgumu atceļ uztura devēja vainas dēļ, tad uztura ņēmējs vai viņa tiesību pēcinieks var prasīt atpakaļ nodoto mantisko vērtību, un viņam nav jāatdod saņemtā uztura vērtība.
61. Nomas un īres līguma jēdziens un noslēgšanas kārtība.
Noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu.
Nomas (īres) galvenais rezultāts ir iespēja lietot svešu lietu, kas pēc līguma izbeigšanās jāatdod atpakaļ nomātājam. Tāpēc iznomājamas ir tikai nepatērējamas lietas.
Par nomas (īres) līguma priekšmetu var būt gan ķermeniskas, gan bezķermeniskas lietas, arī servitūti un citas lietas (apakšīres).
Nomas (īres) var būt gan reālas, gan konsensuālas lietas, tā kā līgums var rasties ar lietas nodošanu un lietas apsolījumu.
Nomas (īres) līguma būtiskās sastāvdaļas: 1) līguma priekšmets, 2) maksa.
Par nomas (īres) objektu var būt tikai lietojamas lietas (piem., nedrīkst n(ī) nepabeigtu māju). Maksai jābūt skaidri noteiktai naudā vai citās atvietojamās lietās.
Lietas iznomātājam vai izīrētājam nav jābūt tās īpašniekam, iznomāt vai izīrēt var katrs, kam pieder lietošanas tiesības. Nomnieks vai īrnieks var savu nomāto lietu nodot citam, bet tikai ar lietas iznomātāja vai izīrētāja noteiktu piekrišanu.
Tiklīdz abas puses vienojas par nomas vai īres līguma būtiskām sastāvdaļām, līgums uzskatāms par noslēgtu.
63. Nomas (īres) līguma forma.
Rakstiska forma nav obligāta. Iznomātājam (izīrētājam) lietas atsavināšanas gadījumā. Ieguvējam jāievēro īres vai nomas līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemesgrāmatā. Lai ierakstītu zemesgrāmatā- līgumam jābūt rakstiskam.
Tipveida līguma formas nav uzskatāmas par izsmeļošām un nepapildināmām. Jautājumos, kur pēc likuma pusēm ir tiesības izvēlēties kādu no variantiem, kuri nav atspoguļoti tipveida līgumā, puses var vienoties citādi nekā piedāvāts tipveida līgumā.
MK apstiprināts tipveida līgums nav neapstrīdams, t.sk.nav tiesības grozīt vai ierobežot likumus. Ierakstot nomas vai īres līgumu zemesgrāmatā, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešam personām.
62. Nomas (īres) līguma būtiskas sastāvdaļas.
līguma priekšmets.
maksa.
Par īres (nomas) līguma priekšmetu var būt gan ķermeniskas, gan bezķermeniskas lietas, arī servitūti un citas tiesības (apakšīres). Reālservitūtu gan drīkst iznomāt tikai kopā ar valdošo nekustamo īpašumu. īpaši kā nomas objekts atzīmēta lauku zemes vienība ar visiem tās piederumiem.
Par īres (nomas) līguma objektu var būt tikai lietojama lieta.
Maksai jābūt noteiktai naudā vai citās atvietojamas lietas.likums paredz, ka par cenu var arī nerunāt, ja cena pieņemama kā pusēm jau zināma.
Pusēm ir plašas tiesības papildināt līgumu ar dažādām nejaušām sastāvdaļām, kā arī pievienot līgumam blakus līgumu.
64. Iznomātāja (izīrētāja) pienākumi.
Lietas iznomātājam vai izīrētājam jānodod lieta nomniekam vai īrniekam; viņam jādod iespēja to lietot un nomniekam ievākt no tās augļus.
Nomnieks vai īrnieks ir lietas turētājs, bet nevis tās valdītājs.
Iznomātājs nedrīkst traucēt lietas lietošanu, ne arī atļaut kādam citam traucēt īrnieku viņa tiesību realizācijā.
Ja atklājas, ka kādai trešai personai ir tiesības, kuras iznomātājs uzskatījis par savām, tad pēdējam ir jāatlīdzina nomniekam (īrniekam) arto nodarītais zaudējums, pat ja viņš rīkojas labā ticībā. Bet, ja nomnieks (īrnieks) bijis ļaunticīgs, viņam nav tiesību uz atlīdzību. Ja iznomātājs (izīrētājs) bijis labticīgs, viņam nav jāsedz zaudējumi, ja viņš izīrēs (iznomās) ne mazāk noderīgu lietu agrākās lietas vietā.
Ja lietai izrādās tādi trūkumi, kuri uzmanīgam iznomātājam vai izīrētājam nevarētu palikt apslēpti, tad viņam pilnīgi jāatlīdzina zaudējumi nomniekam vai īrniekam.
Visas uz iznomāto vai izīrēto lietu gulošās nastas un apgrūtinājumi, ja nav norunāts citādi, jānes iznomātājam vai izīrētājam
Ja kāds noliktavā izīrē tikai dažas telpas, bet visu noliktavu atstāj aiz savas atslēgas, tad viņš atbild īrniekam par apsardzību.
65. Nomnieka (īrnieka) pienākumi.
Nomniekam un īrniekam jāsamaksā nomas un īres maksa līgumā noteiktos termiņos; novilcinot maksājumus, viņam Jāmaksā nokavējuma procenti.
Ja līgumā nav noteikti maksas termiņi, tad nomniekam vai īrniekam jāmaksā nomas vai īres maksa tikai pēc lietošanas laika notecējuma. Bet ja līgums noslēgts uz gadu vai ilgāku laiku, tad minētā maksa samaksājama par katru pusgadu uz priekšu. Taču to var norunāt citādi.
Ja nomnieks vai īrnieks patvaļīgi atteicas no nomas vai īres pirms līgumā noteiktā laika, tad no viņa var tūliņ prasīt visas nomas vai īres naudas samaksu. Bet ja nomas vai īres priekšlaicīgai izbeigšanai bijis likumīgs pamats, tad nomas vai īres maksa, kaut gan arī tūliņ jāsamaksā, bet tikai par patieso nomas vai īres laiku.
Nomas (īres) maksa jāsamaksā pilnīgi neatkarīgi no lietošanas.
Nomas un īres priekšmets nomniekam un īrniekam jālieto kārtīgi un saimnieciski un jāizmanto tikai atbilstoši tikai tam mērķim, kāds bijis domāts to viņam iznomājot vai izīrējot.
Pēc nomas vai īres izbeigšanās nomniekam vai īrniekam jāatdod atpakaļ iznomātā vai izīrētā lieta ar visiem tās piederumiem, cik iespējams labā stāvoklī.
66.Nomas(īres)līgumaizbeigšanās.
Nomas (īres) līgums izbeidzas:
ar noteikta mērķa sasniegšanu vai termiņa notecējumu;
pēc 6 mēnešiem pēc uzteikuma, ja līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku vai, ja līgumā uznenoteiktu laiku noteikts samaksas termiņš, tad uzteikuma laiks ir šis termiņš;
kad iznomātā (izīrētā) lieta iet bojā;
kad izbeidzas tiesības, kas iznomātājam (izīrētājam) piederējušas uz līguma pamata;
5) kad tiesības sakrīt (nomnieks (īrnieks)) iegūst iznomāto lietu par īpašumu.Katrs līdzējs var vienpusēji atkāpties no līguma, ja ir radies pārmērīgs zaudējums.
Iznomātājs vai izīrētājs var bez otras puses piekrišanas prasīt līguma atcelšanu:
ja nomas vai īres maksa nav samaksāta līgumiskā termiņā vai, ja tāds nav noteikts,
likumiskā termiņā;
ja iznomātājam vai izīrētājam rodas neparedzēta nepieciešamība lietu pašam lietot;
ja nomnieks vai īrnieks bojā lietu, to nekārtīgi vai līgumam pretēji lietojot;
ja nomājamais (izīrētais) priekšmets prasa pārāk lielus izdevumus;
5) ja nomnieks nomāto nekustamo īpašumu bez iznomātāja piekrišanas iznomā tālāk.Nomnieks (īrnieks) var bez otras puses piekrišanas prasīt līguma atcelšanu:
ja iznomātājs (izīrētājs) tik ilgi novilcina lietas nodošanu, ka nomniekam (īrniekam) nav
vairs nekādas intereses ņemt to lietošanā (konsensuālā līguma gadījumā);
ja iznomātājs (izīrētājs) nodod lietu, kas nav pilnvērtīgi lietojama;
ja līguma priekšmetam ir veselībai kaitīgas īpašības;
4) ja namā, kurā īrēts dzīvoklis, nepieciešams izdarīt nopietnus būvdarbus.
CL paredz 2 principus:
pirkums lauž nomu;
pirkums nelauž nomu.
Ja nomas (īres) ierakstītas zemesgrāmatā, darbojas otrais princips.
67. Dzīvojamās telpas īres līguma jēdziens un noslēgšana.
Dzīvojamās telpas īre ir šīs telpas īpašnieka vai valdītāja dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu.
Dz telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums. Dz telpas īres līguma priekšmets var būt atsevišķs dzīvoklis, dzīvokļa daļa vai dzīvojamā māja.
Izīrētājs var būt jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieks vai valdītājs. Par īrnieku var būt jebkura fiziska vai juridiska persona, kas LR dzīvo patstāvīgi vai ir saņēmusi uzturēšanās atļauju likumā noteiktā kārtībā.
Dzīvokļa īres līgumu slēdz rakstveidā izīrētājs un īrnieks. Līgumu var noslēgt, pusēm vienojoties uz noteiktu laiku vai arī nenoteiktu termiņu.
Ja dzīvojamā telpa pāriet citas juridiskas personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi.
Līgums ir – atlīdzības; divpusējais, konsensuālais.
68. īrnieka tiesības dzīvojamās telpas īres līgumā.
Ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz laiku, īrniekam pēc līguma termiņa izbeigšanās ir tiesības atjaunot līgumu. Izīrētāja atteikumu atjaunot dzīvojamās telpas īres līgumu īrnieks var apstrīdēt likumā noteiktajā kārtībā.
Kopā ar īrnieku dzīvojošajiem viņa ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāras mantiskas attiecības par īres līguma saistībām ( ģimenes locekļi- iemitinātie laulātie vai radinieki, kas pastāvīgi dzīvo kopā ar īrnieku un kam ar viņu ir kopīga saimniecība).
īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā, ja tam piekrīt visi tajā dzīvojošie pilngadīgie ģimenes locekļi- savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darba nespējīgos vai nepilngadīgos brāļus, māsas un darba nespējīgos pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes. Nepilngadīgos bērnus (adoptētus) īrniekus var iemitināt bez citu ģimenes locekļu piekrišanas.
īrniekam ir tiesības apmainīt aizņemto dzīvojamo telpu ar citu īrnieku, ja tam rakstiski piekrišanu apliecinājuši visi pilngadīgie ģimenes locekļi un izīrētājs.
īrniekam ir tiesības, ja līdzēji nav norunājuši citādi un, ja tam piekrīt visi pilngadīgie ģimenes locekļi, jebkurā laikā izbeigt īres līgumu, par to mēnesi iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju.
Ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi ir pagaidu prombūtnē, viņiem ir tiesības uz īres līguma saglabāšanu, ja viņi izpilda visus pienākumus saskaņā ar īres līgumu.
īrniekam ir tiesības pašam veikt remontus, ja izīrētājs neizpilda savus pienākumus, uz izīrētāja rēķina. īrnieks ir tiesīgs pārbūvēt un pārplānot īrēto dzīvokli tikai ar izīrētāja piekrišanu.
69. īrnieka pienākumi dzīvojamās telpas īres līgumā.
īrniekam ir jāizmanto dzīvojamo telpu mērķiem, kādiem tā ir paredzēta, jāievēro dzīvojamās telpas lietošanas noteikumi. īres maksa kārtojama līgumā noteiktajos termiņos.
Ja īrnieks vai viņa ģimenes loceklis dzīvojamo telpu neizmanto ilgāk par 3 mēnešiem pēc kārtas un nepilda pienākumus saskaņā ar īres līgumu, var atzīt, ka viņš ir zaudējis tiesības uz dzīvojamo telpu.
īrnieka pienākums ir uzturēt viņa aizņemto dzīvojamās telpas daļu pienācīgā kārtībā un veikt šīs telpas kārtējo remontu.
70. Izīrētāja tiesības dzīvojamās telpas īres līgumā.
Izīrētājam ir tiesības atteikt īres līguma atjaunošanu ja īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku), ja:
īrnieks nepilda pienākumus, kas noteikti īres līgumā;
īres līgumā ir ietverta saistība atbrīvot dzīvojamo telpu pēc šā termiņa izbeigšanās;
dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personīgai lietošanai;
dzīvojamā telpā jāveic kapitālremonts.
Izīrētājam ir tiesības dzīvokļa tiesību īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas šādos gadījumos:
ja īrnieks vai ģimenes locekļi posta dzīvojamo telpu, izmanto to neparedzētiem mērķiem,
pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus;
ja īrnieks vairāk nekā 3 mēn nemaksā īres maksu un maksu par komunāliem
pakalpojumiem (īrnieks par to jābrīdina vismaz mēnesi iepriekš);
ja dzīvojamā telpā nepieciešams kapitālais remonts (jābrīdina vismaz mēn iepriekš);
ja dzīvojamā telpa nepieciešama izīrētāja vai viņa ģimenes locekļu dzīvošanai (jābrīdina 6
mēn iepriekš);
ja īrnieks nodod dzīvokļa tiesības apakšīrē bez izīrētāja piekrišanas.
Izīrētājs var izbeigt īres līgumu ierādot īrniekam citu, ne sliktāk labiekārtotu dzīvokli, šādos gadījumos (brīdinot 6 mēn iepriekš):
ja pašvaldība pieņēmusi lēmumu par iedzīvotāju izlikšanu saskaņā ar valsts un sabiedrības
vajadzībām (nojaukt vai pārbūvēt par nedzīvojamu māju):
ja māja (dzīvojamā telpa) draud sagrūt;
ja dzīvojamā telpa nepieciešama izīrētāja vai viņa ģimenes locekļu dzīvošanai- pirmajos 7
gados pēc īpašumtiesības iegūšanas vai atjaunošanas:
ja mājai nepieciešams kapitālais remonts un pašvaldība pieņēmusi lēmumu par to;
ja dzīvojamā telpa nepieciešama kā dienesta dzīvojamā telpa sētniekam vai mājas
meistaram.
71. Izīrētāja pienākumi dzīvojamās telpas īres līgumā.
Izīrētāja pienākums ir nodot īrniekam dzīvojamo telpu lietošanas kārtībā atbilstoši īres līguma nosacījumiem. Izīrētājam jānodrošina dzīvojamās telpas uzturēšana atbilstoši sanitārajām un tehniskajām prasībām, kā arī jāveic dzīvokļa kapitālremonts. Izīrētājs atbild par dzīvojamās mājas elementu bojājumiem, kas radušies mājas vispārējas lietošanas rezultātā.
Izīrētājam rakstveidā jābrīdina īrnieks 6 mēn iepriekš par īres maksas paaugstināšanu, ja īres līgumā nav noteikta cita kārtība vai termiņi.
Izīrētāja pienākums ir pārrēķināt dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par komunāliem pakalpojumiem, ja dzīvojamā telpa nav nodrošināta atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumiem un dzīvojamās telpas tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.
72. Uzņēmuma līguma jēdziens un noslēgšanas kārtība.
Ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai pusei zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu.
UL mērķis ir tikai konkrēta darba rezultāta sasniegšana: lietas izgatavošana, mājas uzbūvēšana, remonta izdarīšana utt. Pasūtītājam nav svarīgi kā, kad un kas darbu izpilda. Svarīgs rezultāts, uzņēmējs apņemas izpildīt uzdevumu uz savu risku, viņš var pieprasīt palīgus, var uzticēt veikt pasūtījumus trešai personai, izņemot gadījums, kad darba izpildīšana saistīta ar uzņēmēja sevišķām zināšanām vai mākslu.
Konsensuāls. Atlīdzības. Divpusējs.
Atlīdzībai jābūt naudā, ja pakalpojums pret pakalpojumu- divi uzņēmumu līgumi.
Pasūtītājs var vienpusēji atkāpties no UL, ja tāmes cena paaugstinājās salīdzinot ar sākumcenu, kā arī tad, ja uzņēmējs patvaļīgi pārgrozījis plānus.
Pārvadājuma līgums- pārvadātājs uzņemas nosūtītāj nodotās lietas pārvest par norunāto maksu no vienas vietas uz otru norādīto vietu un tās tieši nodot adresātam. Pārvadājuma līgums līdzīgs UL, bet pārvadājuma līgums- reāls līgums, noslēgts ar to brīdi, kad prece nodota pārvadātājam.
73. Uzņēmēja un pasūtītāja pienākumi uzņēmuma līgumā.
Uzņēmējam jāizpilda pasūtījums saskaņā ar līgumu un jānodod pasūtītājam. Ja pasūtījums paliek neizpildīts vai nepabeigts, vai ir izpildīts slikti utt., tad uzņēmējam jāatlīdzina pasūtītājam nodarītie zaudējumi.
Uzņēmējs var noslēgt apakšuzņēmuma līgumu, tad uzņēmējam jāatbild par apakšuzņēmēja veikto darbu kvalitāti. Uzņēmējam jāatlīdzina zaudējumi, kad viņš nodarbinājis nepratējus vai ļaunprātīgus palīgus.
Ja vairākas personas uzņēmušās darbu kopīgi, tad tās atbild pasūtītājam solidāri. Patvaļīgi pārgrozot plānu (pasūtītājam atkāpjoties no līguma), uzņēmējam jāatlīdzina pilnīgi visi pasūtītāja zaudējumi.
Pasūtītājam jāpieņem no uzņēmēja tās izpildītais pasūtījums, pretējā gadījumā viņš atbild par visām nokavējuma sekām. Tiklīdz pasūtījums izpildīts un atzīts par labu, pasūtītājam jāmaksā uzņēmējam norunātā maksa.
Ja darbs ir bijis uzsākts, bet tā pabeigšana kļuvusi neiespējama nejaušu apstākļu dēļ, uzņēmējam ir tiesības uz atlīdzību par jau pieliktajām pūlēm un veiktajiem uzdevumiem.
74. Pilnvarojuma līguma jēdziens un noslēgšanas kārtība.
Ar pilnvarojuma līgumu viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilnvarotājam, uzdevuma devējam) – zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu.
Ar ,,zināmu uzdevumu” jāsaprot kādas juridiskas darbības, nevis fizisks darbs (fiziskam darbam pilnvarojumam ir palīgnozīme).
PL- konsensuāls līgums, nodibina ar līdzēju vienošanos- divpusējs. PL var būt atlīdzības vai bezatlīdzības. Tas ir izteikts uzticības līgums.
PL var noslēgt gan rakstiski, gan mutiski, gan arī klusējot, ja kāds apzināti pielaiž trešo personu vest savas lietas.
Reti PL noslēdz sastādot un abām pusēm parakstot rakstveidā. Visbiežāk izdod pilnvarojumu. Pilnvara ir vienpusējs darījums, kas pats par sevi nerada līgumu (oforte). Tikai tad, kad pilnvarnieks sāk darboties atbilstoši pilnvarai, var secināt, ka viņš ir piekritis un pušu starpā ir noslēgts līgums. Termiņa ziņā PL var noslēgt uz noteiktu laiku vai arī bez termiņa ierobežojuma.
CL nav paredzēts pilnvarojums, bet nav arī aizliegts. Steidzamos gadījumos ir atļauta tāda pilnvarojuma tālāknodošana trešai personai (substitūcija), kurā pilnvarnieks neatbrīvojas no atbildības pilnvarotājam. Ja substitūcija ar līgumu tieši aizliegta, to nedrīkst izdarīt nekādos apstākļos.
75. Pilnvara un tās veidi.
Pilnvara- tas ir dokuments, ar kuru viena persona uzdod otrai personai izpildīt kādu uzdevumu, pārstāvot sevi attiecībās ar trešajām personām.
Pilnvaru veidi:
speciālpilnvara, ar kuru var uzdot veikt atsevišķas un noteiktas lietas. Šai P ir vismazākais
darbības apjoms, proti, viens darbības veids.
Ģenerālpilnvara, ar kuru var vest zināmas šķiras lietas (piem., rīcības ar sertifikātiem).
3)Universālpilnvaras, ar kuru dod tiesības pārzināt visas pilnvarotāju lietas.
76. Pilnvarnieka un pilnvarotāja pienākumi.
Pilnvarniekam uzdevumus jāizpilda personīgi un ar lielāko rūpību. Viņš atbild pilnvarotājam par katru neuzmanību. Par nejauša gadījuma sekām pilnvarnieks atbild tikai tad, kad noteikti uzņēmies risku.
Pilnvarnieks nedrīkst pārkāpt viņam dotā uzdevuma robežas, un viņam jārīkojas vispirms pēc pilnvarotāja norādījumiem. Ja pilnvarnieks ir pārkāpis sava pilnvarojuma robežas, tad viņa izdarītā darbība ir spēkā tikai uzdevuma robežās. Steidzamos gadījumos ir atļauta tāda pilnvarojuma tālāknodošana trešai personai (substitūcija), kurā pilnvarnieks neatbrīvojas no atbildības pilnvarotājam. Ja substitūcija ar līgumu aizliegta- nedrīkst izdarīt.
Izņemot steidzamus gadījumus pilnvarnieks var sevi atbrīvot ar citu tikai tad, kad šādu tiesību viņam pilnvarotājs noteikti piešķīris.
Pilnvarniekam jāatdod savam pilnvarotājam arī saņemtā vai saņemamā peļņa, augļi un procenti, kā arī viss, kas viņam bijis uzticēts uzdevuma izpildīšanai. Pilnvarotājam jāatlīdzina visi izdevumi, ko pilnvarnieks izlietojis uzdevuma izpildīšanai, kā arī % par to, ko pilnvarnieks izlicis no savas naudas. Pilnvarotājam jāatlīdzina pilnvarnieka uzņemtās saistības uzdevumu robežās.
Pilnvarotājam jāatlīdzina visi zaudējumi, ko pilnvarnieks cietis pilnvarotāja neuzmanības dēļ.
Ja nav nolīgts citādi, atlīdzība pilnvarniekam maksājama tikai pēc uzdevuma nobeigšanas un pieprasot norēķina nodošanas.
77.Pilnvarojuma līguma izbeigšanās
Pilnvarojuma līgums izbeidzas:
ar savstarpēju vienošanos;
ar dotā uzdevuma nobeigšanu;
kad pilnvarotājs atsauc savu pilnvarojumu;, ja pilnvarnieks jau sācis izpildīt uzdevumu,
viņam jāatlīdzina tam visi zaudējumi.
kad pilnvarnieks uzteic pilnvarojumu. Pilnvarnieks var atteikties no uzdevuma izpildīšanasjebkurā laikā, kad viņam ir svarīgs iemesls, bet tad viņam nekavējoties jāpaziņo par to pilnvarotājam. Uzteikt [pilnvarojumu nedrīkst ļaunā nolūkā un nelaikā.
ar vienas vai otras puses nāvi (izņemot konkrētu pilnvaru mantojuma sadali pēc pilnvarotāja
nāves). Pilnvarojums nepāriet uz mantiniekiem, izņemot, ja pilnvarnieks jau sācis pildīt
uzdevumu, uzzinot par pilnvarotāja nāvi, tad viņam jārūpējas par to tik ilgi, kamēr mantinieki
nav devuši rīkojumu. Ja uzdevuma izpildīšana jau bijusi iesākta pirms pilnvarnieka nāves un
no izpildīšanas pārtraukuma pilnvarotajam draud zaudējums, pilnvarnieka mantiniekiem
jāpaziņo par pilnvarnieka nāvi un jāturpina uzdoto lietu līdz tālākam rīkojumam.
kad notecējis pilnvarojuma laiks.
78. Civiltiesiskā atbildība sakarā ar miesas bojājumu nodarīšanu.
Atlīdzība par miesas bojājumiem ir prasījums personisko aizskārumu dēj, t.i., tiek aizskarti personiskie nemantiskie labumi.
Ka kāds ar darbību, par ko viņš ir vainojams un kas ir prettiesīga, nodarot otram miesas bojājumus, tad viņam jāatlīdzina tam ārstēšanas izdevumu un bez tam, pēc tiesas ieskata, varbūtēja neiegūtā peļņa.
Civiltiesiskā atbildība neizslēdz krimināltiesisku vai administratīvu atbildību.
Ja miesas bojājumu nodarīšanas rezultātā cietušais kļuvis darba nespējīgs, tad vainīgajam jāatlīdzina arī tā peļņa, kas viņam tiktu atrauta turpmāk. Ja cietušā gādībā atrodas vēl kāds cits, tad pienākums uzturēt pāriet uz vainīgo.
Ja miesas bojājuma sekas ir sakropļojums vai izķēmojums, tad par to tiesa arī nosaka atlīdzību (īpaši, ja cietušais ir sieviete).
Kas vainīgs kāda cilvēka nāvē, tam jāatlīdzina mirušā mantiniekam ārstēšanas un apbedīšanas izdevumi. Ja mirušai personai bija pienākums kādu uzturēt, tad šis pienākums pāriet uz vainīgo viņā nāvē. Atlīdzības apmēru nosaka tiesa, pie kam jāņem vērā mirušā vecums, spējas nāves laikā un tās personas vajadzība, kam nosakāma atlīdzība. Ja pēdējam ir pietiekoši dzīves līdzekļi, tad atlīdzības pienākums atkrīt.
80. Civiltiesiskā atbildība personas goda un cieņas aizskaršanas gadījumos.
Ja kāds pretlikumīgi laupa otram personisko brīvību, tad viņam tā atkal tam jāatdod un jādod, pēc tiesas ieskata, pilnīga atlīdzība, arī par morālo kaitējumu.
Kas izvarojis sievieti vai, viņai nesamaņas stāvoklī atrodoties, izdarījis ar viņu kopošanos, tam jādod viņai pilnīga atlīdzība arī par morālo kaitējumu, (sankciju, kompensāciju).
Neērtības, kas bija jācieš personai, kuras brīvība bija laupīta, nevar mantiski novērtēt. Tiesai jānovērtē, kādus darbus šī persona nevarēja paveikt, kādu algu vai citus ienākumus zaudēja un tie jāpiespriež no vainīgā.
ja kāds aizskar kādas personas godu un cieņu, tad tiesas ceļā šī aizskartā persona var prasīt šo ziņu atsaukšanu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Tāpat viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija), kuras apmēru nosaka tiesa.
Iespējamie kritēriji, nosakot mantiskās kompensācijas apmēru tiesā, var būt: ziņu izplatīšanas publiskums, plašums, šī aizskāruma smagums pret personu, sekas, ko radījusi šo ziņu izplatīšana, pušu personība u.c.
Aizskart personas godu un cieņu var mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem. Atsaukšanai jābūt tādā paša veidā, kā aizskaršanai. Dažkārt šādu ziņu atsaukšana izpildītājam var būt saistīta ar samērā lieliem mantiskiem izdevumiem.
81. Prasījumi mantas prettiesisku bojājumu dēļ.
Patvarīga svešas lietas bojāšana vai paņemšana ir aizliegta. Neatkarīgi no kriminālatbildības iespējamības par šiem pārkāpumiem, civiltiesību uzdevums- atjaunot cietušā mantisko stāvokli un uzlikt neizdevīgas sekas tiesību pārkāpējam, t.i., pārkāpējam ir jāatlīdzina visi zaudējumi. Pie tam jāievēro arī citi vispārējie noteikumi. Ja lieta sabojāta pēc paša cietušā gribas, tad nav tiesiska pārkāpuma un nav arī atbildības.
Ja nozagtās lietas vairs nav vai ja tā ir sabojāta, tad cietušais var prasīt no vainīgā šās lietas augstāko cenu, kāda tai bijusi no patvaļīgās paņemšanas laika.
Zaudējumi, ko nodarījis bērns līdz septiņiem gadiem, garā slimais vai arī rīcības spējīga persona nesamaņas vai gara darbības traucējuma stāvoklī, jāatlīdzina no viņu mantas, ciktāl tas neatņem viņiem viņu uzturam nepieciešamos līdzekļus. Ja pie tam pielaiduši kādu neuzmanību tie, kam minētās personas pienākas uzraudzīt, tad par zaudējumiem atbild vispirms tie ar savu mantu.
Zaudējumu atlīdzības pienākums pāriet arī uz to nodarītajā mantiniekiem, ja likums nenosaka citādi.
82. Atlīdzība par zaudējumiem, kas nodarīts ar izmešanu, izliešanu vai nokrišanu.
Zaudējumu atlīdzība prasāma no tā, kas ēkā dzīvo vai kā rokās atradusies ēka vai tās daļa, nevis no ēkas īpašnieka, vienīgi, ja zaudējumus nodarījis pie piestiprināts- tad atbildīgs ir īpašnieks. Zaudējumu atlīdzību nosaka raugoties pēc tā, vai kaitējums nodarīts personām vai lietām. Prasība par izlejot, izmetot, nokrītot utml. nodarītiem zaudējumiem noilgst 1 gada laikā.
83. Atlīdzība par kustoņu nodarītiem zaudējumiem.
Par mājas kustoņa vai meža dzīvnieka nodarītiem zaudējumiem atbild kustoņa vai dzīvnieka turētājs, ja viņš nepierāda, ka viņš spēris visus pēc apstākļiem nepieciešamos drošības soļus, vai ka zaudējums būtu noticis, neraugoties uz visiem drošības soļiem.
Turētājs ne vienmēr ir īpašnieks, bet tas, kas dotajā brīdī uzrauga. Ja dzīvnieks uzbrucis un persona aizstāvoties ievainojis vai nogalinājis, tad nav jāatlīdzina īpašniekam zaudējumi. Ja kustoni vai dzīvnieku sakropļojis vai nogalinājis patvaļīgi- zaudējumi jāatlīdzina. Ja kāds dzīvnieku ir kaitinājis un tas radījis kaitējumu, tad no tā piedzen atlīdzību. Ja kaitinātāju pašu sakož, viņš nevar prasīt atlīdzību. Kad dzīvnieku nodod citam turējumā, atbild uzraugs vai sargs, bet arī īpašniekam jāatlīdzina zaudējumi, ko nodarījis dzīvnieks, ja sargs kā uzņēmējs atzīts par maksātnespējīgu ar tiesas spriedumu.
84. Paaugstinātas bīstamības avots un tā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana.
Paaugstinātas bīstamības avoti- objekti, kuru ekspluatācija ir saistīta ar paaugstinātu bīstamību apkārtējiem. Piem., transportlīdzekļu uzņēmums, būvniecība. Tam, kura darbība saistīta ar paaugstinātu bīstamību apkārtējiem ir jāatlīdzina zaudējumi, ko nodarījis paaugstinātās bīstamības avots, ja viņš nepierāda, ka zaudējums radies nepārvaramas varas dēļ ar paša cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ. Ja īpašnieks ir fiziska persona, tad atbildība ir viņam, ja iedevis citai personai, tad tai iestāsies atbildība. Ja transportlīdzeklis pieder juridiskai personai (AT viedoklis), tad juridiska persona ir tā, kuras darbība saistīta ar paaugstinātas bīstamības avotu un atbildība arī juridiskai personai, kurai pieder šis transportlīdzeklis, nevis tā vadītājam. Ja paaugstinātas bīstamības avots ir izgājis no īpašnieka, glabātāja, lietotāja un valdījuma bez viņa vainas, bet citas personas prettiesiskas darbības rezultātā, par nodarītiem zaudējumiem atbild šī persona. Ja cietušais uz visiem laikiem zaudē spēju strādāt savā amatā vai vispār nevar strādāt, no vainīgā var piedzīt arī to peļņu, kas atrauta nākotnē. Ja miesas bojājuma sekas ir sakropļojums (cilvēka orgānu bojājums), izķēmojums (atbaidoša ķermeņa daļa)- tad arī morālā atlīdzība. Ja siev. dzimuma pērs. ir izķēmojums un viņa nav precējusies- to ņem vērā. Ja miesas bojājuma sekas ir cietušā nāve- tad vainīgajai personai pēc CL būs vēl + iepriekšminētajam jāatlīdzina apbedīšanas izdevumi un, ja mirušajam bija pienākums kādu uzturēt, tad tas pāriet uz vainīgo personu. Ja zaudējumi mantai, ir.- pienākums atlīdzināt zaudējumus personai, kura vainīga. AT norāda, ja avārijā sabojāts transportlīdzeklis un nodarīti miesas bojājumi, cietušai personai, tad, ja transportlīdzeklis pieder juridiskai personai, vienlaicīgi zaudējumus mantai jāatlīdzina transportlīdzekļa vadītājam, bet izdevumus sakarā ar veselības traucējumu atlīdzina juridiska persona.