KOPSAVILKUMS
Mūzika. Izglītība un zinātne Ēģiptē
Galvenie jēdzieni :
• sistrums- tas līdzinās latviešu trideksnim – sastāv no roktura un zvārguļu rindām. To lietoja rituālos ar godu dievietei Izīdai. Spēlētājas bija sievietes.
• heironīmija- (no sengrieķu vārda “heironomeo” )–kustināt taktī rokas .
• Ozīriss – augu valsts un atdzimšanas dievs.
• Hors- Ozīrisa un Izīdas dēls. Saules un debesu dievs. Attēlots ar ērgļa galvu.
• Sets-ļaunuma dievs.
Mūzika
Pastāv uzskats, ka ēģiptieši pazinuši tikai divbalsīgu dziedājumu, taču mūzikas instrumentu klāsts ir iespaidīgs : arfa, lira, flautas, niedru stabules, zelta un sudraba taures, bungas, zvaniņi. No vēlākiem laikiem pazīstams gleznojums, kas attēlo sievietes ,kas spēlē dažādus mūzikas instrumentus – lielu arfu, gareniskās flautas, ēģiptiešu lautu .
Sevišķi populārs Ēģiptē bija sitamais instruments sistrums, kas vēlākos laikos ticis uzlūkots par Ēģiptes simbolu.
Ēģiptē bijusi plaši izplatīta heironīmija. Tātad- ēģiptieši prata diriģēt, tomēr tā nebija diriģēšana mūsdienu izpratnē, kas regulē mūzikas ritmu, skaņas stiprumu utt. Ja ēģiptiešu diriģents ar saliektiem pirkstiem attēloja apli – pamattonis. Kvinta – izstiepta roka ar specifiskiem saliektiem pirkstiem. Starptoņi bija dažādos leņķos saliekas rokas un pirksti.
Mūzikai bija plaša loma reliģiskajās ceremonijās un rituālos. Vēlāk tā kļuva par izklaides līdzekli, izpriecu sastāvdaļu. Dažās freskās redzams mūziķu ansamblis, dziedātāju koris. Kopīgais ritms tika uzturēts ar plaukstas sitienu palīdzību.
Izglītība un zinātne
Matemātika
Tika izmantota decimālā skaitīšanas sistēma. Rakstībā pastāvēja īpašas zīmes, lai attēlotu decimālos skaitļus, piemēram, miljonu apzīmēja ar cilvēku, kas izbrīnā pacēlis rokas. Matemātika tika izmantota arī mākslā.
Ēģiptiešu matemātikai bija primitīvs raksturs – viņi reizinājuši, izmantojot pakāpeniskās darbības veidu. Praktiska nozīme bija ģeometrijai. Ēģiptieši prata aprēķināt taisnstūra, trijstūra, trapeces un apļa laukumu, pieņemot, ka = 3,16.Viņi pirmie riņķa līniju sadalīja 360 grādos, prata aprēķināt cilindra, piramīdas un puslodes tilpumu, kvadrātsakni. Zināšanas bija arī algebrā – viņi prata risināt vienādojumus ar vienu nezināmo lielumu, ko dēvēja par “kaudzi”, iespējams “graudu kaudzi”.
Skolas
Senēģiptiešu valodā radās vārdkopa “lietu zinātājs” (reh hetu) ,kas apzīmē “izglītotu , mācītu cilvēku” – rakstvedi. Viņš bija ne tikai rakstības pārzinātājs, bet arī izglītots mūzikā. Galma skolās bērnus izmācīja par rakstvežiem. Skolās valdīja stingra disciplīna, miesas sodi. Pastāvēja arī augstākās rakstvežu skolas – Dzīves nami. Šāda nama drupas atrodas faraona Ehnatona galvaspilsētā. Bijušas arī speciālas skolas ar skolēnu “kopmītnēm” to tuvumā. Tēbās bija pat 3 skolas. Mācības notika brīvā dabā. Par īpaši svarīgu uzskatīja priesteru, arhitektu, tēlnieku un dzejnieku skološanu.
Zēnos sūtīja skolā no 7 gadiem. Viņi parasti mācījās vecāku profesiju.
Meitenes apguva mājsaimniecību. Dažkārt viņas mājas apstākļos mācījās lasīt un rakstīt.
Skolās mācīja lasīt un rakstīt hieroglifus, matemātiku un ģeogrāfiju, likumus, paražas, instrumentu spēli. Galvenokārt skolotājs skolēnam lika iemācīties no galvas tekstus, mītus.
Astronomija
Debess spīdekļu novērošana iemācīja ēģiptiešus atšķirt planētas no zvaigznēm, deva iespēju sastādīt zvaigžņu kartes, kas atradās uz tempļu un kapeņu griestiem. Ar šo zvaigžņu tabulu palīdzību, lietojot vizieri un pasāžinstrumentu , zinātnieki naktī varēja noteikt precīzu laiku. Dienā laiku noteica ar saules vai ūdens pulksteni. Tika izveidots kalendārs, kas palīdzēja paredzēt Nīlas plūdus. Kalendārā bija 365 dienas, gads dalījās 3 gadalaikos- Nīlas plūdu, atplūdu un sausuma periodā. Plūdi turpinājās no jūlija līdz novembrim. Šai laikā ēģiptieši atpūtās, novembrī sākās sēja. Sausuma periods sākās martā. Gadalaiki nebija vienāda garuma, tie atbilda lauksaimniecības darbu ciklam. Mēnesī bija 30 dienas. Viena diena nedēļā bija brīvdiena.
Pāri palikušās 5 dienas tika veltītas svētkiem par godu Ozīrisam, Izīdai, Setam, Neftīdai un Horam. Gadus skaitīja, skaitot ar kārtējā faraona valdīšanas sākumu.
Katra planēta un zvaigzne tika uzskatīta par kāda dieva simbolu. Piemēram, gudrības dievu Totu pielūdza arī kā mēnesi. Zvaigznājus nosauca dzīvnieku vārdos. Ar kalendāru un zvaigžņu pētniecību nodarbojās priesteri.
Medicīna
Ārstu ēģiptiešiem bija daudz – acu, galvas, zobu ,kuņģa, iekšķīgo slimību ārsti. Pat reliģija ar lielu cieņu izturējās pret medicīnu – no 42 ēģiptiešu svētajām grāmatām 6 bija veltītas medicīnai.
Ārstu uzskatīja par dievietes Sehmetas magu – cīnītāju pret noslēpumaino slimības ierosinātāju.
Pavisam ir zināmi 10 papirusi, kas satur medicīniska rakstura tekstus. Senākais- Kahunas teksts (1850.g.) veltīts ginekoloģiskajām slimībām un dzemdniecībai. Taču vislielāko interesi izraisa divi Jaunās valsts papirusi :Ebersa medicīnas (16.g.s.p.m.ē.) un Edvīna Smita ķirurģiskais papiruss. Ebersa papirusa garums ir 20,5 m, tas sastāv no 108 lapām, kurās apkopoti 40 dažādi medicīnas teksti, kas sadalīti tematiskās nodaļās. Šai papirusā fiksēts visaugstākais ēģiptiešu medicīnas sasniegums – asinsvadu sistēmas apraksts.
Ēģiptiešu farmaceiti pazina mikstūras, ziedes, plāksterus, skalošanu, inhalāciju, tvaicēšanu, ārstniecisko badošanos, kuņģa tīrīšanas kūres, caurejas līdzekļus. Ēģiptiešu uzmanības lokā bija kuņģa un zarnu slimības, elpošanas ceļu slimības ,acu un ādas slimības, alerģiska rakstura slimības un ginekoloģija un dzemdniecība.
Ēģiptiešiem bija arī ķirurģiskie instrumenti – bronzas skalpeļi, naži, adatas. Ēģiptiešu ķirurgi nodarbojās ar lūzumu, izmežģījumu, augoņu ārstēšanu.
Secinājumi
Mūzikai ēģiptiešu dzīvē bijusi liela loma-tā tikusi izmantota gan ikdienā, gan ceremonijās, gan svētkos. Ēģiptieši pazinuši ļoti daudzus mūzikas instrumentus.
Nozīmīgs cilvēks Ēģiptē bija rakstvedis. Pastāvēja pat īpašas skolas, kur izmācīja par rakstvežiem.
Matemātika palīdzējusi celt monumentālās celtnes- ēģiptieši prata aprēķināt dažādu figūru laukumus un tilpumus.
Ēģiptiešiem bija augsti attīstītas medicīna, viņiem bija svarīga tīrība, higiēna un veselība. Augstās zināšanas astronomijā palīdzēja paredzēt plūdus, noteikt pareizu laiku.
Izmantotā literatūra
Zitāne L.u.c.Seno un viduslaiku kultūras vēsture vidusskolām.-Rīga:Raka,1998.-54.-58.lpp.
Ralfs L.F.Pasaules civilizācijas.Senie laiki.1.sēj.-Rīga:Raka,1998.-74.-76.lpp.