Sphikeris kultuuras veesturee par renesanses literatuuru

Z. renesanses literatūra Ievērojamais franču filozofs m.monteņs savās esejās

Rakstījis par aktuālajām FR un citu EU zemju problēmām. Viš pārdzīvoja savas

Valsts postu pēc pilsoņu kara. Viš izvērtēja tagadējo izglītības & zinātnes stāvokli

Un to kā tiem vajadzētu atīstīties tālāk. Viš varēja risināt tikai tālaika problēmas,

Atbildes meklējot viš izmantoja arī iepazītos antīko autoru darbus. Viņa esejas ir

Pat labākas nekā vēlāku autoru darbi. Augstu vērtēja senās Grieķijas & Romas kultūru,

Bērnībā viš mācijās latīniski & to uzskatīja par lielu veiksmi. Ļoti nosodīja gr

r
rāmatu

Dedzināšanu. Viš konstatējis ka daudzi materiālās dabas faktori ietekmē

Garīgās spējas & dvēseli, atmiņa atkarīga no cilvēka veselības. Sajūtas mūs

Dažkārt krāpj, no skolnieka gaidīja kā dzīvē spēs izmantot iegūtās zināšanas, vērsās

Pret pareģošanu & zīlēšanu. F.Roblē asi kritizē sociālo & garīgo kultūru, viš sevi

Parāda kā renesanses cilvēks ar apgaismības tendenci. Tic Dievam, nosoda baznīcu,

= uzbrucis mūkiem, pāvestiem, sava laika audzināšanas sistēmai, vislielākais ļaunums

Dabiskā apspiešana. Visiem darbiem iet cauri morāles galvenais pavediens – dzīvot

Saskaņā ar saprāta norādījumiem. Bij labas zināšanas ģeogr., tieslietās, ārstniecībā,

1 no lielākajiem li
i
iteratūras māksliniekiem ar milzīgu nozīmi franču literatūrā.

R. literatūra ENG V.Šexpīrs renesanses Laika angļu dramaturgs = 1 no lielākajiem raxtniekiem

& kultūras sējējiem. No viņa mācās raxtnieki, spožus panākumus gūst teātri par viņa

darbu iestudēšanu. Viņa dramaturģija iedrošina dziļāk domāt & vērtēt dzīvi. Dzimis

nelielā vidusanglijas pi
i
ilsētiņā – stretfordā. Tēvs bijis zemnieks, amatnieks & tirgotājs,

ģimenē 8 bērni. 7 gadu vecumā sāka mācīties vietējā latīņu skolā, tur galvenais

priekšmets latīņu val. tā atbilst tā laika vidējās izglītības līmenim. Mācijās arī no

franču & itāļu grāmatām. Strādājis teātrī, tēlojis karaļu, vecu vīru & komiskas lomas,

nekļuva par izcilu aktieri, sacer 154 sonetus(mīlas lirika). Viņa daiļradē raksturīgi

3 posmi. 1) optimistiskais – jautras lugas, komēdijas.”Maldu komēdija”, „Spītnieces

savaldīšana”, „Sapnis vasaras naktī”, „Venēcijas tirgotājs”, „Romeo & Džuljeta”.

2) traģiskais „Hamlets”, „Karalis Līrs”, „Makbets” 3)romantiskais traģikomēdiju

„Cimbelīns”, „Ziemas pasaka”, „Vētra”. Mūža beigas pavada dzimtajā pilsētā, 52

Gadu vecumā mirst. Viņa grāmatas uzskata par lielu kultūras sasniegumu, viņa

Darbu tulkošanā izmantoti ap 17000 vārdu, katra tauta lepojas, ka tās valodā ir

izdotas viņa grāmatas. R. Literatūra Spān. Lope de vega. Izcils spāņu raxtnieks &

teātra pamatlicējs, sarakstījis satīrisku epigrammu, par ko izraidīts no
o
o Madrides.

Atstājis milzīgu literāro mantojumu, ap 2000 darbu, ap 500 lugu, ap 200 poēmu.

Darbi – „Doroteja”, „Ceļinieks savā tēvzemē”, „Suns uz siena kaudzes”, „Meitene

Ar krūzi”. Izcils dramaturģijas intrigas meistars, viņa daiļrade atstājusi lielu

Iespaidu uz Spānijas un Rietumeiropas teātra mākslas attīstību. Migels de

Ervantess Īpašs & izcils spāņu literatūras renesanses pārstāvis, kas nepakļāvās

Jezuītu ordenim un pāvestam, viņš tiešām spēja atainot 16. Gs. nogales krīzi

Spānijā. Patiess Tā laika atspoguļojums jūtams darbā „Dons Kihots” galvenais varonis

sevī jūtModušos viduslaiku bruņniecības garu & savus humānos principus cenšas

realizēt ar
r
rTam laikam nepiemērotu rīcību, tā = kā cīņa ar vējdzirnavām. Caur šo

tēlu autors izsaka savus filozofiskos atzinumus par personību, iekaties pats sevī &

mēģini sevi izprast, bet tā = visgrūtākā izprašana kādu var iedomāties. Asinis

tiek mantotas bet tikums = jāiegūst & tikumam pašam par sevi = tāda vērtība

kāda nav asinīm. Kihota līdzgaitnieks bija Sančo Panso, viņš = asprātīgs &

viltīgs, kāro gubernatora amatu, bet to iegūstot no tā atsakās, jo augstāk par

visu vērtē brīvību & tiesības būt dabiskam. No šī darba tauta varēja secināt ,

ka pie Spānijas krīzes bija vainojam

aristokrātija & garīdzniecība.