Stress un tā novēršana
Stress ir parasta un bieža parādība, kuru piedzīvo visi cilvēki. Tas saistās ar saspīlējumu, spriedzi, nemieru.
Stress – organisma un psihes kompleksa reakcija uz emocionāli nozīmīgu kairinājumu, signālu vai problēmsituāciju.
Pētījumi un pieredze rāda, ka neliels stress ir neizbēgams un nekaitīgs. Visas problēmas cilvēkiem izraisa pārmērīgs stress. Stress ir cilvēka pastāvēšanas neatņemama dabiska daļa. Jāmācās atšķirt stresa normālu (pieņemamu) līmeni no pārmērīga stresa līmeņa, jo nulles stress nav iespējams.
Pirmās stresa pazīmes:
• Cilvēks jūtas saspringts, nervozs, uzbudināts, untumains;
• Sirds dauzās vai ir paātrināta sirdsdarbība;
• Neregulāra, sekla elpošana, sajūta, ka trūkst gaisa;
• “Sagriezies” vēders;
• Neskaidra redze, reibonis;
• Saspringti, savilkti muskuļi (sevišķi kakla un plecu joslā);
• Svīstošas rokas, kāju pēdas.
Pie fizioloģiskajiem stresa simptomiem var pieskaitīt ēstgribas zaudēšanu, nervozumu, depresiju, pārlieku smēķēšanu un alkohola lietošanu, miega traucējumus – gulēšana nedod atpūtu, nogurumu un nespēju koncentrēties, nelabumu, reiboni u.tml. Ar stresu saistītas potenciālas slimības – kuņģa čūla, migrēna, hipertonija, sirdssāpes, nepārejošas galvassāpes, kakla sāpes, sāpes krūšu kurvī, niezoša āda, izsitumi, apaukstēšanās, gripa u.c. Psiholoģiskie simptomi ir: mazinās interese par savstarpējām attiecībām, apātija vai pretēji – nekontrolēta uzvedība.
Stresu parasti izraisa divi faktori:
• Saistīti ar darbu;
• Saistīti ar personisko dzīvi.
Runājot par stresa faktoriem, kas saistīti ar darbu, var izdalīt šādus stresa iemeslus:
• Pārslodze vai tieši pretēji – nepietiekama darba slodze;
• Vadības atbalsta trūkums;
• Pretrunīgi uzdevumi un mērķi;
• Darbības nenoteiktība;
• Apjukums, kas saistīts ar jaunu tehnoloģiju;
• Citu vadīšana vai pārraudzīšana;
• Sliktas attiecības ar kolēģiem;
• Neinteresants (smags, garlaicīgs u.tml.) darbs.
Protams, ideāls ir stāvoklis, kad darba ražīgums ir augsts un stresa līmenis ļoti zems. Lai to panāktu, vadītājiem vispirms ir jāiemācās kontrolēt savu stresu.
Darbinieki, kuri ikdienā sastopas ar pārmērīgu stresu, var izmantot sekojošas stresa samazināšanas iespējas:
• Izstrādāt savu darbu prioritāšu sistēmu – paveicamais jāsagrupē šādi: jāizdara šodien, jāizdara šīs nedēļas laikā, jāizdara tad, kad būs laiks;
• Jāiemācās teikt “nē”, ja ir robeža, kad vairāk darba nedrīkst uzņemties. Jāizskaidro vadītājam, ka saprotat darba svarīgumu, bet ir arī citas prioritātes, kuras ir jāveic. Ja vadītājs to negrib saprast, tad ir jājautā, kurš no esošiem darbiem ir atliekams;
• Svarīgi ir nodrošināt efektīvas un drošas attiecības ar vadītāju, saprast vadītāja problēmas un palīdzēt viņam izprast padoto problēmas. Vadītājam jāiemācās cienīt padoto prioritātes, darba slodzi un dot tikai pamatotus darba uzdevumus;
• Nepiekrist vadītājam vai kādam citam, kas dod pretrunīgus uzdevumus, un paskaidrot, kā šīs prasības velk jūs pretējos virzienos. Taču neieņemiet agresīvu nostāju, vienkārši apspriediet konkrētās problēmas.
• Ja jūtat, ka vēlamais darba galarezultāts un vērtējums ir neskaidrs, jāziņo vadītājam un ir lietderīgi kopā apspriest šos jautājumus;
• Vēlams katru dienu atrast laiku atpūtai un relaksācijai, nav ieteicams pusdienot darbavietā un strādāt virsstundas;
• Nav ieteicams vienmēr būt neapmierinātā lomā gadījumā, ja nepatīk darbs. Vadītājam jāizskaidro, ka jūs labprāt intensīvi strādātu un līdz ar to izpildītu savu darbu, bet kā nākotnē vēlētos kādas pārmaiņas darba uzdevumos.